RĪGA, 5. septembris — Sputnik. Publicists un sabiedriskais darbinieks Vladimirs Lindermans savā iknedēļas politisko notikumu apskatā apspriež aktuālākās tēmas.
Nacionālās apvienības apņemšanās piespiest pie sienas krievvalodīgos ir novedusi pie apvienības paziņojuma: bērnudārzi tiekot pārvesti pie nodarbībām latviešu valodā. Nacionālais bloks savā lapā Facebook laimīgi ziņoja, ka lēmums par to pieņemts Rīgas domē un krievu bērnu latviskošana noritēšot "pēc plāna".
Tiesa, nacionālisti mazliet mānījās un triumfēja priekšlaikus. Pēc būtības ziņa bja nepatiesa, taču pie tam Nacionālais bloks necik daudz no patiesības neatkāpās. Rīgas dome nav pieņēmusi nekādu lēmumu par latviešu valodu bērnudārzos – to Sputnik Latvija apstiprināja gan Rīgas domes Izglītības komitejas priekšsēdētājs Jefimijs Kļementjevs, gan bijušais Rīgas mērs, Izglītības komitejas loceklis Dainis Turlais, gan arī aktīvists un sabiedriskais darbinieks Konstantins Čekušins.
Tomēr zināms, ka Rīgas dome aktuālo jautājumu tomēr izskatīs, un labi zināms, ar ko tas parasti beidzas.
"Nacionālās apvienības un Rīgas varasvīru polemika izskatās traģikomiski. Nacionālā apvienība saka, ka vajagot visos bērnudārzos ieviest latviešu valodu, tie, kas vada mēriju, apliecina, ka tas ir neiespējami. Man tas atgādina, kā viena puse saka, ka tos cilvēkus jānošauj, otra – ka patronas nav atvestas, šāvēji ir atvaļinājumā, ieroči nav iztīrīti... Lieta tāda, ka Rīgas domē pie varas esošās partijas nesaka, ka tas ir atbaidoši, ka tā ir asimilācija, visīstākais krievu bērnu asimilācijas mēģinājums," situāciju komentēja Lindermans.
Tāpat Lindermans pastāstīja, ka netālu no viņa mājām Imantā bija bērnudārzs. Un caurām dienām viņš dzirdējis, kā audzinātāji tur runā ar bērniem latviešu valodā. Sākumā viņam šķita, ka tas ir latviešu dārziņš, taču noskaidrojies, ka to apmeklē krievu bērni – vecāki ar bērniem runāja krieviski.
"Tātad latviešu valoda bērnudārzos jau tiek ieviesta. Un šo procesu neizdosies apturēt citādi, kā vien ar krasām darbībām, krievu protestiem," uzsvēra Lindermans.
Viņš atgādināja, ka tiesībsargs Vladimirs Buzajevs cenšas apstrīdēt šos noteikumus, taču pagaidām pārsvars nav krievu pusē.
Ko tad īsti dara Rīgas dome, ko vada partijas "Saskaņa" un "Gods kalpot Rīgai"? Pēc publicista domām, šīs partijas vienkārši kalpo tam, lai krieviem nebojātos noskaņojums. Tas ir buferis, kas steidz apliecināt: nekas slikts nenotiks. Taču tas ir viltus, jo sliktais jau ir noticis, notiek un notiks, it īpaši – ja nebūs nekādas pretestības.
Korumpētais dēmons
Situācija vēl pasliktināsies, kad "Saskaņa" nomainīs līderi. Publiskota informācija, ka partijas prieksšēdētāju plānots pārvēlēt kongresā 26.oktobrī. Domājams, eiroparlamentārieša Nila Ušakova vietu ieņems deputāts Jānis Urbanovičs vai Vjačeslavs Dombrovskis.
Lindermans izteica pieņēmumu, ka tas saistīts nevis ar Ušakova "godpilno trimdu" Briselē, bet gan ar viņa iespējamo saikni ar korupcijas skandāliem. Acīmredzot, tie, kas vada "Saskaņu", ir nolēmuši, ka Ušakovs ir kā partijas zīmogs un pienācis laiks kaut ko mainīt.
"Ušakova personību uzpūtušas abas konfrontācijā iesaistītās puses: no vienas puses viņš pataisīts par ģeniālu saimnieku, no otras – par korumpētu dēmonu. Taču ne viens, ne otrs nav taisnība. Tiesa, pēc manām domām, viņa loma "Saskaņas" līdera vietā ir baismīga, jo faktiski viņš kļuva par amortizatiru un palīdzēja latviešu partijām izvairīties no krievu protestiem," paskaidroja Lindermans.
Pie tam publicists nenoliedz, ka Ušakova popularitāte un harizma ir neapstrīdami. Dombrovskim nepiemīt pat ne daļa Ušakova talantu šajā jomā, uzskata Lidermans. Ar Ušakovu partija gūst daudz vairāk – to apliecina aptaujas. Dombrovskis ir citāds, viņš ir cita tipa personība, turklāt nācis no latviešu aprindām. Viņš nebūs tik populārs kā Ušakovs.
Savukārt Urbanovičs, pēc Lindermana domām, ir gudrs, viltīgs, cinisks politiķis. Tāds, kam jābūt tāda ranga politiķim. Taču viņš nevar palepoties ar tādu popularitāti, kādu ieguvis bijušais Rīgas mērs. Iznāk tā, ka viens nozags miljonu un viņam piedos, bet otrs aiznesīs kapeiku, un tas beigsies ar katastrofu. Tāpēc "Saskaņai" gaidāmi grūti laiki, uzskata publicists.
Tomēr neatkarīgi no līderu maiņas partijas stratēģija saglabāsies, uzskata Lindermans: paflirtēt ar vienu vai divām latviešu partijām uz kaut kādu kopēju motīvu pamata un mēģināt iepeldēt valdībā. Līdz šim gan tā panākumus nenesa un nenesīs arī turpmāk.
Krievijai jādod pretspars
Lindermans un Gubins līdztekus sarunai par Latvijas politikā jau ierastajiem kašķiem Rīgas domē, apsprieda arī akūtu starptautisko jautājumu.
Noskaidrojies, ka Krievijas Federālā drošības dienesta Novgorodas apgabala pārvaldes rīcībā ir soda vienības locekļu saraksts, kas Lielā Tēvijas kara gados slepkavoja civiliedzīvotājus Žestjanaja Gorka un Čornoje ciemos. Arhīvu materiāli liecina, ka padomju mierīgo iedzīvotāju masveida slepkavībām tika izveidota Drošības policijas un SD "Teilkommando", kurā bija 33 locekļi. Šie cilvēki nākuši no Latvijas PSR.
"Kā noprotu FDD paņēmusi dokumentus no arīviem un nodevusi Izmeklēšanas komitejai, kas izmeklē lietu par šo soda vienības locekļu apsūdzībām genocīdā. Kopā tajā ir vairāk nekā 30 Latvijas pilsoņi. Tagad darbs ritēs par katru no viņiem. Tiesa, maz ticams, ka kāds no viņiem būtu palicis starp dzīvajiem. Taču tas nav galvenais. Procesi genocīda lietā notiek arī pēc nāves, tiem ir morāla un politiska nozīme. Krievija sāka šo lietu, jo notiek tā, ka kaimiņvalstīs – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un – īpaši aktuāli – Ukrainā notiek nacistu reabilitācija, un šī ideoloģija tiek likta tagadējās rusoobijas pamatā. Tāpēc Krievijai ir jādod pretspars un jāparāda nacistu politiskie mantinieki. Es uzskatu, ka tas ir pareizi," teica Lindermans.
Viņš pastāstīja arī versiju par to, ka Latvijas jaunais prezidents Egils Levits bijis pazīstams ar vienu no soda vienības locekļiem – tās komandieri Jāni Cīruli. Lindermans uzskata tā: Cīrulis Minsterē bija "Daugavas Vanagu" – bijušo SS leģionāru biedrības – vadītājs, bet Levita ģimene tieši tobrīd pārvācās uz turieni no PSRS, viņi vienkārši nevarēja netikties, jo abi piedalījās latviešu kopienas dzīvē. Pie tam jāpatur prātā, ka Levits mācījās latviešu ģimnāzijā Minsterē.
"Tātad formāli Krievijas Izmeklēšanas komitejai ir visas tiesības izsaukt Latvijas prezidentu uz nopratināšanu, jo viņš, iespējams, bija pazīstams ar vienu no galvenajiem apsūdzētajiem," piezīmēja Lindermans.
Latvijas dubultie standarti
Lindermans pauda arī viedokli par kārtējo krimināllietu: Latvijas pilsonis tiek turēts aizdomās par dalību karadarbībā Donbasa republiku pusē. Kļuvis zināms, ka Valsts drošības dienests (VDD) nodevis prokuratūrai materiālus minētajā lietā. Aizdomās turamā vārdu VDD nenosauca, taču norādīja, ka kriminālprocess ierosināts 2016.gada 2.augustā. Iespējams, runa ir par Madonas iedzīvotāju Ivaru Kelliju.
Arī publicists uzskata, ka lieta ierosināta pret Kelliju – pēc VDD domām, viņš karojis Donbasa pusē pret Kijevu.
Lindermans atzīmēja, ka tas ir klasisks dubultu standartu piemērs, jo cilvēks tiek turēts aizdomās par KL 77.1 panta pārkāpumu – dalība karadarbībā aiz Latvijas robežām. Par šī panta pārkāpumu nav notiesāts vai saukts pie atbildības neviens no tiem, kuri karo Ukrainā Kijevas pusē.
"Bet pret tiem, kuri, pēc VDD domām, karojuši Donbasa pusē, ir desmitiem lietu," atgādināja Lindermans.
