Viesmīle kafejnīcā. Foto no arhīva

Nevajag baidīties no simts ukraiņiem: Latvijas restorāni lūdz atvērt darba tirgu

41
(atjaunots 10:53 04.09.2019)
Latvijas Restorānu biedrība uzstājas par to, lai valdība ļauj atvērt darba tirgu trešo valstu pilsoņiem un sniedz iespēju maksāt tiem nevis vidējo algu valstī, bet gan vidējo algu nozarē.

RĪGA, 4. septembris – Sputnik. Latvijas Restorānu biedrības (LRB) vadītājs Jānis Jenzis uzskata, ka Latvijas ekonomikai šobrīd kā nekad iepriekš ir nepieciešami parasti strādnieki, vēsta Jauns.lv. šobrīd darba tirgus ir pārpildīts ar tā dēvētajām "baltajām apkaklēm", tādēļ ēdināšanas nozares pārstāvji veic pārrunas ar valsts iestādēm par to, lai vienkāršotu viesstrādnieku ievešanu.

Pēc Jenza domām, ir vērts atvērt Latvijas darba tirgu trešo valstu pilsoņiem un sniegt iespēju maksāt viņiem nevis vidējo algu valstī, bet gan vidējo algu nozarē.

2019. gada jūnijā ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) paziņoja, ka ministrija nevar ievest ārzemniekus no valstīm, kuras atrodas ārpus Eiropas Savienības robežām. Tādēļ Latvijas Restorānu biedrības un valdības pārrunas turpinās gadiem ilgi, taču nekāda progresa tajās nav.

Pēc LRB vadītāja teiktā, šobrīd vispieprasītākās profesijas nozarē ir viesmīļi, pavāri un trauku mazgātāji. Jenzis uzsver, ka uz reemigrāciju restorāni nevar paļauties, ekonomika cieš, un arī tukšās pozīcijas restorāni nevar turēt gadiem ilgi.

"Aicinātu Latvijas iedzīvotājus nebaidīties no tā, ka iebrauks 100 ukraiņi, kuri mazgās traukus restorānos! Tā nav nekāda konkurence," paziņoja Jenzis.

Kāda ir šī brīža situācija

Pirms noalgot atbraucējus, uzņēmumam vispirms jāmeklē darbinieki valstī. Likums aizliedz pieņemt darbā ārzemniekus, ja Latvijā ir pretendenti uz šo vakanto vietu. Darba devējam jāpublicē sludinājums vietējā tirgū, vakancei jābūt atvērtai vismaz mēnesi. Darbiniekus no ārvalstīm ļauts piesaistīt tikai tad, ja nav izdevies atrast kandidātu pašu valstī.

Latvijas bizness jau vairākus gadus saskaras ar kadru problēmām un ierosina mazināt valsts kontroli pār darbaspēka ievešanu no trešajām valstīm. Šobrīd, lai iekārtotu darbā ārvalstnieku, Latvijas uzņēmumam jāmaksā viņam alga, kas nav mazāka kā vidējā valstī.

Patlaban darba devējam, kurš vēlas uzaicināt darbā trešās valsts pilsoni, viņam jāmaksā vismaz vidējā alga Latvijā – 926 eiro pirms nodokļu nomaksas, jeb aptuveni 630 eiro uz rokas. Šo noteikumu ir grūti ievērot jomās, kur vidējā alga ir zemāka nekā vidējā samaksa valstī, piemēram, lauksaimniecībā, zivsaimniecībā un pārstrādes rūpniecībā. Uzņēmēji iesaka maksāt viesstrādniekiem nevis vidējo algu valstī, bet gan vidējo algu nozarē.

Turklāt uzņēmēji cīnās par birokrātisko izdevumu samazināšanu: patlaban dokumentu kārtošana ilgst vairākus mēnešus.

Arī starptautiskie eksperti iesaka Latvijai atvērt darba tirgu.

2018. gada laikā Latvijā gandrīz četrkāršojies nelegālo strādnieku skaits no ārvalstīm. 2017. gadā bija fiksēti tikai 100 nelegāļi, bet 2018. gadā – jau 370 cilvēki. Nelegālie viesstrādnieki visbiežāk strādā celtniecībā – tur jūtams liels kadru deficīts. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš pastāstīja, ka celtnieki, visbiežāk – ukraiņi, ierodas Latvijā kā komandējumā nosūtīti darbinieki no Lietuvas un Polijas, tātad nemaksā ienākuma nodokli.

41
Pēc temata
Kam ES ir laba dzīve? Lietuvieši var apskaust poļus cenu un algu dēļ
Imigrācija vienkāršota: kur viesstrādniekiem nāksies maksāt vairāk, nekā latviešiem
Padzīt no Latvijas studentus no Uzbekistānas un Indijas? Šuplinska gaida jauniešus no ES
Tās sulas uz Rīgu ved biznesa klasē? Producents sašutis par cenu starpību
Daugavpils Reģionālā slimnīca, foto no arhīva

Situācija ir nomācoša: Latvijas ārstiem nemaksā par darbu ar Covid-19

2
(atjaunots 07:58 24.10.2020)
Nepietiekamā finansējuma dēļ Latvijas mediķiem nav pietiekamas motivācijas strādāt valsts slimnīcās.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Mediķu noslodze Covid-19 dēļ ir palielinājusies un ir acīmredzama, taču valsts neparūpējās par pienācīgu atalgojumu par papildu slodzi, paziņoja LTV raidījuma "Rīta Panorāma" intervijā Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs.

Ceturtdien veselības ministre Ilze Viņķele pastāstīja, ka Latvijas slimnīcās atrodas lielākais Covid-19 pacientu skaits kopš pavasara. Taču ārstu ienākumos tas nekādā veidā nav atspoguļojies.

"Ja runājam par piemaksām pirmā Covid-19 viļņa periodā, tad, salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, mēs esam bēdīgā situācijā. Lietuvā bija un arī tagad ir gandrīz dubults atalgojums ārstiem, kuri nodarbojas ar Covid pacientu ārstēšanu. Igaunijā tās ir vienreizējas izmaksas 1500 eiro apmērā," sacīja Kalējs.

Kalējs atzīmēja, ka nepietiekamā finansējuma dēļ, mediķiem nepietiek motivācijas strādāt slimnīcās. Pie tam, no Eiropas valstīm – visbiežāk no Itālijas un Spānija – regulāri tiek saņemti pieprasījumi pēc medicīnas nozares darbiniekiem, un viņiem piedāvā atalgojumu krietni augstāku, nekā Latvijā.

Viņš norādīja, ka šobrīd slimnīcas izmanto pusi savas jaudas Covid-19 ārstēšanas jautājumos, taču, piemēram, Daugavpilī resurss ir praktiski izsmelts.

Komentējot Covid-19 testēšanas kārtības izmaiņas – kad prioritāti tiks atdota cilvēkiem ar ārsta nosūtījumu, Kalējs pateica, ka šīs pārmaiņas palielinās plūsmu pie speciālistiem, kas paaugstinās pašu ārstu inficēšanās risku.

2
Tagi:
ārsti, koronavīruss
Pēc temata
Mediķu arodbiedrības vadītājs no jauna pieprasījis Viņķeles demisiju
Covid-19 pasliktinājis sirds slimnieku stāvokli Latvijā
"Vai nav citas slimības?": Covid dēļ pacients ar insultu nonācis slimnīcā pēc divām dienām
Latvijas iedzīvotāji baidās iet pie ģimenes ārstiem Covid-19 uzliesmojuma dēļ
 Fotoradars

Meteostacijas uz Latvijas autoceļiem pārvērsīs radaros: orģinālajiem nav naudas

10
(atjaunots 18:18 23.10.2020)
Satiksmes ministrija grasās visā valstī izveidot ierīču tīklu, kuras pilda fotoradaru funkcijas, iesaistot autoceļu meteostacijas.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Satiksmes ministrijas jaunā koncepcija paredz ceļu satiksmes dalībnieku kontroles un uzraudzības uzlabošanu ar jau esošās infrastruktūras starpniecību. Fotoradaru vietā piedāvāts izmantot meteostacijas uz Latvijas autoceļiem, pa priekšu uzstādot speciālu programmnodrošinājumu, vēsta Press.lv.

Koncepcija tika izskatīta 22. oktobrī Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē.

Ministrija grasās visā valstī izveidot ierīču tīklu, kuras veic fotoradaru funkciju: izmēra ātrumu, pārbauda tehniskās apskates vai OCTA polises esamību pēc auto numurzīmes un tā tālāk. Turklāt, kā atzīmēja Satiksmes ministrijā, šim nolūkam netiek plānots attīstīt fotoradaru tīklu, bet gan iesaistīt meteostacijas, kuras ir uzstādītas uz Latvijas autoceļiem. Meteostacijas jau ir aprīkotas ar videokamerām, pēc ierēdņu ieceres, tās tikai ir jānodrošina ar speciālu programmnodrošinājumu, kurš, būtībā, pārvērsīs tās jau esošo fotoradaru analogos.

"Parasto" radaru iekārtošanai naudas šobrīd nepietiek, atzina satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Pērn stacionārie fotoradari piereģistrēja 302 638 pārkāpumus, kas ir par 28 691 pārkāpumu vairāk, nekā pirms gada. Tostarp pērn fotoradari piefiksēja vairāk nekā 3000 automobiļu bez OCTA, šogad, saskaņā ar septembrī apkopotajiem datiem, jau ir 1061. 2019. gadā radari atklāja pusotru tūkstoti mašīnu bez tehniskās apskates, šogad – 673.

10
Tagi:
fotoradari, radari, ceļi
Pēc temata
CSDD: tuvākajā laikā darbu atsāks viens no "ražīgākajiem" fotoradariem
Latvijai nav naudas "gudrajiem" fotoradariem: projekts ir slēgts
Jauni pārbaudes kritēriji: Rīgā un Liepājā uz luksoforiem uzstādīti fotoradari