Паспорт негражданина Латвии

Ceturtdaļgadsimts bez pilsonības: kad Latvija atcels apkaunojošo institūtu

1 / 2
48
(atjaunots 09:30 04.09.2019)
Nepilsoņiem ir Latvijas pase, kura atšķiras no pilsoņa pases, viņiem ir liegtas balsošanas tiesības, viņi ir ierobežoti profesionālajā darbībā.

RĪGA, 4. septembris – Sputnik. Nesen atcerējās par svarīgu notikumu Latvijas moderno laiku vēsturē – Krievijas karaspēku izvešanu pirms 25 gadiem. Taču šī paša gada augusta beigās tika atzīmēts ceturtdaļgadsimts arī kādam citam vēsturiskam notikumam – diskriminējošā Pilsonības likuma stāšanās spēkā, raksta bb.lv.

Drakoniskais projekts

Likums bez pilsonības un sākumā pat bez Latvijas personu apliecinošiem dokumentiem atstāja vairāk nekā 700 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju.

Šo dokumentu 5. Saeimas deputāti riskēja pieņemt jau pēc tam, kad Krievijas karaspēki praktiski pameta Latviju un Maskavas "iejaukšanās draudu" likuma pieņemšanas procesā nebija.

Šodien maz kurš atceras, bet sākumā Pilsonības likums bija vēl jezuītiskāks. Nepietika jau ar to, ka tika ieviestas vecuma kvotas, kad deputātu korpusa radikālā daļa (LNNK un TB pārstāvji) sākumā panāca iekļaušanu likumprojektā tā dēvētās skaita kvotas – kad gadā tika paredzēts pieņemt naturalizācijas pieteikumus tikai no noteikta iedzīvotāju skaita (procentuāli).

Vien pēc prezidenta Gunta Ulmaņa un, galvenais, EDSO komisāra nacionālo minoritāšu tiesībās Van der Stūla iejaukšanās procentuālās kvotas izņēma no dokumenta. Eiropas Padome pat izvirzīja sava veida ultimātu Latvijai: ja procentuālās kvotas saglabāsies, tad valstij nebūs kļūt par "kluba" locekli.

Sāpīgā vieta

Taču arī likuma beidzamā redakcija vienalga izraisīja masu pretenziju gan Krievijā, gan starptautiskās organizācijās.

Starp citu, tieši pēc Pilsonības likuma pieņemšanas, kurš atstāja neskaidrā statusā vairāk nekā 700 tūkstošus cilvēku, iestājās krīze Rīgas un Maskavas attiecībās. Nepilsoņu tēma jau 25 gadus ir un paliek viena no sāpīgākajām Latvijas un Krievijas attiecībās.

Atzīmēsim, ka 1994. gada redakcijas Pilsonības likums ļāva ik gadu iesniegt naturalizācijas prasību (ar obligātu eksāmenu kārtošanu un nodevu) tikai noteiktu vecumu pārstāvjiem: no 1996. gada – personām no 16 līdz 20 gadiem, no 1997. gada – tiem, kas nav vecāki par 25 gadiem, no 1998. gada – personām līdz 30 gadiem, no 1999. gada – tiem, kas nav vecāki par 40 gadiem.

Šos vecuma ierobežojumus atcēla ar likumu 1998. gadā un apstiprināja referendumā 1999. gadā.

Pēc 23 gadiem kopš naturalizācijas procesa iesākšanas Latvijā joprojām paliek 252 tūkstoši nepilsoņu.

48
Pēc temata
Atradis vainīgo: Kariņš pamatojis nepilsoņu pastāvēšanu Latvijā
Latvijas CVK vadītāja: nepilsoņiem jāsniedz balsstiesības pašvaldību vēlēšanās
Saeima iekustinājusi likumprojektu par automātisku pilsonību nepilsoņu bērniem
Māris Možvillo

Jaunais deputāts izkritizēja valdības pieeju nodokļu jautājumiem un pastāstīja par plāniem

5
(atjaunots 10:37 24.10.2020)
Linda Liepiņa dēvē Māri Možvillo, kurš atnāca Saeimā viņas vietā, par savu domubiedru; vai jaunais deputāts pametīs KPV LV frakciju, sekojot savas priekšgājējas lēmumam.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Ar Saeimas darbu neapmierinātā Linda Liepiņa nolika mandātu. 2018. gada oktobrī viņa tika ievēlēta pēc KPV LV saraksta, taču pēc pusgada Liepiņa pameta frakciju un partiju. Tagad, kad viņa nolikusi savu mandātu, viņa vietu ieņēmis Māris Možvillo, kurš trīs gadus nostrādāja par deputātu Alojas domē. Možvillo, pēc Liepiņas sacītā, ir viņas domubiedrs.

Možvillo ir arī KPV LV valdes loceklis. Frakcijai viņš ir liels ieguvums, jo pēc Saeimas vēlēšanām tajā bija 16 deputāti, taču pretrunu dēļ divu gadu laikā to pametuši seši parlamentārieši. Tagad KPV LV būs jau 11 mandāti, ja vien, protams, Možvillo nesekos Lindas Liepiņas piemēram un neizstāsies no frakcijas, raksta Neatkarīgā.

"Tad, kad es tev piezvanīju (es tev piezvanīju tikai vienu reizi, lai pateiktu, ka mans lēmums ir galīgs, ka es nolikšu deputāta mandātu) un jautāju, vai tu esi, vai tu būtu gatavs uzņemties, tu neminstinoties atbildēji: "Jā!"

Es neteikšu šobrīd no Saeimas tribīnes tos dažus solījumus, ko tu man teici, bet es vēlos tev pateikt, ka es tev uzticos. Tad, kad es nācu iekšā šeit pa Saeimas sēžu zāles durvīm, tu jautāji, kāpēc es tevi pametot zem tanka? Iespējams, Māri, tāpēc, ka zem tanka būtu jāguļas vīriešiem, nevis sievietēm," pateica savā pēdējā runā Saeimas tribīnē Linda Liepiņa, vēršoties pie Možvillo.

Lai gan Liepiņa dēvē Možvillo par savu domubiedru, viņš pagaidām negrasās pamest KPV LV.

"Tas, ka mums ir līdzīgi uzskati dažos jautājumos, tas nenozīmē, ka es stājos viņas vietā. Es stājos pats savā vietā, lēmumus es pieņemšu pēc fakta. Šobrīd man ir mandāts un esmu ievēlēts no partijas, un pašreiz man nav iemeslu pamest frakciju," paskaidroja Možvillo.

Viņš atzīmēja, ka KPV LV darbā, protams, ir kļūdas, un, neskatoties uz diviem gadiem Saeimā, ir jūtams zināms pieredzes trūkums, kura dažkārt tiek manīta.

"Tāpēc esmu šeit, lai ar savu pieredzi un darbu palīdzētu darīt to, ko pirms Saeimas vēlēšanām solījām saviem vēlētājiem," atzīmēja jaunais deputāts.

Iepriekš viņš jau teica, ka ne viss valdības darbā viņu apmierina.

"Šobrīd nenosaukšu kaut kādus valdības lēmumus, kurus es īsti neatbalstu, bet ir valdības lēmumi, kas atstāj negatīvu iespaidu uz cilvēkiem, kaut vai tās pašas nodokļu režīmu neskaidrības. Tas ir ļoti būtisks faktors, kas šobrīd atstāj ievērojamu iespaidu uz iedzīvotāju dzīvi," atzīmēja Možvillo.

Pagaidām viņš nav izlēmis, kādās komisijās viņš strādās – šo jautājumu viņš izlems pēc apspriešanas ar kolēģiem. Viņam negribētos steigties, pagaidām viņš "pēta teritoriju".

Attiecībā uz Liepiņas paziņojumu par tanku, Možvillo nosauca to par joku.

"Es nebiju domājis, ka viņa patiešām noliks deputāta mandātu, jo viņa nesolīja to darīt. Viņas lēmums nolikt mandātu vismaz man bija pārsteidzošs," atzīmēja Māris Možvillo.

5
Tagi:
Saeima, deputāti
Pēc temata
Paaudžu maiņa, jeb Vai "Saskaņa" pārtaps mikropartijā
Itālijas scenārijs: vai nav pienācis laiks samazināt Saeimas deputātu skaitu
Oļegs Burovs

Atriebības kāre ir slikta īpašība: Burovs pažēloja Rīgas vicemēru

3
(atjaunots 10:30 24.10.2020)
Žēl, ka Rīgas vicemēram Vilnim Ķirsim nav nekā vairāk, ko darīt zināmu opozīcijai, izņemot savu atriebības kāri, gribētos dzirdēt kaut ko pēc būtības, paziņoja Rīgas domes deputāts no partijas "Gods kalpot Rīgai" Oļegs Burovs.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Rīgas vicemērs, "Jaunās Vienotības" deputāts Vilnis Ķirsis paziņoja, ka nav gatavs atdot opozīcijas pārstāvjiem vadītāju vietnieku amatus Rīgas domes pilsētas komitejās. Pēc viņa sacītā, koalīcija agrāk uzvedās bez kompromisiem attiecībā pret opozīciju, un tagad tās pārstāvjiem derētu pašiem pasēdēt opozīcijā.

Ļoti žēl, ka cilvēkam, kurš ieņem vienu no vadošajiem amatiem Rīgas domē, vairs nav ko pateikt, atzīmēja Rīgas domes deputāts no partijas "Gods kalpot Rīgai" Oļegs Burovs.

"Gribētos no viņa dzirdēt kaut ko saistībā ar darbu, kamēr viņš turpina runāt par to, ka vēlas atriebties, un neieceļ opozīcijas pārstāvjus komitejas vadītāju vietnieku amatos," sacīja Burovs Sputnik Latvija.

Politiķus uzsvēra, ka atriebības kāre – tā vispār nav ļoti labi īpašība.

"Ķirsis visu laiku saka, ka grasās atriebties par to, ka agrāk sēdējis opozīcijā. Jaunais domes sastāvs ir uzsācis darbu, un, cik es varu spriests, gan "Gods kalpot Rīgai", gan "Saskaņa", gan Latvijas Krievu savienība uzvedas ļoti inteliģenti. Pašreizējo opozīciju pēc uzvedības līmeņa nevar salīdzināt ar to, kuru pārstāvēja Ķirsis. Mēs strādājam konstruktīvi, nav nekādu odiozu un emocionālu uzstāšanos," paziņoja Burovs.

Mārtiņš Staķis, būdams vēl kandidāts uz Rīga mēra amatu, paziņoja, ka grasās aicināt sadarboties visas domes opozīcijas partijas. Toreiz viņš apsolīja, ka opozīcijai piedāvās izvirzīt kandidātus komiteju vadītāju vietnieku amatiem, taču koalīcijas partneri neatbalstīja Staķa ideju.

Мстительность - плохое качество: Буров пожалел вице-мэра Риги
3
Tagi:
Oļegs Burovs
Pēc temata
Staķis kļūs par mēru: Rīgā izveidota jauna valdošā koalīcija
Burovs pastāstīja, no kā ir atkarīgs Rīgas nākamā gada budžeta apmērs
LKS pie pārrunu galda ar Nacionālo apvienību: kā strādās jaunā Rīgas dome
Kodolieroču izmēģinājum

ASV kodola spēlē iesaistās Vācija: KF Aizsardzības ministrijā paziņoja par rupju pārkāpumu

0
(atjaunots 11:59 24.10.2020)
Mācībās ar taktisko kodolieroču pielietošanas apgūšanu ASV ievilkušas "ne kodola" alianses valstis, kas rupjš Kodolieroču neizplatīšanas līguma pārkāpums.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Saskaņā ar Krievijas Aizsardzības ministrijas informāciju, Vācija, kura nav kodola valsts, tika iesaistīta NATO mācībās Steadfast Noon un Resilient Guard, kuru gaitā tika apgūti Amerikas taktisko kodolieroču pielietošanas elementi, vēsta RIA Novosti.

Krievijas Aizsardzības ministrijā asi nosodīja Vācijas dalību, norādot uz to, ka ne kodola valstu iesaistīšana šāda rakstura mācībās, kuru gaitā tiek apgūti amerikāņu taktisko kodolieroču pielietošanas elementi, ir rupjākais Kodolieroču neizplatīšanas līguma pārkāpums.

Iestādē uzsvēra, ka šādu soļi "ved pie kodolieroču pielietošanas sliekšņa pazemināšanas, provocē tālāku spriedzes pieaugumu uz saskarsmes līnijas Krievija – NATO un negatīvi ietekmē uzticības līmeni Eiropā".

Šajā sakarā 23. oktobrī Vācijas vēstniecības Maskavā atašejs aizsardzības jautājumos tika izsaukts uz KF Aizsardzības ministru. Viņam tika izklāstīta Maskavas pozīcija šajā asajā jautājumā.

Iepriekš KF ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova brīfingā paziņoja, ka Maskava pievērsa uzmanību informācijai medijos par NATO mācību Steadfast Noon aizvadīšanu Vācijas teritorijā oktobra otrajā dekādē.

Zaharova atzīmēja, ka izvietotie ASV kodola līdzekļi turpina būt ne tikai VFR, bet arī Beļģijā, Nīderlandē, Itālijā un Turcijā, turklāt amerikāņi modernizē savas kodola aviācijas bumbas, savukārt NATO Eiropas dalībvalstis – lidmašīnas, kuras spēj nest šādus ieročus.

Maskavā uzsver, ka krīzes situācijas apstākļos ieroču kontroles jomā neierobežota savu militāro potenciālu palielināšana, ko rosina atsevišķas valstis un to sabiedrotie, un izaicinošā kodola misiju apgūšanas prakse nodara kaitējumu starptautiskajai drošībai, destabilizē situāciju pasaulē un spēj novest pie katastrofālām sekām.

Šajā sakarā KF ĀM oficiālā pārstāve vērsās pie NATO struktūrām, kuras nodarbojas ar "pretošanos kaut kādiem Krievijas informācijas draudiem", ar piedāvājumu izmantot savus resursus, lai pastāstītu Eiropas iedzīvotājiem plašāk par aizritējušajām mācībām, lai eiropieši saprastu, kādas mācības notiek viņu teritorijā un virs viņu galvām.

0
Tagi:
kodolieroči, Krievija, NATO, Vācija, ASV
Pēc temata
Eksperts: Krievija norāda kodolieroču pielietošanas noteikumus, lai "ienaidnieks" dzirdētu
Bild paziņoja par slepenām NATO mācībām Vācijā kodolkara gadījumam
"Viņi ir tik stipri, kā vēl nekad": NATO novērtēja Krievijas armijas spēku
Ukraiņu ģenerālis nolēmis pabiedēt Rietumus ar iedomātiem kodolieročiem