Vaira Vīķe-Freiberga. Foto no arhīva

Vaira Vīķe-Freiberga paskaidroja, kādēļ amerikāņiem jābūt gataviem mirt cīņā par Latviju

404
(atjaunots 16:36 03.09.2019)
Vaira Vīķe-Freiberga ir neizpratnē: ja NATO karavīri mira Mali, kādēļ lai viņi neziedo dzīvību arī Latvijas dēļ.

RĪGA, 3. septembris – Sputnik. Bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga intervijā poļu portālam polskatimes.pl paskaidroja, kāpēc, viņasprāt, amerikāņu vai Eiropas karavīriem militāra konflikta gadījumā Latvijas teritorijā jābūt gataviem mirt cīņā par Baltijas republiku.

Žurnālisti pavaicāja bijušajai prezidentei, vai NATO karavīri būs gatavi mirt, aizstāvot Latviju.

"Iepriekš viņi mira Korejā, Vjetnamā, Afganistānā un Irākā. Kādēļ te būtu jābūt savādāk?" atbildēja Vaira Vīķe-Freiberga.

Kad viņai tika norādīts uz to, ka viņa runā visticamāk par amerikāņiem, un uzdeva jautājumu par to, kā rīkotos karavīri no Francijas, Vācijas vai Lielbritānijas, bijusī Latvijas prezidente pateica: "Arī viņi mira Mali, Irākā, Afganistānā un daudzās citās vietās. Es nesaprotu, kāpēc nākotnē kaut kas varētu mainīties."

Politologs Jurijs Svetovs
из личного архива Юрия Светова

Diskusijas par to, vai NATO Reglamenta 5. pants par kolektīvo aizsardzību tiks piemērots konflikta situācijas gadījumā Baltijā, notiek regulāri. Daudzi politologi un militārie eksperti šaubās, ka Vašingtona vai Londona sūtīs savus karavīrus nāvē par mazajām Austrumeiropas valstīm. Pašās Baltijas valstīs šobrīd cenšas attīstīt nacionālas aizsardzības sistēmas un aktīvi pērk ieročus – galvenokārt lietotus.

Rietumu eksperti vairākkārt prezentēja dažādus iespējamā konflikta scenārijus starp NATO un tās austrumu kaimiņu. 2016. gadā Rand Corporation analītiķi samodelēja hipotētisku Krievijas uzbrukuma situāciju Baltijas valstīm un nonāca pie secinājuma, ka Krievija pārspētu NATO pēc karaspēku skaita, pēc ieroču šaušanas attāluma un pēc to jaudas. Turklāt ASV un to militārā bloka sabiedrotie nevarētu pietiekami ātri reaģēt uz situāciju infrastruktūras problēmu dēļ kopumā — ar loģistiku, komandēšanas iespējām un citās jomās.

Maskava vairākkārt paziņojusi, ka nav ieinteresēta konfrontācijas veidošanā ar NATO — nedz Baltijas reģionā, nedz kur citus. Turklāt Krievija uzskata par draudu papildu NATO infrastruktūru tās robežu tuvumā un sola spert atbildes soļus. Taču KF aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu uzsvēra, ka Krievijas BS nepalielina karaspēku skaitlisko sastāvu NATO dalībvalstu un Krievijas saskaršanās līnijā. Pēc viņa sacītā, visi KF Bruņoto spēku attīstības pasākumi "tiek rīkoti nacionālajā teritorijā ar vadības sistēmu organizatorisko štata struktūru uzlabošanas palīdzību esošā skaita robežās".

Pēc KF ārlietu ministra Sergeja Lavrova sacītā, Baltijas jūras rajonā nav draudu, kuri attaisnotu tā militarizāciju, savukārt visiem mijiedarbības jautājumiem šajā reģionā jābūt risinātiem jau esošo daudzpusējo formātu  ietvaros.

404
Pēc temata
Eksperts: Vācija pieņēmusi nepareizu lēmumu par NATO
ASV gaisa spēku ģenerālis: izspēlējām F-35 ātru pārsviešanu uz Baltiju
"Visi nedaudz nobijās": uzbrukuma detaļas igauņu karavīriem Mali
"Nogalināt visus uz Zemes". Kā ASV kareivji nostājas uz terora ceļa