Vaira Vīķe-Freiberga. Foto no arhīva

Vaira Vīķe-Freiberga paskaidroja, kādēļ amerikāņiem jābūt gataviem mirt cīņā par Latviju

413
(atjaunots 16:36 03.09.2019)
Vaira Vīķe-Freiberga ir neizpratnē: ja NATO karavīri mira Mali, kādēļ lai viņi neziedo dzīvību arī Latvijas dēļ.

RĪGA, 3. septembris – Sputnik. Bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga intervijā poļu portālam polskatimes.pl paskaidroja, kāpēc, viņasprāt, amerikāņu vai Eiropas karavīriem militāra konflikta gadījumā Latvijas teritorijā jābūt gataviem mirt cīņā par Baltijas republiku.

Žurnālisti pavaicāja bijušajai prezidentei, vai NATO karavīri būs gatavi mirt, aizstāvot Latviju.

"Iepriekš viņi mira Korejā, Vjetnamā, Afganistānā un Irākā. Kādēļ te būtu jābūt savādāk?" atbildēja Vaira Vīķe-Freiberga.

Kad viņai tika norādīts uz to, ka viņa runā visticamāk par amerikāņiem, un uzdeva jautājumu par to, kā rīkotos karavīri no Francijas, Vācijas vai Lielbritānijas, bijusī Latvijas prezidente pateica: "Arī viņi mira Mali, Irākā, Afganistānā un daudzās citās vietās. Es nesaprotu, kāpēc nākotnē kaut kas varētu mainīties."

Politologs Jurijs Svetovs
из личного архива Юрия Светова

Diskusijas par to, vai NATO Reglamenta 5. pants par kolektīvo aizsardzību tiks piemērots konflikta situācijas gadījumā Baltijā, notiek regulāri. Daudzi politologi un militārie eksperti šaubās, ka Vašingtona vai Londona sūtīs savus karavīrus nāvē par mazajām Austrumeiropas valstīm. Pašās Baltijas valstīs šobrīd cenšas attīstīt nacionālas aizsardzības sistēmas un aktīvi pērk ieročus – galvenokārt lietotus.

Rietumu eksperti vairākkārt prezentēja dažādus iespējamā konflikta scenārijus starp NATO un tās austrumu kaimiņu. 2016. gadā Rand Corporation analītiķi samodelēja hipotētisku Krievijas uzbrukuma situāciju Baltijas valstīm un nonāca pie secinājuma, ka Krievija pārspētu NATO pēc karaspēku skaita, pēc ieroču šaušanas attāluma un pēc to jaudas. Turklāt ASV un to militārā bloka sabiedrotie nevarētu pietiekami ātri reaģēt uz situāciju infrastruktūras problēmu dēļ kopumā — ar loģistiku, komandēšanas iespējām un citās jomās.

Maskava vairākkārt paziņojusi, ka nav ieinteresēta konfrontācijas veidošanā ar NATO — nedz Baltijas reģionā, nedz kur citus. Turklāt Krievija uzskata par draudu papildu NATO infrastruktūru tās robežu tuvumā un sola spert atbildes soļus. Taču KF aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu uzsvēra, ka Krievijas BS nepalielina karaspēku skaitlisko sastāvu NATO dalībvalstu un Krievijas saskaršanās līnijā. Pēc viņa sacītā, visi KF Bruņoto spēku attīstības pasākumi "tiek rīkoti nacionālajā teritorijā ar vadības sistēmu organizatorisko štata struktūru uzlabošanas palīdzību esošā skaita robežās".

Pēc KF ārlietu ministra Sergeja Lavrova sacītā, Baltijas jūras rajonā nav draudu, kuri attaisnotu tā militarizāciju, savukārt visiem mijiedarbības jautājumiem šajā reģionā jābūt risinātiem jau esošo daudzpusējo formātu  ietvaros.

413
Pēc temata
Eksperts: Vācija pieņēmusi nepareizu lēmumu par NATO
ASV gaisa spēku ģenerālis: izspēlējām F-35 ātru pārsviešanu uz Baltiju
"Visi nedaudz nobijās": uzbrukuma detaļas igauņu karavīriem Mali
"Nogalināt visus uz Zemes". Kā ASV kareivji nostājas uz terora ceļa
Biolar

Rūpnīcai "Biolars" draud krimināllieta par ķīmisko atkritumu noliešanu

8
(atjaunots 16:03 11.08.2020)
Valsts policija veica izmeklēšanu: Zemgales reģionā nolietie bīstamie ķīmiskie atkritumi nodarīja zaudējumus 800 tūkstošu eiro apmērā.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Valsts policija aicina ierosināt krimināllietu par 26 zemesgabalu ķīmisko piesārņošanu Zemgales reģionā.

Pērnā gada maijā kriminālprocesa ietvaros tika aizturēts cilvēks, kurš nolēja no cisternas indīgo vielu ceļmalā. Šīs noziedzīgās darbības tika kvalificētas pēc 99. panta otrās daļas – par atkritumu izvešanas noteikumu pārkāpšanu, kuri rada būtisku kaitējumu apkārtējai videi, cilvēka veselībai, saimnieciskajām un īpašumu interesēm.

Tika nodarīti materiālie zaudējumi 800 tūkstošu eiro apmērā. Par šo noziegumu draud brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem, vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbi, vai naudas sods.

Šajā lietā aizdomās turamā statuss tika piemērots divām personām.

Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, zemē nokļuvušie cianīda joni bija no Olainē izvietotās ķīmiskās rūpnīcas "Biolars". Valsts policijai izdevās atrast 18 vietas, kur toksiskos ķīmiskos atkritumus lēja tieši uz zemes. Dažviet zeme gar ceļmalu tika nolieta vairāku kilometru garumā – cisterna brauca ar atvērtu krānu. Citviet mašīna apstājās un nolēja lielu ķīmisko vielu apjomu vienuviet.

Uzņēmums savu vainu neatzina, tomēr piekrita daļēji piedalīties piesārņotās teritorijas attīrīšanā.

8
Tagi:
Latvijas policija, Biolars
Pēc temata
Ķīmiskos atkritumus izlēja zemē: rūpnīcas Biolar darbs varētu tikt apturēts
Septembrī varētu slēgt Biolar rūpnīcu
Plastmasas pudeles, foto no arhīva

Latvijas iedzīvotājiem nāksies samaksāt par saplacinātām pudelēm

29
(atjaunots 13:17 11.08.2020)
Taras depozīta sistēmas ieviešana Latvijā varētu izmaksāt patērētājiem dārgāk, nekā iepriekš paredzēts.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Taras depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā bremzē viens jautājums – iespēja nodot saplacinātas alumīnija bundžas un plastmasas pudeles, vēsta kanāla LTV7 raidījums "Šovakar".

Taras depozīta sistēmu Latvijā ieviesīs 2022. gada 1. februārī: dzērieni vienreizlietojamā iepakojumā maksās par 10 centiem dārgāk, taču šo naudu pircēji varēs atgūt, nododot tukšas bundžas vai pudeles speciālos taromātos.

Depozīta sistēmas dalībnieku produkcija tiks apzīmēta ar speciālu uzlīmi. Izmantoto iepakojumu pieņemšanas punktus plānots ierīkot veikalos vai blakus tiem, taču ne tālāk par 150 metriem no tirdzniecības vietas. Lauku apkārtnē iespējama punktu izveidošana, kur iepakojumus pieņems nevis aparāts, bet gan taras pieņēmējs.

Tomēr iepakojumu ražotājus uztrauc jautājums par to, vai patērētāji drīkstēs nodot saplacinātas bundžas un pudeles. Pēc viņu sacītā, citu valstu pieredze liecina, ka tas paver iespējas krāpniekiem: saplacinātas plastmasas pudeles un alumīnija bundžas ved no kaimiņvalstīm, kur depozīta sistēmas nav (Latvijas gadījumā tās var būt Polija, Krievija un Baltkrievija), nodod un saņem par tām naudu.

"Ja sistēma nepārbaudīs pudeles formu, ja nodod saplacinātu pudeli, tad var nodot šampūna pudeli, piemēram, ar viltotu svītrkodu. Tiek pieņemts iepakojums ar nesamaksātu depozītu, tas, kurš to nodod, saņem 10 centus – un beigās šos 10 centus nāksies dzēst operatoram. Līdz ar to, ražotājiem nāksies maksāt vairāk par dalību depozīta sistēmā. Un viņiem nāksies celt produktu cenas," uzskata Miks Stūrītis, "Depozīta Iepakojuma Operators" valdes priekšsēdētājs.

Turklāt biedrība apsūdz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju depozīta sistēmas ieviešanas sabotēšanā.

"Mēs nevaram nosaukt konkrētas personas, taču pieļaujam: kāds ir ieinteresēts tajā, lai šīs sistēmas nebūtu. Vai arī lai sistēma nesāktu strādāt – vai, uzsākot darbu, bankrotē. Acīmredzot, kādam tas ir izdevīgi," atzīmēja Stūrītis.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā apgalvo, ka atļāva nodot saplacinātus iepakojumus, rūpējoties par patērētāju ērtībām: tā tukšā tara aizņem mazāk vietas mājās.

"Kā saka mūsu sociālie partneri, jaunās tehnoloģijas ļauj atpazīt saplacinātu PET pudeli vai bundžu. Taču vai tas būs ieviests, redzēsim rudenī, kad Valsts vides dienestam vajadzēs pēc noteiktiem kritērijiem izvēlēties to, kas varēs kļūt par depozīta sistēmas operatoru un ar kādām prasībām tas varēs strādāt. Ja tas tehniski nebūs iespējams, tad šādas iespējas arī nebūs," uzsvēra ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.

Uzņēmumā "Peruza", kur pirms kāda laika izstrādāja depozīta iepakojuma pieņemšanas aparāta prototipu, saka, ka pareizi atpazīt saplacinātas pudeles un atsijāt liekās – nav problēma, jautājums ir tikai par aparāta cenu.

"Mākslīgais intelekts spēj atpazīt un it kā rekonstruēt pudeles formu no tā, kā tā ir saplacināta, noteikt deformācijas līmeni, taču tas aizņem laiku un maksā naudu. Mēs esam gatavi. Vai visi ir gatavi maksāt? Es ceru, ka ir gatavi," uzsvēra Roberts Dlohi, "Peruza" valdes loceklis.

Cietiem vārdiem sakot, par uzlabotām tehnoloģijām rezultātā nāksies atkal maksāt pircējiem.

29
Tagi:
Latvija, VARAM
Pēc temata
Trīs atkritumu grozi ir par maz: Latvijas iedzīvotājiem nāksies vairāk šķirot atkritumus
Nododiet pudeles: lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju atbalsta taras depozīta ieviešanu
Ekologi: atteikšanās no plastmasas iepakojumiem var kaitēt apkārtējai videi
Taras depozīta sistēmas dēļ paaugstināsies atkritumu izvešanas tarifi