Jānis Reirs

Budžets 2020: ministrijas prasa miljardu eiro un 800 jaunas ierēdņu vietas

98
(atjaunots 12:14 16.01.2020)
Ministriju prioritātēm nākamgad plānots piešķirt aptuveni 45 miljonus eiro, taču to pieteikumi sastāda gandrīz miljardu.

RĪGA, 3. septembris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Pirms nedēļas premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka 2020. gada budžets būs lielākais visā valsts vēsturē. Finanšu ministrija aprēķināja, ka nodokļu ienākumi budžetā palielināsies par aptuveni 600 miljoniem eiro, salīdzinot ar 2019. gadu. Izskatās, ka ministrijas iztulkojušas šos paziņojumus pa savam. Budžeta pieteikumi nākamajam gadam palielinājušies gandrīz par 1 miljardu eiro, savukārt līdz 2022. gadam ministrijas pieprasījušas izdevumu palielinājumu vairāk, nekā par 2 miljardiem eiro.

Cik un kādiem nolūkiem prasa

Visu ministriju papildu prasību summa 2020. gadā, jeb, kā tos dēvē valdībā, "prioritāro pasākumu tēriņi", sastāda 935,5 miljonus eiro. 2021. gadā ministrijas pieprasījušas 1,82 miljardus eiro (neraugoties uz to, ka, saskaņā ar prognozēm, nodokļu ienākumi, salīdzinot ar 2020. gadu, pieaugs par aptuveni 550 miljoniem eiro), savukārt 2022. gadā papildus nepieciešams piešķirt 2,14 miljardus eiro. Šī informācija ir iekļauta Finanšu ministrijas paziņojumā, kurš sagatavots valdībai un parlamentam. Šī informācija nonāks gan Saeimā, gan Ministru Kabineta izskatīšanai.

Politologs Raimonds Rublovskis
© Sputnik / Евгений Лешковский

Atgādināsim, ka bāziskie 2020. gada budžeta izdevumi ieplānoti 7,13 miljardu eiro apmērā. 2021. gadā tiem jāsastāda 7,33 miljardus eiro, 2022. gadā – 7,49 miljardus eiro. Speciālā budžeta izmaksas 2020. gadā ieplānotas 2,98 miljardu eiro apmērā, 2021. gadā – 3,17 miljardi eiro, 2022. gadā – 3,34 miljardi eiro.

Līderis prasītā finansējuma papilinājuma summas ziņā ir Veselības ministrija. 2020. gadā tā prasa 279 miljonus eiro, 2021. gadā – 445 miljonus eiro, 2022. gadā – 606 miljonus eiro. Samērā lielu finansējumu prasa arī Izglītības un zinātnes ministrija – prioritāriem pasākumiem 2020. gadā tiek prasīti 128,7 miljoni eiro, 2021. gadā – 185,4 miljoni eiro, 2022. gadā – 218,8 miljoni eiro.

Satiksmes ministrija nākamgad prasa 123,2 miljonus eiro, 2021. gadā – 132,8 miljonus eiro, 2022. gadā – 154,8 miljonus eiro.

Ievērojama daļa ministriju budžeta prasību ir izdevumi, kas saistīti ar algu pieaugumu, konstatē Finanšu ministrijā. Ministriju projekti paredz būtisku ierēdņu skaita pieaugumu – 2020. gadā piedāvāts izveidot 806 papildu darbavietas, 2021. gadā – 1067, 2022. gadā – 1149.

Taču ir arī citi izdevumi, katrai nozarei tie ir specifiski. Tā, piemēram, Veselības ministrija prasa naudu ambulatoro un stacionāro pakalpojumu pieejamības palielināšanai (vairāk nekā 20 miljoni eiro gadā), kā arī pacientu nodevu samazinājumam par medicīnas pakalpojumiem (aptuveni 4 miljoni eiro gadā).

Izglītības uz zinātnes ministrija "zinātnes bāzes finansējuma nodrošināšanai" līdz 29,9 miljonus eiro nākamgad un nedaudz vairāk par 30 miljoniem eiro katru nākamo gadu.

Satiksmes ministrija prioritāro pasākumu sarakstā atzīmē dotācijas pārvadātājiem par sabiedriskā transporta pakalpojumiem – 18,7 miljonus – nākamgad, 8,5 miljonus – 2021. gadā, 5,5 miljonus – 2022. gadā. Nedaudz virs 15 miljoniem 2020. gadā nepieciešams kompensācijai par dzelzceļu infrastruktūras izmantošanu, 2021. gadā – 16,2 miljoni eiro, 2022. gadā – 17,2 miljoni eiro. Autoceļu savešanas kārtībā programmai nākamgad nepieciešami 70 miljoni eiro, 2021. gadā – 80 miljoni, 2022. gadā – 117 miljoni eiro.

Virknē gadījumu ministriju budžeta prasības tiek dublētas. Tā, piemēram, Labklājības ministrija lūdz līdzekļus sociālās rehabilitācijas programmu uzlabošanai, kuras daļēji, 400 tūkstošu eiro apmērā, jau ir iekļautas Tieslietu ministrijas piedāvājumā. Tāpat narkotiku lietošanas apkarošanas pasākumu programma ir iekļauta gan Labklājības ministrijas, gan Iekšlietu ministrijas budžetā.

Pēc Finanšu ministrijas apkopotās informācijas, var secināt, ka patlaban 2020. gadam ieplānotā "fiskālā telpa", jeb papildu finansējumam pieejamo līdzekļu apjoms, vispār ir negatīvs – 25 miljonu apmērā. Ministrijā norāda, ka tas esot saistīts ar pašvaldības uzņēmuma "Rīgas satiksme" parādsaistību iekļaušanu valsts budžetā. Pēc ministriju izdevumu pārskatīšanas 2020. gadā budžetā var izveidoties atlikums aptuveni 93 miljonu eiro apmērā. Taču 48 no tiem jau ir plānots novirzīt "vispārējās fiskālās telpas uzlabošanai", un tikai 45 miljonus piešķirt ministriju prioritātēm.

Ietaupīs uz "sociālo izdevumu" rēķina?

Izdevumu saskaņošanu ar ienākumiem Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš jau ir nosaucis par "interesantu, bet nevieglu darbu". Pēc valdības vadītāja sacītā, visas partijas piekrīt viena otrai, kad ministri runā par jaunu tēriņu nepieciešamību: "Visi partneri nāk ar pamatotiem argumentiem, taču grūtības ir tajā, ka jānonāk pie kompromisa… Papildu līdzekļu nepietiks absolūti visam."

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce paziņoja vēl tiešāk: "Saistībā ar veselības aprūpē nodarbināto atalgojuma palielināšanu varētu nākties pieņemt "nepatīkamu lēmumu"… Apzināmies, ka budžeta resursi var būt nepietiekami tam, kas būtu objektīvi nepieciešams."

Tas viss skan visnotaļ uztraucoši neseno paziņojumu kontekstā, kurus izteica izglītības un zinātnes ministre ("solītais algu palielinājums skolotājiem ir iespējams, samazinot skolēnu brīvpusdienas"), un veselības ministre ("iespējams, naudas solītajam medicīnas personāla algu palielinājumam nepietiks"). Un izskatās pēc ierasta scenārija. Partijas saņēma vietas parlamentā un valdībā uz solīto sociālo programmu uzlabojumu rēķina. Taču atkal aizmirst izpildīt solīto.

98
Pēc temata
Finanšu ministrijā aprēķināts, cik Latvijai izmaksās Brexit
Latvijas iedzīvotājiem atkal radušās problēmas ar naudu
Rīgas iedzīvotājiem pavaicās, kam lai iztērē 500 tūkstošus eiro
Neapliekamais minimums un mediķu algas: Kariņš risinās partiju ultimātus
Bijušais Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš

Elksniņš: ostas stāv, tranzīts izsīcis, bet Latvijas varasiestādes iedzen valsti ellē

0
(atjaunots 11:16 19.09.2020)
Latvijas politiķis Andrejs Elksniņš spriež par to, pie kādām sekām ekonomikā var novest sankcijas pret Baltkrieviju kopā ar jau sabojātajām attiecībām ar Krieviju.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Pirms sešiem gadiem Latvija teju apsteidza visu Eiropu sankciju ieviešanas jautājumā attiecībā pret KF, un šodien bauda sava darba augļus – ostas faktiski ir apstājušās, Krievijas kapitāls lielākajā mērā ir aizgājis, budžets plīst pa šuvēm, un labākas dzīves meklējumos Latviju pametuši vēl pāris desmiti tūkstoši cilvēku. Šodien Latvijai ir iespēja paklusēt vismaz attiecībā uz situāciju Baltkrievijā, uzskata bijušais Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš.

Savā Facebook lapā politiķis izteicies par esošajām Latvijas attiecībām ar tuvākajiem kaimiņiem.

"Kravu pārvadājumu apjoms pa dzelzceļu tikai pēdējā pusgada laikā vien ir samazinājies gandrīz par 50%. Šī gada garumā Latgalē – Rēzeknē un Daugavpilī – bez darba palikuši gandrīz 300 "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) darbinieku. Vēl pusotrs simts tiks atlaists līdz gada beigām. Visā valstī 2020. gadā LDz izbeigs darba attiecības ar 1500 darbiniekiem, taču lielākā daļa no tiem ir Latgales iedzīvotāji, bet vairums no tiem pirmām kārtām ir daugavpilieši.

Šī brīža kolektīvās atlaišanas dzelzceļā, tranzīta kritums par divām reizēm, atteikšanās no plāniem par Eiropas naudu modernizēt Daugavpils dzelzceļa mezglu, piespiedu pasākumus par vairāk nekā 30 miljonu eiro apmēra nodokļu maksātāju naudas ieplūdināšanu LDz pamatkapitālā – tas viss ir Latvijas "veiksmes stāsta" sekas attiecību veidošanā ar lielāko Latvijas kaimiņu, kurš vienlaikus ir tuvākais un lielākais noieta tirgus, lielākais tranzīta, energonesēju, preču, investīciju un pārējā piegādātājs," uzrakstīja Elksniņš, ar to domājot Krieviju.

Viņš atzīmēja, ka pirms sešiem gadiem Latvijas varasiestādes pasteidzās ieviest pret Krieviju visas iespējamās un neiespējamās sankcijas.

"Toreiz vēl klusos biznesmeņu, ekonomistu, atsevišķu valsts un daļēji valsts kompāniju vadītāju brīdinājumus, ka sankcijas pret Krieviju novedīs pie šausmīga ekonomiska krituma Latvijai, nevis vienkārši ignorēja, bet gan praktiski pielīdzināja nacionālo interešu nodevībai, darbam Krievijas specdienestu labā un patriotisma trūkumam.

Piecus gadus mēs lepni nesām faktiski visantikrieviskākās Eiropas valsts karogu, savukārt mūsu "veiksmes" valdības veidotāji saņēma slavas odas no Briseles un pacietīgi gaidīja Ķīnas kravu iekraušanas sākumu, investīcijas no Eiropas Savienības valstīm un bonusa naudu no eirofondiem. Tā vietā no Ķīnas atnāca Covid-19, un jaunajā "vīrusa realitātē" ekonomika sāka nevis vienkārši krist, bet gan taisni ar paātrinājumu nesties lejā. Ostas faktiski ir apstājušās, Krievijas kapitāls pārsvarā ir aizgājis no "veiksmes valsts", tranzīts izsīcis, virkne kompāniju izputēja, budžets plīst pa šuvēm, un labākas dzīves meklējumos Latviju pametuši vēl pāris desmiti tūkstoši cilvēku," stāsta par esošo situāciju Elksniņš.

Politiķis atzīmē, ka šodien Latvijas valdība balansē uz robežas, aiz kuras valsts ekonomika var saņemt "papildu paātrinājumu ceļā uz elli", ar to domājot sankciju ieviešanu pret Baltkrieviju.

"Latvijā vispār jau sen ir jāpierod: kad jums šķiet, ka mēs esam sasnieguši dibenu vienā vai otrā nozarē (vai tas ir tranzīts, medicīna, izglītība, banku sektors vai kaut kas cits), praktiski noteikti mums pieklauvēs no apakšas.

"Šoreiz sankcijām pret Krieviju un "vīrusa krīzei" var pievienoties sankcijas pret Baltkrieviju. Un šodienas Eiropas Parlaments uzstājīgi mums rekomendē ieviest sankcijas pret "Lukašenko režīma" Baltkrieviju.

Taču mums vajag nevis atbalstīt kopējo Briseles toni, bet gan padomāt par savu ekonomiku un turpināt meklēt sadarbības ceļus. Tā pēc 2014. gada izdarīja virkne Eiropas valstu attiecībā uz Krieviju: kamēr Latvija vicināja zobenu un gatavojās karam, Lietuva pamazām izspieda sev Krievijas tranzīta atliekas caur savām ostām, Somija izcīnīja sev tiesības turpināt tirgot "aizliegtos" produktus (ES atteikšanās gadījumā pieprasot kompensācijas par valsts nesaņemto peļņu no tirdzniecības ar Krieviju), savukārt Vācija mierīgi turpināja būvēt "Ziemeļu straumi"," atzīmēja Elksniņš.

Viņš piebilda, ka šodien Latvijai ir unikāla iespēja – paklusēt.

"Daži politiķi, protams, šo iespēju jau ir palaiduši garām. Bet tomēr, ir jāpaklusē un jāpadomā par valsts nākotni un tās iespējām pelnīt sankciju kara apstākļos ar abiem kaimiņiem. Tas viss, protams, ir vareni – justies par daļu Eiropas, piedalīties sēdēs Briselē un teju kā locis iet Eiropas fārvaterā un saņemt pirmos sajūsmināto ar Latvijas apņēmību un klausīšanos eiropiešos aplausus. Taču ir nianse: Eiropas sajūsma netiek monetizēta. Uz maizes to neuzsmērēsi, cilvēkus nepaēdināsi, budžetu nepapildināsi.

Latvijai šodien vienkārši ir pienākums koncentrēties uz to, kā saglabāt ekonomiskās attiecības ar Baltkrieviju un atjaunot tās ar Krieviju, meklēt kompromisa ceļus ar ES, skaidrojot Briselei, ka režīmi ir režīmi, bet Latvijas iedzīvotājiem ir nepieciešami ienākumi, darbavietas un normālas biznesa attiecības. Pretējā gadījumā, kamēr politiķi mēģinās noskaidrot, kuriem no viņiem ir taisnība un kuriem no viņiem ir vairāk tiesību, parastie cilvēki vienkārši izmirs. Tieša nozīmē. Bada dēļ," nobeigumā uzrakstīja politiķis.

0
Tagi:
sankcijas, Baltkrievija, ekonomika, Latvija, Andrejs Elksniņš
Pēc temata
Latvija bez maksas mācīs baltkrievu jauniešiem polittehnoloģijas pamatus
Radioklausītājs pastāstīja, kāpēc Latvija nedrīkst iejaukties Baltkrievijas lietās
Latvija apstiprinājusi sankcijas pret Baltkrieviju
Latvijas Saeima aicina Baltkrieviju rīkot jaunas vēlēšanas
Skolas tāfele, foto no arhīva

Skolnieka tēvs kļuva par skolotāju: Rīgas skolā ar grūtībām atrada matemātikas skolotāju

1
(atjaunots 21:25 18.09.2020)
Divpadsmit skolas Rīgā joprojām meklē matemātikas skolotājus, viena no tām palīgā nācās saukt kāda skolēna tēvu.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Sakarā ar matemātikas skolotāju trūkumu Rīgas 40. vidusskolas sestās klases skolēniem nenotika neviena mācību stunda šajā priekšmetā, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".

Informātikas stunda skolā, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Кряжев

Tiesa, pagaidu risinājums ir atrasts – matemātiku pasniegs kāda skolēna tēvs. Atbilstoša izglītība viņam ir, mācību stundas atsākās jau piektdien.

Skolas direktore Jeļena Vediščeva paskaidroja, ka pedagogu trūkums nav tikai šīs skolas problēma. Rīgā 12 skolas joprojām meklē matemātikas skolotājus, tikpat daudz skolu meklē mūzikas, datorzinību pasniedzējus un citus pedagogus.

"Citi meklē privāto skolotāju, citi matemātikas pulciņu apmeklē. Bet ikvienam ir tiesības uz izglītību, to Satversme nosaka, un bez maksas. Par to nav jācīnās!" uzskata skolēna māte Vita Ozera.

Pedagogu trūkums skolās vērojams jau ilgus gadus. Statistika rāda, ka lielākais kadru trūkums vērojams starp latviešu valodas un svešvalodu, kā arī matemātikas pasniedzējiem. Slodze tiek sadalīta starp esošajiem skolotājiem, kuri rezultātā ir spiesti strādāt daudz vairāk. Īpaši aktuāla šī problēma ir lielpilsētās.

Aleksandrs Ļivčaks
© Photo Из личного архива Александра Ливчака

Situāciju pasliktina arī tas, ka jaunie kadri ne labprāt nāk strādāt izglītībā, jo alga nav liela, savukārt profesijas prestižs pieaug lēni. Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) datiem, Latvijas skolotāju vidējais vecums ir 48 gadi, savukārt vairāk nekā puse skolotāju (51%) ir vecāki par 50 gadiem. Tas nozīmē, ka nākamajā desmitgadē nāksies atjaunot aptuveni pusi skolotāju sastāva.

Pērn Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija izstrādāja jaunu pedagogu piesaistes programmu skolās. Paredzēts, ka skolotāja profesiju vien viena gada laikā varēs apgūt tie, kam jau ir kāda cita augstākā izglītība.

1
Tagi:
skola, skolotāji, Latvija
Pēc temata
Algas nelielas, zems prestižs: Latvijas skolās trūkst vairāki simti skolotāju
Publicēts kārtējais Latvijas skolu reitings
Fizika un matemātika joprojām "pieklibo": kā Latvijas skolēni nokārtojuši eksāmenus
Ceturtajā daļā Latvijas lauku skolu nav ātrgaitas interneta