Jānis Reirs

Budžets 2020: ministrijas prasa miljardu eiro un 800 jaunas ierēdņu vietas

98
(atjaunots 12:14 16.01.2020)
Ministriju prioritātēm nākamgad plānots piešķirt aptuveni 45 miljonus eiro, taču to pieteikumi sastāda gandrīz miljardu.

RĪGA, 3. septembris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Pirms nedēļas premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka 2020. gada budžets būs lielākais visā valsts vēsturē. Finanšu ministrija aprēķināja, ka nodokļu ienākumi budžetā palielināsies par aptuveni 600 miljoniem eiro, salīdzinot ar 2019. gadu. Izskatās, ka ministrijas iztulkojušas šos paziņojumus pa savam. Budžeta pieteikumi nākamajam gadam palielinājušies gandrīz par 1 miljardu eiro, savukārt līdz 2022. gadam ministrijas pieprasījušas izdevumu palielinājumu vairāk, nekā par 2 miljardiem eiro.

Cik un kādiem nolūkiem prasa

Visu ministriju papildu prasību summa 2020. gadā, jeb, kā tos dēvē valdībā, "prioritāro pasākumu tēriņi", sastāda 935,5 miljonus eiro. 2021. gadā ministrijas pieprasījušas 1,82 miljardus eiro (neraugoties uz to, ka, saskaņā ar prognozēm, nodokļu ienākumi, salīdzinot ar 2020. gadu, pieaugs par aptuveni 550 miljoniem eiro), savukārt 2022. gadā papildus nepieciešams piešķirt 2,14 miljardus eiro. Šī informācija ir iekļauta Finanšu ministrijas paziņojumā, kurš sagatavots valdībai un parlamentam. Šī informācija nonāks gan Saeimā, gan Ministru Kabineta izskatīšanai.

Politologs Raimonds Rublovskis
© Sputnik / Евгений Лешковский

Atgādināsim, ka bāziskie 2020. gada budžeta izdevumi ieplānoti 7,13 miljardu eiro apmērā. 2021. gadā tiem jāsastāda 7,33 miljardus eiro, 2022. gadā – 7,49 miljardus eiro. Speciālā budžeta izmaksas 2020. gadā ieplānotas 2,98 miljardu eiro apmērā, 2021. gadā – 3,17 miljardi eiro, 2022. gadā – 3,34 miljardi eiro.

Līderis prasītā finansējuma papilinājuma summas ziņā ir Veselības ministrija. 2020. gadā tā prasa 279 miljonus eiro, 2021. gadā – 445 miljonus eiro, 2022. gadā – 606 miljonus eiro. Samērā lielu finansējumu prasa arī Izglītības un zinātnes ministrija – prioritāriem pasākumiem 2020. gadā tiek prasīti 128,7 miljoni eiro, 2021. gadā – 185,4 miljoni eiro, 2022. gadā – 218,8 miljoni eiro.

Satiksmes ministrija nākamgad prasa 123,2 miljonus eiro, 2021. gadā – 132,8 miljonus eiro, 2022. gadā – 154,8 miljonus eiro.

Ievērojama daļa ministriju budžeta prasību ir izdevumi, kas saistīti ar algu pieaugumu, konstatē Finanšu ministrijā. Ministriju projekti paredz būtisku ierēdņu skaita pieaugumu – 2020. gadā piedāvāts izveidot 806 papildu darbavietas, 2021. gadā – 1067, 2022. gadā – 1149.

Taču ir arī citi izdevumi, katrai nozarei tie ir specifiski. Tā, piemēram, Veselības ministrija prasa naudu ambulatoro un stacionāro pakalpojumu pieejamības palielināšanai (vairāk nekā 20 miljoni eiro gadā), kā arī pacientu nodevu samazinājumam par medicīnas pakalpojumiem (aptuveni 4 miljoni eiro gadā).

Izglītības uz zinātnes ministrija "zinātnes bāzes finansējuma nodrošināšanai" līdz 29,9 miljonus eiro nākamgad un nedaudz vairāk par 30 miljoniem eiro katru nākamo gadu.

Satiksmes ministrija prioritāro pasākumu sarakstā atzīmē dotācijas pārvadātājiem par sabiedriskā transporta pakalpojumiem – 18,7 miljonus – nākamgad, 8,5 miljonus – 2021. gadā, 5,5 miljonus – 2022. gadā. Nedaudz virs 15 miljoniem 2020. gadā nepieciešams kompensācijai par dzelzceļu infrastruktūras izmantošanu, 2021. gadā – 16,2 miljoni eiro, 2022. gadā – 17,2 miljoni eiro. Autoceļu savešanas kārtībā programmai nākamgad nepieciešami 70 miljoni eiro, 2021. gadā – 80 miljoni, 2022. gadā – 117 miljoni eiro.

Virknē gadījumu ministriju budžeta prasības tiek dublētas. Tā, piemēram, Labklājības ministrija lūdz līdzekļus sociālās rehabilitācijas programmu uzlabošanai, kuras daļēji, 400 tūkstošu eiro apmērā, jau ir iekļautas Tieslietu ministrijas piedāvājumā. Tāpat narkotiku lietošanas apkarošanas pasākumu programma ir iekļauta gan Labklājības ministrijas, gan Iekšlietu ministrijas budžetā.

Pēc Finanšu ministrijas apkopotās informācijas, var secināt, ka patlaban 2020. gadam ieplānotā "fiskālā telpa", jeb papildu finansējumam pieejamo līdzekļu apjoms, vispār ir negatīvs – 25 miljonu apmērā. Ministrijā norāda, ka tas esot saistīts ar pašvaldības uzņēmuma "Rīgas satiksme" parādsaistību iekļaušanu valsts budžetā. Pēc ministriju izdevumu pārskatīšanas 2020. gadā budžetā var izveidoties atlikums aptuveni 93 miljonu eiro apmērā. Taču 48 no tiem jau ir plānots novirzīt "vispārējās fiskālās telpas uzlabošanai", un tikai 45 miljonus piešķirt ministriju prioritātēm.

Ietaupīs uz "sociālo izdevumu" rēķina?

Izdevumu saskaņošanu ar ienākumiem Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš jau ir nosaucis par "interesantu, bet nevieglu darbu". Pēc valdības vadītāja sacītā, visas partijas piekrīt viena otrai, kad ministri runā par jaunu tēriņu nepieciešamību: "Visi partneri nāk ar pamatotiem argumentiem, taču grūtības ir tajā, ka jānonāk pie kompromisa… Papildu līdzekļu nepietiks absolūti visam."

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce paziņoja vēl tiešāk: "Saistībā ar veselības aprūpē nodarbināto atalgojuma palielināšanu varētu nākties pieņemt "nepatīkamu lēmumu"… Apzināmies, ka budžeta resursi var būt nepietiekami tam, kas būtu objektīvi nepieciešams."

Tas viss skan visnotaļ uztraucoši neseno paziņojumu kontekstā, kurus izteica izglītības un zinātnes ministre ("solītais algu palielinājums skolotājiem ir iespējams, samazinot skolēnu brīvpusdienas"), un veselības ministre ("iespējams, naudas solītajam medicīnas personāla algu palielinājumam nepietiks"). Un izskatās pēc ierasta scenārija. Partijas saņēma vietas parlamentā un valdībā uz solīto sociālo programmu uzlabojumu rēķina. Taču atkal aizmirst izpildīt solīto.

98
Pēc temata
Finanšu ministrijā aprēķināts, cik Latvijai izmaksās Brexit
Latvijas iedzīvotājiem atkal radušās problēmas ar naudu
Rīgas iedzīvotājiem pavaicās, kam lai iztērē 500 tūkstošus eiro
Neapliekamais minimums un mediķu algas: Kariņš risinās partiju ultimātus
Zvejas kuģis, foto no arhīva

Baltijas jūras aizsardzībai: mencu tralerus sagriezīs metāllūžņos

5
(atjaunots 19:50 23.11.2020)
Eiropas Komisija kompensēs Latvijas zvejniekiem mencu zvejošanas aizliegumu Baltijas jūras ūdeņos, taču no daļas kuģu nāksies atbrīvoties.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Pēc mencu zvejošanas aizliegšanas Latvijas piekrastes ūdeņos Eiropas Parlaments apstiprinājis atbalsta pasākumus zvejniecības nozares pārstāvjiem, vēsta Press.lv.

Šī gada oktobrī ES lauksaimniecības un zvejniecības ministri piekrita samazināt vairāku zivju veidu nozveju Baltijas jūrā, lai atjaunotu populāciju. Austrumu Baltijas mencas ķeršana joprojām ir aizliegta, izņemot piezvejas kvotu, kas ir samazināta, salīdzinājumā ar pērno gadu. Zemkopības ministrijas mājaslapā tiek ziņots, ka Latvija uzstājās pret šo lēmumu, taču palika mazākumā.

Pašlaik Latvijas Zemkopības ministrijā precizē nepieciešamā finansējuma apmēru tā apstiprināšanai Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda Uzraudzības komitejā, paziņoja ministrijas pārstāve Dagnija Muceniece. Pēc viņas sacītā, Zivsaimniecības konsultatīvā padome vienojās par finansējumu aptuveni 3 miljonu eiro apmērā.

Zvejniekiem, kuri pārsvarā nodarbojas ar mencu zveju, atļauts likvidēt kuģus un saņemt kompensāciju. Ja zvejnieki, kuri strādāja uz šiem kuģiem, atradīs darbu citā nozarē, kompensācija vienalga tiks izmaksāta.

Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš apgalvo, ka uz šādām kompensācijām varētu pretendēt 12 Latvijas kuģi.

"Tie, kas mencas iegūs piezvejā, arī turpmāk tās varēs realizēt – pārdot, taču jāņem vērā, ka nozvejoto mencu apjoms nedrīkst pārsniegt citas nozvejotās zivis. Eiropas Komisijas nosacījums – piezvejas mencu apjoms nav lielāks par 20%," atzīmēja Riekstiņš.

Tāpat viņš uzsvēra, ka kuģu likvidācija nav piespiedu lieta – tā vietā zvejnieki drīkst pārorientēties uz citu zivju nozveju, piemēram, reņģes, ķilavas, laši u.c.

"Mencu zveja iepriekš vienmēr bija mūsu biznesa pamatā. Taču pēdējos piecos gados tā kļuva arvien sarežģītāka. Pat zinātnieki īsti nespēj izskaidrot, kāpēc mencu ir mazāk un kāpēc tās ir nelielas. Par maza izmēra mencām nepiedāvā ekonomiski izdevīgu vairumtirdzniecības cenu. Mūsu Baltikas tipa zvejas traleris "Briedis" būs viens no tiem, ko likvidēs. Mēs pilnībā sagriežam savu aktīvu, kas ir diezgan emocionāli, ņemot vērā to ilgo laiku, kurā zvejojām mencas. Tāpēc jau ir tā kompensācija.

Droši vien kuģus sagriezīs nākamajā gadā. Kompensācija ir pareizi jāiegulda, lai uzņēmums nākotnē varētu attīstīties. Mums jau ir vairākas iestrādes, kas ļauj turpināt darbību, piemēram, ir uzbūvēts zivju apstrādes cehs, esam kļuvuši par zivju uzpircējiem," pastāstīja Liepājā reģistrētā uzņēmuma "Ervils" valdes loceklis Aigars Laugalis.

Tāpat viņš atzīmēja, ka kuģis pacentīsies saglabāt zvejas licenci un mencu nozvejas kvotas gadījumam, ja pēc dažiem gadiem situācija šajā jomā mainīsies.

5
Tagi:
Latvija, zvejniecība, Baltijas jūra, menca
Pēc temata
Menca ir aizliegta: Eiropas Komisija sāpīgi ietekmējusi zvejniecību Baltijas valstīs
Paciente ar gripas simptomiem, foto no arhīva

Latvijā pagaidām nav sākusies gripas epidēmija

4
(atjaunots 18:32 23.11.2020)
Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi palīdz arī pret gripas izplatību – Latvijā ir mazāk saslimušo, nekā parasti šajā laikā.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Pagājušajā nedēļā Latvijā ir reģistrēti vien divi gripas gadījumi, informē Slimību profilakses un kontroles centrs.

Paziņojumi par diviem gripas gadījumiem vecuma grupās līdz 14 gadiem un no 15 līdz 64 gadiem saņemti no ģimenes ārstiem no Jūrmalas. Medicīnas iestāžu stacionāri par gripas gadījumiem aizvadītajā nedēļā nav ziņojuši.

Pacientu skaits, kuri vērsās pēc ambulatorās medicīniskās palīdzības sakarā ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām, pagājušajā nedēļā arī bija mazāks, nekā parasti ap šo laiku. Vidēji tika reģistrēti 895,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, kas ne īpaši pārsniedz pirmās novembra nedēļas rezultātus, kad tika reģistrēti 882,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

Kopš gripas sezonas sākuma, kas skaitās nedēļa no 28. septembra līdz 4. oktobrim, netika reģistrēts neviens gripas pacienta nāves gadījums.

Šī gada septembrī eirokomisāre veselības aprūpes lietās Stella Kirjakidu brīdināja par "dubultās pandēmijas" – gripas un Covid-19 – bīstamību.

Eiropas gripas sezona sākas oktobrī un pieņemas spēkā novembra vidū-decembra sākumā. Sezonālās gripas epidēmijas laikā slimo no 4 līdz 50 miljoniem cilvēku katru gadu, gadā no gripas mirst līdz 70 tūkstošiem eiropiešu, sevišķi sirmgalvji un riska grupās esošie.

Paredzēts, ka Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi – maskas, roku mazgāšana un sociālā distance – var palīdzēt samazināt arī gripas epidēmijas apmēru.

4
Tagi:
SPKC, Latvija, gripa
Pēc temata
Gripas vakcīna Latvijā iepirkta pēc desmit gadus veciem noteikumiem
Eiropai var nepietikt vakcīnu pret gripu
Ārsts pastāstīja, kā atšķirt gripu no koronavīrusa
Ārsts: rudenī vērosim gripas un koronavīrusa mijiedarbību