Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš

"Vienotības" sanāksme: pārvērst Latviju Skandināvijā un ieņemt Rīgu

56
(atjaunots 07:30 03.09.2019)
Par nopietnu pārbaudījumu "Vienotībai" un Krišjāņa Kariņa valdībai kopumā kļūs nākamā gada budžeta pieņemšana.

RĪGA, 3. septembris – Sputnik. Bieži skanēja aplausi, pateicības vārdi viens otram, laimīgas sejas… No malas varētu likties, ka aizritējušajā sestdienā savu kongresu rīkoja uzvarētāju partija, raksta Latvijas avīze "Segodņa".

Taču patiesībā savā ikgadējā sanāksmē sapulcējās partijas locekļi, kura 13. Saeimā ieguva vismazāk deputātu mandātu – astoņus. Turklāt to izdevās panākt tikai ar izmainītu izkārtni - "Vienotības" vietā tika izveidota apvienība "Jaunā Vienotība".

Līdzīgi fēniksa putnam?

Taču partijā uzskata, ka viss top zināms salīdzinājumā.

"Vēl neilgi pirms Saeimas vēlēšanām "Vienotības" reitings pazeminājās līdz 1,5%, un daudzi jau domāja, kā izskatīties politiskā aina bez "Vienotības"," atgādināja sestdienas "Vienotības" kongresā partijas līderis Arvils Ašeradens.

Fakts: pat ļoti pieredzējuši politologi 13. Saeimas vēlēšanu gaidās runāja par "Vienotību" faktiski pagātnes laikā un prognozēja tai "Latvijas ceļa" un "Tautas partijas" likteni, jeb došanos uz "politisko kapsētu". Tādēļ "Jaunās Vienotības" iekļūšana Saeimā vien bija veiksme.

Taču tālāk fortūna pagriezās ar seju pret "Vienotību". Ar mazāko frakciju Saeimā šis politiskais spēks spēja nostāties valdības priekšgalā. Jāatzīst visa cieņa "Vienotības" premjeram Krišjānim Kariņam: viņš, pat nepieņemot nekādus liktenīgus lēmumus, spēja iekarot vēlētāju uzticību, un šodien "Vienotības" reitings svārstās 9-10% līmenī, kas ļauj premjera spēkam ieņemt otro vietu valstī popularitātes ziņā.

Cik ilgi turpināsies šis fenomens? Par nopietnu pārbaudījumu "Vienotībai" un Krišjāņa Kariņa valdībai kopumā kļūs nākamā gada budžeta pieņemšana. Pats premjers savas uzstāšanās laikā kongresā lika saprast, ka negrasās izpildīt visus tos, viņaprāt, populistiskos solījumus, kurus pirms vēlēšanām dāsni izdalīja esošie "Vienotības" koalīcijas partneri.

Kariņš pret nodokļu celšanu

"No viena, otra politiskā spēka mēs dzirdam aicinājumu "paplašināt fiskālo telpu". Domāju, ka šajā zālē tikai es un Valdis Dombrovskis zinām, ko tas nozīmē. Tādēļ es iztulkošu šo terminu. Tas nozīmē, ka jāceļ nodokļi. Esmu pret šādu pieeju. Mums ir jārīkojas savādāk: nepieciešamas izmaiņas sistēmā – jāizdara tā, lai visi maksā nodokļus. Pastāvīgi raustīt nodokļu sistēmu, paaugstinot nodokļu likmes, – tā nav mana metode, tas ir nepareizi," paziņoja valdības vadītājs un… piedāvāja visiem zālē aizvērt acis un padomāt par nākotni.

"Jā, es saprotu, ka mēs visi vēlamies atvērt acis un ieraudzīt, ka Latvija ir kļuvusi tik pat labklājīga valsts, kā Skandināvijas valstis. Esmu pārliecināts: to panākt ir reāli. Taču tam ir nepieciešamas sistemātiskas pārmaiņas. Nepieciešama administratīvi teritoriālā reforma, nepieciešamas reformas izglītībā un veselības aprūpē," pateica Kariņš un piebilda, ka Latvija "nevar atļauties tās administratīvās vienības, kuras mēs vienkārši neesam spējīgi uzturēt".

Mūsu te nav trīs miljoni

Runājot par izglītību, premjers uzsvēra, ka šodien Latvija uztur tādu skolu tīklu, it kā valstī dzīvo trīs miljoni cilvēku. Patiesībā pie mums dzīvo mazāk par diviem. "Skaidrs, ka jādomā nevis par to, cik tālu no mājām atrodas skola, bet gan par mācību kvalitāti šajā skolā," pārliecināts Kariņš. Šim pašam noteikumam – galvenais ir nevis attālums, bet gan sniedzamo pakalpojumu kvalitāte, – pēc premjera domām, jādominē arī veselības aprūpes sistēmā.

Kongresā skanēja daudz it kā pareizu vārdu, skaistu lozungu. Taču jautājums par to, kā "Vienotība", būdama mazākā frakcija Saeimā, spēs likt koalīcijas partneriem rīkoties pēc tās noteikumiem, palika karājamies gaisā.

Pārbaude ar budžetu

"Vienotība" šodien pratusi sataustīt savu nišu politiskajā telpā, savukārt pārējo labējo spēku vājums un pieredzes trūkums ļāva partijai, būtībā, pārņemt varu valstī. Vai "Vienotībai" izdosies noturēt varu – lielā mērā rādīs 2020. gada budžeta pieņemšanas process.

Runājot par pašu "Vienotību", šīs partijas locekļi nolēma uzvarētājus nemainīt un atkal ievēlēja par savu priekšsēdētāju Arvilu Ašeradenu.

"Vienotības" līderi solījās izdarīt visu iespējamo, lai veiksmīgi startētu pašvaldības vēlēšanās 2021. gada jūnijā. Galvenais uzdevums – pārņemt varu Rīgā.

"Un mums ir savs mēra kandidāts – esošais ļoti spēcīgais opozicionārs Vilnis Ķirsis," paziņoja Ašeradens.

Taču, kaut arī "Vienotības" reitingiem ir izaugsmes tendence, pagaidām nekas neliecina par to, ka šī partija spēs uzvarēt pašvaldības vēlēšanās galvaspilsētā.

56
Pēc temata
Apetīte aug ēdot: Latvijas budžets pirmo reizi pārsniegs desmit miljardus
Krīze piespiedīs: Švecova paskaidroja, kā ietaupīt miljardus uz valsts aparāta rēķina
Latvijā pieaugušas ātrās palīdzības pakalpojumu cenas
Kariņš: novadu reforma nāks par labu iedzīvotājiem
Spilve

Ogļu no Krievijas nav, vajadzīga "intelektuāla" ražošana: Rīgas osta meklē investīcijas

22
(atjaunots 11:55 27.02.2021)
Rīgas osta meklē investorus Spilves teritorijas attīstībai, pastāstīja ostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

RĪGA, 27. februāris — Sputnik. Rīgas brīvostas valde strādā pie potenciālo investoru piesaistīšanas Spilves teritorijas attīstībai Daugavas kreisajā krastā, stāsta avīze Diena.

Teritorijas platība – aptuveni 450 hektāri.

Cisternas ar naftas produktiem, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Мальгавко

"Vēlamies redzēt ostā zaļu, videi draudzīgu un tehnoloģiski ietilpīgu ražošanas un/vai loģistikas un apstrādes pakalpojumu komercdarbību vai cita veida augstas pievienotās vērtības komercdarbību, kuras klātbūtne ostā sekmētu jūras kravu apgrozījuma palielināšanos, jaunu kravu grupu piesaisti, paplašinātu ostas pakalpojumu klasteri un veidotu sinerģiju ar pašreizējiem ostas komersantiem un to sniegtajiem pakalpojumiem," uzsver Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Ostas valde izskatīs iespējamos biznesa attīstības virzienus Spilves teritorijā, noteiks ekonomiski izdevīgus attīstības scenārijus, teritorijas pārvaldes mehānismus un finanšu ietvarus, kā arī izstrādās piedāvājumus un rīcības plānu vietējo un starptautisko investoru un teritorijas attīstītāju piesaistei.

Projekta attīstības ieceri plānots realizēt sadarbojoties ar Latvijas Investīciju attīstības aģentūru (LIAA)

“Pēdējos gados industriālajai apbūvei paredzētās teritorijas Rīgā ir samazinājušās, tādēļ Spilves teritorijas attīstībai ir augsts potenciāls. Šajā vietā varētu attīstīt viedo specializāciju industriālo parku, kurā apvienotu zinātnisko izpēti ar ražošanu, bet pastāv arī citas alternatīvas," konstatēja LIAA direktors Kaspars Rožkalns. Pēc viņa domām, šajā teritorijā varētu plesties industriālais parks ar "intelektuālu specializāciju", kas apvienotu zinātniskos pētījumus ar ražošanu. Taču ir arī citas alternatīvas, viņš piezīmēja.

Saskaņā ar apkopotajiem datiem par janvārī, Rīgas ostas kravu apgrozījums krities par 20,3% salīdzinājumā ar šo periodu pērn un sasniedzis 1,7 milj. tonnu kravu. 2021. gada janvārī Rīgas ostas termināļi apstrādājuši tikai vienu vilciena sastāvu ar ogļu kravu – 4 tūkstošus tonnu. Lejupslīde salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri sastāda 99%.

Lielākās Latvijas ostas kravu apgrozījums 2020. gadā sastādīja 23,7 milj. tonnu kravu – par 27,6% mazāk, nekā gadu iepriekš.

Rīgas ostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš, komentējot ostas darba rezultātus 2020. gadā, paziņoja, ka krīze Krievijas kravu jomā dāvājusi Rīgas ostā strādājošajiem stividoriem stimulu attīstīties kravu diversifikācijas un apkalpošanas kvalitātes virzienā. Pēc viņa vārdiem, ostas uzņēmumi aktīvi iegulda līdzekļus kravu apstrādes tehnoloģijās, papildu noliktavu platību būvē un IT risinājumos.

22
Tagi:
osta, investīcijas, kravas
Pēc temata
Absolūts fiasko: Dombrovskis komentēja Baltijas ostu rādītājus
Būs pat labāk: Latvijas osta izdomājusi, kā aizvietot Krievijas ogles
Rīgas osta mēneša laikā saņēmusi vienu ogļu sastāvu: Krievija aizvedusi 99% kravu
Latvijas dzelzceļš

Latvijas dzelzceļš pārdod 12 nevajadzīgas lokomotīves

24
(atjaunots 11:26 27.02.2021)
Pērnā gada nogalē "Latvijas dzelzceļam" neizdevās pārdot padomju lokomotīves M62. Koncerns organizēs atkārtotu izsoli.

RĪGA, 27. februāris — Sputnik. Koncerns "Latvijas dzelzceļš" organizes atkārtotu izsoli, kurā plāno pārdot 12 dīzeļlokomotīves no sērijas M62. Sākotnējā kopējā cena – 465 tūkstoši eiro, liecina informācija oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Desmit lokomotīves tiks piedāvātas par sākumcenu 38 224 eiro apmērā, divas – par sākumcenu 41 530 eiro apmērā.

LDz paskaidroja: kompānijai patlaban ir pietiekams skaits lokomotīvju, ir rezerve gadījumam, ja kravu pārvadājumu apjoms pieaugs. Tāpēc pieņemts lēmums pārdot lokomotīves, kas nav nepieciešamas saimnieciskās darbības veikšanai. Turklāt kravu pārvadājumiem LDz pārsvarā izmanto spēcīgākas lokomotīves nekā izsolē piedāvātās.

Iepriekš vēstīts, ka kravu pārvadājumu lejupslīdes fonā "Latvijas dzelzceļš" izstrādājis jaunu biznesa modeli, kam vajadzētu palīdzēt kompānijai pārvarēt krīzi. LDz jaunais biznesa modelis paredz sniegto pakalpojumu spektra paplašinašanu, iekļaujot tajā jūras un auto pārvadājumu ekspedīcijas pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Līdztekus "Latvijas dzelzceļš" pārskatījis plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta īstenošanas. To bija plānots veikt līdz ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā pievedceļu attīstības projektu.

Bez tam "Latvijas dzelzceļš" līdz gada beigām būs spiests atlaist 1500 darbiniekus – aptuveni 24% štata.

Vienlaikus koncerns atbrīvojas no nevajadzīgiem nekustamajiem īpašumiem un neprofila aktīviem.

24
Tagi:
Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Melnie metāllūžņi: "Latvijas dzelzceļš" izsludināja jaunu izsoli
Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca var atlaist pusi darbinieku
Latvijas dzelzceļš izpārdod īpašumus par zemām cenām
Lietuva un Igaunija elektrificē dzelzceļu līdz KF robežai. Latvijai naudas nav
Zoologs Oss Arutjuņans

Zoologs Oss Arutjuņans pastāstīja par Trusīšu zemi un "Arktikas saimniekiem"

0
(atjaunots 12:13 27.02.2021)
Zoologs Oss Arutjuņans kopš bērnības bija pārliecināts, ka savu dzīvi saistīs ar dzīvniekiem.

Zoologs, producents, televīzijas raidījumu vadītājs Oss Arutjuņans kopš bērnības bija pārliecināts, ka savu dzīvi saistīs ar dzīvniekiem. Intervijā Olgai Cinskai, ko publicēja portāls RIA Novosti, viņš pastāstīja par dažādu dzīvnieku nosaukumu izcelsmi, kāpēc Spāniju dēvē par Trusīšu zemi, kā arī par vārda "Arktika" nozīmi.

- Visu bērnību pavadīju ar Džeralda Darela, Igora Akimuškina un Daianas Fosijas grāmatām. Mājās mums bija plaša bibliotēka – to kolekcionēja vecāki. Tajā bija ļoti daudz grāmatu par dzīvniekiem. Sešu vai septiņu gadu vecumā es lasīju šos autorus un, manuprāt, būtu bijis dīvaini, ja es neiemīļotu dzīvniekus. Es tos iemīļoju tā, ka jau toreiz nolēmu saistīt ar viņiem savu dzīvi. Tā es kļuvu par zoologu.

© Photo Courtesy of Os Arutyunyan
Zoologs Oss Arutjuņans ar pundurpinčeru

Mūsu ģimenē dzīvo pundurpinčers un leoparga gekons.

© Photo Courtesy of Os Arutyunyan
Pundurpinčers

Tā ir ķirzaka, par ko ļoti viegli parūpēties, toties tā katru dienu iepriecina ar savu "firmas" smaidu.

Mani vienmēr ir interesējusi paleolingvistika – zinātne, kas pēta migrāciju un valodas attīstību. Tā cieši saistīta ar to, kā cilvēks ceļoja, iepazina jaunas zemes. Viņam līdzi migrēja arī valoda.

Ierodoties kādā jaunā vietā, cilvēks sastapa jaunus dzīvniekus.

To nosaukumi izrādījās "aizlienēti" no šīs konkrētās vietas. Tātad iespējams izsekot, kā dzīvnieks "ceļojis"  no vienas tautas pie otras.

Klasisks piemērs – lācis.

Tas ir draudīgākais un lielākais plēsonis kopš paleolīta laikiem. Senā indoeiropiešu valodā lāci sauc "ark". Valodu migrācijas laikā nosaukums mainījās. Krievzemē parādījās "медведь" – medus zinātājs, meža ļaunais gars, ko labāk lieku reizi nepieminēt. Taču pie tam saglabājās Arktika – "lāču zeme". No šī vārda cēlies arī zvaigznes nosaukums – Arkturs, kas atrodama Lielā Lāča zvaigznājā.

Pie tam daži dzīvnieki "nēsā" nepareizus ģeogrāfiskos nosaukumus.

Pats amizantākais piemērs ir čehu papagailis (viļņainā papagailīša paveids). Tam nav nekāda sakara ar Čehiju. Šī suga radusies Lielbritānijā, tomēr importēta caur Čehiju.

© Photo Courtesy of Os Arutyunyan
Zoologs Oss Arutjuņans

Austrālijas aitu suns ausijs patiesībā nemaz nav cēlies Austrālijā.

Tā ir Amerikā cēlusies suņu suga, parādījusies, krustojot Bernes suņus un basku aitu suņus, ko savukārt ieveda no Austrālijas.

Akvārija zivtiņa – Odesas barbuss ir cēlusies no Mjanmas (Birmas).

Taču to ieveda caur Odesas ostu.

Bulgārijas pipari nemaz nav radušies Bulgārijā.

To dzimtene ir Amerika. Vispirms tos ieveda Portugālē, pēc tam – Turcijā. Tikai vēlāk tas nokļuva saulainajā Bulgārijā.

© Photo Courtesy of Os Arutyunyan
Zoologs Oss Arutjuņans

Starp citu, pastāv pat ar veselu valsti saistīts kuriozs. Senos laikos feniķieši ieradās pie Pirenejas pussalas krastiem. Tur viņi ieraudzīja milzum daudz trušu. Šos grauzējus feniķieši dēvēja par "španim". "I-španim" feniķiešu valodā – "Trušu krasts".

Tā Spānija kļuva par Trušu zemi. Tomēr jāpiebilst, ka tie nemaz nebija truši – tie bija damani, trušiem mazliet līdzīgi grauzēji no Āfrikas.

0
Tagi:
dzīvnieki, Arktika
Pēc temata
Ezītis tīģera ādā
Labāk pie ziemeļbriežiem, nekā pie Latvijas govīm: kur pazuduši veterinārārsti
Tīģeris Georgs Putins un viņa dakteris
Dienvidpolā atrasta vairāk nekā 100 gadus veca glezna