Mācību gada sākums skolās, foto no arhīva.

Mācību gada sākums Latvijā: mazāk skolu, mazāk krievu valodas

85
(atjaunots 13:12 02.09.2019)
Zinību dienu Latvijā padara drūmu vesela virkne problēmu: gan forsēta krievu valodas izstumšana no mācību procesa, gan nenoteiktība skolotāju algu finansējumā, gan mācību iestāžu skaita samazinājums.

RĪGA, 2. septembris – Sputnik. Saskaņā ar provizoriskajiem Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas datiem, skolēnu skaits šogad, salīdzinot ar pērno gadu, nav mainījies. Pirmdien, 2. septembrī, Latvijas skolas vērs vaļā durvis 215 tūkstošiem bērnu, vēsta skaties.lv.

Pirmo reizi pirmajā klasē ies 20 tūkstoši skolēnu – arī šis rādītājs saglabājies pērnā gada līmenī.

Kas ir samazinājies, ir skolu skaits – pērn savas durvis vēra 776 vispārējās izglītības iestādes, savukārt pirms šī gada septembra 14 skolas tika likvidētas un vēl daži desmiti izglītības iestāžu tika apvienoti.

Jaunajā mācību gadā skolās gaidāms daudz pārmaiņu.

No šī gada septembra tiks īstenota vidējās izglītības pāreja uz latviešu valodu. Nacionālo mazākumtautību skolām piedāvāti trīs modeļi ar dažādām valodas proporcijām, no kurām jāizvēlas viena.

Oficiālās amatpersonas dēvē pāreju par pakāpenisku, taču krievvalodīgie aktīvisti šādam vērtējumam nepiekrīt, jo tik vērienīgu izmaiņu īstenošanu vien divu gadu garumā drīzāk var nosaukt par zibenīgu. Krievu skolu aizstāvības štābs negrasās pārtraukt masveida protesta akcijas pret skolu reformu, nākamā tiek plānota oktobra sākumā.

Pirmsskolas izglītībā tiks ieviesta kompetences pieeja, programma sastāvēs no trīs posmiem atkarībā no bērna vecuma: no pusotra līdz trim, no trim līdz pieciem un no pieciem līdz sešiem gadiem. Jaunās pieejas mērķis – izaudzināt zinātkāru un radošu bērnu, kurš dzīvo veselīgu, drošu un aktīvu dzīvi un mācās ar prieku.

Tiesa, skolotāju arodbiedrībā (LIZDA) šaubās, ka noslogotajiem pedagogiem pietiks laika apgūt jauno mācību saturu. Visā Latvijā vērojams skolotāju trūkums visos mācību posmos, savukārt jauni speciālisti nevēlas iet strādāt skolās par ļoti nelielu naudu.

No 1. septembra vismazākās pedagogu algas palielinājušās līdz 750 eiro, tiesa, finansējums atrasts tikai šī gada pēdējiem četriem mēnešiem. 2020. gadā būs nepieciešami vēl gandrīz 23 miljoni eiro.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska piedāvāja "ietaupīt" uz brīvpusdienu rēķina sākumskolas skolēniem, pārliekot attiecīgos izdevumus uz pašvaldību pleciem. Šī ideja izraisīja plašu neapmierinātību.

Septiņi "Saskaņas" deputāti nosūtīja Ilgai Šuplinskai vēstuli ar prasību sniegt atbildes uz veselu virkni jautājumu par viņas iniciatīvu, pie tam tuvākajā laikā. parlamentārieši uzsver, ka ir gatavi ierosināt izglītības un zinātnes ministres demisiju.

85
Temats:
Izglītība latviešu valodā - latviskuma stiprināšana vai fašisms? (135)
Pēc temata
Zinību dienā Šuplinska atcerējās par lībiešu un latgaļu valodu
"Palīdzat veidot Latviju par valsti Ziemeļeiropā": Levits apsveica "izredzētos"
Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs, foto no arhīva

"Zodziet apņēmīgāk!" Ušakovs uzbruka labējiem, kuri atbalsta vandāļus Jēkabpilī

17
(atjaunots 16:30 01.03.2021)
Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs izdomājis reklāmsaukli – tā pamatā ir nacionālistu atsauksmes pēc lielgabala zādzības un padomju karavīriem veltītā pieminekļa apgānīšanas Jēkabpilī. Reklāmsaukli viņš izdomājis ne tikai labējiem, bet arī visai Latvijas valdībai.

RĪGA, 1. marts — Sputnik. Kā zināms, Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts. Nezināmi ļaundari sagrāvuši padomju memoriālu karavīru apbedījuma vietā. Nozagts piemineklis – lielgabals, kas rotāja memoriālu.

Incidents pats par sevi rada sašutumu, ņemot vērā ļaundaru melno sirdzapziņu un jebkādu principu trūkumu, piedevām memoriālu aizsargā Krievijas un Latvijas starpvaldību līgums par pieminekļu aizsardzību. Krievijas Izmeklēšanas komiteja jau ierosinājusi krimināllietu sakarā ar noziegumu.

Krievijas vēstniecība Rīgā nosūtīja Latvijas ĀM protesta notu sakarā ar vandālisma aktu.

Policisti Latvijā apgalvo, ka centīgi izmeklē noziegumu. Cilvēki ir sašutuši. Tikai Nacionālās apvienības deputāti nespēj valdīt sajūsmu.

Jānis Iesalnieks un Jānis Dombrava savās lapās Twitter un Facebook atļāvās atbalstīt vandāļus, kuri tumsas aizsegā faktiski sagrāvuši memoriālu padomju artilēristiem. Iesalnieks attaisnoja noziedzniekus, Dombrava pat ierosināja pateikties par apņēmīgo rīcību.

Bijušais Rīgas mērs. Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs savā lapā Facebook pauda savas domas par notiekošo. Viņš izmantoja ļaunu ironiju.

Pēc NA politiķu izteikumu motīviem Ušakovs izdomāja saukli, kas, pēc viņa domām, piemērots visai valdībai. Politiķis ironiski konstatēja, ka aicinājums "zodziet apņēmīgāk" ideāli iekļautos valdības koncepcijā.

Ušakovs pat ieteica uz Saeimas griestiem rakstīto "Viens likums - viena taisnība visiem" nomainīt pret "zodziet apņēmīgāk".

"Jēkabpilī apgānīts piemineklis padomju karavīriem, nozagts lielgabals no postamenta. Kas un kāpēc to izdarījis, politisku vai ekonomisku motīvu dēļ – tas ir atsevišķs jautājums. Toties nepārsteidza labējo politiķu reakcija. Mūsu visu iemīļotais Saeimas deputāts Jānis Dombrava teica, ka vajadzētu būt "apņēmīgākiem". Loģiski – zagt vajag apņēmīgāk. Uz tā mūsu labējās partijas turas. Var pat valdības ēkā uz griestiem uzrakstīt

"Zodziet apņēmīgāk!" agrākā "Viens likums - viena taisnība visiem" vietā," – Ušakovs konstatēja savā lapā.

Jāpiebilst, ka policijas centieni lielgabala meklējumos vēl nav vainagojušies panākumiem, lai arī pat pieejami videonovērošanas kameru ieraksti, kuros redzams, kā traktorā aizved lielgabalam līdzīgu objektu.

17
Tagi:
vandalisms, nacionālisms, Nils Ušakovs
Pēc temata
Jēkabpilī barbariski sagrauts karavīru memoriāls. Kā atbildēs Krievija?
Video ierakstā nokļuvusi pieminekļa sagraušana Jēkabpilī
Avīzes, foto no arhīva

Valdība apstiprinājusi vairāk nekā 3 miljonu eiro piešķiršanu privātajiem medijiem

11
(atjaunots 16:10 01.03.2021)
Latvijas Kultūras ministrijas ieskatā privātajiem medijiem vajadzīga apaļa summa – vairāk nekā trīs miljoni eiro. Valdība tam piekrīt.

RĪGA, 1. marts — Sputnik. Kultūras ministrija pieprasījusi valdībai 3 258 367 eiro privāto mediju atbalstam Latvijā. Valdība prasību apstiprinājusi, vēsta Mixnews.lv.

Tagad šī nauda no valsts budžeta nonāks Mediju atbalsta fondā (MAF). Tas vajadzīgs, lai plašsaziņas līdzekļi Covid-19 radītajā krīzes situācijā varētu joprojām sniegt sabiedrībai savlaicīgu un kvalitatīvu informāciju par pandēmijas problēmām.

​Tagad izstrādātais mediju vides atbalsta mehānisms jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, un Sabiedrības integrācijas fonds MAF ietvaros sadalīs līdzekļus starp komerciālajiem radio, telekanāliem, elektroniskajiem un drukātajiem medijiem.

Jau zināms, ka 1 075 000 eiro no MAF finansējuma tiks atvēlēti televīzijas un radio programmu tekošo izdevumu – darbinieku algu, telpu nomas, komunālo pakalpojumu utt. segšanai.

530 850 eiro paredzēti tādiem pašiem izdevumiem drukātajiem un ziņu medijiem, 846 150 eiro – drukāto mediju darba materiālu apmaksai piecus mēnešus ilgajā ārkārtējā situācijā. 798 210 eiro vajadzīgi televīzijas un radio programmu izstrādei piecus mēnešus ilgajā ārkārtējā situācijā.

SIF administratīvie izdevumi "apēdīs" 8 157 eiro.

11
Tagi:
Latvija, finansējums, mediji
Pēc temata
No kurienes nāk nauda cīņai par "demokrātiju un cilvēktiesībām"