Eiro naudaszīme

Ne visiem čeku loterijas uzvarētājiem izmaksās laimestu

136
(atjaunots 09:38 01.09.2019)
VID attiecās izmaksāt laimestu vienam no uzvarētājiem, jo laimējušais čeks neatbilda likuma prasībām.

RĪGA, 1. septembris – Sputnik. Valsts ieņēmumu dienests (VID) neizmaksās laimestu vienam no čeku loterijas uzvarētājiem, vēsta jauns.lv. Čeka laimests sastāda 100 eiro.

Vienam no čeku loterijas dalībniekiem, kura tiek rīkota Latvijā no 2019. gada 1. jūlija, neizdevās saņemt savu laimestu, jo uzvarējušais čeks neatbilda visām likuma prasībām, un bija nevis čeks, bet pirmčeks.

VID pārstāve Evita Teice-Mamaja paskaidroja, ka šo pirmčeku izsniedza kāds no ātrās ēdināšanas uzņēmumiem un bija tikai apmaksājamais rēķins, nevis dokuments, kurš apstiprina darījumu, – fiskālais čeks. Pirmčekā norādītā summa nav uzņēmuma ienākums, tādēļ, saskaņā ar likumu, nevar piedalīties loterijā.

Pēc Teices-Mamajas sacītā, neizmaksātais laimests nepiedalīsies turpmākā izlozē, bet gan atgriezīsies valsts budžetā. Savukārt sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kurš izsniedza pirmčeku, tiks pakļauts rūpīgai pārbaudei.

VID pauž cerību, ka šādi gadījumi vairs neatkārtosies, un visi uzvarētāji saņems savu naudu.

Atgādināsim, ka no 1. jūlija līdz 11. augustam Latvijā norisinājās čeku loterijas pirmais posms, kura mērķis ir veicināt godīgu konkurenci un godprātīgu nodokļu saistību izpildi, mudināt pircējus pieprasīt čekus un kvītis par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem.

Lai piedalītos loterijā, Interneta vietnē www.cekuloterija.lv ir jāpiereģistrē čeks, kvīts vai biļete par kopējo summu ne mazāk par 5 eiro par preci vai pakalpojumu, kuri saņemti no Latvijā reģistrēta nodokļu maksātāja.

Pēc reģistrācijas čeks, kvīts vai biļete ir obligāti jāsaglabā, jo laimesta gadījumā tas būs jāuzrāda VID klātienē vai jāiesniedz elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

Bez skandāla nesanāk

Taču jau pirms loterijas rezultātu paziņošanas uzticība VID tika nopietni iedragāta. Rezultāti iestādes portālā, kuriem bija jāparādās vien 2019. gada 11. augustā, tika publicēti jau 9. augustā.

Interneta vietnē cekuloterija.lv pāris dienas pirms oficiālās rezultātu paziņošanas tika publiskots čeka numurs, kurš laimēja galveno balvu 10 tūkstošu eiro apmērā, kā arī pārējo laimējušo čeku numurus. Drīz pēc tam saraksts pazuda, taču žurnālisti paguva uzņemt ekrānbildes un pēcāk salīdzināja tos ar tiem rezultātiem, kuri tika publicēti pēc divām dienām.

Kasiere. Foto no arhīva
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Dati pilnībā sakrita, kaut arī VID žurnālistiem paziņoja, ka piektdien tika publicēti "testa rezultāti, kuri Interneta vietnē parādījās tehniska kļūdas dēļ".

Vērts atzīmēt, ka televīzijas raidījumā "Superbingo" netika parādīts pats izspēles process, bet gan tikai uzvarētāju telefona numuru pēdējie cipari, čeku numuri un datumi. Tas nozīmē, ka vai nu uzvarētāji bijuši zināmi jau pirms izlozes, vai nu izloze notika iepriekš, secina izdevums. Nekāda pārkāpuma tajā, ka izloze notika par divām dienām agrāk, nav, taču cilvēku uzticība loterijai izskatās ir nopietni iedragāta.

136
Pēc temata
Ja neaizmirsi paņemt čeku veikalā, varēsi piedalīties Latvijas čeku loterijā
Kontrolējam biznesu kopā ar VID: sākusies čeku loterija
Iedzīvotāji ir sašutuši: čeku loterija sagrāvusi jebkādu uzticēšanos VID

Cik iedzīvotāji valstī atbalsta latviešu mūzikas kvotas radio

9
(atjaunots 18:03 07.08.2020)
Izskanējis ierosinājums ieviest īpašas kvotas radio, lai atbalstītu vietējos muzikantus. Kā iniciatīvu novērtēja sabiedrībā.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Latvijas mūziķi un izpildītāji saskārušies ar nopietniem zaudējumiem koronavīrusa krīzes rezultātā ieviesto ierobežojumu dēļ. Lai pāvarētu negatīvās sekas, Latvijas mūzikas attīstības biedrība ierosinājusi ieviest vietējās mūzikas kvotas: saskaņā ar iniciatīvu, 40% ierakstu, ko atskaņo radiostacijas, jābūt latviešu valodā vai laistiem klajā Latvijā.

Radiouztvērējs Spīdola, foto no arhīva
© Sputnik / Павел Лисицын

Kantar TNS aptauja, kas tika veikta starp Latvijas iedzīvotājiem 18-60 gadu vecuma grupā, apliecināja, ka tikai trešā daļa respondentu atbalsta tādu ierosinājumu. Rezultātus publicēja skaties.lv

Pētījums rāda, ka tikai 30% uzskata, ka tādas kvotas ir jāievieš: 11% tās noteikti atbalstīja, vēl 19% drīzāk atbalstīja.

Pret kvotām iebilda lielākā daļa aptaujāto – 54%, turklāt 30% iebilda kategoriski, bet 24% - drīzāk bija pret. Noteiktu atbildi nevarēja sniegt 16%.

Iepriekš vēstīts, ka patlaban no Latvijā atskaņotajiem skaņdarbiem tikai ceturtā daļa ir vietējie.

9
Tagi:
mūzika, latvieši, Latvija
Pēc temata
Operatorus pametīs gan krievi, gan latvieši: kam vajadzīgi prezidenta grozījumi televīzijā
Saeima apstiprinājusi valodas kvotas TV. RTR pamata paketē nebūs
Koronavīrusa skartie: kas notiks ar Latvijas medijiem
Airbaltic

Kāpēc airBaltic iedeva no budžeta ceturtdaļmiljardu un vai to var dabūt atpakaļ

11
(atjaunots 18:00 07.08.2020)
Ja airBaltic pamatkapitālā ieguldītie līdzekļi netiks savlaicīgi atgūti, Eiropas Komisija var sodīt Latviju. Tiesa, lai saņemtu naudu atpakaļ, būs jāpaveic tas, ko nav izdevies pēdējā pusotra gadu desmita laikā.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Latvijas Finanšu ministrija uzskata, ka 250 miljonu eiro nodošana airBaltic pamatkapitālā neietekmē budžeta bilanci, vēsta Neatkarīgā

Uzņēmumu reģistrs apliecina, ka uzņēmuma "Air Baltic Corporation AS" pamatkapitāls 4. augustā gandrīz dubultots un sasniedzis 506 472 824 eiro. 250 miljoni eiro aviokompānijai, domājams, pārskaitīti tāpēc, ka tā parādi atkal pārsnieguši pamatkapitālu, uzskata Neatkarīgā. Reālais pamatkapitāls būtu jārēķina, nevis saskaitot uzņēmuma iepriekšējo pamatkapitāla nominālu ar kārtējo valsts iemaksu, bet atņemot no svaigi iemaksātajiem 250 miljoniem eiro parādus, kas uzņēmumam jāatmaksā tuvākajā laikā. Iespējams, pēc šīm operācijām vismaz simt miljoni eiro paliks, un uzņēmums atkal kādu laiku turēsies gaisā.

Latvijas valdības šo soli saskaņojusi ar Eiropas Komisiju, kas uzskata: rekapitalizācija palīdzēšot uzņēmumam pārvarēt Covid-19 izraisīto krīzi

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits centās pat pateikt ko tādu, kam jāmīkstina ziņa par valsts naudas izšķiešanu: pirmkārt, "airBaltic" esot un būšot viss Baltijas aviācijas nozares stūrakmens. Otrkārt, EK lēmums ne tikai ļauj, bet pat liek šo naudu atgūt piecu līdz septiņu gadu laikā.

"Nosacīti ir paredzētas arī soda sankcijas, ja šie līdzekļi netiek atgūti savlaikus. Saskaņā ar lēmumu Latvijas valstij ir jāiesniedz konkrēts plāns, kā valsts šos līdzekļus atgūs. Mēs esam vienojušies, ka aviokompānijas vadība nākamo sešu mēnešu laikā nāks klajā ar detalizētu redzējumu, kā tālāk var strādāt, lai samazinātu valsts ieguldījumu airBaltic," skaidro ministrs.

Ieguldījums pamatkapitālā nav aizdevums, bet principā arī šāda nauda ir atgūstama. Atliek vien atrast kādu, kas atpērk no valsts airBaltic akcijas. Šādu pircēju meklējumi turpinās jau gadus piecpadsmit.

Tagad noteikts visnotaļ īss termiņš - pusgads, kura laikā airBaltic vadībai jāizstrādā plāns akciju publiskajam piedāvājumam. Termiņš ir reāls – tas nosaka tikai plāna izstrādāšanu, nevis akciju pārdošanu. Pēc tam nāks vēl daži gadi, kuru laikā ekonomiskā situācija pasaulē kopumā un aviācijas nozarē tajā skaitā jau uzlabošoties, lai ķertos pie savlaicīgi sastādītā plāna izpildes.

Galvenais jautājums : no kādiem izdevumiem Latvijas valsts atsakās tagad ar pamatojumu, ka airBaltic ieguldītā nauda vēlāk atgriezīšoties ar procentiem. Runa ir ne tikai par tiešu materiālo labumu. airBaltic atbalsts nes arī tādus labumus kā tūristu plūsmu, ko aviokompānija atves uz valsti un valsts tēla uzlabošanu. Nemateriāls labums no airBaltic bija arī Rīgas pilsētai, kuras ielas nopietni patukšojušās bez ārzemju viesiem.

Pie tam FM paziņoja: ceturtdaļmiljona eiro ieguldīšana airBaltic pamatkapitālā neietekmē valsts kopbudžeta izdevumus. Resors klāstīja, ka neesot starpības starp Valsts kasē gulošu naudu un valsts uzņēmuma kasē gulošu naudu.

"Attiecībā uz AS Air Baltic Corporation skaidrojam, ka maksājumi, kas tiek veikti pamatkapitāla palielināšanai, neietekmē kopbudžeta izdevumu plūsmas. Šo maksājumu veikšana norit valsts budžeta finansēšanas daļā, neietekmējot izdevumu pozīcijas. Atbilstoši Eiropas nacionālo kontu sistēmas vadlīnijām, pamatkapitāla palielināšanas darījumi tiek vērtēti individuāli un atbilstoši tiek uzskaitīti vai neuzskaitīti kā izdevumi vispārējās valdības budžeta bilancē un parādā," informēja ministrija.

11
Tagi:
airBaltic, budžets, Eiropas Komisija, Latvija
Pēc temata
Lidsabiedrība airBaltic atgrieza darbā 11 cilvēkus no 700
"Pēkšņā un pāragrā nāvē". Par Latvijas ekonomikas galveno nozaru likteni
Lidostas "Rīga" pasažieru plūsma pieaug: kad atlaistos sāks pieņemt atpakaļ
Linkaits: airBaltic būs jāatgriež valstij 250 miljoni eiro