RĪGA, 31. augusts — Sputnik. Latvijas Ārlietu ministrija, iespējams, nobažījusies par pilsoņu masveida deportāciju pēc Brexit un aicināja visus Lielbritānijā dzīvojošos Latvijas valstspiederīgos sakārtot formālās attiecības ar valsti, vēsta Tvnet.lv.
Latvijas ĀM aicināja iedzīvotājus, kam Lielbritānijā ir bērni, ģimenes locekļi, tuvinieki un draugi, nopietni padomāt par savlaicīgu tiesiskā statusa saņemšanu. Resors pievērsa uzmanību tam, ka reģistrācija notiek bez maksas un pieejama elektroniskā veidā.
Lieta tāda, ka, saskaņā ar Lielbritānijas ĀM informāciju, 2019. gada 31. jūlijā valstī bija reģistrēti vien 31 800 Latvijas pilsoņi. Tas ir piliens jūrā, jo oficiālie dati liecina, ka Apvienotajā Karalistē dzīvo vismaz 177 tūkstoši Latvijas valstspiederīgo.
Latvijas ĀM gatavo darbības plānu brīdim, kad Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības. Valdība iecerējusi izskatīt plānu 17. septembrī.
Iepriekš vēstīts, ka laika posmā no 2008. līdz 2017. gadam Latviju pametuši aptuveni 260 tūkstoši cilvēku. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) vērtē, ka aptuveni 119 tūkstoši, tas ir, gandrīz puse aizbraukušo, dzīvo Lielbritānijā.
Viņi regulāri sūta Latvijā palikušajiem radiem naudu – Latvijas Banka vērtē, ka vairāk nekā miljardu eiro gadā. Ja pēc Brexit bez vienošanās visiem Anglijā strādājošajiem ES pilsoņiem nāksies pamest šo valsti, Latvija riskē zaudēt pusmiljardu eiro.
Iepriekš tika plānots, ka Lielbritānija izstāsies no ES 2019. gada 29. martā. Taču radās grūtības ar līguma ratifikāciju par Brexit noteikumiem, un izstāšanās bez vienošanās draud ar nepatīkamām sekām gan Apvienotajai Karalistei, gan savienībai.
Rezultātā ES pieļāva Brexit termiņa atlikšanu – līdz 2019. gada 31. oktobrim. Patlaban Lielbritānijas valdība, ko izveidojis jaunais premjerministrs Boriss Džonsons, sākusi pastiprināti gatavoties izejai no ES bez vienošanās.
RĪGA, 18. janvāris — Sputnik. Kopš 15. janvāra Latvijā ir stājusies spēkā prasība uzrādīt negatīvu Covid-19 testu visiem, kuri iebrauc valstī, stāsta Mixnews.lv.
Nepieciešamais tests ir jāveic ne ātrāk kā 72 stundu laikā pirms ierašanās valstī. Tāpat aviopārvadātājam var uzrādīt ārsta izziņu, izziņu par antiķermenīšiem vai citu medicīnisku dokumentu, kas apstiprina – cilvēks nav inficēts. Pretējā gadījumā cilvēkam būs liegts iebraukt Latvijā.
Piektdien, 15. janvārī policisti, robežsargi un lidostas drošības dienests kopīgiem spēkiem pārbaudīja Rīgas starptautiskajā lidostā ieviesto noteikumu darbību.
Civilās aviācijas aģentūras sabiedrisko sakaru speciālists Aivis Vincevs pastāstīja, ka jau 15. janvārī vairākiem cilvēkiem nav ļauts iebraukt Latvijā. Viņš atzīmēja, ka precīzākas ziņas tiks sniegtas vēlāk, kad aviokompānijas apkopos savus datus. Tomēr pagaidām zināms, ka tādu gadījumu skaits nav liels.
Atgādināsim, ka Covid-19 analīzes nav jānodod bērniem līdz 11 gadu vecumam, personām, kas vakcinējušās no Covid-19, pārvadātāju darbiniekiem un apkalpojošajam personālam, jūrniekiem, kuri dodas reisā vai atgriežas mājās, tranzīta pasažieriem, kuri paliek lidostas tranzīta zonā, kā arī diplomātiskā korpusa pārstāvjiem.
Jāpiebilst, ka Pasaules Veselības organizācija ieteikusi valstīm nepieprasīt no iebraucējiem sertifikātus par Covid-19 vakcīnas saņemšanu, jo daudzās pasaules valstīs vakcīnas pieejamība ir ļoti ierobežota un to efektivitāte tiek pētīta.
RĪGA, 18. janvāris — Sputnik. Patlaban Bērnu slimnīcā ārstējas pieci bērni ar Covid-19, ārsti vērtē – viņu stāvoklis ir vidēji smags, stāsta Lsm.lv. Atzīmēts, ka bērni ir 5-9 gadus veci.
"Patlaban slimnīcā atrodas pieci pacienti, kuriem ir Covid-19, un jāsaka, ka slimības gaita ir smaga. Viņa nav kritiska, bet ir smaga," atzina Bērnu slimnīcas Bērnu slimību klīnikas vadītājas vietniece Jana Pavāre.
Ziņots, ka līdz šim Latvijā bērni Covid-19 pārslimojuši salīdzinoši viegli. Dažiem vairākus mēnešus pēc vīrusa saglabājās nogurums, apātija vai bija jūtamas kādas citas sekas, tomēr pati slimības gaita nebija smaga.
Taču aizvadītajā nedēļā Bērnu slimnīcas ārsti saskārušies ar to, ka vīruss bērnus var skart arī vidēji smagi, ietekmējot gan sirdi, gan ādu, gan gremošanas orgānus. Pavāre pastāstīja, ka viņiem visiem vīruss izsaucis organisma reakciju, kad bērna imūnsistēma savā ziņā sāk cīnīties pret viņu pašu. Pirms inficēšanās nekādi simptomi, kas varētu savlaicīgi apstiprināt slimības datus, nebija konstatēti.
Bērnu slimnīcas pārstāve paskaidroja, ka patlaban visiem bērniem vajadzīga stacionāra palīdzība, ārstēšanā iesaistīti vairāki speciālisti, kuri pastāvīgi kontrolē mazo pacientu pašsajūtu. Tāpat nepieciešama medikamentu pastāvīga korekcija, lai nomierinātu imūnsistēmas reakciju uz vīrusu.