Latvijas presidents Egils Levits

Levita bērni varētu atgriezties Latvijā? Tētis-prezidents sola perspektīvas

118
(atjaunots 23:17 30.08.2019)
Uz ārzemēm peļņā aizbraukušie iedzīvotāji atgriezīsies Latvijā. Pat prezidenta Egila Levita bērni varētu pamets Londonu un Vāciju – Latvijā paveras perspektīvas.

RĪGA, 30. augusts — Sputnik. Latvijas presidents Egils Levits optimistiski skatās Latvijas nākotnē. Pēc viņa domām, valstī varētu atgriezties uz ārzemēm peļņā aizbraukušie iedzīvotāji, vēsta Bb.lv, atsaucoties uz Latvijas radio, kam prezidents sniedzis interviju.

Levits uzskata, ka valstspiederīgie atgriezīsies dzimtenē, jo Latvijas ekonomika strauji attīstās.

Vēl vairāk, Latvijas līderis uzskata, ka jauniešu vēlme pamest Latviju skaidrojama nevis ar nepieciešamību pelnīt pienācīgu naudu, bet gan ar tieksmi iepazīt jaunas vietas un kultūras. Levits norādīja, ka tas ir dabiski un normāli. Viņš uzsvēra, ka nesaskata neko sliktu tādā vēlmē, turklāt arī viņa bērni dzīvo ārzemēs.

Prezidenta dēls dzīvo Vācijā – viņš ir ārsts, bet meita – Londonā, kur nodarbojas ar apkārtējās vides aizsardzību. Arī pats Levits lielāko daļu dzīves nav pavadījis Latvijā.

Iespējams, tāpēc viņš paziņoja, ka krīzi valstī izdevies sekmīgi pārvarēt, ekonomika strauji attīstās. Levits uzsvēra, ka Latvija ir valsts ar visstraujāk augošo ekonomiku ES, un mājupbraucēju skaits jau tuvojas aizbraukušo skaitam.

Latvijas prezidents uzsvēra, ka arī viņa bērni varētu atgriezties no Anglijas un Vācijas, ja saskatīs perspektīvas valstī, ņemot vērā to, ka viņi ir augsti kvalificēti speciālisti. Pie tam tagad, pēc Levita domām, ir iespējams iegūt pieredzi ārvalstīs, turpinot to izmantot Latvijā.

Viņš pauda pārliecību, ka tā notiks gan ar viņa bērniem, gan daudziem citiem cilvēkiem, kuri saskatīs valstī perspektīvas.

Iespējams, prezidentam ir taisnība, un iedzīvotāji patiešām drīz plūdīs atpakaļ uz dzimteni, jo gaidāms Brexit, un, pēc ekspertu domām, tas tuvojas "cietajam" variantam, kas skars migrantus no Baltijas valstīm.

Intervijā Sputnik Latvija ekonomists, politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs iepriekš paskaidroja, ka reāla ir perspektīva, ka skarbā Brexit gadījumā Lielbritānija vienkārši deportēs trīs miljonus ES pilsoņu no savas teritorijas, un starp viņiem būs arī liels skaits Latvijas valstspiederīgo.

Pēc iestāšanās ES Latvija saskārās ar iedzīvotāju masveida aizbraukšanu. Darbspējīgie iedzīvotāji dodas strādāt uz ārzemēm, uz ekonomiski attīstītākām valstīm. Viņu vidū daudzi dzīvei izvēlas Lielbritāniju.

Tāpat jāatgādina arī prezidenta Levita dzīvesstāsts, kurš tāpat ilgu laiku dzīvojis un strādājis tālu no dzimtenes.

Egils Levits dzimis Rīgā 1955. gadā. 1972. gadā kopā ar ģimeni emigrēja uz Vāciju. Tur Levits ieguva politologa un jurista grādu.

Kad sākās "Atmoda", Egils Levits aktīvi atbalstīja Latvijas neatkarības kustību. Kā rezultātā viņš kļuva par 5. Saeimas deputātu no partijas "Latvijas ceļš".

Vēlāk Levits bija tieslietu ministrs un vicepremjers Valda Birkava valdībās. Pēc viņa atkāpšanās Egils Levits aizgāja no politikas un kļuva par Latvijas vēstnieku Austrijā, Šveicē un Ungārijā.

Kad 1995. gadā Latvija kļuva par Eiropas Padomes locekli, Levits kļuva par šīs organizācijas tiesnesi, savukārt kopš 2004. gada maija, kad Latvija iestājās ES, tika iecelts ES tiesneša amatā un ieņēma to līdz savas prezidentūras sākumam.

118
Pēc temata
Pie prezidenta vai uz mežu? Kas Latvijā pelna 10 tūkstošus eiro mēnesī
Emigrante: tikai trakais atgrieztos Latvijā no Anglijas
Parādi Ministru Kabinetam, cik pametuši Latviju: Rīgā aizritēja novalkāto apavu zibakcija
Rīgas domes deputāts: cilvēki balso ar kājām, un tas nebeigsies
Mežabrāļi

Latvijā atrasts "mežabrāļu" bunkurs ar ugunsgrēka pēdām no čekistu granātas

3
(atjaunots 09:19 04.08.2020)
"Mežabrāļu" grupa ar nosaukumu "Kanādas piecīši", saskaņā ar vēsturnieku datiem, tika iznīcināta 1953. gadā.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Mežā pie Rendas (Kuldīgas novads) atrasts "mežabrāļu", grupas ar nosaukumu "Kanādas piecīši" bunkurs, vēsta Latvijas Radio. Patvērumā tika atrasti daudzi vēsturiski artefakti, kuri papildinās muzeja glabātuves.

Bunkuru atklāja Nacionālās pretošanās kustības muzeja pārstāvis Juris Grasmanis kopā ar domubiedriem.

Par "Kanādas piecīšiem" viņš uzzināja 90. gados, un jau toreiz sāka meklēt viņu bunkuru, aptaujāja vietējos. Vienīgais, ko bija izdevies uzzināt, – patvērums atrodas Veģupītes krastā.

Bunkurs tiks atrasts. Tā ir četrus kvadrātmetrus plata bedre, no kuras uz virszemi ved tunelis. "Mežabrāļu" patvērumā atrada krāsniņu, katliņu, lampiņas, galda piederumus.

"Kāda "mežabrāļiem" bija ikdiena bunkurā? Citi spēlēja kārtis. Citi kaut ko darīja. Lasīja arī. Atradām avīzi – kādās piecās kārtās. Tur vēl bija šķīvis. Ar šiku – liels šķīvis. Nevis tāda bļodiņa," pastāstīja Grasmanis. Viņš atzīmē, ka bunkurā bijis ugunsgrēks, iespējams, no čekistu iemestās granātas.

Pēc vēsturnieka Alda Bergmaņa datiem, vienību, kopā ar vēl dažiem, čekisti iznīcināja 1953. gadā.

Par "mežabrāļiem" tika dēvētas nacionālistiskās grupas, kuras darbojās 1940.-1950. gados Lietuvas, Latvijas un Igaunijas teritorijā pret Padomju varu. Daudzi no to dalībniekiem karoja vietējo SS bataljonu rindās. Latvijā "mežabrāļi" bija vainīgi, saskaņā ar dažādām aplēsēm, no 1500 līdz 3000 cilvēku, tostarp mierīgo iedzīvotāju nāvē.

Krievijā "mežabrāļu" slavēšanu uzskata par mēģinājumiem pārrakstīt Otrā pasaules kara vēsturi un notikumu "pievilkšanu" mūsdienu Baltijas nacionālistisko elišu izdomātajai mitoloģijai par "mežabrāļiem". KF ĀM norādīja, "mežabrāļu" zvērību faktus apstiprina arhīvu dokumenti, nopratināšanu protokoli un grāmatas.

Krievijas Militāri vēsturiskās biedrības direktors Mihails Mjagkovs uzsvēra, ka "mežabrāļu" slavēšana ir Otrā pasaules kara beigu noliegšana. Viņš paziņoja, ka "mežabrāļus" nevar dēvēt par partizāniem un vēl jo vairāk par varoņiem, jo viņi "nogalināja mierīgos iedzīvotājus, pirmām kārtām savus līdzpilsoņus".

"Vairums viņu upuru – tie ir etniskie lietuvieši, latvieši un igauņi. Kad bija Hitlera agresija, viņi dienēja nacistiskos veidojumos, apsardzes apakšvienībās, iznīcināja padomju karagūstekņus. Īstenoja Holokaustu: 80% Baltijas ebreju nogalināja tieši šie kolaboracionisti," pateica Mjagkovs.

3
Tagi:
Mežabrāļi
Pēc temata
Lietuvas Seimā sūdzas par BBC pēc raksta par "mežabrāli"
KF vēstniecība novērtējusi Levita piedāvājumu atzīmēt "mežabrāļu" dienu
Krievi un latvieši cīnījās par Latviju, bet "varoņi" slēpās: KF vēstniecība stāsta kāpēc
Valsts valodas diena un "Mežabrāļu" diena: jauni datumi Latvijas kalendārā
Bērnu nodaļa slimnīcā

Ārsts-anesteziologs sit trauksmes zvanā: mājdzemdības nogalināja sievieti

4
(atjaunots 08:26 04.08.2020)
Ārstu biedrības viceprezidents Roberts Fūrmanis sašutis par gadījumu, kad mājdzemdību laikā mirusi sieviete, un pieprasa sākt diskusiju par vecmāšu atbildību.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Skandalozais ārsts-anesteziologs, reanimatologs, Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents un Latvijas Dzīvības glābšanas asociācijas prezidents Roberts Fūrmanis paziņoja sociālajos tīklos par dzemdētājas nāvi. Kur un kā notika šis incidents, ārsts neprecizē, taču, saskaņā ar atsevišķiem datiem, traģēdija notikusi jūlija beigās.

​"Uzsita asini. Saruna ar kolēģi par pagājušās nedēļas izsaukumiem. Bijuši izsaukumā uz plānotām mājdzemdībām, kurās mirusi jauna sieviete. Vecmāšu rīcību nekomentēšu, bet no nevajadzīgas nāves varēja izvairīties plānojot dzemdības stacionārā... Kad vienreiz šis beigsies?" pauda sašutumu Twitter ārsts Roberts Fūrmanis.

Vairums komentētāju atbalstīja pazīstamā ārsta neizpratni, taču bija arī citi viedokļi.

​"Tas ne tikai beidzas, bet kļūst aizvien populārāk. Mājdzemdību atbalstītājiem patīk stāstīt, ka agrāk sievietes dzemdēja mierīgi un saskaņā ar dabu savā pirtiņā. Cik "pirtiņas harmonijā" nomira, to aizmirst piebilst," atzīmē žurnāliste Gunta Sloga.

​Taču viņas sacītajam iebilst darba aizsardzības speciālists.

"Esmu mājdzemdību atbalstītājs (abas atvases plānotās mājdzemdībās, kurās biju klāt), bet es nesaku, ka tas ir mierīgi, harmoniski pirtiņā, rudzu laukā vai sazin vēl kā. Kā arī neesmu dzirdējis, ka mājdzemdību vecmātes un dullas apgalvotu, ka dzemdības ir mierīgas, harmoniskas," raksta Jānis Alkšers.

​"Jāuzlabo stacionāru personāla reputācija. Dāmas grib "harmoniskas", "dabīgas", mier un cieņpilnas dzemdības, bez "mākslīgas" iejaukšanās. Bet tie stāstiņi Internetā kā uz citām bļauts, bez saskaņošanas veiktas manipulācijas utml. liek izvēlēties riskantus variantus," skaidro mājdzemdību popularitāti Egita.

​"Pati arī esmu par dzemdībām stacionārā, bet Nīderlandē mājdzemdības ir pilnīgi normāla prakse un to īpatsvars ir salīdzinoši liels. Tāpēc sliecos domāt, ka ne jau mājdzemdības kā tādas ir slikta lieta, bet sistēma Latvijā nav izstrādāta tā, lai samazinātu iespējamos riskus," stāsta par saviem novērojumiem Inga Delvina.

​"Ja līgumos atrunātu punktus par civiltiesiko un/vai kriminālatbildību, tad iespējams, ka Latvijā situācija mainītos," piekrīt tvīta autors.

​"Lai dzemdētu ne slimnīcā, ir jābūt visiem priekšnoteikumiem - gan profesionālai vecmātei, gan noteiktajām minūtēm līdz slimnīcai, gan protams pilnīgi veselai grūtniecei un visiem izmeklējumiem tip top. Nevajadzētu vispārināt dēļ atsevišķu neprofesionālu vecmāšu darbības," uzskata Lelde.

​"Strādājot dzemdību iestādē, zinu arī normālās dzemdībās viss noiet greizi vienā mirklī (izkrīt nabas saite, atslāņojas placenta u.c.) slimnīcā 5 min laikā var veikt ķeizargriezienu, kas parasti glābj bērniņu. Tās 30 min varbūt var glābt māti, kas asiņo, bet ne mazuli hipoksijā," pārliecināta Anete Geršmane.

​"Es saprotu mājdzemdību ideju - to mieru, savējos apkārt. To, ka nekur nav jābrauc. BET, lai arī cik skaisti tas nebūtu, es būtu pārāk gļēva riskēt. Ar bērniņu, ar sevi galu galā," uzskata Dace Ševčenko.

​"Man bija fantastiski skaistas un harmoniskas dzemdības Stradiņos. Bez absolūtas liekuļošanas varu apgalvot, ka saņēmu gan mājas mieru un harmoniju, gan superprofesionālu līdzāsbūšanu ar drošības sajūtu, ja nu būtu sarežģījumi. Tas ir tik ļoti atkarīgs no ārsta un vecmātes," dalās pieredzē Līva Sējāne-Ābele.

​"Paturpinot plānoto mājdzemdību tēmu – beidzot ir jāsāk diskutēt par mājdzemdību vecmāšu civiltiesisko un pat arī kriminālatbildību situācijās, kad ir iestājušās komplikācijas un/vai nāve, protams, vērtējot pieejamo aprīkojumu un palīdzības sniegšanas taktiku," pārliecināts Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents Roberts Fūrmanis, piebilstot, ka vairumā gadījumu šīs atbildības nav un tas ir jāmaina.

Atzīmēsim, ka Latvija joprojām ir viena no līderēm lielo mirstības rādītāju ziņā dzemdību laikā. Par problēmu runā vairākus gadu, taču kardināli atrisināt to pagaidām nav izdevies.

4
Tagi:
bērni
Pēc temata
Latvijas valdība plāno palielināt "bērnu" pabalstus
Pensionāriem-ekspatiem nākas pierādīt, ka viņi ir dzīvi
"Pierādi, ka esi dzemdējusi": Latvijas iedzīvotājai nepiešķir bērna pabalstu