Latvijas presidents Egils Levits

Levita bērni varētu atgriezties Latvijā? Tētis-prezidents sola perspektīvas

126
(atjaunots 23:17 30.08.2019)
Uz ārzemēm peļņā aizbraukušie iedzīvotāji atgriezīsies Latvijā. Pat prezidenta Egila Levita bērni varētu pamets Londonu un Vāciju – Latvijā paveras perspektīvas.

RĪGA, 30. augusts — Sputnik. Latvijas presidents Egils Levits optimistiski skatās Latvijas nākotnē. Pēc viņa domām, valstī varētu atgriezties uz ārzemēm peļņā aizbraukušie iedzīvotāji, vēsta Bb.lv, atsaucoties uz Latvijas radio, kam prezidents sniedzis interviju.

Levits uzskata, ka valstspiederīgie atgriezīsies dzimtenē, jo Latvijas ekonomika strauji attīstās.

Vēl vairāk, Latvijas līderis uzskata, ka jauniešu vēlme pamest Latviju skaidrojama nevis ar nepieciešamību pelnīt pienācīgu naudu, bet gan ar tieksmi iepazīt jaunas vietas un kultūras. Levits norādīja, ka tas ir dabiski un normāli. Viņš uzsvēra, ka nesaskata neko sliktu tādā vēlmē, turklāt arī viņa bērni dzīvo ārzemēs.

Prezidenta dēls dzīvo Vācijā – viņš ir ārsts, bet meita – Londonā, kur nodarbojas ar apkārtējās vides aizsardzību. Arī pats Levits lielāko daļu dzīves nav pavadījis Latvijā.

Iespējams, tāpēc viņš paziņoja, ka krīzi valstī izdevies sekmīgi pārvarēt, ekonomika strauji attīstās. Levits uzsvēra, ka Latvija ir valsts ar visstraujāk augošo ekonomiku ES, un mājupbraucēju skaits jau tuvojas aizbraukušo skaitam.

Latvijas prezidents uzsvēra, ka arī viņa bērni varētu atgriezties no Anglijas un Vācijas, ja saskatīs perspektīvas valstī, ņemot vērā to, ka viņi ir augsti kvalificēti speciālisti. Pie tam tagad, pēc Levita domām, ir iespējams iegūt pieredzi ārvalstīs, turpinot to izmantot Latvijā.

Viņš pauda pārliecību, ka tā notiks gan ar viņa bērniem, gan daudziem citiem cilvēkiem, kuri saskatīs valstī perspektīvas.

Iespējams, prezidentam ir taisnība, un iedzīvotāji patiešām drīz plūdīs atpakaļ uz dzimteni, jo gaidāms Brexit, un, pēc ekspertu domām, tas tuvojas "cietajam" variantam, kas skars migrantus no Baltijas valstīm.

Intervijā Sputnik Latvija ekonomists, politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs iepriekš paskaidroja, ka reāla ir perspektīva, ka skarbā Brexit gadījumā Lielbritānija vienkārši deportēs trīs miljonus ES pilsoņu no savas teritorijas, un starp viņiem būs arī liels skaits Latvijas valstspiederīgo.

Pēc iestāšanās ES Latvija saskārās ar iedzīvotāju masveida aizbraukšanu. Darbspējīgie iedzīvotāji dodas strādāt uz ārzemēm, uz ekonomiski attīstītākām valstīm. Viņu vidū daudzi dzīvei izvēlas Lielbritāniju.

Tāpat jāatgādina arī prezidenta Levita dzīvesstāsts, kurš tāpat ilgu laiku dzīvojis un strādājis tālu no dzimtenes.

Egils Levits dzimis Rīgā 1955. gadā. 1972. gadā kopā ar ģimeni emigrēja uz Vāciju. Tur Levits ieguva politologa un jurista grādu.

Kad sākās "Atmoda", Egils Levits aktīvi atbalstīja Latvijas neatkarības kustību. Kā rezultātā viņš kļuva par 5. Saeimas deputātu no partijas "Latvijas ceļš".

Vēlāk Levits bija tieslietu ministrs un vicepremjers Valda Birkava valdībās. Pēc viņa atkāpšanās Egils Levits aizgāja no politikas un kļuva par Latvijas vēstnieku Austrijā, Šveicē un Ungārijā.

Kad 1995. gadā Latvija kļuva par Eiropas Padomes locekli, Levits kļuva par šīs organizācijas tiesnesi, savukārt kopš 2004. gada maija, kad Latvija iestājās ES, tika iecelts ES tiesneša amatā un ieņēma to līdz savas prezidentūras sākumam.

126
Pēc temata
Pie prezidenta vai uz mežu? Kas Latvijā pelna 10 tūkstošus eiro mēnesī
Emigrante: tikai trakais atgrieztos Latvijā no Anglijas
Parādi Ministru Kabinetam, cik pametuši Latviju: Rīgā aizritēja novalkāto apavu zibakcija
Rīgas domes deputāts: cilvēki balso ar kājām, un tas nebeigsies
Tukša mācību telpa, foto no arhīva

Mokas skolotājiem un vecākiem, plaisa sabiedrībā: skolu direktori par jaunajām prasībām

7
(atjaunots 12:24 27.11.2020)
Daudzas skolas Latvijā nespēj pildīt jaunās prasības: trīs kvadrātmetru platība vienam skolēnam, tāpēc valdības lēmums ļaut skolām izvēlēties – strādāt pēc jaunajiem noteikumiem vai pāriet pie tālmacībām – patiesībā nedod nekādu izvēli.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Kādas Rīgas skolas direktore Anna Vladova ierosinājusi valdībai ieviest vispārēju karantīnu, nevis izvirzīt grūti pildāmas prasības skolām Covid-19 apkarošanas stratēģijas ietvaros. Citas skolas direktors Deniss Kļukins atzīmēja: lielākā daļa skolu nespēj nodrošināt normu izpildi un pāries pie tālmācībām, bet tās nav pārdomātas un nes negatīvas sociālās sekas – vēl lielāku sabiedrības šķelšanos.

Valdības lēmums paredz, ka no 30. oktobra visiem klātienē strādājošiem pedagogiem jāizmanto maskas gan nodarbību laikā, gan starpbrīžos. Katram skolēnam klasē jāatvēl vismaz 3 kvadrātmetri. Ja kādā pašvaldībā saslimstības kumulatīvais rādītājs divkārt pārsniegs vidējo rādītāju valstī, pie tālmācībām jāpāriet arī 5.-6. klašu skolēniem līdz ar 7.-12. klasēm, kas jau mācās attālināti.

Šo valdības lēmumu asi kritizēja Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, tagad viedokli pauda arī divu Rīgas skolu direktori – Anna Vladova un Deniss Kļukins.

Anna Vladova uzskata, ka labāk būtu ieviest pilnīgu karantīnu, nevis mocīt skolu administrācijas un vecākus ar jaunajiem noteikumiem, - tas patiešām palīdzētu mazināt slimnīcu slodzi.

"No vienas puses ar tādu saslimstības līmeni viss šķiet loģiski un pareizi. Bet jūs uz skolas administrāciju pleciem uzliekat atbildību par vai nu skolotāju vai vecāku mokām. No 6 līdz 8 stundām maksās, nenoņemot tās pat starpbrīžos. Lēmumu, ka jau pie mums ir pierasts, ir jāpieņem skolas administrācijai nevis valdībai, valdība taču piedāvāja izvēli!

Es darba nedēļā biju tirdzniecības centros. Tur it tik liels cilvēku un bērnu skaits, ka jebkura skola pēc "populācijas" skaita liksies kā tuksnesis salīdzinājumā ar megapolisi. Iespējams, ir laiks pārstāt eksperimentēt, un jāievieš pilnvērtīgu lokdaunu VISIEM, jāslēdz tirdzniecības centri uz vismaz divām-trim nedēļām? Jā, tas nozīmētu ka būs jāizmaksā kompensācijas, bet tām jums it kā visa pietiek? Varbūt ir pienācis laiks pārtraukt dejot uz kritiskās slimnīcu piepildījuma robežas un riskēt ar mūsu pilsoņu dzīvībām? Pretējā gadījumā jums nebūs neviena, kas veidotu putuplasta pieminekli par uzvaru pār pandēmiju," Vladova konstatēja publikācijā savā lapā Facebook.

Rīgas Rīnūžu vidusskolas direktors Deniss Kļukins konstatēja, ka lielākā daļa skolu nespēj nodrošināt 3 kvadrātmetru platību katram skolēnam. Standarta klases platība ir 54 kvadrātmetri, saskaņā ar standarta prasībām katram skolēnam jānodrošina divi kvadrātmetri, un bieži vien netiek pildīts arī šis noteikums, jo IZM cenšas palielināt klases (no 30 skolēniem un vairāk). Trīs kvadrātmetrus skolēnam iespējams nodrošināt tikai gaiteņos un sporta zālēs, bet klasē varēs sasēsties tikai 18 skolēni.

"Mūsu skolā ir pietiekami daudz sporta zāļu un gaiteņu, lai atrisinātu kārtējo Izglītības ministrijas rēbusu. Vismaz pirmās klases mēs mācīsim klātienē līdz pēdējām. Tikai tas gan nav pateicoties, bet par spīti Šu komandas rīcībai.

Patiesībā jaunās normas nozīmē, ka no 30. novembra gandrīz visām skolām pilnībā jāpāriet uz attālinātajām mācībām. Kungi, lūdzu, saņemiet drosmi un nosauciet lietas īstajos vārdos.

Jā, es uzskatu, ka attālinātās mācības var būt daļējs ekvivalents pilna laika mācībām skolā. Tad tas ir stāsts par noteiktu un labi organizētu procesu, bet noteikti ne par pašreizējo situāciju.

Tas, kas notiek tagad, notiek jau ļoti sen - tā ir mūsu ministrijas cīņa ar pieejamu kvalitatīvu izglītību. Vienkārši sarežģītais covid periods nospēlējis viņiem par labu un tiek izmantots kā trumpis šajā spēlē.

Bērniem ar augstu motivāciju, no turīgākām ģimenēm, no ģimenēm, kurās vecāki tagad vai nākotnē, ar individuālām nodarbībām, var kompensēt šodienas izglītības nepilnības, viss būs vairāk vai mazāk labi. Bet kas ar pārējiem, lielāko vairākumu?

Pagājušā mācību gada eksāmenu rezultāti, kad atšķirība starp “stiprajiem” un pārējiem skolēniem izrādījās lielāka, nekā iepriekšējos gados, parādīja, ka nepārdomātas attālinātās mācības ir ceļš uz vēl lielāku sabiedrības noslāņošanos. Un tas vairs nav tikai par skolām," secināja direktors.

7
Tagi:
Anna Vladova, izglītība, pandēmija, skola
Pēc temata
Šuplinska dedzina ar napalmu: Rīgas skolas direktore par IZM trikiem ar tālmācību
Bērnu aizsardzība no "tālmācībām" un dators uz valsts rēķina: sākta parakstu vākšana
Šuplinska aicina skolas atgriezties pie tālmācībām
Palāta slimnīcā. Foto no arhīva

VM pastāstīja, cik Covid-19 pacientus spēs uzņemt Latvijas slimnīcas

17
(atjaunots 07:36 27.11.2020)
Latvijas slimnīcās ir 633 gultasvietas Covid-19 pacientiem. Par to, kas notiks, ja hospitalizācija būs vajadzīga lielākam slimnieku skaitam, veselības ministre nepastāstīja.

RĪGA, 27. novembris — Sputnik. Latvijas slimnīcās Covid-19 pacientiem paredzēto gultasvietu skaits palielināts līdz 633, pateicoties klīniku pārprofilēšanai, pastāstīja veselības ministre Ilze Viņķele Latvijas televīzijas ēterā.

Mēneša sākumā ministre vēstīja, ka veselības aprūpes iestādes Latvijā – Rīgā un reģionos – var vienlaikus pieņemt aptuveni 500 pacientus ar koronavīrusa infekciju. Tagad gultasvietu skaits ir pieaudzis – koronavīrusa pacientiem pieejamas 633 gultasvietas.

Viņķele paskaidroja, ka vietu skaits palielināts, pateicoties slimnīcu darba pārprofilēšanai, uz plānveida medicīnas un dienas stacionāra pakalpojumu rēķina. Politiķe atzina, ka tas paveikts, atliekot pakalpojumus citiem pacientiem.

Pirmā stacionāra pakalpojumus ierobežoja Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca un piešķīra lielāku skaitu gultasvietu Covid-19 pacientiem. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā reorganizēta fizioterapijas nodaļa. Palīdzēt gatavas arī privātās veselības aprūpes iestādes, vēstīja ministre.

25. novembrī Latvijas slimnīcās ārstējās 434 Covid-19 pacienti. Ministre pieļāva, ka nākotnē ārstēšana stacionārā varētu būt vajadzīga pat tūkstoš pacientiem.

Iepriekš Veselības ministrija atzina, ka ārkārtas apstākļos (MPV iekārtu slodze par 90%) ārsti varēs likumīgi atteikties ārstēt seniorus (vecumā no 75 gadiem) un hroniskos slimniekus. Par tādu scenāriju publiski pirmo reizi informēja bērnu ārsts no Rīgas Artis Žeigurs. Pēc viņa vārdiem, tādu praksi atbalstījusi Latvijas medicīnas asociācijas Ētikas komisija.

17
Tagi:
Ilze Viņķele, veselība, koronavīruss
Pēc temata
Slimnīcas Latvijā ierobežo pakalpojumus
No slimnīcas mājup par 150 eiro: jauna problēma ar Covid-19 pacientiem
Domino efekts: pacienti ar Covid-19 aizveda no Ogres uz Daugavpili
Jāpalīdz mediķiem: kas traucē piesaistīt vairāk brīvprātīgo Latvijas slimnīcās

Lidaparātu degvielas uzpildi gaisā demonstrē Krievijas spēcīgākās kara lidmašīnas

0
(atjaunots 12:39 27.11.2020)
Lidojums ilga vairāk nekā astoņas stundas, pie tam degvielas uzpilde notika gan dienā, gan naktī, vairāk nekā 600 km/h ātrumā.

Tālās aviācijas lidmašīnu Tu-160 un Il-78 ekipāžas devās ilgstošos lidojumus ar degvielas uzpildi gaidā. Video ierakstu publicēja Krievijas Aizsardzības ministrija.

Resors pastāstīja, ka lidojums ilga vairāk nekā astoņas stundas, pie tam – spēcīga sānvēja apstākļos.

Stratēģisko raķešnesēju Tu-160 lidotāji uzpildīja degvielu no gaisa tankkuģiem Il-78 vairāk nekā 5 km augstumā.

Atzīmēts, ka degvielas uzpilde notika dienas un nakts laikā aptuveni 600 km/h ātrumā. Pie tam attālums starp lidmašīnām nepārsniedza 30 metrus.

Lidojumos piedalījās līdz desmit tālās aviācijas lidmašīnas.

Degvielas izpilde ir viens no sarežģītākajiem pilotu apmācības elementiem. Pie tam tas ir obligāti nepieciešams tālās aviācijas lidmašīnām, kas pavada gaisā ilgas stundas.

Degvielas uzpilde dod iespēju lidmašīnām strādāt pēc iespējas tālāk no bāzes vietām un palielina to cīņas darbības rādiusu.

Tu-160, iedēvēts par "Balto gulbi", ir lielākā un spēcīgākā kara aviācijas virsskaņas lidmašīna vēsturē, smagākā kara lidmašīna pasaulē, kā arī ātrākais bruņotajos spēkos iekļautais bumbvedējs.

0
Pēc temata
"Nosvīdu kā pirtī": šo operāciju piloti uzskata par bīstamāko