Pusdienas skolā. Foto no arhīva

Lai skolotāji ēstu vairāk, bērniem jāēd mazāk: Šuplinskas pirmais solis pretī demisijai

312
(atjaunots 23:04 01.09.2019)
IZM ierosinājuma pamatā ir jaunāko klašu skolēnu bezmaksas pusdienām ieplānoto finansējumu 19,68 miljonu eiro apmērā 2020.gadā novirzīt skolotāju algām.

RĪGA, 30. augusts — Sputnik. Septiņi Saeimas deputāti no partijas "Saskaņa" parakstījuši dokumentu, kas adresēts izglītības ministrei Ilgai Šuplinskai. Tajā viņi uzdeva jautājumus par politiķes ierosinājumu atvēlēt skolotāju algām 20 miljonus eiro, kas piešķirti skolēnu bezmaksas pusdienām.

IZM iecerējusi no 2020.gada 1.janvāra nodot pašvaldībām pienākumu finansēt skolēnu bezmaksas pusdienas, un šiem nolūkiem piešķirto naudu novirzīt prioritāriem mērķiem, tostarp – pedagogu algām.

Patlaban ISM nodrošina bezmaksas pusdienas 1.-4.klašu skolēniem no valsts budžeta, bet pašvaldības savu iespēju robežās rūpējas par bezmaksas pusdienām arī vecāko klašu skolēniem. Finansējums katram skolēnam – 1,47 eiro dienā.

IZM uzskata, ka bezmaksas pusdienu nodrošinājums ir tai neraksturīga funkcija, ko tā ieteikusi uzdot pašvaldībām jau 2016.gadā.

Iniciatīva radījusi vētrainu diskusiju, sākušies soļi pret ministri. Septiņi Saeimas deputāti no partijas "Saskaņa" uzdeva jautājumus Šuplinskai par viņas ieceri un pavēstīja, ka tas ir pirmais solis pretī ministres demisijai.

"Saeimas brīvdienas tuvojas nobeigumam, un "Saskaņas" frakcija uzsāk kauju! Šoreiz - ar ministri Šuplinsku, kura 1. septembra priekšvakarā piedāvāja atņemt valsts finansējumu (aptuveni 20 mlj. EUR) skolēnu ēdināšanai 1.-4. klasēs un izmantot šādā veida ietaupītos līdzekļus skolotāju algu palielināšanai! Saistībā ar minēto "Saskaņas" deputātiem ir vairāki jautājumi par šāda procesa pamatotību, šoreiz pat neuzsverot šī piedāvātā finanšu "darījuma" ētisko pusi, proti, pretstatot skolotājus bērniem un viņu vecākiem, sadalot sabiedrību atkal pēc finanšu ienākumiem nevis vienlīdzības un vienlīdzīgu tiesību sociālajā jomā bērniem. Rupji izsakoties, JKP ministre piedāvā izdarīt tā: lai labāk paēstu skolotāji, lai mazāk ēd bērni! Neiedomājami! Šķiet, ka Šupliinskai nedod mieru franču karalienes Marijas-Antuanetes lauri, kura pēc ziņas saņemšanas, ka tautai trūkst maizes, teica sakramentālo frāzi: "Ja viņiem nav maizes, ko ēst, lai ēd kūkas!" Kā zināms, neilgi pēc tam Marija-Antuanete palika bez galvas. "Saskaņas" frakcija Saeimā būtu apmierināta, ja ministre paliktu nevis bez galvas, bet bez amata. Šodien parakstītais dokuments - pirmais solis šajā virzienā," uzrakstīja deputāte Regīna Ločmele-Luņeva.

Līdz ar viņu dokumentu parakstīuši Vjačeslavs Dombrovskis, Boriss Cilēvičs, Evija Papule, Ļubova Švecova, Vitālijs Orlovs un Edgars Kucins.

Vēstulē teikts:

Pusdienas skolā. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Куденко
Publiskajā telpā ir izskanējusi informācija par to, ka sarunās par skolu tīklu Jūs piedāvājat pašvaldībām pārņemt arī skolēnu ēdināšanas izmaksas 1.-4. klasei. Saistībā ar minēto Saeimas deputātiem ir vairāki jautājumi par šāda procesa pamatotību, šoreiz pat neuzsverot šī piedāvātā finanšu "darījuma" ētisko pusi, proti, pretstatot skolotājus bērniem un viņu vecākiem, sadalot sabiedrību atkal pēc finanšu ienākumiem, nevis vienlīdzības un vienlīdzīgu tiesību sociālajā jomā bērniem.

Pamatojoties uz minēto, lūgums neatliekami - līdz Saeimas rudens sesijas sākumam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Vai Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmak - IZM) "ietaupītie" valsts budžeta līdzekļi, apm. 20 miljoni euro, tiks novirzīti primāri vispārējas izglītības pedagogu atalgojuma palielināšanai (ievērojot rekordlielo skolotāju vakanču skaitu - 500 - Latvijas vispārizglītojošās skolās 2019.augustā, kas tika nosaukts Jūsu š.g. 21.augusta preses konferencē), lai garantētu 2020.gadā: 1) no janvāra zemāko darba samaksu par likmi 750 euro, 2) no septembra - 790 euro?

2. Vai pašvaldībām šīs funkcijas - brīvpusdienu nodrošināšana 1.-4. klasei - izpildei tiks papildus iedalīti attiecīgie valsts budžeta līdzekļi? 

3. Cik pamatota ir brīvpusdienu finansējuma avota maiņa, ja 2020. gadam pedagogu atalgojuma paaugstināšanai, tātad arī normatīvo aktu izpildei, nepieciešamais kopējais finansējums ir vismaz 39 miljoni euro? Vai, Jūsuprāt, tā tomēr nav liekulīga un nihilistiska attieksme vispirms jau pret 1.-4. klases bērnu vecākiem, populistiski mēģinot rādīt rūpes par solījumu izpildi, bet patiesībā ignorējot pašvaldības finanšu saistības 2020. gadā, palielinot pirmsskolas pedagogu atalgojumu attiecīgi līdz 750 un 790 euro?

4. Cik pamatota ir īstenotā valdošās koalīcijas izglītības politika, uzliekot gandrīz visu (finansiālo tajā skaitā) atbildību par kvalitatīvas izglītības nodrošināšanas izmaksām pašvaldībām, zinot, ka papildu, no 2020. gada 1. septembra, jānodrošina arī privāto izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumi, un, kā zināms, sabiedriskā labuma vai sociālas uzņēmējdarbības statusa ieguve nav vertējams ka neizpildāms šķērslis privātām skolām. Lūgums iesniegt ministrijas plānoto – aprēķinus katrai no 119 pašvaldībām, kā arī datus par to, par cik 2020.gadā jāpieaug finansējumam izglītībai budžeta pozīcijās: pirmskolu pedagogu atalgojums, privātskolu uzturēšana, ēdināšanas izmaksas 1.-4.klasei! 

5. Lūgums nosaukt tās pašvaldības, kuras izteikušas apņēmību finansēt brīvpusdienas 1.-4. klases skolēniem, nesaņemot par to valsts kompensāciju.

6. Vai IZM ir veikusi analīzi par to, ka valsts finansējuma noņemšana 1.-4. klases bērnu ēdināšanai, kas, iespējams, tiešām vērtējama kā ne IZM piekritīga funkcija, ietekmēs gan ģimenes izdevumu pieaugumu, kā arī demogrāfisko situāciju, t.i., dzimstību? Jāatgādina, ka brīvpusdienas jeb valsts atbalsts 1.-4. klases skolēnu ēdināšanai savā laikā tika proponēts kā svarīgs demogrāfijas problēmu risinājums, kas vēsturiski tiešām jauno vecāku vidū var tikt vērtēts kā svarīgs, tajā skaitā morāli un valsts attieksmes ziņā, pozitīvs solis.

312
Pēc temata
Izglītības ministrija nosaukusi šogad likvidējamās skolas
Reformas ir sāktas: iespējams, pedagogu algas tomēr pieaugs
Latvijas ārstu biedrības bijušais vadītājs Pēteris Apinis, foto no arhīva

Apinis: ar mūsu algām visi jaunie Latvijas ārsti drīz būs Lielbritānijā

21
(atjaunots 12:49 28.05.2020)
Diezin vai Latvija sameklēs naudu veselības aprūpei, ņemot vērā valdības pašreizējos soļus izejai no krīzes, paziņoja Latvijas ārstu biedrības bijušais vadītājs Pēteris Apinis.

RĪGA, 28. maijs – Sputnik. Latvija ir veselības aprūpes personāla "donors" citām Eiropas Savienības valstīm, konstatēja Saeimas deputāte, bijusī veselības ministre Anda Čakša. Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis pastāstīja, ka Lielbritānija pašlaik aktīvi atlasa medicīnas personālu, tostarp arī Latvijā. Pēc veselības ministres Ilzes Viņķeles domām, no mediķu prombraukšanas palīdzēs izvairīties skaidrs algu palielināšanas un nozares finansēšanas plāns.

Mediķi aizsargtērpos, foto no arhīva
© Sputnik / Илья Питалев

Latvijas valdība nepiešķir pienācīgu nozīmi veselības aprūpes finansēšana, mediķu atalgojuma starpība Latvijā un Rietumeiropas valstīs liek jaunajiem ārstiem pārdomāt darba iespējas ārzemēs, sarunā ar Sputnik Latvija pastāstīja Latvijas ārstu biedrības bijušais vadītājs, žurnāla "Latvijas ārsts" galvenais redaktors Pēteris Apinis.

"Eiropas plaukstošās valstis – Lielbritānija, Francija, Vācija – kopā ar ekonomiku tagad paceļ arī veselības aprūpi. Latvijas valdība neaptver, cik tas ir nepieciešams. Mūsu valdība neredz, ka arī veselības aprūpe maksā nodokļus un nes ienākumus budžetam," paziņoja Apinis.

Viņš uzsvēra, ka, saskaņā ar visām prognozēm, tieši Lielbritānija būtiski palielina mediķu, it īpaši šauru speciālistu, piemēram, anesteziologu, reanimatologu, radiologu algas.

"Starpība ar Latvijas algām būs tik liela, ka jaunie ārsti ar angļu valodas zināšanām valstī neaizkavēsies. Mediķu algas Rietumeiropā un Latvijā vienmēr ir atšķīrušās, taču, ja starpība kļūs būtiska, jaunais ārsts nespēs atturēties no aizbraukšanas," brīdināja Apinis.

Viņš atgādināja, ka Rietumeiropa jau agrākajos gados ieguldījusi veselības aprūpē daudz vairāk nekā Latvija. "Ņemot vērā valdības pēdējās darbības izejai no ekonomiskās krīzes, neticu, ka atradīsies nauda medicīnai," piebilda Apinis.

Saskaņā ar Health Care Index 2020 reitinga datiem, pēc veselības aprūpes efektivitātes Latvija ieņem 21. vietu 33 Eiropas valstu vidū.

21
Tagi:
Latvija, medicīna, mediķi, veselība
Pēc temata
Urbanovičs kritizē Pabriku: kam atņemt naudu militārā budžeta labad
Ārsti un skolotāji pieprasa algas paaugstinājumu
Ministru kabinets apstiprinājis mediķu algu modeli
Latvijas iedzīvotāji nosaukuši galveno veselības aprūpes problēmu valstī – tā nav nauda
Daugavpils pusaudzes, foto no arhīva

Lēmums pieņemts: NVA ļaus skolēniem piepelnīties vasarā

6
(atjaunots 12:19 28.05.2020)
Lēmums organizēt vasaras nodarbinātības programmu skolēniem ir saistīts ar Covid-19 izplatības samazināšanos un valdības plānu nepagarināt ārkārtējās situācijas režīmu pēc 9. jūnija.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) šovasar organizēs vasaras nodarbinātības programmu skolēniem, stāsta Press.lv, atsaucoties uz Labklājības ministrijas padomnieku komunikācijas jautājumos Jāni Zariņu.

Plānots, ka programma ilgs divus mēnešus – no 1. jūlija līdz 31. augustam.

Labklājības ministrija pieņēmusi šo lēmumu sakarā ar Covid-19 izplatības samazināšanos un valdības plānu nepagarināt ārkārtējās situācijas režīmu pēc 9. jūnija, paskaidroja labklājības ministre Ramona Petrlaviča. Lēmums pieņemts, ievērojot epidemiologu viedokli.

Līdz 3. jūnijam NVA aptaujās darba devējus, kuri jau iesnieguši pieteikumus skolēnu nodarbinātības programmai, lai noskaidrotu, kādi piedāvājumi vēl joprojām ir aktuāli. Līdz 8. jūnijam pretendentus novērtēs komisijas aģentūras filiālēs, bet līdz 18. jūnijam tiks pieņemti lēmumi.

Skolēni var reģistrēties programmai attālināti. No 10. jūnija sāksies reģistrācija Latgalē, no 11. jūnija – Vidzemē, no 12. jūnija – Rīgas reģionā, no 13. jūnija – Kurzemē un Zemgalē.

Par skolēnu iekārtošanu darbā uzņēmēji saņem dotāciju 50% apmērā no minimālās algas, par skolena-invalīda pieņemšanu darbā – minimālās algas apmērā.

6
Tagi:
bērni, NVA
Pēc temata
Labākais, kas ar mums noticis: uz ārzemēm adoptēto bērnu vēstule Labklājības ministrijai
Tā ir katastrofa: latviešu pusaudži kaunas no dzimtās valodas
Latvija – starp līderiem pašnāvību skaita ziņā: kā pazīt uz pašnāvību noskaņotu pusaudzi
Zviedru prettanku granātmetējs Carl Gustaf AB

Latvija un Igaunija iepērk jaunus granātmetējus Carl-Gustav M4

12
(atjaunots 15:05 28.05.2020)
Daļu vecā bruņojuma savu valstu armijās Igaunija un Latvija aizvietos ar zviedru granātmetējiem Carl-Gustav M4.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Latvija un Igaunija pasūtījušas granātmetējus Carl-Gustaf M4 Zviedrijas kompānijā Saab. Piegādes tiks veiktas laikā no 2021. līdz 2024. gadam, liecina informācija ražotāja vietnē.

Pasūtījumi veikti saskaņā ar 2019. gada jūnijā parakstīto vienošanos. Tā ļauj Zviedrijai, Latvijai un Igaunijai pasūtīt granātmetējus Carl-Gustaf M4 desmit gadu periodā.

"Jaunās paaudzes prettanku granātmetēji Carl-Gustaf M4 noteikti ir liels solis uz priekšu karavīriem, kuri mācījušies tos izmantot un strādājuši ar iepriekšējām versijām, M2. Īpaši tas attiecas uz pārvietošanos ar granātmetējiem," norādīja Igaunijas Aizsardzības pētījumu centra pārstāvis Ramils Lips.

Viņš atzīmēja, ka Latvijas un Igaunijas kopīgais iepirkums nodrošinās vērā ņemamu līdzekļu ekonomiju un tas ir teicams kooperācijas piemērs.

Savukārt Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks apgalvoja, ka prettanku granātmetēju kopīgais iepirkums ļaus palielināt operatīvo savietojamību un atvieglos mācības ar sabiedrotajiem.

"Jauno "Carl Gustaf" prettanku ieroču pasūtījums ir turpinājums jau pirms vairākiem gadiem iedibinātajai sadarbībai ar Skandināvijas partneriem. Šie ieroči atbilst Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, ir nodrošinājuši sekmīgu uzdevumu izpildi mācībās, kā arī paplašina mūsu ekipējuma savietojamību ar ģeogrāfiski tuvāko sabiedroto valstu arsenālu. Tādēļ lēmums modernizēt jau esošo ieroču klāstu ir likumsakarīgs," norādīja Artis Pabriks.

Jaunajiem ieročiem ir piemērota agrāko modifikāciju munīcija, tāpēc tās piegādes nav nepieciešamas.

12
Tagi:
Latvija, Igaunija, bruņojums
Pēc temata
Latvija un Igaunija iegādāsies granātmetēju munīciju par 22 miljoniem eiro
Latvija slepeni iegādājās prettanku ieroci Zviedrijā