Pusdienas skolā. Foto no arhīva

Lai skolotāji ēstu vairāk, bērniem jāēd mazāk: Šuplinskas pirmais solis pretī demisijai

316
(atjaunots 23:04 01.09.2019)
IZM ierosinājuma pamatā ir jaunāko klašu skolēnu bezmaksas pusdienām ieplānoto finansējumu 19,68 miljonu eiro apmērā 2020.gadā novirzīt skolotāju algām.

RĪGA, 30. augusts — Sputnik. Septiņi Saeimas deputāti no partijas "Saskaņa" parakstījuši dokumentu, kas adresēts izglītības ministrei Ilgai Šuplinskai. Tajā viņi uzdeva jautājumus par politiķes ierosinājumu atvēlēt skolotāju algām 20 miljonus eiro, kas piešķirti skolēnu bezmaksas pusdienām.

IZM iecerējusi no 2020.gada 1.janvāra nodot pašvaldībām pienākumu finansēt skolēnu bezmaksas pusdienas, un šiem nolūkiem piešķirto naudu novirzīt prioritāriem mērķiem, tostarp – pedagogu algām.

Patlaban ISM nodrošina bezmaksas pusdienas 1.-4.klašu skolēniem no valsts budžeta, bet pašvaldības savu iespēju robežās rūpējas par bezmaksas pusdienām arī vecāko klašu skolēniem. Finansējums katram skolēnam – 1,47 eiro dienā.

IZM uzskata, ka bezmaksas pusdienu nodrošinājums ir tai neraksturīga funkcija, ko tā ieteikusi uzdot pašvaldībām jau 2016.gadā.

Iniciatīva radījusi vētrainu diskusiju, sākušies soļi pret ministri. Septiņi Saeimas deputāti no partijas "Saskaņa" uzdeva jautājumus Šuplinskai par viņas ieceri un pavēstīja, ka tas ir pirmais solis pretī ministres demisijai.

"Saeimas brīvdienas tuvojas nobeigumam, un "Saskaņas" frakcija uzsāk kauju! Šoreiz - ar ministri Šuplinsku, kura 1. septembra priekšvakarā piedāvāja atņemt valsts finansējumu (aptuveni 20 mlj. EUR) skolēnu ēdināšanai 1.-4. klasēs un izmantot šādā veida ietaupītos līdzekļus skolotāju algu palielināšanai! Saistībā ar minēto "Saskaņas" deputātiem ir vairāki jautājumi par šāda procesa pamatotību, šoreiz pat neuzsverot šī piedāvātā finanšu "darījuma" ētisko pusi, proti, pretstatot skolotājus bērniem un viņu vecākiem, sadalot sabiedrību atkal pēc finanšu ienākumiem nevis vienlīdzības un vienlīdzīgu tiesību sociālajā jomā bērniem. Rupji izsakoties, JKP ministre piedāvā izdarīt tā: lai labāk paēstu skolotāji, lai mazāk ēd bērni! Neiedomājami! Šķiet, ka Šupliinskai nedod mieru franču karalienes Marijas-Antuanetes lauri, kura pēc ziņas saņemšanas, ka tautai trūkst maizes, teica sakramentālo frāzi: "Ja viņiem nav maizes, ko ēst, lai ēd kūkas!" Kā zināms, neilgi pēc tam Marija-Antuanete palika bez galvas. "Saskaņas" frakcija Saeimā būtu apmierināta, ja ministre paliktu nevis bez galvas, bet bez amata. Šodien parakstītais dokuments - pirmais solis šajā virzienā," uzrakstīja deputāte Regīna Ločmele-Luņeva.

Līdz ar viņu dokumentu parakstīuši Vjačeslavs Dombrovskis, Boriss Cilēvičs, Evija Papule, Ļubova Švecova, Vitālijs Orlovs un Edgars Kucins.

Vēstulē teikts:

Pusdienas skolā. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Куденко
Publiskajā telpā ir izskanējusi informācija par to, ka sarunās par skolu tīklu Jūs piedāvājat pašvaldībām pārņemt arī skolēnu ēdināšanas izmaksas 1.-4. klasei. Saistībā ar minēto Saeimas deputātiem ir vairāki jautājumi par šāda procesa pamatotību, šoreiz pat neuzsverot šī piedāvātā finanšu "darījuma" ētisko pusi, proti, pretstatot skolotājus bērniem un viņu vecākiem, sadalot sabiedrību atkal pēc finanšu ienākumiem, nevis vienlīdzības un vienlīdzīgu tiesību sociālajā jomā bērniem.

Pamatojoties uz minēto, lūgums neatliekami - līdz Saeimas rudens sesijas sākumam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Vai Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmak - IZM) "ietaupītie" valsts budžeta līdzekļi, apm. 20 miljoni euro, tiks novirzīti primāri vispārējas izglītības pedagogu atalgojuma palielināšanai (ievērojot rekordlielo skolotāju vakanču skaitu - 500 - Latvijas vispārizglītojošās skolās 2019.augustā, kas tika nosaukts Jūsu š.g. 21.augusta preses konferencē), lai garantētu 2020.gadā: 1) no janvāra zemāko darba samaksu par likmi 750 euro, 2) no septembra - 790 euro?

2. Vai pašvaldībām šīs funkcijas - brīvpusdienu nodrošināšana 1.-4. klasei - izpildei tiks papildus iedalīti attiecīgie valsts budžeta līdzekļi? 

3. Cik pamatota ir brīvpusdienu finansējuma avota maiņa, ja 2020. gadam pedagogu atalgojuma paaugstināšanai, tātad arī normatīvo aktu izpildei, nepieciešamais kopējais finansējums ir vismaz 39 miljoni euro? Vai, Jūsuprāt, tā tomēr nav liekulīga un nihilistiska attieksme vispirms jau pret 1.-4. klases bērnu vecākiem, populistiski mēģinot rādīt rūpes par solījumu izpildi, bet patiesībā ignorējot pašvaldības finanšu saistības 2020. gadā, palielinot pirmsskolas pedagogu atalgojumu attiecīgi līdz 750 un 790 euro?

4. Cik pamatota ir īstenotā valdošās koalīcijas izglītības politika, uzliekot gandrīz visu (finansiālo tajā skaitā) atbildību par kvalitatīvas izglītības nodrošināšanas izmaksām pašvaldībām, zinot, ka papildu, no 2020. gada 1. septembra, jānodrošina arī privāto izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumi, un, kā zināms, sabiedriskā labuma vai sociālas uzņēmējdarbības statusa ieguve nav vertējams ka neizpildāms šķērslis privātām skolām. Lūgums iesniegt ministrijas plānoto – aprēķinus katrai no 119 pašvaldībām, kā arī datus par to, par cik 2020.gadā jāpieaug finansējumam izglītībai budžeta pozīcijās: pirmskolu pedagogu atalgojums, privātskolu uzturēšana, ēdināšanas izmaksas 1.-4.klasei! 

5. Lūgums nosaukt tās pašvaldības, kuras izteikušas apņēmību finansēt brīvpusdienas 1.-4. klases skolēniem, nesaņemot par to valsts kompensāciju.

6. Vai IZM ir veikusi analīzi par to, ka valsts finansējuma noņemšana 1.-4. klases bērnu ēdināšanai, kas, iespējams, tiešām vērtējama kā ne IZM piekritīga funkcija, ietekmēs gan ģimenes izdevumu pieaugumu, kā arī demogrāfisko situāciju, t.i., dzimstību? Jāatgādina, ka brīvpusdienas jeb valsts atbalsts 1.-4. klases skolēnu ēdināšanai savā laikā tika proponēts kā svarīgs demogrāfijas problēmu risinājums, kas vēsturiski tiešām jauno vecāku vidū var tikt vērtēts kā svarīgs, tajā skaitā morāli un valsts attieksmes ziņā, pozitīvs solis.

316
Pēc temata
Izglītības ministrija nosaukusi šogad likvidējamās skolas
Reformas ir sāktas: iespējams, pedagogu algas tomēr pieaugs

Latviešu biezpiena sieriņš ar matrjoškas piegaršu

23
(atjaunots 16:37 07.05.2021)
Norvēģijā dzīvojošajai latvietei bija galīgi sabojāta Latvijas neatkarības atjaunošanas diena, kad vietējā veikala plauktā viņa ieraudzīja Latvijas biezpiena sieriņu ar matrjošku un Krievijas karogu uz iepakojuma.

RĪGA, 7. maijs — Sputnik. Zane no Oslo pasūdzējās Bez Tabu Sūdzību dēlī par sabojāto Latvijas neatkarības atjaunošanas dienu un pat pieprasīja atrast vainīgo, raksta Skaties.lv.

Lai gan sieviete dzīvo un strādā Norvēģijā, viņa tomēr svinīgi atzīmē Latvijas neatkarības atjaunošanas dienu un šī gada 4. maijs arī nebija izņēmums.

Gatavojoties svinībām, viņa klāja balto galdautu un devās uz veikalu. Tur, norvēģu veikala plauktā, sieviete ieraudzīja Latvijas biezpiena sieriņus un bija tik priecīga, ka nespēja noticēt savai laimei.

Taču sajūsmu drīz vien nomainīja dziļāka vilšanās. Zane to apraksta kā "dunča dūriens sirdī". Ieskatoties "Austrumeiropas delikatesē" (tāds bija norvēģu uzraksts uz sieriņa iepakojuma), sieviete ieraudzīja matrjošku. Bet uz matrjoškas Krievijas karoga krāsas!

Turklāt uz sieriņa bija rakstīts "ražots Latvijā", bet pats produkts "iepakots "Baltais" kastē, pēc BAZA Nordic AS pasūtījuma", uzsver Zane, piebilstot, ka viņai, "divdesmitdivgadīgai jaunietei, nolaidās rokas" un sieriņu viņa nav pirkusi.

Tagad sieviete ļoti vēlas uzzināt, kurš ir atbildīgs par tādu sirdi plosošu nepatriotisku mārketingu.

Interesanti, ka komentāros zem šī sašutuma pilnas publikācijas lietotāji pievērsa uzmanību tam, ka nav gluži skaisti būt tādai patriotei un dzīvot ārzemēs.

Jāatzīmē, ka tā nav pirmā reize, kad patrioti ir sašutuši par Latvijas preču iepakojumiem. Janvārī, kāds Latvijas iedzīvotājs rakstīja "Sūdzību dēlī" par to, ka jūtas aizskarts ar valodas daudzveidību uz šķīstošās kafijas iepakojuma.

"Kāpēc uz Latvijā ražotas kafijas, kuru tirgo Latvijā, etiķetēs lieto krievu valodu?" vaicāja vērīgs pilsonis.

Turklāt viņu aizvainoja Eiropas Savienības saīsinājums, ko uz etiķetes uzrakstīts kā EU, nevis latviski — ES.

Starp citu, Latvijā nav aizliegts sniegt informāciju krievu valodā uz produktu iesaiņojumiem un etiķetēm. Galvenais, lai pirmām kārtām informācija tiktu sniegta latviešu valodā.

Matrjoškas un Krievijas karogs Latvijā pagaidām arī nav aizliegti.

23
Tagi:
latvieši
Pēc temata
No vitrīnas – pažobelē. Baltija iegrimusi jaunā "neatkarībā"
Izmirs visi un latviešu valoda nebūs vajadzīga?
Tikai 30 neatkarības gadi, un ar Latviju ir cauri. Ko raksta latviešu mediji

No 2022. gada Latvijā pieaugs ģimenes valsts pabalsta apmērs

8
(atjaunots 14:35 07.05.2021)
Pabalsts par vienu bērnu palielināsies no 11,38 līdz 25 eiro; ja ģimenē ir trīs bērni, ik mēnesi tā saņems 225 eiro, patlaban pabalsts par trešo bērnu ir 34,14 eiro, par otro – 22,76 eiro.

RĪGA, 7. maijs — Sputnik. 6. maijā Latvijas parlaments galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā, kas paredz ģimenes valsts pabalsta palielināšanu, sākot ar 2022. gadu.

Grozījumus virzīja Labklājības ministrija.

Likumprojekts paredz, ka no 2022. gada 1. janvāra par vienu bērnu, kas atrodas faktiskā ģimenes aprūpē līdz 20 gadu vecumam valsts maksās 25 eiro mēnesī, par diviem bērniem līdz 20 gadu vecumam – 100 eiro mēnesī (50 eiro par katru bērnu), par trim bērniem līdz 20 gadu vecumam - 225 euro mēnesī (75 euro katram bērnam). Par katru nākamo bērnu ģimenē pabalsts būs 100 eiro par katru bērnu.

Patlaban pabalsta apmērs par pirmo bērnu ir 11,38 euro, par otro - 22,76 euro, par trešo - 34,14 euro, par ceturto un katru nākamo bērnu - 50,07 euro.

Tādējādi, piemēram, ja vecākiem ir trīs bērni, tad viņi saņems pabalstu 225 eiro apmērā. Tagad viņi saņem 134,28 eiro. Tas nozīmē, ka, sākot ar 2022. gadu, ģimenes ienākumi, kurā aug trīs bērni, palielināsies par 90,72 eiro, kas ir būtisks atbalsts ģimenēm ar bērniem.

Pēc Labklājības ministrijas aplēsēm, papildu nepieciešamais finansējums ģimenes pabalstiem 2022. gadā un turpmāk ik gadu ir 81,4 miljoni eiro gadā.

Ģimenes valsts pabalsts, kas tika ieviests 1992. gadā, pašlaik ir vienīgais universālais pabalsts, ko regulāri saņem visas ģimenes ar bērniem Latvijā.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2020. gada sākumā Latvijā dzīvoja 359 457 bērni vecumā līdz 17 gadiem.

8
Tagi:
pabalsts, Latvija
Pēc temata
500 eiro pabalsti bērniem var radīt problēmas ģimenēs
Ne visi pensionāri saņems savus 200 eiro: kā nepieļaut pabalsta ieturēšanu par parādiem
Lūdz izmaksāt 500 eiro pabalstu arī studentiem
Naudu nodzēra, bērnam nopirka šokolādīti: kā iztērēja 500 eiro pabalstu