Nauda aploksnē. Foto no arhīva

Cīņa ar naudas atmazgāšanu saasinās: uzmanība tiks pievērsta NVO

40
(atjaunots 12:14 16.01.2020)
Finanšu izlūkošanas dienests iesaka stingrāk kontrolēt nevalstisko organizāciju darbību.

RĪGA, 30. augusts — Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Ministru kabinetā 28.augustā notika Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēde ar nevalstiskajām organizācijām (NVO). Interesantus datus sniedza Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa - dienesta pētījums liecina, ka kultūras un sporta nozarēs strādājošo NVO izdevumi vidēji trīskārt pārsniedz ienākumus.

Znotiņa atzīmēja, ka starptautiskajā praksē starp NVO ar augstu noziedzīgo kapitālu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku līmeni atzīmētas reliģiskās organizācijas, labdarības biedrības un organizācijas, kas sniedz sociālo palīdzību, viesnīcu, veselības aprūpes un izglītības pakalpojumus.

Augsts finansiālo risku līmenis ir arī organizācijām, kas ieguvušas nodokļu atlaides ziedotājiem, taču reģistrācijas procesā nav norādījušas konkrētu darbības veidu.

FID nonāca pie slēdziena, ka kopumā NVO sektorā ir plašas iespējas izmantot to noziedzīgiem mērķiem. To sekmē virkne faktoru: intensīvs naudas apgrozījums, daudzpusīga darbība, nodokļu atlaides, vienkāršota grāmatvedība, ienākumi un dāvanas – kā galvenais ienākumu veids. Īpaši "bīstamas" ir NVO kategorijas, kuru darbība saistīta ar militāros konfliktos iesaistītām valstīm vai ar to kaimiņiem.

Tika minēts iespējamās terorisma finansēšanas piemērs: reģistrēta nevalstiska organizācija vāc ziedojumus militāro konfliktu upuriem aiz valsts robežām. Savāktie līdzekļi tiek pārskaitīti ārvalstu labdarības vai reliģiskajām organizācijām, pēc tam – nodoti personām vai organizācijām, kas saistītas ar teroristiskām organizācijām. Tātad tieša saikne starp NVO un gala saņēmēju nepastāv.

Cits iespējamas korupcijas shēmas piemērs (tajā nojaušama Rīgas domes deputātes Baibas Brokas lieta, kura šogad tika aizturēta aizdomās par noteiktas kompānijas interešu lobēšanu būvdarbu konkursā): valsts amatpersona, iepirkumu komisijas loceklis, strādā konkrēta uzņēmuma interesēs. Fakti liek domāt, ka amatpersona pēc iepriekšējas vienošanās saņem kukuli, kas noformēts kā ziedojums biedrībai.

FID dati liecina, ka starp riskantām NVO var iekļaut kultūras un atpūtas jomā strādājošas organizācijas, kā arī sporta apvienības. To izdevumi vidēji trīskārt pārsniedz ienākumus.

Piemēram, reliģisko organizāciju ienākumi (periods netika norādīts, taču, iespējams, runa ir par 2018.gadu) sastādīja 5,5 miljonus eiro skaidrā naudā. Izdevumi skaidrā naudā šajā laika periodā – 1,4 milj. eito. Kultūras un atpūtas organizācijas saņēmušas skaidrā naudā 2,55 milj.eiro, iztērējušas – 8,83 milj.eiro. Interešu aizstāvības un tiesību nozari pārstāvošās organizācijas saņēmušas 131 tūkst.eiro, iztērējušas – 181 tūkst.

Ar mērķi mazināt risku FID iesaka stingrāk kontrolēt nevalstisko organizāciju darbību, piemēram, uzdot deklarēt stingro noteiku darbības veidu. Iespējams, būs nepieciešami likumu grozījumi, lai nodrošinātu NVO darbības pārskatāmību. Ierosināts iesaistīt darbā ārvalstu ekspertus NVO jomā, kam ir pieredze cīņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

40
Pēc temata
Kariņš sagaida visas Eiropas pūliņus cīņā ar naudas atmazgāšanu
Eiropola prognoze: jauns banku skandāls Baltijas valstīs ir laika jautājums
Latvijas finanšu sektoram ir nepieciešams kapitālremonts: Bondars par draudiem ekonomikai
FKTK vadītāja atzina, ka Latvijas bankas pārspīlēja ar nerezidentu noguldījumu tīrīšanu
Sieviete ar bērnu ratiņiem, foto no arhīva

Bērnu skaits Latvijā viena gada laikā pieaudzis par 0,2%

4
(atjaunots 11:48 04.08.2020)
Pēdējo gadu laikā samazinājies bērnu skaits, kuri mainījuši pastāvīgo dzīvesvietu no Latvijas uz kādu citu valsti.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2020. gada sākumā Latvijā bija 359 457 bērni vecumā līdz 17 gadiem, kas ir par 0,2%, jeb par 644 bērniem, vairāk, nekā pirms gada, raksta BВ.lv.

Bērnu īpatsvars valsts iedzīvotāju kopskaitā ir pieaudzis no 17,1% 2013. gadā, kad tas bija pats zemākais, līdz 18,8% šī gada sākumā.

Bērnu nodaļa slimnīcā
© Sputnik / Михаил Воскресенский

CSP atzīmēja, ka pēdējos gados samazinājies bērnu skaits, kuri mainījuši pastāvīgo dzīvesvietu no Latvijas uz kādu citu valsti.

2019. gadā no Latvijas emigrēja 2184 bērni, kas ir par 10,7% mazāk, nekā 2018. gadā, un par 53,5% mazāk, nekā 2011. gadā, kad tika novērota visaktīvākā emigrācija.

Uz pastāvīgu dzīvi Latvijā ieradušos bērnu skaits ir pieaudzis no 1353 bērniem 2013. gadā līdz 1504 bērniem 2019. gadā.

2019. gadā sakarā ar to, ka no valsts aizbraukušo bērnu skaits pārsniedza iebraukušo daudzumu, viņu kopējais skaits samazinājās par 680, kas ir zemākais pēdējo gadu rādītājs. 2018. gadā migrācijas rezultātā bērnu skaits samazinājās par 1066, 2013. gadā – par 2059.

Tāpat CSP atzīmē, ka pēdējos gados turpina samazināties jaundzimušo skaits. 2019. gadā piedzima 18 800 bērni, kas ir gandrīz par 500 mazāk, nekā 2018. gadā, un par 3200 mazāk, nekā 2016. gadā.

4
Tagi:
bērni
Pēc temata
Lietuva izrādījusies starp ES līderiem pēc laulībā dzimušo bērnu skaita
"Pierādi, ka esi dzemdējusi": Latvijas iedzīvotājai nepiešķir bērna pabalstu
Latvijas Veselības ministrija iztērēs 180 tūkstošus eiro bērnu izpētei
Ārsta darbavieta. Foto no arhīva

Pārpildītas prakses, vecāka gadagājuma ārsti: ģimenes ārstiem ir nepieciešama palīdzība

7
(atjaunots 11:35 04.08.2020)
Gandrīz trešā daļa ģimenes ārstu Latvijā jau ir sasnieguši pensionēšanās vecumu, gandrīz katram desmitajam ir virs 70 gadiem.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Ne visiem Latvijas iedzīvotājiem vienādi ir pieejami ģimenes ārstu pakalpojumi – vienos reģionos ārstu prakses ir pārpildītas, citos ārstu tūlīt jau dosies pensijā, vēsta Latvijas Radio.

Vidējais prakses apmērs ir 1557 pacienti, taču tā nav robeža. Saskaņā ar Veselības ministrijas datiem, Latvijā ir piecas ģimenes ārstu prakses, kur ir vairāk nekā 4000 pacientu. Pirmā un otrā vieta – attiecīgi 6382 un 6082 pacienti – atrodas Vidzemē, kur atrodas piecas no desmit lielākajām praksēm valstī.

Taču tā nav tikai reģionāla problēma – pārpildītu prakšu pietiek arī galvaspilsētā. Te, piemēram, atrodas trešā lielākā prakse valstī – ģimenes ārstam ir 4400 pacienti.

Engures novadā – 3686 cilvēki uz vienu ģimenes ārstu. Tur esošās Smārdes iedzīvotāji sarunā ar žurnālistiem paziņoja, ka viņus apmierina pakalpojumu pieejamība. Kaimiņu Lapmežciemā domas dalās: kāds problēmas nesaskata, kāds pierakstās pie ārsta citā novadā.

Engures novada domes vadītājs Normunds Važa skaidro, ka daļa vietējo iedzīvotāju, izmantojot tuvumu galvaspilsētai, iet pie Rīgas ārstiem. Viņš uzskata, ka ģimenes ārstu reģionā pašlaik pietiek, tomēr atzīst, ka nepieciešamības gadījumā atrast speciālistu varētu būt grūti. Patlaban, pēc viņa sacītā, reģionā ir divi ārsti no Rīgas: viņi dzīvo galvaspilsētā, taču katru dienu brauc uz novadu.

Savukārt Engures novada ģimenes ārsti brauc palīdzēt kaimiņu reģioniem, piemēram, uz Jaunpili, kur nav kas strādā uz vietas. Atzīmēsim, ka tas neietilpst viņu pienākumos: ģimenes ārstam ir tiesības atteikties reģistrēt pacientu, kurš atrodas ārpus viņa darba rajona, kā arī ārstam jau ir pilna prakse – 800 bērni vai 1800 pieaugušie.

Taču praksē jebkurā gadījumā ir jāreģistrē, piemēram, bērnus, kuri dzīvo rajonā, kurā strādā ārsts, kā arī pacientu bērni. Ja praksē ir vairāk par 2,4 tūkstošiem pacientu, tad obligāti ir jābūt ārsta palīgam, ja tur nav nolīgts interns. Turklāt praksei ir jābūt atsevišķām telpām, kur strādā pārējie prakses speciālisti.

Vēl viena problēma, kas tiešā veidā ir saistīta ar palīdzības pieejamību, ir ģimenes ārstu vecums. Šī gada 1. aprīlī līgumus ar Nacionālo veselības dienestu noslēdza 1275 ģimenes ārsti. Gandrīz trešā daļa jau ir sasniegusi pensionēšanās vecumu, gandrīz katram desmitajam ir vairāk nekā 70 gadi. Aknīstē, Skrīveros un Neretā pusei ģimenes ārstu jau ir 70 gadi.

Deviņpadsmit Latvijas reģionos nav neviena ģimenes ārsta.

"Reģionos ir lielas problēmas ar ģimenes ārstu trūkumu. Iemesli ir dažādi. Pirmkārt, lauku ģimenes ārstu darbs ir specifisks, nedaudz atšķirīgs no kolēģu darba pilsētās. Viens no kritērijiem, ka ģimenes ārsts ar savu komandu laukos ir izolēti. Un tā ir visas pasaules lauku ģimenes ārstu iezīme, ka viņiem ir jāuzņemas lielāka atbildība, vairāk darbu pašiem jāzina. Bet galvenais – liela daļa jauno ģimenes ārstu negrib iet uz reģioniem, jo tā infrastruktūra, ko piedāvā Rīga, ir ļoti atšķirīga. Un tā tas ir arī daudzās citās pasaules valstīs, pilsētās un laukos," saka Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

Viņa uzskata, ka teorētiski varētu ierobežot pacientu skaitu un ieviest "regresa koeficientu", lai praksei būtu neizdevīgi ārstēt pārāk daudz cilvēku. Taču praksē tas nav iespējams, jo nav alternatīvas – sevišķi laukos, kur ārstu nepietiek. Un atsevišķiem Latvijas iedzīvotājiem nāktos palikt bez medicīniskās palīdzības.

Sarmīte Veide, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja, uzskata, ka ārstu trūkums ir saistīts ar pārāk lielajām praksēm. Tas ietekmē arī kvalitāti, taču nereti – sevišķi laukos – nav atlernatīvas.

"Ideāli būtu, ja būtu ģimenes ārstam 1500 [pacienti]. Kāpēc tik daudz vienam ģimenes ārstam lauku reģionos? Tas noteikti ir saistīts ar to, ka tur ir viens ģimenes ārsts un tur visi ir spiesti reģistrēties. Rīgā vairāk pacienti grib reģistrēties, jo varbūt tas ir labs ārsts, un ārsts tikai piereģistrē. Bet, protams, ja ir lielas prakses, pie 3000, tad ir jāšaubās, vai šis ģimenes ārsts spēj visus pacientus kvalitatīvi apkalpot," atzīmēja Veide.

Veselības ministrijā atzīst, ka problēma pastāv.

"Ir divi aspekti: lielās prakses un arī ģimenes ārstu novecošanās. Šie aspekti ir kopā jāskatās, jo tur, kur ir lielas prakses, tās veidojas, ja ģimenes ārsts aiziet pensijā un viņa vietā neviena nav. Un arī diezgan liels ir to ģimenes ārstu īpatsvars, kuru vecums ir 63 gadi un vairāk," atzīmēja Veselības ministrijas pārstāve Ineta Būmane.

Pēc viņas sacītā, ministrijā detalizēti analizēs, kā ir organizētas ģimenes ārstu prakses, lai saprastu, kādus ārstu pienākumus var nodot citiem prakses darbiniekiem. Ministrija cer, ka tas ļaus gan mazināt ārstu slodzi, gan uzlabot ārstēšanas kvalitāti.

7
Tagi:
pensionāri, ārsts, ārsti
Pēc temata
Ārstu un skolotāju algu palielināšanai Latvijā var pārskatīt nodokļu sistēmu
"Piemetīs klāt" 40 eiro: no 1. septembra skolotājiem pacels algas, bet ne visiem
Первый заместитель декана факультета мировой экономики и мировой политики ВШЭ Игорь Ковалев

Ekonomists: jauna robežu slēgšana var kļūt fatāla priekš Eiropas Savienības

0
(atjaunots 11:58 04.08.2020)
Brīvas pārvietošanās aizliegums, vienas no galvenajām ES vērtībām, – tas ir nopietns trieciens ne tikai integrācijas principiem, uz kuriem tika veidota Eiropas Savienība, bet arī ekonomikai.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Jautājumam par nacionālo robežu atvēršanu vai slēgšanu jābūt risinātam visu Eiropas Savienības dalībvalstu līmenī, paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda. Ir jāsaskaņo šī pasākuma izmantošanas mehānisms, kurš vienveidīgi tiktu pielietots kā karantīnas instruments, citē Nausēdas vārdus Sputnik Lietuva.

Jauna ES robežu slēgšana novedīs pie kolosāliem zaudējumiem veselai virknei Eiropas ekonomikas nozaru, paziņoja Sputnik Latvija ekonomists, Ekonomikas augstskolas Pasaules ekonomikas un pasaules politikas fakultātes dekāna pirmais vietnieks Igors Kovaļovs.

Ковалев: новое закрытие границ ЕС может стать фатальным для экономики

"Robežu atvēršana būs atkarīga no epidemioloģiskās situācijas konkrētajā Eiropas Savienības valstī. Šeit ir iespējami visdažādākie risinājumi – no atgriešanās pie pilna pārvietošanās aizlieguma starp valstīm līdz atsevišķu izņēmumu ieviešanai. Ir acīmredzami, ka robežu slēgšana un brīvas pārvietošanās, vienas no galvenajām ES vērtībām, aizliegšana – tas ir nopietns trieciens ne tikai integrācijas principiem, uz kuru pamata tika veidota Eiropas Savienība, bet arī ekonomikai," norādīja Kovaļovs.

Eksperts atzīmēja, ka Eiropas jau ir izrādījusies nopietnas ekonomiskas krīzes situācijā.

"Daudzas ES valstis ir atkarīgas no tūrisma un saņem no tā būtiskus ienākumu. Protams, ieviestie pārvietošanās ierobežojumi liek šķēršļus tūristu plūsmai gan no Eiropas Savienības valstīm, gan no citām valstīm. Tas ir kolosāls trieciens tūrisma nozarei un ar to saistītiem ekonomikas sektoriem. Karantīnas pasākumu pastiprināšana un jauna robežu slēgšana nesīs papildu zaudējumu un var izrādīties fatāli daudziem biznesa veidiem," brīdināja Kovaļovs.

Pandēmijas fonā Eiropas Savienības valstis ieviesa ievērojamus aizliegumus sociālajā un ekonomiskajā nozarē, tai skaitā restorānu, veikalu, skaistumkopšanas salonu un sporta klubu slēgšanu un masveida pasākumu atcelšanu, kā arī pārvietošanās un tūrisma ierobežojumus. Šo pasākumu dēļ ES valstu ekonomika ir būtiski cietusi, lielus zaudējumus piedzīvojušas viesnīcas un tūrisms, sabiedriskā ēdināšana un pārvadājumi. Eiropas Komisija sagaida, ka eirozonas IKP šogad kritīsies vairāk nekā par 7% atšķirībā no pērnā gada kāpuma par 1,5%.

0
Tagi:
koronavīruss, tūristi, robeža, Eiropas Savienība
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Panākumi Baltijai, neveiksme ES: eksperts novērtēja ekonomikas glābšanas plānu
Sabrukums ir neizbēgams. Kāpēc ES tik kaismīgi strīdējās par palīdzību vājajiem
Atgriezās no ārzemēm: Latvijā pieci jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi