Bezpajumtniece

Tauta stiepjas pēc bruģakmeņa: vai Latvijā būs sprādziens sociālās netaisnības dēļ

110
(atjaunots 10:29 30.08.2019)
Latvijā 20% valsts bagātāko iedzīvotāju ienākumu līmenis ir 6,3 reizes augstāks nekā 20% nabadzīgāko iedzīvotāju ienākumi.

RĪGA, 30. augusts — Sputnik. Nevienlīdzības tēma bija viena no galvenajām šī gada G7 samitā. Problēma aizvien vairāk satrauc vadošo pasaules valstu valdību, toties Latvijas varasvīri cenšas to ignorēt, lai arī valsts ieņem vienu no pēdējām vietām Eiropā ienākumu taisnīgas sadales aspektā, raksta avīze "Segodņa".

Viņiem vēl ir par maz

Tēmas G7 samitam piedāvā valsts, kas organizē tikšanos, tāpēc nevienu nepārsteidz, ka ar Francijas iniciatīvu pasaules vadošo valstu līderi apsprieda nevienlīdzības tēmu. Ne velti "dzeltenās vestes" pusgadu demolēja Parīzi. Rietumos briest sabiedriskais protests. Cilvēkiem šķiet, ka algas, pabalsti, pensijas un privilēģijas ir pārāk mazas un netaisnīgi sadalītas.

Tiesa, šajā jautājumā veikta arī virkne pētījumu. Piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) nesenais pārskats liecina, ka "bagātās valstis sociālajam atbalstam vidēji tērē 8 tūkstošus dolāru uz cilvēku gadā, taču iedzīvotāji ir neapmierināti", un sociālās valsts modelis Rietumos pārdzīvo krīzi.

ESAO atzīmēja, ka sociālais atbalsts ir nepieciešams, lai labotu kapitālisma darbības. Pateicoties tam, peļņa un labumi tiek pārdalīti, lai visi gūtu ekonomiskās izaugsmes dotās priekšrocības, lai nevienlīdzība samazinātos, nevis saasinātos.

Ko vēlas cilvēki

Pētījums liecina, ka cilvēki ESAO valstīs visvairāk baidās no slimības un invaliditātes (54%), naudas trūkuma (47%), darba zuduma (36%), noziedzības un vardarbības (34%), sliktiem dzīves apstākļiem (28%). Savukārt no valsts viņi gaida pensijas pieaugumu (54%), veselības aprūpi (48%), pabalstus (37%), pieejamus mājokļus (34%), izglītību bērniem (28%).

Visas šīs problēmas ir akūtas arī Latvijas iedzīvotājiem. Pensijas valstī ir mazas, veselības aprūpes kvalitāte varētu būt daudz labāka, pabalsti ir niecīgi, mājokļi – ļoti dārgi, tādē, cilvēki dzīvo daudz pieticīgāk nekā rietumvalstīs.

Relatīvi laba ir tikai izglītība, taču arī tās kvalitāte pēdējos gados raisa kritiku.

Dažam – viss, citam - nekā

Eurostat nesenais pētījums (publicēts jūlijā) rāda, ka Latvija ieņem vienu no pirmajām vietām Eiropā ienākumu nevienlīdzīgas sadales ziņā. Latvijā 20% valsts bagātāko iedzīvotāju ienākumu līmenis ir 6,3 reizes augstāks nekā 20% nabadzīgāko iedzīvotāju ienākumi. Tie ir dati par 2017.gadu.

Šī proporcija (tas ir, nevienlīdzība) ir augstāka tikai Serbijā (9,4), Turcijā (8,7), Bulgārijā (8,2), Lietuvā (7,3), Spānijā (6,6), Rumānijā (6,5) un Ziemeļmaķedonijā (6,4). Materiālā nevienlīdzība Igaunijā sastāda 5,4.

Taisnīgākā sabiedrība izveidojusies Slovēnijā un Čehijā (pa 3,4), Somijā un Slovākijā (pa 3,5), Beļģija (3,8), Norvēģijā (3,9), Nīderlandē (4).

Trauksmes zvans

ESAO pētījums liecina, ka lielākā daļa iedzīvotāju organizācijas dalībvalstīs nav apmierināta ar veselības aprūpes un sociālo mājokļu pieejamību. Tāpat cilvēki netic, ka valsts varēs viņus pienācīgi atbalstīt sarežģītā periodā: darba zaudējuma vai slimības gadījumā un vecumā. Šī pārliecība valda ne tikai iedzīvotāju nabadzīgāko slāņu vidū.

"Gan jaunie, gan izglītotie, gan nodrošinātie – visi skarbi runā par sociālo nevienlīdzību un netaisnību, - teikts pārskatā. – Tas ir trauksmes zvans politiķiem un ierēdņiem. Valdībām ir aktīvāk jāatjauno uzticēšanās sociālās nodrošināšanas sistēmai."

Plaisa pieaug

Izvērtēsim citus datus. ANO aprēķini liecina, ka 10% visbagātāko iedzīvotāju ienākumi Latvijā ir 11,6 reizes lielāki nekā 10% nabadzīgāko iedzīvotāju ienākumi. Ar šo rādītāju valsts ierindojas 57.vietā. Lietuva ieņem 48.vietu (10,4), Igaunija – 51. vietu (10,8).

Savukārt cits ESAO pētījums, kurā izmantots koeficients Gini (sabiedrības ienākumu nevienlīdzības mērījumi, kurā 0 apzīmē vienādus ienākumus visiem, un 1 – visi ienākumi pieder vienam cilvēkam). 80.gadu vidū šis koeficients ESAO valstīs sastādīja 0,29. Taču 2000.gtadu vidū tas pieauga līdz 0,316.

Pasaules bankas dari liecina, ka ienākumu nevienlīdzības koeficients Gini Latvijā sastāda 0,351, un valsts ieņem 60.vietu pasaulē – starp Indiju un Burkinafaso. Tiesa, vēl lielāka nevienlīdzība vērojama, piemēram, Portugālē (0,356), Spānijā (0,36) un ASV (0,415).

Taisnīgākās valstis pasaulē – Ukraina (0,255), Islande (0,256), Slovēnija (0,257). Reitinga antilīderi – Botsvāna (0,605), Haiti (0,608), DĀR (0,63).

Piemaksa visnabadzīgākajiem

Nevar teikt, ka Latvijas valdība nesaprastu, ka nevienlīdzības pieaugums varētu novest pie nopietnām problēmām. Laiku pa laikam, pārsvarā – priekšvēlēšanu periodā politiķi apspriež šo jautājumu, taču no vietas vezums nekustas. Gadās arī brīnumi: nesen tika paziņots, ka 2020.gadā valdība plāno palielināt pabalstus trūcīgajiem un slimniekiem. Tiesa, pabalsts galvenokārt gaidāmi tiem, kuri saņem vismazāk.

Ārvalstu struktūras jau sen uzmācīgi kritizē Latviju par "klibo" sociālo politiku un norāda, ka minimālo pabalstu un pensiju apmērs Latvijā ir parāk zems. Tagad labklājības ministre Ramona Petraviča paziņojusi, ka vēlas nākamgad būtiski palielināt summas, kas tiek izmaksātas no Labklājības ministrijas ziņā esošā speciālā budžeta. Runa ir par 200 miljoniem eiro, kas nodrošinās pensiju, slimības pabalstu utt palielināšanu. Par savu prioritāti ministrija uzskata minimālo ienākumu sistēmas pilnveidošanu. Plānā ir astoņi pasākumi, un trīs no tiem ieplānoti 2020.gada pirmajā pusgadā.

Elite labosies?

Manāmākais no tiem – minimālās pensijas pieaugums. Tās aprēķina bāze tiks palielināta līdz 99 eiro. Tāpat līdz 99 eiro tiks paaugstināts sociālā nodrošinājuma pabalsts pensijas vecumu sasniegušiem cilvēkiem.

Patalaban minimālā pensija sastāda 64,03 eiro. Šī summa nav mainījusies 10 gadus. Piemēram, Igaunijā minimālā pensija sastāda 175,94 eiro.

Tāpat nākamgad tiks palielināti pabalsti III grupas invalīdiem līdz 99 eiro, bet I un II grupas invalīdiem tiks paaugstināta aprēķina bāze līdz 99 eiro.

110
Pēc temata
Bez bērnu palīdzības es nevarētu izdzīvot: pensionāri Latvijā pieprasa palielināt pensijas
Valdība ir vienojusies: minimālā pensija pieaugs līdz 99 eiro
Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju neapmierināta ar savu materiālo stāvokli

Visiem donoriem Latvijā veiks koronavīrusa antivielu testu

2
(atjaunots 19:21 13.08.2020)
Valsts radusi iespēju papildus obligātajām analīzēm visiem asinsdonoriem taisīt Covid-19 antivielu testus.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Latvijā visiem asinsdonoriem papildus visām obligātajām analīzēm veiks Covid-19 antivielu testu, paziņoja Valsts asinsdonoru centrā, vēsta tvnet.lv.

Testēšanas rezultāti tiks anonīmi nodoti Slimību profilakses un kontroles centram, lai novērtētu vispārējās tendences un kolektīvo imunitāti.

Donoriem ar pietiekamu antivielu līmeni piedāvās kļūt par rekonvalescentās plazmas donoriem, kura tiek izmantota kā vien no iespējamajiem ārstēšanas veidiem pacientiem ar smagu Covid-19 slimības gaitu. Šī metode jau tiek pielietota atsevišķās valstīs un tiek aktīvi pētīta, paziņoja Valsts asinsdonoru centrā.

Tāpat centrs aicina nodot plazmu tos, kas ir izslimojuši Covid-19, ne agrāk kā pēc 28 dienām pēc negatīva koronavīrusa testa rezultāta saņemšanas.

Atgādināsim, ka līdz vasaras beigām katrs gribētājs Latvijā var veikt valsts apmaksātu koronavīrusa testu. Pierakstīties var pa tālruni 8303. Ja simptomu nav, uz analīžu nodošanu var ierasties ar velosipēdu vai sabiedrisko transportu, lietojot sejas masku, kā arī atnākt ar kājām. Ja simptomi ir, sākumā ir jāsazinās ar ģimenes ārstu.

Iepriekš Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs paziņoja, ka faktiskais ar Covid-19 inficēto skaits Latvijā var būt lielāks, nekā oficiālie skaiti, taču tas nepārsniedz 1% iedzīvotāju.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāti vairāk nekā 20,8 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 747 tūkstoši cilvēku nomira un vairāk nekā 13,7 miljoni izveseļojās.

2
Tagi:
donors, asins, koronavīruss
Pēc temata
Koronavīruss mazinājis apetīti: cik Latvijas iedzīvotājiem vajag naudas normālai dzīvei
Nav motivācija maksāt nodokļus: Rīgā zeļ un plaukst nelegālas ballītes
Infektologs: vakcīna pret koronavīrusu var izveidot imunitāti uz diviem gadiem
"Krievijas vakcīna pret koronavīrusu: vienkārši, kā jau viss ģeniālais"
Naudas maks. Foto no arhīva

Arvien vairāk cilvēku vēlēsies aiziet ēnā: ekonomiste izvērtēja FM nodokļu piedāvājumus

8
(atjaunots 19:15 13.08.2020)
Visvairāk no reformas cietīs Latvijas iedzīvotāji, kuri saņem nelielas algas un strādā alternatīvajos nodokļu režīmos, – tieši tie, kuri jau tā visvairāk cietuši koronavīrusa krīzes dēļ, atzīmēja Swedbank Latvijas filiāles galvenā ekonomiste.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Finanšu ministrijas piedāvātās nodokļu izmaiņas var izraisīt neapmierinātību sabiedrībā un mudināt ēnu ekonomikas izaugsmi, uzskata Swedbank Latvijas filiāles galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija, vēsta tvnet.lv.

Viņa uzskata par pareizu izmaiņu galveno mērķi – novērst to cilvēku sociālo neaizsargātību, kuri strādā alternatīvajos nodokļu režīmos, taču uzskata, ka piedāvātais risinājums nozīmē ievērojamu nodokļu sloga pieaugumu šādiem cilvēkiem samērā īsā periodā.

Pēc viņas sacītā, sociālā un ienākumu nodokļu sadalīšanas dēļ obligātās medicīniskās apdrošināšanas iemaksas izveidošanai nodokļa slogs vispārējā nodokļu režīmā zināmā mērā kļūst regresīvs, tādēļ visvairāk zaudēs zemo un vidējo algu saņēmēji.

"Kopumā piedāvātās izmaiņas var izraisīt sabiedrības neapmierinātību un daudziem var palielināt vēlmi pāriet ēnu ekonomikā. It īpaši ņemot vērā Covid-19 izraisīto krīzi, kas vairāk un smagāk skārusi tieši zemāk apmaksātos darbiniekus un alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošos," uzsvēra Zorgenfreija.

Ekonomiste šaubās, ka piedāvātais sociālā un ienākumu nodokļu daļu sadalījums par labu medicīniskajai apdrošināšanai nodrošinās veselības aprūpei nepieciešamo naudu.

"Veselības finansēšanai no šī vingrinājuma "iezīmētie" līdzekļi ir salīdzinoši neliela daļa no kopējā veselības aprūpei nepieciešamā ikgadējā finansējuma. Tas savukārt nozīmē, ka tāpat katru gadu no jauna būs jācīnās par finansējuma apmēru. Tātad ar šīm izmaiņām netiek atrisināts jautājums par nepieciešamību celt finansējumu veselības aprūpei," paziņoja Zorgenfreija.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, Finanšu ministrija piedāvā ieviest nodokļu izmaiņas trīs posmos, no kuriem pirmais ir ieplānots jau uz nākamo gadu: uz sociālā un ienākumu nodokļu rēķina izcelt speciālu obligātās medicīniskās apdrošināšanas maksājumu.

8
Pēc temata
Ražotājus šokē nodokļu izmaiņas: pārtikas produktu cenas pieaugs
Obligātās sociālās iemaksas un jauns neapliekamais minimums: kā Latvijā mainīsies nodokļi
Par nodokļu reformu: sociālā nodeva 5%, akcīžu celšana, nepaliekamais minimums 350 eiro
Meli industriālos apmēros: Dombrovskis izanalizēja valdības lēmumus