Bezpajumtniece

Tauta stiepjas pēc bruģakmeņa: vai Latvijā būs sprādziens sociālās netaisnības dēļ

111
(atjaunots 10:29 30.08.2019)
Latvijā 20% valsts bagātāko iedzīvotāju ienākumu līmenis ir 6,3 reizes augstāks nekā 20% nabadzīgāko iedzīvotāju ienākumi.

RĪGA, 30. augusts — Sputnik. Nevienlīdzības tēma bija viena no galvenajām šī gada G7 samitā. Problēma aizvien vairāk satrauc vadošo pasaules valstu valdību, toties Latvijas varasvīri cenšas to ignorēt, lai arī valsts ieņem vienu no pēdējām vietām Eiropā ienākumu taisnīgas sadales aspektā, raksta avīze "Segodņa".

Viņiem vēl ir par maz

Tēmas G7 samitam piedāvā valsts, kas organizē tikšanos, tāpēc nevienu nepārsteidz, ka ar Francijas iniciatīvu pasaules vadošo valstu līderi apsprieda nevienlīdzības tēmu. Ne velti "dzeltenās vestes" pusgadu demolēja Parīzi. Rietumos briest sabiedriskais protests. Cilvēkiem šķiet, ka algas, pabalsti, pensijas un privilēģijas ir pārāk mazas un netaisnīgi sadalītas.

Tiesa, šajā jautājumā veikta arī virkne pētījumu. Piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) nesenais pārskats liecina, ka "bagātās valstis sociālajam atbalstam vidēji tērē 8 tūkstošus dolāru uz cilvēku gadā, taču iedzīvotāji ir neapmierināti", un sociālās valsts modelis Rietumos pārdzīvo krīzi.

ESAO atzīmēja, ka sociālais atbalsts ir nepieciešams, lai labotu kapitālisma darbības. Pateicoties tam, peļņa un labumi tiek pārdalīti, lai visi gūtu ekonomiskās izaugsmes dotās priekšrocības, lai nevienlīdzība samazinātos, nevis saasinātos.

Ko vēlas cilvēki

Pētījums liecina, ka cilvēki ESAO valstīs visvairāk baidās no slimības un invaliditātes (54%), naudas trūkuma (47%), darba zuduma (36%), noziedzības un vardarbības (34%), sliktiem dzīves apstākļiem (28%). Savukārt no valsts viņi gaida pensijas pieaugumu (54%), veselības aprūpi (48%), pabalstus (37%), pieejamus mājokļus (34%), izglītību bērniem (28%).

Visas šīs problēmas ir akūtas arī Latvijas iedzīvotājiem. Pensijas valstī ir mazas, veselības aprūpes kvalitāte varētu būt daudz labāka, pabalsti ir niecīgi, mājokļi – ļoti dārgi, tādē, cilvēki dzīvo daudz pieticīgāk nekā rietumvalstīs.

Relatīvi laba ir tikai izglītība, taču arī tās kvalitāte pēdējos gados raisa kritiku.

Dažam – viss, citam - nekā

Eurostat nesenais pētījums (publicēts jūlijā) rāda, ka Latvija ieņem vienu no pirmajām vietām Eiropā ienākumu nevienlīdzīgas sadales ziņā. Latvijā 20% valsts bagātāko iedzīvotāju ienākumu līmenis ir 6,3 reizes augstāks nekā 20% nabadzīgāko iedzīvotāju ienākumi. Tie ir dati par 2017.gadu.

Šī proporcija (tas ir, nevienlīdzība) ir augstāka tikai Serbijā (9,4), Turcijā (8,7), Bulgārijā (8,2), Lietuvā (7,3), Spānijā (6,6), Rumānijā (6,5) un Ziemeļmaķedonijā (6,4). Materiālā nevienlīdzība Igaunijā sastāda 5,4.

Taisnīgākā sabiedrība izveidojusies Slovēnijā un Čehijā (pa 3,4), Somijā un Slovākijā (pa 3,5), Beļģija (3,8), Norvēģijā (3,9), Nīderlandē (4).

Trauksmes zvans

ESAO pētījums liecina, ka lielākā daļa iedzīvotāju organizācijas dalībvalstīs nav apmierināta ar veselības aprūpes un sociālo mājokļu pieejamību. Tāpat cilvēki netic, ka valsts varēs viņus pienācīgi atbalstīt sarežģītā periodā: darba zaudējuma vai slimības gadījumā un vecumā. Šī pārliecība valda ne tikai iedzīvotāju nabadzīgāko slāņu vidū.

"Gan jaunie, gan izglītotie, gan nodrošinātie – visi skarbi runā par sociālo nevienlīdzību un netaisnību, - teikts pārskatā. – Tas ir trauksmes zvans politiķiem un ierēdņiem. Valdībām ir aktīvāk jāatjauno uzticēšanās sociālās nodrošināšanas sistēmai."

Plaisa pieaug

Izvērtēsim citus datus. ANO aprēķini liecina, ka 10% visbagātāko iedzīvotāju ienākumi Latvijā ir 11,6 reizes lielāki nekā 10% nabadzīgāko iedzīvotāju ienākumi. Ar šo rādītāju valsts ierindojas 57.vietā. Lietuva ieņem 48.vietu (10,4), Igaunija – 51. vietu (10,8).

Savukārt cits ESAO pētījums, kurā izmantots koeficients Gini (sabiedrības ienākumu nevienlīdzības mērījumi, kurā 0 apzīmē vienādus ienākumus visiem, un 1 – visi ienākumi pieder vienam cilvēkam). 80.gadu vidū šis koeficients ESAO valstīs sastādīja 0,29. Taču 2000.gtadu vidū tas pieauga līdz 0,316.

Pasaules bankas dari liecina, ka ienākumu nevienlīdzības koeficients Gini Latvijā sastāda 0,351, un valsts ieņem 60.vietu pasaulē – starp Indiju un Burkinafaso. Tiesa, vēl lielāka nevienlīdzība vērojama, piemēram, Portugālē (0,356), Spānijā (0,36) un ASV (0,415).

Taisnīgākās valstis pasaulē – Ukraina (0,255), Islande (0,256), Slovēnija (0,257). Reitinga antilīderi – Botsvāna (0,605), Haiti (0,608), DĀR (0,63).

Piemaksa visnabadzīgākajiem

Nevar teikt, ka Latvijas valdība nesaprastu, ka nevienlīdzības pieaugums varētu novest pie nopietnām problēmām. Laiku pa laikam, pārsvarā – priekšvēlēšanu periodā politiķi apspriež šo jautājumu, taču no vietas vezums nekustas. Gadās arī brīnumi: nesen tika paziņots, ka 2020.gadā valdība plāno palielināt pabalstus trūcīgajiem un slimniekiem. Tiesa, pabalsts galvenokārt gaidāmi tiem, kuri saņem vismazāk.

Ārvalstu struktūras jau sen uzmācīgi kritizē Latviju par "klibo" sociālo politiku un norāda, ka minimālo pabalstu un pensiju apmērs Latvijā ir parāk zems. Tagad labklājības ministre Ramona Petraviča paziņojusi, ka vēlas nākamgad būtiski palielināt summas, kas tiek izmaksātas no Labklājības ministrijas ziņā esošā speciālā budžeta. Runa ir par 200 miljoniem eiro, kas nodrošinās pensiju, slimības pabalstu utt palielināšanu. Par savu prioritāti ministrija uzskata minimālo ienākumu sistēmas pilnveidošanu. Plānā ir astoņi pasākumi, un trīs no tiem ieplānoti 2020.gada pirmajā pusgadā.

Elite labosies?

Manāmākais no tiem – minimālās pensijas pieaugums. Tās aprēķina bāze tiks palielināta līdz 99 eiro. Tāpat līdz 99 eiro tiks paaugstināts sociālā nodrošinājuma pabalsts pensijas vecumu sasniegušiem cilvēkiem.

Patalaban minimālā pensija sastāda 64,03 eiro. Šī summa nav mainījusies 10 gadus. Piemēram, Igaunijā minimālā pensija sastāda 175,94 eiro.

Tāpat nākamgad tiks palielināti pabalsti III grupas invalīdiem līdz 99 eiro, bet I un II grupas invalīdiem tiks paaugstināta aprēķina bāze līdz 99 eiro.

111
Pēc temata
Bez bērnu palīdzības es nevarētu izdzīvot: pensionāri Latvijā pieprasa palielināt pensijas
Valdība ir vienojusies: minimālā pensija pieaugs līdz 99 eiro
Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju neapmierināta ar savu materiālo stāvokli
Ātrās palīdzības mašīna. Foto no arhīva

Darbs maiņās un vitāli nepieciešamie pakalpojumi: Latvijā apspriež jaunus ierobežojumus

6
(atjaunots 08:54 03.03.2021)
Epidemiologu rekomendācijas, par kuriem ministru kabineta sēdē runāja Perevoščikovs, paredz, ka visiem biroja darbiniekiem ir jāstrādā attālināti, bet klātienē darbosies tikai būtiskākie ražošanas uzņēmumi.

RĪGA, 3. marts — Sputnik. Epidemiologi iesaka Latvijas varas iestādēm pastiprināt prasības attālinātā darba organizēšanai un ieviest papildu pasākumus kontaktu samazināšanai un pārvietošanai ārpus darba laika, sniegt iedzīvotājiem tikai vitāli nepieciešamus pakalpojumus, lai novērstu Covid-19 jauno paveidu izplatību un saslimstības trešo vilni. Jautājums tika apspriests valdības sēdē, vēsta Тvnet.lv.

Pagājušajā nedēļā, pārbaudot 1071 paraugus, vismaz 9,34% gadījumu konstatēts Covid-19 "britu" paveids, paziņojis E. Gulbja laboratorijas speciālists Miks Gavars. Pusotra mēneša laikā inficēšanās gadījumu skaits ar jaunu vīrusa paveidu palielinājies no 1% līdz 8%.

Apstākļos, kad Covid-19 "britu" paveida daļa Latvijā pārsniedza kritisko 5% slieksni, nevar nedomāt par jauniem pasākumiem infekcijas ierobežošanai, valdības sēdē paziņoja veselības ministrs Daniels Pavļuts. "Epidemiologi uzskata, ka ir jārīkojas apsteidzoši, lai nepazaudētu saslimstības pieauguma mirkli," teica ministrs.

Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvis Jurijs Perevoščikovs norādīja, ka, lai izvairītos no trešā Covid-19 viļņa, ir jāpastiprina nosacījumi strādāt attālināti.

Epidemiologu ieteikumi paredz, ka visiem biroja darbiniekiem ir jāstrādā attālināti bet klātienē varētu darboties tikai būtiskākie ražošanas uzņēmumi.

Turklāt ražošanas uzņēmumiem un organizācijām maksimāli būtu jāierobežo cilvēku skaits, kas telpās uzturas vienlaicīgi.

Tāpat, pēc epidemiologu domām, kolektīvos, kur nevar nodrošināt distancēšanos, jāveic darbinieku plānveida testēšana.

Epidemiologu rekomendācijas paredz arī pasākumus, kas novērstu kontaktēšanos un pārvietošanos ārpus darba laika un nodrošinātu noteikto ierobežojumu efektīvu kontroli. Kas attiecās uz pakalpojumiem, tad jāatļauj tikai vitāli nepieciešamie, tāpat jānodrošina plaši komunikācijas atbalsta pasākumi darba devējiem un iedzīvotājiem.

6
Tagi:
ierobežojumi, koronavīruss
Pēc temata
Cilvēki salst: aptiekas lūdz mainīt ierobežojumus
Latvijas valdība – "pasaules aizkulišu" sazvērestības rezultāts, jeb Galva uz plauktiņa
No 1. marta Latvijā atkal būs pieejami frizieru pakalpojumi, manikīrs un pedikīrs
Pacientu šķirošana un policijas iejaukšanās: kas satrauc Latvijas iedzīvotājus
Darbs pie datora, foto no arhīva

Latvijā sākusies gada ienākumu deklarāciju sniegšana: par ko jāatceras

19
(atjaunots 16:35 02.03.2021)
VID aicina nesteigties iesniegt deklarāciju par iepriekšējo gadu marta pirmajās dienās, jo EDS var neizturēt; tiesa, vairāk nekā 62 000 Latvijas iedzīvotāju jau ir snieguši ziņas par saviem ienākumiem; kā palīdzēt tiem, kuriem ir grūti aizpildīt deklarāciju tiešsaistē.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. No 1. marta Latvijas iedzīvotāji var iesniegt ienākumu deklarāciju par 2020. gadu. Šo iespēju jau ir izmantojuši 62 414 cilvēki, pastāstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme intervijā TV3.

Šajā gadā pandēmijas dēļ iesniegt informāciju par ienākumiem var tikai tiešsaistē, izmantojot EDS elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Tā kā VID tāpat izmaksā bezdarbnieka pabalstu, dienests brīdina, ka EDS darbā ir iespējamas nelielas tehniskās pauzes, kas saistītas ar šo datu iegūšanu no šīs datu sistēmas pabalstu aprēķināšanai.

Pirmajās deklarāciju iesniegšanas dienās parasti rodas ažiotāža, kuras dēļ pastāv EDS pārslodzes risks, tāpēc VID aicina nemēģināt iesniegt ziņas par ienākumiem marta pirmajās dienās. Tiem, kuriem tas ir jādara, ir trīs mēneši līdz pirmajam jūnijam, bet tie, kuri noformē deklarāciju par 2020. gadu, lai saņemtu nodokļa atmaksu par pamatotiem ienākumiem, var iesniegt to triju gadu laikā.

VID mājaslapā sadalē Gada ienākumu deklarācija ir pieejamas ziņas un izglītojošs video latviešu valodā par to, kā pareizi aizpildīt ienākumu deklarāciju. Tāpat 9. martā VID rīkos bezmaksas tiešsaistes semināru, kur parādīs, kā pieslēgties EDS un aizpildīt deklarāciju.

Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka nodokļu atmaksas noformēšanai Latvijas iedzīvotāji var iekļaut savu vecāku, vecvecāku, kā arī laulāto attaisnotos izdevumus par ārstniecību un izglītību. No 2020. gada deklarācijā var iekļaut izglītības un ārstniecības izdevumus arī par savām māsām un brāļiem, kuriem ir noteikta pirmās vai otrās grupas invaliditāte.

VID atgādina, ka ir arī speciālā aplikācija "Attaisnotie izdevumi", kurā vēl pirms gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas var savadīt visus maksājuma dokumentus un informāciju par tiem.

19
Tagi:
Valsts ieņēmumu dienests, Latvija
Pēc temata
"Mums liek nodarboties ar uzņēmējdarbību": latviešu māksliniece par nodokļiem
Sūtījumu vērtēja pēc saviem ieskatiem: kā Latvijas Pasts no sirmgalves 72 eiro pieprasīja
"Lielais divdesmitnieks" pieņēma samita gala deklarāciju: ko tā paredz
Valsts ieņēmumu dienests draud ar sodu 42 tūkstošiem nodokļu maksātāju

Covid-19 atkāpjas: NVS valstīs krītas inficēšanās gadījumu skaits

0
(atjaunots 08:57 03.03.2021)
Pēc Pasaules Veselības organizācijas prognozēm, koronavīrusa pandēmija beigsies 2022. gada sākumā.

Koronavīruss atkāpjas, un šī atkāpšanās jau ir stabila, paziņoja "Rospotrebnadzor". Covid-19 apkarošanā palīdz gan testēšana, gan sociālā distance, gan vakcinācija. Vai var panākt kolektīvo imunitāti bez vakcīnām? Kad tiks reģistrēta "Sputnik V" vakcīnas vienkāršotā versija? Vai Covid-19 pametīs mūs uz visiem laikiem? Plašāk skatieties Sputnik video.

0