Bezpajumtniece

Tauta stiepjas pēc bruģakmeņa: vai Latvijā būs sprādziens sociālās netaisnības dēļ

110
(atjaunots 10:29 30.08.2019)
Latvijā 20% valsts bagātāko iedzīvotāju ienākumu līmenis ir 6,3 reizes augstāks nekā 20% nabadzīgāko iedzīvotāju ienākumi.

RĪGA, 30. augusts — Sputnik. Nevienlīdzības tēma bija viena no galvenajām šī gada G7 samitā. Problēma aizvien vairāk satrauc vadošo pasaules valstu valdību, toties Latvijas varasvīri cenšas to ignorēt, lai arī valsts ieņem vienu no pēdējām vietām Eiropā ienākumu taisnīgas sadales aspektā, raksta avīze "Segodņa".

Viņiem vēl ir par maz

Tēmas G7 samitam piedāvā valsts, kas organizē tikšanos, tāpēc nevienu nepārsteidz, ka ar Francijas iniciatīvu pasaules vadošo valstu līderi apsprieda nevienlīdzības tēmu. Ne velti "dzeltenās vestes" pusgadu demolēja Parīzi. Rietumos briest sabiedriskais protests. Cilvēkiem šķiet, ka algas, pabalsti, pensijas un privilēģijas ir pārāk mazas un netaisnīgi sadalītas.

Tiesa, šajā jautājumā veikta arī virkne pētījumu. Piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) nesenais pārskats liecina, ka "bagātās valstis sociālajam atbalstam vidēji tērē 8 tūkstošus dolāru uz cilvēku gadā, taču iedzīvotāji ir neapmierināti", un sociālās valsts modelis Rietumos pārdzīvo krīzi.

ESAO atzīmēja, ka sociālais atbalsts ir nepieciešams, lai labotu kapitālisma darbības. Pateicoties tam, peļņa un labumi tiek pārdalīti, lai visi gūtu ekonomiskās izaugsmes dotās priekšrocības, lai nevienlīdzība samazinātos, nevis saasinātos.

Ko vēlas cilvēki

Pētījums liecina, ka cilvēki ESAO valstīs visvairāk baidās no slimības un invaliditātes (54%), naudas trūkuma (47%), darba zuduma (36%), noziedzības un vardarbības (34%), sliktiem dzīves apstākļiem (28%). Savukārt no valsts viņi gaida pensijas pieaugumu (54%), veselības aprūpi (48%), pabalstus (37%), pieejamus mājokļus (34%), izglītību bērniem (28%).

Visas šīs problēmas ir akūtas arī Latvijas iedzīvotājiem. Pensijas valstī ir mazas, veselības aprūpes kvalitāte varētu būt daudz labāka, pabalsti ir niecīgi, mājokļi – ļoti dārgi, tādē, cilvēki dzīvo daudz pieticīgāk nekā rietumvalstīs.

Relatīvi laba ir tikai izglītība, taču arī tās kvalitāte pēdējos gados raisa kritiku.

Dažam – viss, citam - nekā

Eurostat nesenais pētījums (publicēts jūlijā) rāda, ka Latvija ieņem vienu no pirmajām vietām Eiropā ienākumu nevienlīdzīgas sadales ziņā. Latvijā 20% valsts bagātāko iedzīvotāju ienākumu līmenis ir 6,3 reizes augstāks nekā 20% nabadzīgāko iedzīvotāju ienākumi. Tie ir dati par 2017.gadu.

Šī proporcija (tas ir, nevienlīdzība) ir augstāka tikai Serbijā (9,4), Turcijā (8,7), Bulgārijā (8,2), Lietuvā (7,3), Spānijā (6,6), Rumānijā (6,5) un Ziemeļmaķedonijā (6,4). Materiālā nevienlīdzība Igaunijā sastāda 5,4.

Taisnīgākā sabiedrība izveidojusies Slovēnijā un Čehijā (pa 3,4), Somijā un Slovākijā (pa 3,5), Beļģija (3,8), Norvēģijā (3,9), Nīderlandē (4).

Trauksmes zvans

ESAO pētījums liecina, ka lielākā daļa iedzīvotāju organizācijas dalībvalstīs nav apmierināta ar veselības aprūpes un sociālo mājokļu pieejamību. Tāpat cilvēki netic, ka valsts varēs viņus pienācīgi atbalstīt sarežģītā periodā: darba zaudējuma vai slimības gadījumā un vecumā. Šī pārliecība valda ne tikai iedzīvotāju nabadzīgāko slāņu vidū.

"Gan jaunie, gan izglītotie, gan nodrošinātie – visi skarbi runā par sociālo nevienlīdzību un netaisnību, - teikts pārskatā. – Tas ir trauksmes zvans politiķiem un ierēdņiem. Valdībām ir aktīvāk jāatjauno uzticēšanās sociālās nodrošināšanas sistēmai."

Plaisa pieaug

Izvērtēsim citus datus. ANO aprēķini liecina, ka 10% visbagātāko iedzīvotāju ienākumi Latvijā ir 11,6 reizes lielāki nekā 10% nabadzīgāko iedzīvotāju ienākumi. Ar šo rādītāju valsts ierindojas 57.vietā. Lietuva ieņem 48.vietu (10,4), Igaunija – 51. vietu (10,8).

Savukārt cits ESAO pētījums, kurā izmantots koeficients Gini (sabiedrības ienākumu nevienlīdzības mērījumi, kurā 0 apzīmē vienādus ienākumus visiem, un 1 – visi ienākumi pieder vienam cilvēkam). 80.gadu vidū šis koeficients ESAO valstīs sastādīja 0,29. Taču 2000.gtadu vidū tas pieauga līdz 0,316.

Pasaules bankas dari liecina, ka ienākumu nevienlīdzības koeficients Gini Latvijā sastāda 0,351, un valsts ieņem 60.vietu pasaulē – starp Indiju un Burkinafaso. Tiesa, vēl lielāka nevienlīdzība vērojama, piemēram, Portugālē (0,356), Spānijā (0,36) un ASV (0,415).

Taisnīgākās valstis pasaulē – Ukraina (0,255), Islande (0,256), Slovēnija (0,257). Reitinga antilīderi – Botsvāna (0,605), Haiti (0,608), DĀR (0,63).

Piemaksa visnabadzīgākajiem

Nevar teikt, ka Latvijas valdība nesaprastu, ka nevienlīdzības pieaugums varētu novest pie nopietnām problēmām. Laiku pa laikam, pārsvarā – priekšvēlēšanu periodā politiķi apspriež šo jautājumu, taču no vietas vezums nekustas. Gadās arī brīnumi: nesen tika paziņots, ka 2020.gadā valdība plāno palielināt pabalstus trūcīgajiem un slimniekiem. Tiesa, pabalsts galvenokārt gaidāmi tiem, kuri saņem vismazāk.

Ārvalstu struktūras jau sen uzmācīgi kritizē Latviju par "klibo" sociālo politiku un norāda, ka minimālo pabalstu un pensiju apmērs Latvijā ir parāk zems. Tagad labklājības ministre Ramona Petraviča paziņojusi, ka vēlas nākamgad būtiski palielināt summas, kas tiek izmaksātas no Labklājības ministrijas ziņā esošā speciālā budžeta. Runa ir par 200 miljoniem eiro, kas nodrošinās pensiju, slimības pabalstu utt palielināšanu. Par savu prioritāti ministrija uzskata minimālo ienākumu sistēmas pilnveidošanu. Plānā ir astoņi pasākumi, un trīs no tiem ieplānoti 2020.gada pirmajā pusgadā.

Elite labosies?

Manāmākais no tiem – minimālās pensijas pieaugums. Tās aprēķina bāze tiks palielināta līdz 99 eiro. Tāpat līdz 99 eiro tiks paaugstināts sociālā nodrošinājuma pabalsts pensijas vecumu sasniegušiem cilvēkiem.

Patalaban minimālā pensija sastāda 64,03 eiro. Šī summa nav mainījusies 10 gadus. Piemēram, Igaunijā minimālā pensija sastāda 175,94 eiro.

Tāpat nākamgad tiks palielināti pabalsti III grupas invalīdiem līdz 99 eiro, bet I un II grupas invalīdiem tiks paaugstināta aprēķina bāze līdz 99 eiro.

110
Pēc temata
Bez bērnu palīdzības es nevarētu izdzīvot: pensionāri Latvijā pieprasa palielināt pensijas
Valdība ir vienojusies: minimālā pensija pieaugs līdz 99 eiro
Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju neapmierināta ar savu materiālo stāvokli
Velomaratons Rīgā 2017. gadā

Būtiski satiksmes ierobežojumi Rīgā brīvdienās: kur labāk nebraukt

1
(atjaunots 14:00 19.09.2020)
Šajās brīvdienās Rīgā norisināsies Toyota velomaratons, kura dēļ satiksme daudzās pilsētas vietās tiks ierobežota.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Rīgas dome paziņoja, ka Toyota Rīgas velomaratona rīkošanas laikā brīvdienās tiks ierobežota satiksme, raksta riga.lv.

No sestdienas, 19. septembra, plkst. 17.00 līdz 20. septembra plkst. 20.00 transportlīdzekļiem tiks aizliegts apstāties un stāvēt 11.novembra krastmalā, posmā no Akmens tilta līdz Vanšu tiltam, 11.novembra krastmalai piegulošajā paralēlajā ielā Vecrīgas pusē (starp Bīskapa gāti un Poļu gāti) un Citadeles ielā, posmā no Torņa ielas līdz Pils laukumam.

No šodienas plkst. 17.00 līdz 20.septembra plkst. 17.00 transportlīdzekļiem tiks aizliegts apstāties un stāvēt Balasta dambī, bet no 19. septembra plkst. 17.00 līdz 20.septembra plkst. 17.00 - Kuģu ielā (Daugavas pusē).

No 19.septembra plkst. 17.00 līdz 20.septembra plkst. 20.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme 11.novembra krastmalā, posmā no Akmens tilta līdz Vanšu tiltam, un 11.novembra krastmalai piegulošajā paralēlajā ielā Vecrīgas pusē (starp Bīskapa gāti un Poļu gāti).

Tostarp 20.septembrī tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme:

• no plkst. 10.30 līdz plkst. 17.00 Ģenerāļa Radziņa krastmalā un Krasta ielā, virzienā un posmā no Akmens tilta līdz Dienvidu tiltam;

• no plkst. 11.00 līdz plkst. 17.00 uz Dienvidu tilta, virzienā uz Pārdaugavu no Krasta ielas uzbrauktuves līdz Bauskas ielai (kreisajā braukšanas joslā tiks nodrošināta sabiedriskā transporta satiksme);

• no plkst. 10.00 līdz plkst. 17.00 Bauskas ielā, no Dienvidu tilta apļa līdz Mūkusalas ielai, Mūkusalas ielā no Bauskas ielas līdz Akmens tiltam, Mūkusalas ielas satiksmes rotācijas aplī zem Salu tilta, Akmens tilta tunelī, Kuģu ielā, Trijādības ielā, Raņķa dambī, Balasta dambī, uz Vanšu tilta (kreisajā braukšanas joslā tiks nodrošināta sabiedriskā transporta satiksme.

Tāpat tiek norādīts, ka velomaratona laikā 20. septembrī no plkst. 9.00 līdz plkst. 17.00 tiks aizliegta velorikšu, elektromobiļu un zirgu pajūgu satiksme 11.novembra krastmalā.

Svētdien, 20.septembrī no plkst. 11.15 līdz plkst. 13.00 notiks velomaratona Sporta distances brauciens (četri apļi) pa maršrutu: 11.novembra krastmala–Ģenerāļa Radziņa krastmala–Krasta iela–Dienvidu tilts–pāri Dienvidu tiltam–Bauskas iela–Mūkusalas iela–Mūkusalas ielas satiksmes rotācijas aplis–Mūkusalas iela–Akmens tilta tunelis–Kuģu iela–Trijādības iela–Raņķa dambis–Balasta dambis–Vanšu tilts–Pils laukums–Torņa iela–Pils laukums–Muitas iela–11.novembra krastmala (finišs).

No plkst. 13.30 līdz plkst. 15.15 notiks velomaratona Tautas brauciens (divi apļi) pa maršrutu: 11.novembra krastmala–Ģenerāļa Radziņa krastmala–Krasta iela–Dienvidu tilts–pāri Dienvidu tiltam–Bauskas iela–Mūkusalas iela–Mūkusalas ielas satiksmes rotācijas aplis–Mūkusalas iela–Akmens tilta tunelis–Kuģu iela–Trijādības iela–Raņķa dambis–Balasta dambis–Vanšu tilts–Pils laukums–Torņa iela–Pils laukums–Muitas iela–11.novembra krastmala (finišs).

Savukārt no plkst. 15.30 līdz plkst. 17.00 notiks velomaratona Ģimeņu brauciens (viens aplis) pa maršrutu: 11.novembra krastmala–Ģenerāļa Radziņa krastmala–Krasta iela–Dienvidu tilts–pāri Dienvidu tiltam–Bauskas iela–Mūkusalas iela–Mūkusalas ielas satiksmes rotācijas aplis–Mūkusalas iela–Akmens tilta tunelis–Kuģu iela–Trijādības iela–Raņķa dambis–Balasta dambis–Vanšu tilts–Pils laukums–Torņa iela–Pils laukums–Muitas iela–11.novembra krastmala (finišs).

1
Tagi:
Rīga
Georga lentīte, foto no arhīva

Tas ir arī latviešu uzvaras simbols: KF vēstniecība par Georga lentes aizliegumu

2
(atjaunots 12:23 19.09.2020)
Latvijas Saeima jau no pirmajām rudens sesijas darba dienām sākusi laist klajā aizliedzošas iniciatīvas ar rusofobu ievirzi, teikts KF vēstniecības paziņojumā saistībā ar likumprojektiem par Georga lentīšu publiskā lietojuma aizliegšanu.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. KF vēstniecība Latvijā komentējusi Latvijas Saeimas atbalstu likuma grozījumu pieņemšanai, saskaņā ar kuriem publiskos pasākumos tiek aizliegts izmantot Georga lentīti. Diplomātiskā misija atzīmēja, ka lentīte ir padomju tautas, tostarp arī latviešu, drosmes un cieņas simbols, kuri cīnījās pret fašistiem.

Georga lentīte
© Sputnik / Александр Кондратюк

Latvijas parlaments pirmajā lasījumā atbalstīja likuma grozījumus, kuri paredz aizliegt izmantot Georga lenti publiskos pasākumos – gan izklaides un svētku pasākumos, gan pulcēšanās, gājienu un piketu laikā. Grozījumus izstrādāja Nacionālās apvienības deputāti.

KF vēstniecība Rīgā, komentējot likumprojektu virzību Saeimā, paziņoja, ka likumdevēja iestāde ar jauniem spēkiem metas laist klajā aizliedzošas rusofobas iniciatīvas.

"Ja kāds pēkšņi naivi uzskatīja, ka, atgriežoties no vasaras "brīvlaika", Latvijas Saeima ķersies klāt sakrājušos aktuālo jautājumu risināšanai ekonomikas un sociālajā jomā, tad viņu sagaida vilšanās," teikts diplomātiskās misijas paziņojumā Facebook. "Jau no pirmajām dienām galvenā LR likumdošanas iestāde ar jauniem spēkiem metās laist klajā aizliedzošas rusofobas ievirzes iniciatīvas. Papildus priekšvēlēšanu aģitācijai krievu valodai "ārpus likuma" valstī nolemts pasludināt arī Georga lentītes publisko izmantošanu – galvenā padomju tautas, tostarp arī latviešu, drosmes un cieņas simbola, kas izcīnīja uzvaru Lielajā Tēvijas karā, samaksājot par to dārgu cenu."

Latvijas Saeima iepriekš atbalstīja publisko pasākumu likuma grozījumus, kuri aizliedz bijušās PSRS, tās republiku un nacistiskās Vācijas bruņoto spēku, kā arī kārtību sargājošo iestāžu pārstāvju formastērpa un apģērba elementu izmantošanu.

Kā jau vēstīja Sputnik Latvija, piedāvājums aizliegt Georga lentīti izraisīja asu nosodījumu gan Latvijas krievvalodīgo vidū, gan Krievijā.

Krievijas Sabiedriskā palāta plāno vērsties Eiropas Parlamentā un EDSO sakarā ar Latvijas nacionālistu iniciatīvu, lai Eiropas organizācijas skaidro nosoda šādu iniciatīvu, kura var novest pie nacionālistisku spēku nostiprināšanās un izprovocēt konfliktus un sadursmes.

2
Tagi:
Krievijas vēstniecība, Georga lentīte, Saeima, Latvija
Pēc temata
Krievu valodu aizvākt, Georga lentes aizliegt: Lindermans par Latvijas perspektīvām
Latviešu varoņi arī saņēma Georga krustus: Cilevičs par Georga lentes aizliegumu
Zaharova asi izteicās par Latvijas Saeimas darbu pie Georga lentes aizlieguma
Pliners: nevienu nespiež nēsāt Georga lentīti, tomēr cilvēkiem uz to ir tiesības