T-krekls ar padomju simboliku

Latvijas "lielie meli": ārlietu ministrs Rinkēvičs izsvītrojis LPSR no vēstures

167
(atjaunots 07:53 29.08.2019)
Izrādās, "demokrātiskā un mūsdienīgā Latvija", kur tiek vajāta krievu valoda un neatkarīgu viedokli pauduši tiesībsargi, nekad nav bijusi padomju republika. Vismaz tā uzskata ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

RĪGA, 29. augusts - Sputnik. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs neļauj Krievijas Ārlietu ministrijai aizmirst savu pastāvēšanu un ļoti emocionāli reaģē uz Krievijas resora paziņojumiem Twitter. Protams, politiķis nepalaiž garām ministrijas jaunumus.

Žēl tikai, ka pagaidām viņš, spriežot pēc visa, aktīvi seko Krievijas ĀM jaunumiem Twitter, taču palaiž garām vairākus svarīgus notikumus paša valstī.

Šoreiz Latvijas ministra dusmas izraisījis Krievijas ĀM tvīts par Baltijas valstu neatkarību.

"90.gadu sākumā Baltijas valstis ieguva neatkarību. Notikums dāvāja cerību, ka Padomju Savienības Baltijas republikas kļūs par mūsdienīgām un demokrātiskām tiesiskām valstīm, taču tas diemžēl nav noticis," teikts ĀM tvītā.

​Atbildei Latvijas ārlietu ministrs publicēja savā lapā Twitter sašutuma pilnu tvītu, kurā paziņoja, ka Latvija esot gan mūsdienīga, gan demokrātiska, gan tiesiska. Nav noliedzams, ka Rinkēvičs var tā domāt par savu "demokrātisko" valsti, kurā, tiesa, nez kāpēc tikai barikāžu pareizajā pusē esošajiem politiķiem ir tiesības domāt un runāt, ko vēlas.

Pie tam vēlams domāt un runāt latviski, sliktākajā gadījumā – angliski, galvenais – tikai ne krieviski. Acīmredzot, šī valoda izskatās nedemokrātiski valstī, kurā gandrīz 40% iedzīvotāju ir krievi.

Taču pats galvenais: Latvijas ārlietu ministrs atļāvies izsvītrot no vēstures Baltijas padomju republiku pastāvēšanu. Kā vienmēr, akcentēta iemīļotā tēma – "okupācija". Pa rokai trāpījās arī Molotova un Ribentropa pakts.

"Šeit nekad nav bijušas padomju Baltijas republikas. Padomju Savienība okupēja Baltijas valstis Hitlera un Staļina vienošanās ietvaros. Pēc tam tās atjaunoja neatkarību un tagad ir mūsdienīgas, neatkarīgas un tiesiskas valsts. Ir meli, lieli meli un Krievijas ĀM tvīti," uzrakstīja Rinkēvičs un pats savu "patiesīgo" tvītu papildināja ar Baltijas valstu karogiem un smaidīgu ģīmīti.

​Tātad politiķis kārtējo reizi pielējis eļļu ugunī zem Baltijas valstu vēstures katla, kas čum un mudž no falsifikācijām. Tikai 23.augustā KF pārstāvniecība ES norādīja, ka Eiropas Savienībā jau vairākus gadus ar tās "jauno" locekļu ierosinājumu rit vēstures falsifikācijas process, kurā tiek izkropļoti Otrā pasaules kara notikumi, rit karš pret padomju karavīriem – atbrīvotājiem. Pēc pastāvīgās pārstāvniecības domām, augstākā cinisma forma ir nacisma un staļinisma ideoloģiju pielīdzināšana.

Kā ļaunā murgā

Runa ir par Molotova un Ribentropa paktu, jo 23.augustā ES atzīmē Nacisma un staļinisma upuru piemiņas dienu. Rezolūcija, kurai var "pateikties" par tādu piemiņas dienu, tika pieņemta 2009.gada 23.augustā - Molotova un Ribentropa pakta parakstīšanas dienā.

KF pārstāvniecība ES akcentēja: "Eiropas līderi, tostarp arī Eiropas Savienības dibinātāji" nevarēja pat ļaunākajā murgā paredzēt tādu notikumu attīstību pēc Otrā pasaules kara.

Iepriekš politologs un publicists Armens Gasparjans atmaskoja trijus mītus, kas Baltijas valstīs pastāvīgi tiek pieminēti Molotova-Ribentropa pakta kontekstā. Tas ir lielisks vēstures falsifikācijas piemērs.

Balstoties uz dokumentālām liecībām, Gasparjans parādīja, cik absurdas ir PSRS apsūdzības, ko regulāri izvirza Baltijas līderi.

Savā tuvāko ārvalstu un Baltijas notikumu iknedēļas apskatā radio Sputnik Gasparjans atzīmēja: ja jau PSRS "okupēja" Baltijas valstis, kā tās apgalvo, kā tad PSRS izdevās tās piecelt kājās 50.-70.gados?

"Kāpēc gan tā saucamā totalitārā režīma laikā Baltija bija Padomju Savienības vitrīna, bet tagad tā vairāk atgādina šķība šķūņa durvis pa ceļam uz Eiropas Savienību?" vaicāja politologs.

Demokrātija nav domāta visiem

Pie tam jāpatut prātā, ka šīs "durvis" ir apveltītas ar dīvainu izpratni par terminu "demokrātija". Piemēram, "demokrātiskā" Latvija ir izcēlusies ar to, ka ķērusies pie krievu valodas iznīdēšanas, kurā runā gandrīz puse valsts. Viss sākās ar skolām, kurās, paši bērni atzīmē, vairs nevar ne korektoru palūgt krieviski. Pēc tam izglītība krievu valodā tika aizliegta augstskolās, bet tagad Nacionālais bloks pieprasa atbrīvot no krievu valodas bērnudārzus Rīgā.

Pie tam tiesībsargus, kuri nepiekrīt nacionālistu partijas kursam, "ņem uzskaitē" Valsts drošības dienests, regulāri "aicina uz sarunām" vai pat ierosina krimināllietas saskaņā ar nopietniem pantiem.

Atliek tikai atsaukt atmiņā Aleksandru Gapoņenko, kurš vairāk nekā 100 dienas pavadīja cietumā tikai par to, ka atļāvās paust no valdošās politiskās līnijas atšķirīgu viedokli.

Toties Latvijas varasvīriem acīmredzot nākuši pie sirds deputāta Edvīna Šnores izteikumi par krievu uti, ko esot grūti izdzīt no latviešu kažoka, vai rakstnieka Sedlenieka teiktais par krievu "ģenētiskajām novirzēm". Šos cilvēkus, kuri atļāvušies atklāti aizvainot krievus, nekāds Valsts drošības dienests nav nopratinājis.

Tas viss līdz ar SS leģionāru ikgadējiem maršiem un neremdināmo vēlēšanos nojaukt Uzvaras pieminekli, atcelt 9.Maiju un tamlīdzīgām idejām diezin vai liecina par to, ka Latvijas tiesiskajā valstī valda demokrātija. Iespējams gan, ka dažādās valstīs demokrātija tiek interpretēta atšķirīgi...

167
Pēc temata
Kā Baltijas valstīs pielīdzināja genocīdam politiskās represijas PSRS
DW: kā Latvija apvieno leģionāru maršus un Holokausta upuru piemiņas dienu
Atvērtajos "čekas maisos" atrasta okupantu tauta. Nu, par deokupāciju!
Ir okupācijai sākums, nav okupācijai gala: Latvijas mūžīgā Mantra

Covid-19 reģistrēts divpadsmit Latvijas pansionātos: situācija tiek kontrolēta

11
(atjaunots 18:19 25.05.2020)
Salīdzinot ar citām valstīm, Latvijas sociālajos centros situācijas ir visnotaļ labvēlīga, taču no koronavīrusa uzliesmojumiem tiem tomēr nav izdevies izbēgt.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Covid-19 atklāja 12 Latvijas sociālās aprūpēs centros, kopumā saslimuši 90 cilvēki – 22 darbinieki un 68 aprūpētie, vēsta Latvijas Radio.

Šobrīd vislielākais saslimšanas uzliesmojums atzīmēts sociālās aprūpes centrā "Mārsnēni" Priekuļu novadā – inficējušies 44 cilvēki, tai skaitā 6 darbinieki.

No 22 Covid-19 upuriem Latvijā septiņi cilvēki miruši pansionātos. Speciālisti uzsver, ka pacientiem bijušas citas nopietnas hroniskas slimības, kuras saasinājās Covid-19 dēļ.

Slēgtos kolektīvos, kur cilvēki dzīvo kopā un kuriem ir cieši savstarpēji kontakti, infekcija var izplatīties ļoti ātri un skart lielāku cilvēku skaitu. Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) paskaidroja, ka kopš marta apmeklēt radus šādos centros ir aizliegts, taču sociālās aprūpes centru darbinieki turpina kontaktēt ar ārējo vidi.

SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs atgādināja, ka parasti Covid-19 ir lipīgs divas dienas pirms tam, kad cilvēkam sāk parādīties temperatūra, klepus vai citi simptomi.

"Tas ir viens no iemesliem, kāpēc infekcija var nokļūt šajās iestādēs. Otrs iemesls, ja tomēr kāds no iemītniekiem ir saņēmis veselības aprūpes pakalpojumus, piemēram, ārpus šīs iestādes un, visticamāk, tas arī notika "Mārsnēnos", jo pirmais pacients, kurš bija atklāts, bija inficēts, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus slimnīcā," atzīmēja Perevoščikovs.

Pēc viņa sacītā, plānveida testēšana sociālās aprūpes centros palīdzēja atklāt atsevišķus gadījumus, pirms slimība paguva izplatīties. Tas ļāva pietiekami agri atklāt infekciju pansionātos, kur šobrīd ir pa vienam saslimušajam.

"Būtu labi, ka visi šo sociālo iestāžu vadītāji pieturas un uzmanīgi seko klientu veselības stāvoklim. Un tiklīdz parādās simptomi, kas varētu liecināt arī par Covid – ķermeņa temperatūras paaugstināšanās vai respiratorie simptomi klepus, sāpes kaklā vai apgrūtināta elpošana –, šie signāli būtu ļoti svarīgi, lai reaģētu tieši ar testēšanu," piebilda Perevoščikovs.

Pēc viņa teiktā, testēšanas veikšana agrīnā stadijā palīdzēs ierobežot turpmāku infekcijas izplatību. Tāpēc, ka jo lielāks ir inficēto skaits, jo lielāka ir iespēja, ka daudzi pacienti pārcietīs slimību smagā formā.

Vairākas iestādes savstarpēji noteikuši pansionātiem virkni rekomendāciju, pastāstīja Aldis Dūdiņš, Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta vadītājs.

"Šajā krīzes kulminācijā un arī īstenībā uz šo brīdi darbinieki, kuri ierodas darbā, lai aprūpētu klientus, viņiem tiek mērīta temperatūra, tiek sekots līdzi visām saaukstēšanās pazīmēm, simptomātikai, kas varētu liecināt par Covid pozitīvo. Tad jau tas darbinieks nemaz netiek pie darba pielaists," paziņoja Dūdiņš.

Jaunus klientus centri pieņem, tikai ja situācija ir ārkārtēja. Tāpat pansionāti – iespēju robežās – tiek nodrošināti ar aizsarglīdzekļiem, taču nodrošināt visas vajadzības neesot izdevies, atzina ministrijā.

Salīdzinot ar citām valstīm, kur situācija šajā jomā ir smaga, Latvijas sociālās aprūpes centros stāvoklis ir samērā labvēlīgs, uzskata Perevoščikovs. Pēc viņa sacītā, Latvijā savlaicīgi pieņēma lēmumus, kuri neļāva infekcijai plaši izplatīties sabiedrības vidū, tai skaitā arī cilvēku vidū, kuriem infekcija un tās sekas var būt īpaši smagas.

Perevoščikovs atzīmēja, ka rekomendācijas pansionātiem ir izsmeļošas, un drošības pasākumi nav jāpastiprina, pietiek vien ar to ievērošanu. Tikmēr Labklājības ministrija atzīmē, ka kopā ar Veselības ministriju apsver domu par atvieglojumiem centros, kur saslimšanas gadījumu nav, ali pansionātu klienti arī izjustu situācijas uzlabošanos.

11
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Latvijā ar Covid-19 inficētos izsekos ar viedtālruņa lietotnes palīdzību
Covid-19 analīžu nodošanas punkti maina atrašanās vietu: kur būs jāvēršas turpmāk
Zinātnieki aprēķinājuši Covid-19 pandēmijas beigu datumu
Covid-19 uzliesmojums sociālās aprūpes centrā "Mārsnēni": policija izmeklē apstākļus
Leģionāru piemiņas gājiens 2019. gada 16. martā

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka SS latviešu leģionāri ir jāgodina

5
(atjaunots 18:06 25.05.2020)
SS latviešu leģionāru godināšanas pretinieku daļa Latvijas sabiedrībā ir sasniegusi pēdējo 20 gadu minimumu.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Pēdējo desmitgadu gaitā Latvijā vairākas reizes pieaugusi to cilvēku daļa, kuri uzskata, ka bijušie Waffen SS latviešu leģiona locekļi ir jāgodina. Šādi izrādījušies pētījuma centra SKDS aptaujas rezultāti, kurus Twitter publicēja tā direktors Arnis Kaktiņš.

"Lūk, kā uz laika ass izskatās sabiedrības attieksme pret leģionāriem. Šogad mazliet vairāk ir tādu, kuri uzskata, ka latviešu leģionāri ir jāgodina, nekā pirms 20 gadiem," uzrakstīja Kaktiņš.

Respondentus palūdza izteikt savu attieksmi apgalvojumam: "Uzskatu, ka latviešu leģionāri ir jāgodina". Kaktiņš publicēja datus četrām šādām aptaujām dažādos gados: 1999., 2009., 2014. un 2020.

​Šogad šādu apgalvojumu atbalstīja 52% aptaujāto, no tiem 20% pilnībā tam piekrīt, vēl 32% - drīzāk piekrīt. Šie rādītāji ir nedaudz augstāki, nekā pirms 20 gadiem – toreiz par labu pasākumiem par godu SS leģionāriem izteicās 46% respondentu. Interesanti, ka 2014. gadā absolūti pārliecināto tajā, ka leģionāri ir jāgodina, bija vairāk, nekā šogad – toreiz tā atbildēja katrs ceturtais aptaujātais. Taču kopējais SS latviešu leģiona veterānu godāšanas piekritēju skaits bijis par 2% mazāks.

Savukārt leģionāru godināšanas pasākumu pretinieku skaits 20 gadu laikā ir samazinājies – 1999. gadā tie bija 38%, savukārt 2020. gadā jau 32%. To cilvēku skaits, kuri ir kategoriski pret leģiona godināšanu, šogad ir sasniedzis minimumu – tie ir vien 16%, savukārt pirms divdesmit gadiem tie bija 20%.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, šogad galvenais pasākums par godu Waffen SS leģionāriem – 16. marta gājiens Rīgas centrā – tika atcelts koronavīrusa pandēmijas dēļ. Rezultātā pagodināt leģionāru piemiņu pie Brīvības pieminekļa atnāca vien daži cilvēki – laukumā sapulcējās daudz vairāk policistu un žurnālistu.

Atsevišķi leģionāru piemiņas pasākumi tiek rīkoti citās dienās. Piemēram, Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks uzskatīja par pieņemamu nacisma sagrāves jubilejā 8. maijā nolikt ziedus leģionāru kapos Lestenē.

5
Tagi:
Waffen SS, Latvija
Pēc temata
Operācija "Neiedomājamais". Kā sabiedrotie gribēja uzbrukt PSRS uzreiz pēc Uzvaras
Viņi cīnījās par Dzimteni: latvieši un latviešu vienības Sarkanajā armijā
Leitnanta Rubeņa bataljons: vienīgie īstie Latvijas Republikas aizstāvji
Nacisma sakāves dienā oficiālā Latvija pagodināja Lestenē kritušo SS leģionāru piemiņu