T-krekls ar padomju simboliku

Latvijas "lielie meli": ārlietu ministrs Rinkēvičs izsvītrojis LPSR no vēstures

169
(atjaunots 07:53 29.08.2019)
Izrādās, "demokrātiskā un mūsdienīgā Latvija", kur tiek vajāta krievu valoda un neatkarīgu viedokli pauduši tiesībsargi, nekad nav bijusi padomju republika. Vismaz tā uzskata ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

RĪGA, 29. augusts - Sputnik. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs neļauj Krievijas Ārlietu ministrijai aizmirst savu pastāvēšanu un ļoti emocionāli reaģē uz Krievijas resora paziņojumiem Twitter. Protams, politiķis nepalaiž garām ministrijas jaunumus.

Žēl tikai, ka pagaidām viņš, spriežot pēc visa, aktīvi seko Krievijas ĀM jaunumiem Twitter, taču palaiž garām vairākus svarīgus notikumus paša valstī.

Šoreiz Latvijas ministra dusmas izraisījis Krievijas ĀM tvīts par Baltijas valstu neatkarību.

"90.gadu sākumā Baltijas valstis ieguva neatkarību. Notikums dāvāja cerību, ka Padomju Savienības Baltijas republikas kļūs par mūsdienīgām un demokrātiskām tiesiskām valstīm, taču tas diemžēl nav noticis," teikts ĀM tvītā.

​Atbildei Latvijas ārlietu ministrs publicēja savā lapā Twitter sašutuma pilnu tvītu, kurā paziņoja, ka Latvija esot gan mūsdienīga, gan demokrātiska, gan tiesiska. Nav noliedzams, ka Rinkēvičs var tā domāt par savu "demokrātisko" valsti, kurā, tiesa, nez kāpēc tikai barikāžu pareizajā pusē esošajiem politiķiem ir tiesības domāt un runāt, ko vēlas.

Pie tam vēlams domāt un runāt latviski, sliktākajā gadījumā – angliski, galvenais – tikai ne krieviski. Acīmredzot, šī valoda izskatās nedemokrātiski valstī, kurā gandrīz 40% iedzīvotāju ir krievi.

Taču pats galvenais: Latvijas ārlietu ministrs atļāvies izsvītrot no vēstures Baltijas padomju republiku pastāvēšanu. Kā vienmēr, akcentēta iemīļotā tēma – "okupācija". Pa rokai trāpījās arī Molotova un Ribentropa pakts.

"Šeit nekad nav bijušas padomju Baltijas republikas. Padomju Savienība okupēja Baltijas valstis Hitlera un Staļina vienošanās ietvaros. Pēc tam tās atjaunoja neatkarību un tagad ir mūsdienīgas, neatkarīgas un tiesiskas valsts. Ir meli, lieli meli un Krievijas ĀM tvīti," uzrakstīja Rinkēvičs un pats savu "patiesīgo" tvītu papildināja ar Baltijas valstu karogiem un smaidīgu ģīmīti.

​Tātad politiķis kārtējo reizi pielējis eļļu ugunī zem Baltijas valstu vēstures katla, kas čum un mudž no falsifikācijām. Tikai 23.augustā KF pārstāvniecība ES norādīja, ka Eiropas Savienībā jau vairākus gadus ar tās "jauno" locekļu ierosinājumu rit vēstures falsifikācijas process, kurā tiek izkropļoti Otrā pasaules kara notikumi, rit karš pret padomju karavīriem – atbrīvotājiem. Pēc pastāvīgās pārstāvniecības domām, augstākā cinisma forma ir nacisma un staļinisma ideoloģiju pielīdzināšana.

Kā ļaunā murgā

Runa ir par Molotova un Ribentropa paktu, jo 23.augustā ES atzīmē Nacisma un staļinisma upuru piemiņas dienu. Rezolūcija, kurai var "pateikties" par tādu piemiņas dienu, tika pieņemta 2009.gada 23.augustā - Molotova un Ribentropa pakta parakstīšanas dienā.

KF pārstāvniecība ES akcentēja: "Eiropas līderi, tostarp arī Eiropas Savienības dibinātāji" nevarēja pat ļaunākajā murgā paredzēt tādu notikumu attīstību pēc Otrā pasaules kara.

Iepriekš politologs un publicists Armens Gasparjans atmaskoja trijus mītus, kas Baltijas valstīs pastāvīgi tiek pieminēti Molotova-Ribentropa pakta kontekstā. Tas ir lielisks vēstures falsifikācijas piemērs.

Balstoties uz dokumentālām liecībām, Gasparjans parādīja, cik absurdas ir PSRS apsūdzības, ko regulāri izvirza Baltijas līderi.

Savā tuvāko ārvalstu un Baltijas notikumu iknedēļas apskatā radio Sputnik Gasparjans atzīmēja: ja jau PSRS "okupēja" Baltijas valstis, kā tās apgalvo, kā tad PSRS izdevās tās piecelt kājās 50.-70.gados?

"Kāpēc gan tā saucamā totalitārā režīma laikā Baltija bija Padomju Savienības vitrīna, bet tagad tā vairāk atgādina šķība šķūņa durvis pa ceļam uz Eiropas Savienību?" vaicāja politologs.

Demokrātija nav domāta visiem

Pie tam jāpatut prātā, ka šīs "durvis" ir apveltītas ar dīvainu izpratni par terminu "demokrātija". Piemēram, "demokrātiskā" Latvija ir izcēlusies ar to, ka ķērusies pie krievu valodas iznīdēšanas, kurā runā gandrīz puse valsts. Viss sākās ar skolām, kurās, paši bērni atzīmē, vairs nevar ne korektoru palūgt krieviski. Pēc tam izglītība krievu valodā tika aizliegta augstskolās, bet tagad Nacionālais bloks pieprasa atbrīvot no krievu valodas bērnudārzus Rīgā.

Pie tam tiesībsargus, kuri nepiekrīt nacionālistu partijas kursam, "ņem uzskaitē" Valsts drošības dienests, regulāri "aicina uz sarunām" vai pat ierosina krimināllietas saskaņā ar nopietniem pantiem.

Atliek tikai atsaukt atmiņā Aleksandru Gapoņenko, kurš vairāk nekā 100 dienas pavadīja cietumā tikai par to, ka atļāvās paust no valdošās politiskās līnijas atšķirīgu viedokli.

Toties Latvijas varasvīriem acīmredzot nākuši pie sirds deputāta Edvīna Šnores izteikumi par krievu uti, ko esot grūti izdzīt no latviešu kažoka, vai rakstnieka Sedlenieka teiktais par krievu "ģenētiskajām novirzēm". Šos cilvēkus, kuri atļāvušies atklāti aizvainot krievus, nekāds Valsts drošības dienests nav nopratinājis.

Tas viss līdz ar SS leģionāru ikgadējiem maršiem un neremdināmo vēlēšanos nojaukt Uzvaras pieminekli, atcelt 9.Maiju un tamlīdzīgām idejām diezin vai liecina par to, ka Latvijas tiesiskajā valstī valda demokrātija. Iespējams gan, ka dažādās valstīs demokrātija tiek interpretēta atšķirīgi...

169
Pēc temata
Kā Baltijas valstīs pielīdzināja genocīdam politiskās represijas PSRS
DW: kā Latvija apvieno leģionāru maršus un Holokausta upuru piemiņas dienu
Atvērtajos "čekas maisos" atrasta okupantu tauta. Nu, par deokupāciju!
Ir okupācijai sākums, nav okupācijai gala: Latvijas mūžīgā Mantra
Radiostacijas darbs, foto no arhīva

Latvijā vēlas vienkāršot radiostaciju slēgšanas procedūru

8
(atjaunots 16:12 25.09.2020)
Patlaban NEPLP pienākums ir automātiski pagarināt apraides atļauju, ja vien ar spēkā stājušos tiesas spriedumu pēdējā tās darbības gadā nav konstatēti šā likuma pārkāpumi. Pēc priekšvēlēšanu aģitācijas monitoringa regulators gribētu paplašināt savas pilnvaras.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Nākamgad 19 radiostacijām beigsies apraides atļaujas, un tā vien šķiet, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, kurai šīs atļaujas jāpagarina, vismaz pāris radiostacijām vēlas tās atteikt, taču to pagaidām liedz likums. Lai likumu grozītu un atļaujas anulēšanu padarītu vienkāršāku, padome vērsusies Saeimā, vēsta Neatkarīgā.

Radiouztvērējs Spīdola, foto no arhīva
© Sputnik / Павел Лисицын

Par grozījumiem likumā padome aizdomājusies pēc tam, kad pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām rūpīgi veikusi raidījumu monitoringu. Iestāde fiksējusi nepilnības normatīvajos aktos, kas būtu novēršamas pēc iespējas ātrāk, negaidot nākamā priekšvēlēšanu aģitācijas perioda sākumu ‒ pašvaldību vēlēšanas visā Latvijā paredzētas 2021. gada 5. jūnijā.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums nosaka, ka, desmit gadu apraides atļaujas termiņam beidzoties, elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim bez konkursa tiek izsniegta jauna apraides atļauja, ja vien ar spēkā stājušos tiesas spriedumu pēdējā tās darbības gadā nav konstatēti šā likuma pārkāpumi.

Padome uzskata, ka šāda likuma redakcija tai nedod tiesības izvērtēt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību un uzliek par pienākumu izsniegt apraides atļauju bez konkursa uz jaunu desmit gadu termiņu. Ja EPLL pārkāpumi konstatēti tikai ar NEPLP, nevis tiesas lēmumu, padomei tomēr automātiski jāizsniedz apraides atļauja jaunam periodam.

NEPLP vadītājs Ivars Āboliņš atzīmēja, ka aktuālajā likuma redakcijā nav ņemts vērā, ka elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības pārkāpumi var tikt konstatēti, pamatojoties arī uz citām nozari regulējošo tiesību aktu normām, piemēram, Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu vai Reklāmas likumu. Tātad var izveidoties situācija, ka elektroniskais plašsaziņas līdzeklis izdara būtiskus pārkāpumus priekšvēlēšanu laikā, tiek par to sodīts saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, bet, apraides atļaujas termiņam beidzoties, padomei tāpat ir pienākums izsniegt jaunu apraides atļauju.

Padomes ir pārliecināta, ka Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma un citu nozari regulējošo tiesību aktu pārkāpumi ir tikpat būtiski kā EPLL pārkāpumi, tāpēc likumdevējam jāizdara grozījumi, paredzot tiesības padomei rīkoties un vērtēt elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību kopumā.

Atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātu vairākumam, uzklausot I.Āboliņa argumentus, iebildumi neradās. Tikai "Jaunās Vienotības" pārstāvis Andrejs Judins norādīja, ka, veidojot likuma grozījumus, ļoti uzmanīgi jāpievēršas to anotācijai, kurā precīzi jāargumentē grozījumu nepieciešamība. Politiķis ierosināja noteikt divu vai trīs gadu ilgu pārejas periodu, un tikai pēc tā vērtēt raidstaciju darbības atbilstību likumam, citādi padomei draud tiesas prasības uz tiesiskās paļāvības principu pamata.

Arī komisijā strādājošā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece piekrita šim apsvērumam un aicināja uz nākamo sēdi padomes pārstāvjiem sagatavot statistiku par nākamgad vērtējamo raidstaciju līdzšinējām attiecībām ar likumiem.

Vienīgi pie frakcijām nepiederošā deputāte Linda Liepiņa paziņoja, ka padome nekā nesaprot no uzņēmējdarbības, kas tiek plānota gadiem uz priekšu, tā strādā tikai valdošās varas interesēs un neko nedara, lai atspoguļotu sabiedrības intereses kopumā.

8
Tagi:
Latvija, radio, NEPLP
Pēc temata
Cik iedzīvotāji valstī atbalsta latviešu mūzikas kvotas radio
Koronavīrusa skartie: kas notiks ar Latvijas medijiem
Jēru klusēšana. Krievu preses apzinātā pašnāvība Latvijā
Zīdainis, foto no arhīva

Saviem spēkiem galā netiksim: demogrāfs netic dzimstības pieaugumam pabalstu dēļ

4
(atjaunots 14:43 25.09.2020)
Ja ģimenes politiku neatbalsta ieguldījumi 2021. gada budžetā, visi izteikumi par šo jautājumu ir tukšas pļāpas, uzskata demogrāfs Ilmārs Mežs.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Valdības iecere palielināt bērnu pabalstus ir slavējama, tomēr, pirmkārt, pagaidām tie ir tikai solījumi, otrkārt, šis solis diezin vai veicinās dzimstību – vajadzīgs vesels risinājumu komplekss, uzskata demogrāfs Ilmārs Mežs. 

Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš apgalvoja, ka no 2022. gada tiks reformēta ģimenes atbalsta sistēma. Plānots palielināt ģimenes pabalstu. No 1. janvāra bērnam līdz 20 gadu vecumam tas sasniegs 25 eiro mēnesī, diviem bērniem – 100 eiro, trim – 225 eiro, četriem un vairāk bērniem – 100 eiro mēnesī par bērnu. Patlaban par pirmo bērnu vecākiem no valsts pienākas 11,38 eiro mēnesī, par otro – 22,76, par trešo – 34,11 eiro, par ceturto un nākamajiem – 50 eiro mēnesī pat katru (neskaitot piemaksas par otro un katru nākamo bērnu).

Demogrāfs Ilmārs Mežs, komentējot valdības iniciatīvu Latvijas radio 4 ēterā, norādīja, ka tas ir nepieciešams solis Latvijas ģimenes politikas uzlabošanai, tomēr "rezultāts varētu būt tāds, ka jaundzimušo skaits nesamazināsies". Taču arī tas būtu sasniegums, viņš piebilda.

Eksperts atzīmēja, ka līdz šim Latvija ir viena no skopākajām valstīm visā ES attiecībā pret ģimenēm un ar pabalstiem vien nebūs pietiekami. Vajadzīgas izmaiņas nodokļu sistēmā, kas nepamestu darbiniekus ar bērniem sliktākā stāvoklī, nekā viņu bezbērnu kolēģi – vajadzīgi bērnudārzi, ārpusklases nodarbības utt.

"Tālāk ir jādomā par dažādām mājokļa programmām, kā, piemēram, Somijā, Igaunijā, Ungārijā. Ģimene Igaunijā ar trim bērniem var saņemt grantu 8-14 tūkstošu eiro apmērā. Summa nav jāatmaksā, to var iztērēt dzīves apstākļu uzlabošanai. Kopumā var teikt vienkārši: politikai jābūt tādai, lai ģimenes ar diviem, trim, četriem bērniem nebūtu nabadzīgākas tāpēc, ka viņiem ir bērni," norādīja Mežs.

Eksperts paskaidroja: lai kontrolētu noteikta lēmuma reālo ietekmi ģimenes politikas jomā, vajadzīgi regulāri pētījumi, taču Latvijā nav demogrāfijas institūtu, kas tos varētu veikt.

"Tāpēc mums jādara tas, ko dara citi. Ja tas darbojas Igaunijā un citās valstīs, tam būtu jāstrādā arī pie mums," uzskata Mežs.

Tomēr pagaidām būs sarežģīti apturēt dzimstības lejupslīdi pašu spēkiem, pat ja ģimenes politika Latvijā mainīsies. Viņš paskaidroja, ka 90. gados dzimušo jauniešu, kuri varētu kļūt par vecākiem, ir divreiz mazāk nekā 80. gados dzimušo.

"Mēs tagad pļaujam 90. gados neiesēto ražu. Mūsu vecuma struktūra ir ļoti nelabvēlīga. Bet kāpēc Eurostat prognozē, ka Igaunijas iedzīvotāju skaits tuvāko 30 gadu laikā saruks tikai par 5-10%, bet Latvijā – par veselu pusmiljonu? Par demogrāfiju daudz ir runāts, daudz dokumentu sarakstīts, tomēr valstī ir viens galvenais politikas dokuments – budžets. Ja ģimenes politiku neapstiprina ieguldījumi 2021. gada budžetā, viss par šo tēmu teiktais ir tikai tukšas pļāpas," secināja Mežs.

Iepriekš vēstīts, ka šī gada astoņu mēnešu laikā valstī reģistrēti 12 014 jaundzimušie, par 3,7%, jeb 462 bērniem mazāk nekā šajā periodā gadu iepriekš – par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Augustā reģistrēti 1543 jaundzimušie – par 8%, jeb 135 bērniem mazāk nekā 2019. gada augustā. Saskaņā ar datiem par 2020. gada 1. augustu, valstī dzīvoja 1,899 milj. iedzīvotāju.

4
Tagi:
Latvija, dzimstība, demogrāfija
Pēc temata
Demogrāfs: tāda ir dzīve – mēs novecojam
Demogrāfs: pandēmija vedīs pie tālāka dzimstības krituma Latvijā
Latvija stāv grūtas izvēles priekšā: demogrāfija pret pensiju
Novecošana un izmiršana: demogrāfu prognoze Rīgai 2050. gadam