Jaunās neatliekamās palīdzības mašīnas Latvijā

Vadītāji izmācīsies par ārstiem, diagnostika 10 minūtēs: Latvijas ātrā palīdzība pārveidosies

45
(atjaunots 19:01 28.08.2019)
Šobrīd ātrajā palīdzībā ir vairāk nekā 500 vakanču un trūkst 50 brigādes, pastāstīja NMPD vadītāja Liene Cipule.

RĪGA, 28. augusts – Sputnik. Latvijas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests plāno tuvāko sešu gadu laikā pāriet pie brigādēm, kuras sastāvēs tikai no diviem cilvēkiem, paziņoja NMPD vadītāja Liene Cipule, vēsta Dienas Bizness.

Pēc viņas sacītā, demogrāfiskā situācija Latvijā un darba tirgus tendences ir tādas, ka ātrā palīdzība jau tagad ir spiesta plānot izmaiņas.

Pēc viņas sacītā, NMPD iespēju robežās saglabās trīs cilvēku brigādes, sevišķi tas skars sarežģītus izsaukumus. Taču Cipule atzina, ka tuvāko sešu gadu laikā visticamāk notiks pāreja uz divu cilvēku brigādēm. Tie var būt divi mediķi – šādas brigādes uzņemsies sarežģītākos izsaukumus, bet var būt mediķis un speciāli apmācīts šoferis – viņi izbrauks uz mazāk sarežģītiem izsaukumiem.

Pēc Cipules sacītā, patlaban ātrajā palīdzībā trūkst 587 mediķi, un vēl 200 cilvēki tuvākajā laikā izies pensijā. NMPD vadītāja uzsvēra, ka ir neiespējami nodrošināt tika liela skaita medicīniskā personāla piesaisti, pat ja Latvijā atbrauks strādnieki no ārzemēm. Tādēļ ir svarīgi šobrīd veikt visas izmaiņas, lai sagatavotos cilvēkresursu trūkumam.

NMPD jaunā stratēģija paredz arī virkni citu risinājumu, kuru mērķis ir samazināt laiku, kuru mediķi pavada izsaukuma vietā, uzlabot brigāžu pieejamību un sniedzamās palīdzības kvalitāti. Infarkta diagnostikai ārstam būs 10 minūtes, un divu stundu laikā pacients būs jānogādā stacionārā. Insulta gadījumā priekšlaicīgai diagnostikai būs atveltītas 15 minūtes un četrarpus stundas ceļam līdz stacionāram. Smagu traumu gadījumā pacients būs jānogādā slimnīcā stundas laikā. Kā arī prioritāte būs grūtniecēm vai dzemdētājām – ik gadu neatliekamā palīdzība izbrauc uz simts izsaukumiem, kas saistīti ar dzemdībām ārpus stacionāra.

Tāpat ātrā palīdzība grasās izmantot helikopterus – līdz 15 lidojumiem gadā.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka NMPD plāno paaugstināt maksas pakalpojumu cenas.

Par ātrās palīdzības izsaukšanu gadījumos, kad netiek apdraudēta dzīvība, šobrīd maksa sastāda 56,56 eiro, savukārt septembrī tā tiks palielināta līdz 62,20 eiro. Un ātrās palīdzības izsaukšana personai, kurai nav tiesību saņemt valsts apmaksātus pakalpojumu, lielākoties tie ir ārvalstu pilsoņi, no septembra izmaksās 144,51 eiro līdzšinējo 133,39 eiro vietā.

Ja NMPD brigāde pēc pacienta pieprasījuma viņu ved nevis uz tuvāko slimnīcu, bet kādu citu ārstniecības iestādi, kur sniedz neatliekamo palīdzību, tas maksās 56,38 eiro, tagadējo 51,23 eiro vietā.

NMPD ik gadu plāno saņemt vairāk nekā 603 tūkstošus eiro par maksas pakalpojumiem.

45
Pēc temata
"Šīs nav paģiras": ārsta pašfoto izraisa sašutumu sociālajos tīklos
"Viņi zina latviešu valodu": Latvijā izdomājuši, kā tikt galā ar ārstu deficītu
Viņķele izteica viedokli par garīgi slimo cilvēku stāvokli Latvijā
Krievijas pilsone pēc insulta kļūdainas diagnozes dēļ tiek sūtīta uz Tvaika ielu
Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins

Pēc cik ilga laika tiks sadalīta Krievija? NA deputāts rāda KF "jauno karti"

21
(atjaunots 18:28 07.07.2020)
Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins piedāvājis diskusijai Krievijas "jauno karti".

RĪGA, 7. jūlijs — Sputnik. Ar skandalozajiem Krievijai naidīgajiem izlēcieniem pazīstamais Aleksandrs Kiršteins nesēž, rokas klēpī salicis – šoreiz viņš atkal nolēmis apspriest Krievijas iespējamo sairšanu.

Atgādināsim, ka sapnis par Krievijas sadali jau sen neliek politiķim mieru – pirms pāris gadiem viņš Twitter tīklā drosmīgi paziņoja, ka miers Eiropā iestāsies tikai pēc Krievijas sabrukšanas.

Nesen viņš atkal atgriezās pie savas iemīļotās tēmas un parādīja lasītājiem kaut kāda vācu ģeogrāfa zīmējumu, kurā Krievija saskaldīta atbilstoši tuvējām valstīm. spriežot pēc visa, politiķis ir sajūsmā par šo karti.

"Kā jums liekas, pēc cik ilga laika šādi tiks sadalīta Krievija?" Aleksandrs Kiršteins lūdza lasītājus atklāt savas domas.

Tomēr viņa ideja, šķiet, nav radusi aktīvu atbalstu. Vien daži sapņotāji stāstīja, kā tikšot dalīta Krievija un kas viņus šajā ziņā biedē.

"Nekad, te vienkārši parādīta tuvākā ārvalsts attāluma ziņā Krievijas teritorijas daļām. Dalīšanās notiks pēc citiem principiem," uzskata lasītājs ar lietotājvārdu Bezkompromisa Tiesiskums.

"Igaunijai tā būtu liela nelaime - dabūt uz kakla pāris miljonus krievu," spriedelē Sandris Metuzāls.

"Šādi – diezin vai. Ķīna ņems vairāk," uzskata Vents Krauklis.

"Nez, es gan labāk iestātos par to, lai Krievija paliek tāda, kāda tā ir tagad. Ja milzīgu gabalu noraus Ķ, tas var beigties tikai ar katastrofu visos līmeņos," skumju prognozi izteica "Ļarvmutīte Epilepsijas gaisma".

"Nekad un nemūžam. 13.Saeima drīzāk pašu Latviju padirsīs. Skaidrs, ka ķīnieši  savāks Krieviju, bet pie vien arī Latviju, ja turpināsiet šādā stilā! Vai Latvijai vajag krievu teritorijas? Nē! Jo jau tagad līnija - Ludza, Jēkabpils, Bauska, Auce mierīgi varētu tikt poļiem atdota," par pašas Latvijas vienotību uztraucas lasītājs Es Pats.

Daži komentētāji pat pauda šaubas, vai tāda tēma vispār būtu jāapspriež.

"Pilnīgs murgs. Labāk sāciet domāt par to, vai  pēc ATR Latvijas nomalēs vispār kāds paliks dzīvot.  Vēl pāris stulbas reformas un Latvija no valsts pārvērtīsies par teritoriju," autoram attrauca Andrejs.

2018. gada vasarā Kiršteins jau klāstīja, ka Krievija būtu jāsadala.

"Tikai, kad Krievija sadalīsies mazākās valstīs, atbilstoši etniskajam sastāvam, ar rāvienu izbeigsies militārie konflikti un Eiropā iestāsies ilgstošs miera periods!" Kiršteins uzrakstīja savā Twitter.

​Tas ir tikai viens no daudziem deputāta neordinārajiem izteicieniem: iepriekš viņš piedāvājis atņemt pilsonību tiem naturalizācijas pilsoņiem, kuri balsoja par krievu valodas atzīšanu par otru valsts valodu vai piedalās krievu skolu aizstāvības mītiņos, nosauca krievu valodu par "starptautiskā sionisma valodu" un vainoja VDK par Rīgas "Dinamo" sliktajiem rezultātiem.

21
Tagi:
rusofobija, nacionālpatrioti, nacionālisms, Latvija
Pēc temata
Kiršteins: par Baltijas okupāciju atbildīgi ir Čērčils un Rūzvelts
Deputāts Kiršteins piedāvā sadalīt Krieviju
Time of Israel pieķēra deputātu Kiršteinu antisemītismā
Pasažieri lidostā Rīgā, foto no arhīva

Trešā daļa reemigrantu pamet Latviju trīs gadu laikā pēc atgriešanās

6
(atjaunots 18:20 07.07.2020)
Četru gadu laikā Latvijā atgriezušies 17 tūkstoši cilvēku. Latvijas Universitātes pētnieki noskaidroja, cik liels skaits palikuši valstī.

RĪGA, 7. jūlijs — Sputnik. Trīs gadu laikā pēc atgriešanās no ārzemēm Latvijā paliek aptuveni divas trešdaļas reemigrantu, bet viena trešdaļa atkal aizbrauc, pastāstīja Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra vecākā pētniece Inta Mieriņa, vēsta Tvnet

Viņa publiskoja Centrālās statistikas pārvaldes datus, kas liecina: četru gadu laikā Latvijā atgriezušies 17 tūkstoši cilvēku, bet līdz 2019. gadam valstī palikuši 13 tūkstoši. Mieriņa atzīmēja, ka, iespējams, aizbraukušie vēlreiz atgriezīsies Latvijā.

Eksperte norādīja, ka nav atrodami dati, kas liecinātu: aizvien lielāks skaits atgriezušos gribētu atkal aizbraukt. Gluži pretēji, saskaņā ar viņas kolēģa Mihaila Hazana pētījuma datiem, reemigrantu vēlme atkal aizbraukt ir kritusies – 2016. gadā tamlīdzīgs nodoms bija 40% reemigrantu.

Iepriekš vēstīts, ka saskaņā ar Mihaila Hazana pētījumu, aptuveni pusmiljonu cilvēku pasaulē var iekļaut Latvijas diasporā – tie ir cilvēki, kas bijuši Latvijas valstspiederīgie, un viņu pēcteči, kā arī Latvijā dzimušie cilvēki.

6
Tagi:
Latvija, reemigrācija
Pēc temata
Bez krievu valodas – tikai uz Īriju: latvietis sūdzas par darba trūkumu
Ekonomists: reemigrantu plūsma pēc Brexit radīs krīzi Baltijā
Ja jaunieši turpinās pamest Latviju, valsts izmirs: LU profesors par depopulāciju