Jaunās neatliekamās palīdzības mašīnas Latvijā

Vadītāji izmācīsies par ārstiem, diagnostika 10 minūtēs: Latvijas ātrā palīdzība pārveidosies

48
(atjaunots 19:01 28.08.2019)
Šobrīd ātrajā palīdzībā ir vairāk nekā 500 vakanču un trūkst 50 brigādes, pastāstīja NMPD vadītāja Liene Cipule.

RĪGA, 28. augusts – Sputnik. Latvijas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests plāno tuvāko sešu gadu laikā pāriet pie brigādēm, kuras sastāvēs tikai no diviem cilvēkiem, paziņoja NMPD vadītāja Liene Cipule, vēsta Dienas Bizness.

Pēc viņas sacītā, demogrāfiskā situācija Latvijā un darba tirgus tendences ir tādas, ka ātrā palīdzība jau tagad ir spiesta plānot izmaiņas.

Pēc viņas sacītā, NMPD iespēju robežās saglabās trīs cilvēku brigādes, sevišķi tas skars sarežģītus izsaukumus. Taču Cipule atzina, ka tuvāko sešu gadu laikā visticamāk notiks pāreja uz divu cilvēku brigādēm. Tie var būt divi mediķi – šādas brigādes uzņemsies sarežģītākos izsaukumus, bet var būt mediķis un speciāli apmācīts šoferis – viņi izbrauks uz mazāk sarežģītiem izsaukumiem.

Pēc Cipules sacītā, patlaban ātrajā palīdzībā trūkst 587 mediķi, un vēl 200 cilvēki tuvākajā laikā izies pensijā. NMPD vadītāja uzsvēra, ka ir neiespējami nodrošināt tika liela skaita medicīniskā personāla piesaisti, pat ja Latvijā atbrauks strādnieki no ārzemēm. Tādēļ ir svarīgi šobrīd veikt visas izmaiņas, lai sagatavotos cilvēkresursu trūkumam.

NMPD jaunā stratēģija paredz arī virkni citu risinājumu, kuru mērķis ir samazināt laiku, kuru mediķi pavada izsaukuma vietā, uzlabot brigāžu pieejamību un sniedzamās palīdzības kvalitāti. Infarkta diagnostikai ārstam būs 10 minūtes, un divu stundu laikā pacients būs jānogādā stacionārā. Insulta gadījumā priekšlaicīgai diagnostikai būs atveltītas 15 minūtes un četrarpus stundas ceļam līdz stacionāram. Smagu traumu gadījumā pacients būs jānogādā slimnīcā stundas laikā. Kā arī prioritāte būs grūtniecēm vai dzemdētājām – ik gadu neatliekamā palīdzība izbrauc uz simts izsaukumiem, kas saistīti ar dzemdībām ārpus stacionāra.

Tāpat ātrā palīdzība grasās izmantot helikopterus – līdz 15 lidojumiem gadā.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka NMPD plāno paaugstināt maksas pakalpojumu cenas.

Par ātrās palīdzības izsaukšanu gadījumos, kad netiek apdraudēta dzīvība, šobrīd maksa sastāda 56,56 eiro, savukārt septembrī tā tiks palielināta līdz 62,20 eiro. Un ātrās palīdzības izsaukšana personai, kurai nav tiesību saņemt valsts apmaksātus pakalpojumu, lielākoties tie ir ārvalstu pilsoņi, no septembra izmaksās 144,51 eiro līdzšinējo 133,39 eiro vietā.

Ja NMPD brigāde pēc pacienta pieprasījuma viņu ved nevis uz tuvāko slimnīcu, bet kādu citu ārstniecības iestādi, kur sniedz neatliekamo palīdzību, tas maksās 56,38 eiro, tagadējo 51,23 eiro vietā.

NMPD ik gadu plāno saņemt vairāk nekā 603 tūkstošus eiro par maksas pakalpojumiem.

48
Pēc temata
"Šīs nav paģiras": ārsta pašfoto izraisa sašutumu sociālajos tīklos
"Viņi zina latviešu valodu": Latvijā izdomājuši, kā tikt galā ar ārstu deficītu
Viņķele izteica viedokli par garīgi slimo cilvēku stāvokli Latvijā
Krievijas pilsone pēc insulta kļūdainas diagnozes dēļ tiek sūtīta uz Tvaika ielu
Kravu vilciens, foto no arhīva

Viņiem nospļauties par tranzītu, te vēl ir kas pārdodams: Lindermans par lielo kļūdu

19
(atjaunots 18:16 29.11.2020)
Latvijas transporta nozares vadības asarainā vēstule diezin vai aizkustinās Krieviju un atdos Latvijai tranzītu? Kāpēc?

RĪGA, 29. novembris — Sputnik. Par to, kāpēc tranzīts no Krievijas Latvijā vairs neatgriezīsies, kā arī citiem jautājumiem savā iknedēļas notikumu apskatā runāja publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins.

Kāpēc tranzīts neatgriezīsies Latvijā

Latvijas Satiksmes ministrija ielūkojusies bezdibenī, kur iegāzies tranzīts, saķērusi galvu un nosūtījusi vēstuli Krievijas Transporta ministrijai ar lūgumu palīdzēt apturēt Krievijas tranzīta apjomu lejupslīdi Latvijā.

Izrādās, Latvijas transporta nozares vadība joprojām ar cerību skatās uz Krievijas pusi. Tāpēc Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Latvijas un Krievijas transporta grupas līdzpriekšsēdētājs Uldis Reimanis nosūtījis vēstuli savam kolēģim Krievijā Jurijam Petrovam, valsts transporta ministra vietniekam.

"Daudzu gadu garumā Latvijas un Krievijas dzelzceļu auglīgā sadarbība parādīja labu sinerģiju transporta nozarē. Latvijas ostas un termināli sevi pieteica kā uzticami un stabili partneri Krievijas Federācijas kravu pārvadātājiem," norādīts vēstulē, kuras autors atgādina: laiks aktivizēt šo auglīgo sadarbību.

Ir vēl viena dīvaina nianse: vēstuli sankcionējusi Latvijas Ārlietu ministrija.

"Man šķiet, nekā dīvaina nav. Protams, Latvijas valdošās klases absolūtajam vairākumam nospļauties par tranzītu, viņi no tā labumu negūst. Latvijai ir cita likvīda prece – rusofobija. Un viņi šo spriedzi atbalsta, saņemot no tā no eirofondiem pietiekami daudz naudas, lai valdošā klase, visnotaļ plaša Latvijā, dzīvotu normāli. Protams, Latvijā ir arī cilvēki, kas pārdzīvo katastrofu – tā ir gan zināma daļa valdībā, gan ĀM, gan dzelzceļnieki. Galu gala bez tranzīta ne viņiem, ne Latvijas iedzīvotājiem dzīves nav," konstatēja Vladimirs Lindermans.

Tomēr, atzīmēja publicists, asarainām vēstulēm nekāda nozīmīga efekta nebūs, jo tranzīta lejupslīde Latvijā par 50% - tā nav Krievijas atriebība, tās ir valsts stratēģijas sekas.

"Tas, ka Krievija pārvirza tranzītu, ir stratēģija, un tās pamatā nav nodoms nobeigt Latviju vai Igauniju, bet gan fakts, ka šīs valstis ir NATO locekļi un tieši pakļautas ASV. Tāpēc ir sarežģīti un no Krievijas drošības viedokļa bīstami veidot ar tām stabilas attiecības. Nav izdevīgi parakstīt ilgtermiņa līgumus, veidot perspektīvas un attiecības. Kāpēc apgādāt šo tranzīta artēriju, ja tā iesprūdīs, tiklīdz kaut kas atgadīsies. Kāpēc tas būtu vajadzīgs Krievijai? Tātad šis Krievijas kurss uz Ustjlugu un tā tālāk nepārtrūks. Protams, Krievija var pagādāt Latvijai kaut kādu daļu tranzīta, taču tikai gadījumā, ja Latvijas valdība mainīs kursu. Tomēr diezin vai viņi nomainīs kursu," uzsvēra Lindermans.

Publicists atgādināja, ka Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs apliecinājis: Latvija veidos attiecības ar Krieviju pēc divu pieeju principa – principiālie jautājumi un tie, kuros iespējama zināma sadarbība. Te nav nekādas ķecerības, tā iekārtota jebkuras valsts politika: ir stratēģija, kurā nav kompromisu, un ir taktiskie lēmumi, ko var mainīt.

"Tomēr latviešu politikā ir principiālas pretrunas ar Krievijas politiku. Un Krievijas tranzīta novirzīšana uz savām ostām – tas ir stratēģijas elements, nevis tūlītēja tirdznieciska labuma jautājuma. Protams, vēstule no Latvijas ir uzrakstīta, tomēr diezin vai tā kaut ko dos," secināja Lindermans.

19
Tagi:
Latvija, tranzīts, Mihails Gubins, Vladimirs Lindermans
Pēc temata
Velti padzīti Krievijas miljardi un tranzīts: sabiedrotie izved stratēģiskos spēkus
Dzelzceļa kravu tranzīts Latvijas ostās krities par 56%
Palaiduši vējā, tāpat kā tranzītu: eksperts par Baltijas izredzēm elektroenerģijas tirgū
Skaistumkopšanas jomas pārstāvju protesta akcija pie Ministru kabineta, foto no arhīva

Ļaužu pūļi TC un ballītes Rīgas centrā? Latvijā mazinājies jaunu Covid-19 gadījumu skaits

18
(atjaunots 17:49 29.11.2020)
Sociālie tīkli ir pilni ar fotogrāfijām, kurās rīdzinieki drūzmējas Rīgas tirdzniecības centros un atpūšas ielu ballītēs, tikmēr Latvijā pēdējās diennakts laikā samazinājies jaunu Covid-19 inficēšanās gadījumu skaits.

RĪGA, 29. novembris – Sputnik. Rīgas iedzīvotāji staigā pa tirdzniecības centriem un iet uz ballītēm, aizmirstot par sociālo distanci, taču šosvētdien Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) statistika liecināja, ka pagaidām šī ballēšanās nav izraisījusi Covid-19 inficēšanās gadījumu skaita kāpumu.

Saskaņā ar Latvijas SPKC datiem, pēdējās diennakts laikā ir veikti 4037 koronavīrusa testi un atklāti 414 jauni inficēšanās gadījumi.

​Tiesa, pozitīvo testu daļa sastādīja 10,3%.

Četri pacienti ar Covid-19 diagnozi nomira. Viens no tiem bija vecuma grupā no 40 līdz 45 gadiem. Vēl viens pacients – vecuma grupā no 45 līdz 50 gadiem. Vēl divi cilvēki, kuriem Covid-19 kļuva par liktenīgu, bija vecumā no 75 līdz 80 un no 80 līdz 85 gadiem.

Kopumā Latvijā kopš pandēmijas sākuma ar Covid-19 inficējušies 16 975 cilvēki, izveseļojušies 1719 cilvēki, 197 cilvēki nomira.

​Sestdien, 28. novembrī, SPKC paziņoja, ka ir atklājis 753 Covid-19 gadījumu, nomira 3 cilvēki.

Atgādināsim, ka iepriekš sociālajos tīklos izcēlās sašutuma vilnis sakarā ar piektdienas ballēšanos Rīgā. Rīdziniekus "pieķēra" karstvīna ballītē galvaspilsētas centrā. Turklāt cilvēki publicēja fotogrāfijas ar daudziem atlaižu cienītājiem, kuri pūļiem devās uz tirdzniecības centriem "melnajā piektdienā".

18
Tagi:
koronavīruss, iedzīvotāji, Rīga
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
"Ko jūs darāt veikalos?" Melnā piektdiena Rīgā šausmina ar neprātīgiem pūļiem
Vai Latvijā ir vajadzīgi jauni koronavīrusa ierobežojumi: iedzīvotāju domas dalās
Kāpēc veselības ministre sūdzas par Babra zivju rūpnīcu? Runa nav par šprotēm
Latvijas Valsts policija pastāstīja par "Covid disidentu" atklāšanas reidu rezultātiem

Latvija un Lietuva neuzdrošinājās, Igaunija uzņēmās risku: Ziemassvētku tirdziņš Tallinā

0
(atjaunots 18:26 29.11.2020)
Vienīgais visās Baltijas Ziemassvētku tirdziņš valstīs tika atklāts Tallinā, Latvija un Lietuva nolēma neriskēt, lai nepalielinātu inficēto un Covid-19 pandēmijas upuru skaitu.

No visām Baltijas valstīm tikai Igaunija nolēma šajā grūtajā gadā atvērt Ziemassvētku tirdziņu Rātslaukumā Tallinā. Latvija un Lietuva atturējās Covid-19 pandēmijas dēļ.

Turklāt Igaunijā epidemioloģiskie ierobežojumi ir mīkstāki nekā citās Baltijas valstīs, un svētku pasākumi nav atcelti.

Bet igauņi joprojām nav apmierināti. Viņi pieprasa, lai valdība atceltu prasību visiem valkāt maskas, jo šādi pasākumi sašķel sabiedrību.

Vēlaties uzzināt vairāk? Skatieties video.

0
Tagi:
Igaunija, Ziemassvētki, Baltija