Логотип немецкой торговой сети Lidl на фасаде магазина

Pacietībai ir mērs: rīdzinieki iesniegs prasību tiesā pret Lidl

75
(atjaunots 08:51 28.08.2019)
Pļavnieku mikrorajona iedzīvotāji ir nopietni noskaņoti un nevēlas ciest neērtības saistībā ar Lidl loģistikas centra būvniecību.

RĪGA, 28. augusts – Sputnik. Vietējo iedzīvotāju organizācija "Mikrorajons" grasās apstrīdēt Lidl loģistikas centra būvniecību Ulbrokas ielā, Rīgā, vēsta Grani.lv. Saskaņā ar provizoriskiem datiem, apbūves platība sastādīs 40 tūkstošus kvadrātmetru.

"Mikrorajons" uzstāj, ka būvatļaujas izsniegšanas laikā netika ievērotas sabiedrības tiesības, kā arī netika veikti negatīvās ietekmes uz vidi izmeklējumi. Vietējie iedzīvotāji uzzinājuši par gaidāmo būvniecību vien no plakāta, kurš izvietots tās topošajā teritorijā.

Pircēji Auchan veikalā Francijā
© AFP 2019 / Philippe Huguen

Pēc vietējo iedzīvotāju padomes domām, no klusa mikrorajona ģimenes dzīvei Pļavnieki pārtaps industriālā rajonā, kur pastāvīgi pārvietosies kravas mašīnas no visām Baltijas valstīm.

Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāve Kristīne Baškere savukārt paziņoja, ka apspriešana ar vietējiem iedzīvotājiem un ietekmes uz apkārtējo vidi izvērtēšana šajā gadījumā nebija likumā paredzēta. Viņa norādīja, ka loģistikas centra atradīsies teritorijā, kur jau atrodas komerciālās un rūpniecības būves.

Gandrīz 55 miljonus eiro vērtā Lidl loģistikas centra būvniecība Rīgā tika iesākta pērnā gada oktobrī.

Šis incidents jau nebūt nav pirmais Latvijā, izrādās, ka ne visi iedzīvotāji ir priecīgi par lielveikalu būvniecību savu māju tuvumā. Tā, piemēram, 2017. gadā izraisījās skandāls sakarā ar to, ka Lidl tirdzniecības centra būvniecības vajadzībām Purvciemā kompānija grasījās nocirst sešas kļavas, divpadsmit liepas, trīs egles, piecus bērzus, pīlādzi, vītolu un kastaņkoku.

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisija nolēma veikt sabiedrības apspriešanu, un aptuveni pusotrs tūkstotis rajona iedzīvotāju uzstājās pret izciršanu.

Lidl pārstāvji vienojās par kompromisu ar iedzīvotājiem un apsolīja saglabāt 9 kokus, iestādīt 33 stādījumus un dzīvžogu. Tāpat viņi paziņoja, ka teritorija blakus tirdzniecības centram būs pieejama un izgaismota, tiks iekārtotas ietver, nodrošināta brīva gājēju kustība.

2019. gada jūnijā sacēlās troksnis sakarā ar Lidl būvniecību Zolitūdē. Veikalu izvietojuši tik tuvu mājām, ka vairāku zemo stāvu iedzīvotāji sāka justies pastāvīgā tumsā. Tāpat blakus lielveikalam tika izvietota noliktava, parka zonu nolēja ar asfaltu kravas mašīnu stāvvietai, pie veikala pastāvīgi piebrauc virkne piekrautu mašīnu.

Rīgas domē toreiz paziņoja, ka projekts tika saskaņots, lielveikala būvniecība faktiski ir pabeigta, paziņojums par projekta publisko apspriešanu bija, taču neviens no Zolitūdes namu iedzīvotājiem nereaģēja uz to.

75
Pēc temata
Kāpēc Rīgas IKEA meklē vēl vairākus desmitus darbinieku
Rimi Latvia vadītājs uzskata, ka Latvijas iedzīvotāji veidos rindas Lidl veikalos
Lidl tīkla veikals varētu parādīties arī Sarkandaugavā
Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins

Pēc cik ilga laika tiks sadalīta Krievija? NA deputāts rāda KF "jauno karti"

44
(atjaunots 18:28 07.07.2020)
Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins piedāvājis diskusijai Krievijas "jauno karti".

RĪGA, 7. jūlijs — Sputnik. Ar skandalozajiem Krievijai naidīgajiem izlēcieniem pazīstamais Aleksandrs Kiršteins nesēž, rokas klēpī salicis – šoreiz viņš atkal nolēmis apspriest Krievijas iespējamo sairšanu.

Atgādināsim, ka sapnis par Krievijas sadali jau sen neliek politiķim mieru – pirms pāris gadiem viņš Twitter tīklā drosmīgi paziņoja, ka miers Eiropā iestāsies tikai pēc Krievijas sabrukšanas.

Nesen viņš atkal atgriezās pie savas iemīļotās tēmas un parādīja lasītājiem kaut kāda vācu ģeogrāfa zīmējumu, kurā Krievija saskaldīta atbilstoši tuvējām valstīm. spriežot pēc visa, politiķis ir sajūsmā par šo karti.

"Kā jums liekas, pēc cik ilga laika šādi tiks sadalīta Krievija?" Aleksandrs Kiršteins lūdza lasītājus atklāt savas domas.

Tomēr viņa ideja, šķiet, nav radusi aktīvu atbalstu. Vien daži sapņotāji stāstīja, kā tikšot dalīta Krievija un kas viņus šajā ziņā biedē.

"Nekad, te vienkārši parādīta tuvākā ārvalsts attāluma ziņā Krievijas teritorijas daļām. Dalīšanās notiks pēc citiem principiem," uzskata lasītājs ar lietotājvārdu Bezkompromisa Tiesiskums.

"Igaunijai tā būtu liela nelaime - dabūt uz kakla pāris miljonus krievu," spriedelē Sandris Metuzāls.

"Šādi – diezin vai. Ķīna ņems vairāk," uzskata Vents Krauklis.

"Nez, es gan labāk iestātos par to, lai Krievija paliek tāda, kāda tā ir tagad. Ja milzīgu gabalu noraus Ķ, tas var beigties tikai ar katastrofu visos līmeņos," skumju prognozi izteica "Ļarvmutīte Epilepsijas gaisma".

"Nekad un nemūžam. 13.Saeima drīzāk pašu Latviju padirsīs. Skaidrs, ka ķīnieši  savāks Krieviju, bet pie vien arī Latviju, ja turpināsiet šādā stilā! Vai Latvijai vajag krievu teritorijas? Nē! Jo jau tagad līnija - Ludza, Jēkabpils, Bauska, Auce mierīgi varētu tikt poļiem atdota," par pašas Latvijas vienotību uztraucas lasītājs Es Pats.

Daži komentētāji pat pauda šaubas, vai tāda tēma vispār būtu jāapspriež.

"Pilnīgs murgs. Labāk sāciet domāt par to, vai  pēc ATR Latvijas nomalēs vispār kāds paliks dzīvot.  Vēl pāris stulbas reformas un Latvija no valsts pārvērtīsies par teritoriju," autoram attrauca Andrejs.

2018. gada vasarā Kiršteins jau klāstīja, ka Krievija būtu jāsadala.

"Tikai, kad Krievija sadalīsies mazākās valstīs, atbilstoši etniskajam sastāvam, ar rāvienu izbeigsies militārie konflikti un Eiropā iestāsies ilgstošs miera periods!" Kiršteins uzrakstīja savā Twitter.

​Tas ir tikai viens no daudziem deputāta neordinārajiem izteicieniem: iepriekš viņš piedāvājis atņemt pilsonību tiem naturalizācijas pilsoņiem, kuri balsoja par krievu valodas atzīšanu par otru valsts valodu vai piedalās krievu skolu aizstāvības mītiņos, nosauca krievu valodu par "starptautiskā sionisma valodu" un vainoja VDK par Rīgas "Dinamo" sliktajiem rezultātiem.

44
Tagi:
rusofobija, nacionālpatrioti, nacionālisms, Latvija
Pēc temata
Kiršteins: par Baltijas okupāciju atbildīgi ir Čērčils un Rūzvelts
Deputāts Kiršteins piedāvā sadalīt Krieviju
Time of Israel pieķēra deputātu Kiršteinu antisemītismā
Pasažieri lidostā Rīgā, foto no arhīva

Trešā daļa reemigrantu pamet Latviju trīs gadu laikā pēc atgriešanās

20
(atjaunots 18:20 07.07.2020)
Četru gadu laikā Latvijā atgriezušies 17 tūkstoši cilvēku. Latvijas Universitātes pētnieki noskaidroja, cik liels skaits palikuši valstī.

RĪGA, 7. jūlijs — Sputnik. Trīs gadu laikā pēc atgriešanās no ārzemēm Latvijā paliek aptuveni divas trešdaļas reemigrantu, bet viena trešdaļa atkal aizbrauc, pastāstīja Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra vecākā pētniece Inta Mieriņa, vēsta Tvnet

Viņa publiskoja Centrālās statistikas pārvaldes datus, kas liecina: četru gadu laikā Latvijā atgriezušies 17 tūkstoši cilvēku, bet līdz 2019. gadam valstī palikuši 13 tūkstoši. Mieriņa atzīmēja, ka, iespējams, aizbraukušie vēlreiz atgriezīsies Latvijā.

Eksperte norādīja, ka nav atrodami dati, kas liecinātu: aizvien lielāks skaits atgriezušos gribētu atkal aizbraukt. Gluži pretēji, saskaņā ar viņas kolēģa Mihaila Hazana pētījuma datiem, reemigrantu vēlme atkal aizbraukt ir kritusies – 2016. gadā tamlīdzīgs nodoms bija 40% reemigrantu.

Iepriekš vēstīts, ka saskaņā ar Mihaila Hazana pētījumu, aptuveni pusmiljonu cilvēku pasaulē var iekļaut Latvijas diasporā – tie ir cilvēki, kas bijuši Latvijas valstspiederīgie, un viņu pēcteči, kā arī Latvijā dzimušie cilvēki.

20
Tagi:
Latvija, reemigrācija
Pēc temata
Bez krievu valodas – tikai uz Īriju: latvietis sūdzas par darba trūkumu
Ekonomists: reemigrantu plūsma pēc Brexit radīs krīzi Baltijā
Ja jaunieši turpinās pamest Latviju, valsts izmirs: LU profesors par depopulāciju