Latvijas nepilsoņa pase

Vecāki vainīgi: Latvijas prezidents atbildēja uz neērtu jautājumu par nepilsoņiem

142
(atjaunots 08:09 28.08.2019)
Latvijas prezidents Egils Levits negrasās piešķirt pilsonību Latvijā dzīvojošiem nepilngadīgiem nepilsoņiem.

RĪGA, 28. augusts – Sputnik. Prezidents Egils Levits uzskata, ka Latvijas nepārkāpj ANO Bērnu tiesību konvenciju pilsonības jautājumā. Vainu par to, ka valstī ir un turpina piedzimt bērni-nepilsoņi, viņš uzvēla vecākiem.

Aizvakar, 26. augustā, Latvijas prezidents Egils Levits tikās ar Latvijas partiju jauniešu pārstāvjiem "Jaunieši politikā un demokrātijas attīstībā" foruma ietvaros.

Tikšanās laikā Latvijas tiesībsargs un jurists Aleksandrs Kuzmins uzdeva Levitam jautājumu par to, vai viņš atbalstīs pilsonības piešķiršanu ne vien nākotnes jaundzimušajiem, bet arī visiem nepilngadīgajiem. "Jo viņu pilsonības tiesības Latvija atzīst, būdama Bērnu tiesību konvencijas dalībniece," norādīja Kuzmins.

Atbildes kārtā Levits paziņoja, ka konvencijas nolikumu pārkāpuma Latvijā nav.

"Pirmkārt, es vēlos teikt, ka pilsonības tiesības netika pārkāptas, jo par bērniem līdz zināma vecuma sasniegšanai atbildību nes vecāki, tostarp par to, kas attiecās uz viņu pilsonību. Kamēr bērns ir nepilngadīgs, viņš nevar pieprasīt noteiktu pilsonību, piemēram, Indijas pilsonību vai citu, kuru viņš vēlas. Ja viņš ir pilngadīgs, viņš var to izdarīt. Līdz tam brīdim to dara vecāki.

Šajā gadījumā Latvijas valsts sniedza vecākiem visas iespējas iedot saviem bērniem Latvijas pilsonību. Ja vecāki to nedara zināmu iemeslu dēļ, tas, protams, ir šo vecāku jautājums.

Jebkurā gadījumā pēc tam šie cilvēki kļūst par pilngadīgiem un paši izlemj, pieņemt vai nepieņemt Latvijas pilsonību. Es, protams, ieteiktu viņiem pieņemt Latvijas pilsonību, taču jebkurā gadījumā, es domāju, ka visas starptautiskās normas Latvija ir ievērojusi, kā visas citas Eiropas Savienības dalībvalstis, kurās pastāv līdzīga kārtība, kā Latvijā," pateica Levits.

Pēc Kuzmina sacītā, šādu prezidenta atbildi var uzskatīt par nepamatotu, un to apstiprina ANO Bērnu tiesību konvencijas rekomendācijas. 2016. gada martā sēdē tika pieņemti sekojošās piezīmes attiecībā uz pilsoņu tiesībām un brīvībām:

Komiteja sveic dalībvalsts panākto progresu bērnu skaita ar tiesisko statusu nepilsonis samazināšanas lietā. Taču tā ir noraizējusies par bērnu stāvokli, kuri joprojām atrodas šajā situācijā, kā arī par to faktu, ka 2013. gada Pilsonības likuma grozījumi neparedz automātisku pilsonības piešķiršanu bērniem, kuri piedzimuši Latvijā vecākiem ar nepilsoņu statusu vai vecākiem, kuri nevar nodot savu pilsonību bērnam, un satur prasību, ka dzimšanas reģistrācijas laikā vienam no bērna vecākiem oficiāli jāvēršas ar lūgumu piešķirt viņam pilsonību.

Komiteja iesaka dalībvalstij aktivizēt pūliņus pilsonības pieejamības nodrošināšanā visiem bērniem, tostarp pārskatot Pilsonības likumu attiecībā uz automātisku pilsonības piešķiršanu Latvijā dzimušiem bērniem, kuriem pretējā gadījumā nebūtu pilsonības, tostarp nepilsoņu statusa vecāku un vecāku, kuri nevar nodot savu pilsonību, bērniem. Tāpat komiteja rekomendē dalībvalstij izskatīt jautājumu par 1997. gada Eiropas Pilsonības konvencijas un 2009. gada Eiropas Padomes Konvencijas par bezpilsonības nepieļaušanu sakarā ar valstu tiesību pēctecību ratifikāciju.

Nepilsoņi Latvijā

Latvijas nepilsoņi ir vairāk nekā 200 tūkstoši cilvēku no gandrīz diviem miljoniem valstī dzīvojošiem. Nepilsoņi ir pastāvīgie Latvijas iedzīvotāji, kuri ieradušies republikā pēc 1940. gada, kad Latvija kļuva par PSRS daļu. Nepilsoņiem ir ierobežotas tiesības, viņi nevar strādāt noteiktos amatos, kā arī piedalīties vēlēšanās un referendumos.

Latvijas Saeima maijā pirmajā lasījumā atbalstīja bijušā prezidenta Raimonda Vējoņa iniciatīvu par automātisku pilsonības piešķiršanu bērniem. Iniciatīvu atbalstīja 62 deputāti, pret nobalsoja 26 tautas ievēlētie deputāti. Likumprojekta piekritēju vidū ir "Saskaņa", "Jaunā Vienotība", Zaļo un zemnieku savienība, "Attīstībai/Par!" un vairums KPV LV deputātu. Pret izteicās Nacionālais bloks un "jaunie konservatori".

Tas paredz, ka no 2020. gada 1. janvāra jaundzimušie nepilsoņu bērni automātiski tiks atzīti par Latvijas pilsoņiem, izņemot gadījumus, kad bērna vecāki izvēlēsies viņam citas valsts pilsonību. Iepriekš, lai iegūtu Latvijas pilsonību bērnam, vecākiem-nepilsoņiem bija jāraksta speciāls iesniegums.

Likumprojekts skar nelielu bērnu skaitu, jo, saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, 2014. gadā nepilsoņa statusu saņēmuši 74 jaundzimušie, 2015. gadā – 77, 2016. gadā – 47, 2017. gadā – 51, 2018. gadā – 33 bērni.

Saskaņā ar likumprojekta anotāciju, tam ir jāveicina Latvijas sabiedrības saliedētība. Nepilsoņa statusa piešķiršanas bērniem izbeigšana ir simbolisks solis, kurš ļaus izbeigt apzinātu dažādu Latvijas sabiedrības grupu pretstatīšanu.

142
Pēc temata
Ar šķīvjiem latviski runāt? Krievu meitene nav pieņemta darbā IKEA par trauku mazgātāju
"Nav kur likties". Politologs novērtēja Latvijas prezidenta "reveransus" Krievijai
Gilis: nacionālisti skries ar pieri sienā, lai padzītu krievus no Latvijas
Jurkāns: ASV nostādījušas Latviju uz nabadzības sliekšņa
Zvejas kuģis, foto no arhīva

Baltijas jūras aizsardzībai: mencu tralerus sagriezīs metāllūžņos

10
(atjaunots 19:50 23.11.2020)
Eiropas Komisija kompensēs Latvijas zvejniekiem mencu zvejošanas aizliegumu Baltijas jūras ūdeņos, taču no daļas kuģu nāksies atbrīvoties.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Pēc mencu zvejošanas aizliegšanas Latvijas piekrastes ūdeņos Eiropas Parlaments apstiprinājis atbalsta pasākumus zvejniecības nozares pārstāvjiem, vēsta Press.lv.

Šī gada oktobrī ES lauksaimniecības un zvejniecības ministri piekrita samazināt vairāku zivju veidu nozveju Baltijas jūrā, lai atjaunotu populāciju. Austrumu Baltijas mencas ķeršana joprojām ir aizliegta, izņemot piezvejas kvotu, kas ir samazināta, salīdzinājumā ar pērno gadu. Zemkopības ministrijas mājaslapā tiek ziņots, ka Latvija uzstājās pret šo lēmumu, taču palika mazākumā.

Pašlaik Latvijas Zemkopības ministrijā precizē nepieciešamā finansējuma apmēru tā apstiprināšanai Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda Uzraudzības komitejā, paziņoja ministrijas pārstāve Dagnija Muceniece. Pēc viņas sacītā, Zivsaimniecības konsultatīvā padome vienojās par finansējumu aptuveni 3 miljonu eiro apmērā.

Zvejniekiem, kuri pārsvarā nodarbojas ar mencu zveju, atļauts likvidēt kuģus un saņemt kompensāciju. Ja zvejnieki, kuri strādāja uz šiem kuģiem, atradīs darbu citā nozarē, kompensācija vienalga tiks izmaksāta.

Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš apgalvo, ka uz šādām kompensācijām varētu pretendēt 12 Latvijas kuģi.

"Tie, kas mencas iegūs piezvejā, arī turpmāk tās varēs realizēt – pārdot, taču jāņem vērā, ka nozvejoto mencu apjoms nedrīkst pārsniegt citas nozvejotās zivis. Eiropas Komisijas nosacījums – piezvejas mencu apjoms nav lielāks par 20%," atzīmēja Riekstiņš.

Tāpat viņš uzsvēra, ka kuģu likvidācija nav piespiedu lieta – tā vietā zvejnieki drīkst pārorientēties uz citu zivju nozveju, piemēram, reņģes, ķilavas, laši u.c.

"Mencu zveja iepriekš vienmēr bija mūsu biznesa pamatā. Taču pēdējos piecos gados tā kļuva arvien sarežģītāka. Pat zinātnieki īsti nespēj izskaidrot, kāpēc mencu ir mazāk un kāpēc tās ir nelielas. Par maza izmēra mencām nepiedāvā ekonomiski izdevīgu vairumtirdzniecības cenu. Mūsu Baltikas tipa zvejas traleris "Briedis" būs viens no tiem, ko likvidēs. Mēs pilnībā sagriežam savu aktīvu, kas ir diezgan emocionāli, ņemot vērā to ilgo laiku, kurā zvejojām mencas. Tāpēc jau ir tā kompensācija.

Droši vien kuģus sagriezīs nākamajā gadā. Kompensācija ir pareizi jāiegulda, lai uzņēmums nākotnē varētu attīstīties. Mums jau ir vairākas iestrādes, kas ļauj turpināt darbību, piemēram, ir uzbūvēts zivju apstrādes cehs, esam kļuvuši par zivju uzpircējiem," pastāstīja Liepājā reģistrētā uzņēmuma "Ervils" valdes loceklis Aigars Laugalis.

Tāpat viņš atzīmēja, ka kuģis pacentīsies saglabāt zvejas licenci un mencu nozvejas kvotas gadījumam, ja pēc dažiem gadiem situācija šajā jomā mainīsies.

10
Tagi:
Latvija, zvejniecība, Baltijas jūra, menca
Pēc temata
Menca ir aizliegta: Eiropas Komisija sāpīgi ietekmējusi zvejniecību Baltijas valstīs
Paciente ar gripas simptomiem, foto no arhīva

Latvijā pagaidām nav sākusies gripas epidēmija

8
(atjaunots 18:32 23.11.2020)
Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi palīdz arī pret gripas izplatību – Latvijā ir mazāk saslimušo, nekā parasti šajā laikā.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Pagājušajā nedēļā Latvijā ir reģistrēti vien divi gripas gadījumi, informē Slimību profilakses un kontroles centrs.

Paziņojumi par diviem gripas gadījumiem vecuma grupās līdz 14 gadiem un no 15 līdz 64 gadiem saņemti no ģimenes ārstiem no Jūrmalas. Medicīnas iestāžu stacionāri par gripas gadījumiem aizvadītajā nedēļā nav ziņojuši.

Pacientu skaits, kuri vērsās pēc ambulatorās medicīniskās palīdzības sakarā ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām, pagājušajā nedēļā arī bija mazāks, nekā parasti ap šo laiku. Vidēji tika reģistrēti 895,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, kas ne īpaši pārsniedz pirmās novembra nedēļas rezultātus, kad tika reģistrēti 882,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

Kopš gripas sezonas sākuma, kas skaitās nedēļa no 28. septembra līdz 4. oktobrim, netika reģistrēts neviens gripas pacienta nāves gadījums.

Šī gada septembrī eirokomisāre veselības aprūpes lietās Stella Kirjakidu brīdināja par "dubultās pandēmijas" – gripas un Covid-19 – bīstamību.

Eiropas gripas sezona sākas oktobrī un pieņemas spēkā novembra vidū-decembra sākumā. Sezonālās gripas epidēmijas laikā slimo no 4 līdz 50 miljoniem cilvēku katru gadu, gadā no gripas mirst līdz 70 tūkstošiem eiropiešu, sevišķi sirmgalvji un riska grupās esošie.

Paredzēts, ka Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi – maskas, roku mazgāšana un sociālā distance – var palīdzēt samazināt arī gripas epidēmijas apmēru.

8
Tagi:
SPKC, Latvija, gripa
Pēc temata
Gripas vakcīna Latvijā iepirkta pēc desmit gadus veciem noteikumiem
Eiropai var nepietikt vakcīnu pret gripu
Ārsts pastāstīja, kā atšķirt gripu no koronavīrusa
Ārsts: rudenī vērosim gripas un koronavīrusa mijiedarbību