Aivars Lembergs

Lembergs: Latvijā valda "stulbeņi", kuri vēlas atstāt valstī 10 skolas

5623
(atjaunots 17:09 27.08.2019)
Visas reformas Latvijā tiek veiktas bez situācijas analīzes un bez mērķu uzstādījuma, kurus vēlas sasniegt, valsti vada neprofesionāļi, uzskata Aivars Lembergs.

RĪGA, 27. augusts – Sputnik. Ventspils mērs Aivars Lembergs izkritizēja Latvijas varasiestādes par reformu īstenošanu bez rūpīgas to seku analīzes. Tostarp runa ir par jauno vidējās izglītības kvalitātes kritēriju ieviešanu.

Pēc Lemberga sacītā, viņam rodas iespaids, ka valsti vada "stulbeņi", jo Latvijā kļuvis par sistēmu, ka pirms kaut kādas iniciatīvas īstenošanas, vispār neveikt nekādu analīzi.

"No 100 idejām varbūt 90 ir neīstenojamas vai utopiskas. Taču ekspertiem ir jātiek skaidrībā, jānosaka iemeslu un seku saikni, jāaprēķina, kādi iespējamie rezultāti būs pieņemami. Bet mums Latvijā jau ir kļuvis par tādu sistēmu, ka nekādi aprēķini netiek veikti," pateica politiķis radio Baltkom ēterā.

Piemēra kārtā viņš minēja skolu izglītības kvalitātes kritērijus, kurus izstrādāja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Saskaņā ar šiem kritērijiem, vidējam 12. klašu absolventu obligāto centralizēto valsts eksāmenu rezultātu indeksam ir jābūt vismaz minimāli noteiktajā līmenī. Paredzēts, ka no 2020. gada 2. janvāra līdz 2024. gada beigām šis indekss sastādīs ne mazāk par 40%, no 2025. gada 1. janvāra līdz 2029. gada beigām – ne mazāk par 50%, savukārt sekojošajos gados – ne mazāk par 60%. Šī indeksa aprēķināšanai IZM piedāvāja speciālu formulu. Gadījumā, ja izglītības iestādes neizpildīs noteiktos kritērijus, tām var tikt atņemts budžeta finansējums.

Lembergs pastāstīja, ka palūdza aprēķināt, cik ir vidusskolu, kurās šis rādītājs (tas tiek aprēķināts, balstoties uz eksāmenu rezultātiem angļu valodā, latviešu valodā un matemātikā) ir virs 60%.

"Izrādījās, ka, saskaņā ar pērnā gada eksāmenu rezultātiem, 336 vidusskolu vidū tikai desmit skolās rādītājs bijis virs 60%. Varat iedomāties, tikai desmit skolas. Piecas no tām ir Rīgā un vēl piecas – Latgalē. Vidzemē – nevienas, Kurzemē – nevienas, Zemgalē – nevienas un Rīgas apkaimē – nevienas," pateica Lembergs.

Viņš norādīja, ka, ja ierēdņi, pirms šo kritēriju apstiprināšanas, izvērtētu šodienas centralizēto eksāmenu rezultātus un pēc tam ieskatītos kartē un saprastu, kādas skolas tiks slēgtas un ar ko tas draud, viņi varbūt nesteigtos tos apstiprināt.

"Es saku, jūs vismaz kartē ieskatījāties, kur tās skolas (saskaņā ar jaunajiem kritērijiem) paliek. Tur ir kaut viena skola 50 kilometru rādiusā? Izrādījās, ka ir tādas vietas, kur nevienas skolas nav 100 kilometru rādiusā. Tuvākās kvalitātes skolas – tā ir Pirmā, Otrā, Trešā ģimnāzija, Tehniskās universitātes skola un vēl viena. Viss! Lūk kā pie mums rēķina," norādīja Lembergs.

Viņš atzīmēja, ka ierēdņi, veicot reformas, sniedz sabiedrībai maz informācijas par to, ko sevī ietver plānotās izmaiņas, nesniedz nekādas analīzes, lai pārliecinātu, ka tās ir nepieciešamas un nesīs labumu.

"Kur teikts, ka esošā situācija bija izanalizēta, izteikti piedāvājumi: kādas reformas jāveic un kādi būs gaidāmie rezultāti… Šāda dokumenta nav. Tas neeksistē dabā. Ir tikai kaut kādi slaidi. Tas viss vienkārši ir šausmīgi!" norādīja politiķis, piebilstot, ka par ir gatavs uzdāvināt dārgu konjaku tam, kurš sadabūs dokumentus ar nodokļu reformas, veselības un izglītības sistēmas reformas analīzi.

5623
Pēc temata
Krievu valodu no Latvijas bērnudārziem sāks izstumt jau septembrī
Jaunā mācību gada priekšvakarā skolās trūkst 500 pedagogu
Krievu trenere: jaunā izglītības ministre riskē "uzkarsēt" Latviju
Ilga Šuplinska vēlas sadarboties ar krievu skolām
Grūtniece, foto no arhīva

Cilvēku nav, valsts nepalīdz: kas notiek ar dzimstības līmeni Latvijā

20
(atjaunots 23:09 23.01.2021)
2020. gadā Latvija uzstādījusi jaunu antirekordu dzimstības jomā simt gadu laikā, bet 2021. gadā var pārspēt arī šo "sasniegumu": demogrāfs Ilmārs Mežs devis skumdinošu prognozi.

RĪGA, 24. janvāris — Sputnik. 2020. gadā Latvijā reģistrēti 17,5 tūkstoši jaundzimušo, bet 2021. gadā rādītājs var būt vēl mazāks. Demogrāfs Ilmārs Mežs pastāstījis par katastrofālās lejupslīdes iemesliem, stāsta Mixnews.lv.

Demogrāfs konstatēja, ka dzimstības līmeni cita starpā ietekmējuši tādi faktori, kā nepietiekams valsts atbalsts, potenciālo vecāku skaita krišanās, kā arī pandēmija Covid-19.

Pie tam pandēmijas negatīvās sekas vēl nāksies novērot 2021. gadā. Demogrāfs paskaidroja: tā kā vīruss izplatījies martā, noteiktu slēdzienu par tā ietekmi būs iespējams izdarīt pēc decembra datiem.
2021. gadā, ņemot vērā pandēmijas ietekmi situācija ar dzimstības līmeni Latvijā var kļūt vēl ļaunāka, uzskata eksperts.
Atgādināsim, ka, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2020. gada decembris izcēlies ar zemāko dzimstības līmeni pēdējo simt gadu laikā.

2020. gadā Latvijā reģistrēti 17,5 tūkstoši jaundzimušo – par 1,3 tūkstošiem, jeb 6,9% mazāk nekā 2019. gadā (18,8 tūkstoši).
Pie tam CSP atskaitījās arī par to, ka 2020. gadā mirušo skaits par 11,2 tūkstošiem pārsniedzis jaundzimušo skaitu. 2020. gada decembrī jaundzimušo bija par 1905 mazāk nekā mirušo.

Saskaņā ar CSP datiem, 2021. gada 1. janvārī Latvijas iedzīvotāju skaits sastādīja 1,894 milj. cilvēku.

20
Tagi:
dzimstība, depopulācija, Latvija
Pēc temata
Zemākā dzimstība 100 gadu laikā: demogrāfija Latvijā krītas neredzētā ātrumā
Demogrāfs: šogad dzimstība Latvijā varētu uzstādīt jaunu antirekordu
Zemā dzimstība un sociālie tīkli piebeidza slaveno Rīgas geju klubu
Latviešu skaits sarūk: dzimstība valstī samazinās jau ceturto gadu no vietas
Vakcinācija pret Covid-19, foto no arhīva

Vairāki ārsti saslimuši ar Covid-19 pēc pirmās vakcīnas, vakcinācijas tempi krītas

42
(atjaunots 19:00 23.01.2021)
Dažos gadījumos radusies nepieciešamība atcelt vakcinācijas otro posmu, jo mediķi saslimuši laika posmā starp pirmo un otro vakcīnas devu.

RĪGA, 23. janvāris — Sputnik. Vakcinācijas tempi Covid-19 būtiski kritušies – pirmajā posmā četru dienu laikā vakcīnas saņēmuši 2960 cilvēki, otrajā – tikai 2139 cilvēki, liecina Nacionālā veselības dienesta dati. Vairāki ārsti saslimuši pirms vakcīnas otrās devas.

Ceturtdien, 21. janvārī tikai 13 cilvēki divās slimnīcās saņēmuši vakcīnas otro devu Covid-19 profilaksei. Salīdzinājumam, vakcinācijas pirmā posma ceturtajā dienā vakcinējušies 698 cilvēki desmit veselības aprūpes iestādēs.
Kopumā vakcīnu pret Covid-19 saņēmis 16 541 ārsts un medicīnas darbinieks, tostarp 2139 saņēmuši abas vakcīnas devas.
Ceturtdien vakcinācijas procesā izmantotas 17 528 BioNTech/Pfizer vakcīnas devas un 1152 Moderna vakcīnas devas. Pfizer vakcīnām noteikts 21 dienas intervāls starp pirmo un otro vakcīnu, citām, ko Latvija patlaban saņem vai plāno saņemt, intervāls sastāda 28 dienas.

Fiksēti vairāki gadījumi, kuros Covid-19 vakcīnas otro devu nācies atlikt, jo starp pirmo un otro vakcīnu cilvēki inficējušies ar koronavīrusu, Imunizācijas valsts padomes vadītāja Dace Zavadska pastāstīja Latvijas radio ēterā. Viņa paskaidroja, ka ārsti, kas saņēmuši vakcīnas pirmo devu, varēs saņemt otro devu, tiklīdz izveseļosies.

Zavadska piebilda, ka otro vakcīnu izlaist nav ieteicams.

Viņa pievērsa uzmanību arī tam, ka, saskaņā ar novērojumiem, pēc otrās devas saņemšanas nepatīkamās sajūtas ir spilgtāk izteiktas. Piemēram, spēcīgs nogurums vai sāpes dūriena vietā. Taču simptomi, parasti daudzkārt mazāki, nekā pašas slimības gadījumā, ilgst tikai vienu vai divas dienas, apliecināja Zavadska.

Iepriekš Latvijas valdība atbalstīja ierosinājumu iesniegt pieteikumu par valstij papildus pieejamajām 646 510 vakcīnas CureVac devas, tātad tagad no šī ražotāja plānots iegādāties 946 510 vakcīnas devas. CureVac vakcīnas piegāde ieplānota gada pirmajā pusē.

 

42
Tagi:
mediķi, vakcinācija, vakcīna
Pēc temata
Vakcinācijas procesā Latvijā varētu iesaistīt armiju
Publicēts vakcinācijas tempu grafiks Latvijā, Lietuvā un Igaunijā
"Tas ir nepiedodami un nepieņemami": premjers neapmierināts ar vakcinācijas gaitu
Temperatūra un roku tirpšana: Austrumu slimnīca noliedz problēmas pēc vakcinācijas

Lindermans: vakcinācija Latvijā, bērnudārzu slēgšana Rīgā un "ģimenes" problēma

0
(atjaunots 23:42 23.01.2021)
Publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins pārrunāja aktuālākos jautājumus savā iknedēļas politisko notikumu apskatā.

Vai Latvijas jaunais veselības ministrs Daniels Pavļuts spēs atrisināt vakcinācijas problēmu valstī? Vai tiešām Rīgā vairs nebūs krievu bērnudārzu? Kāpēc valdībā tiek cilāts jautājums par "ģimeni"? Kāpēc Pasaules čempionāta hokejā Minskā ieplānoto maču atcelšana sāpīgāk skar Latviju, nevis Baltkrieviju?
Publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins pārrunāja aktuālākos jautājumus savā iknedēļas politisko notikumu apskatā.

0
Tagi:
bērni, vakcinācija, Mihails Gubins, Vladimirs Lindermans
Pēc temata
Le Monde publicē slepenu informāciju no Covid-19 vakcīnas apstiprināšanas dokumentiem
Rīgas mērs pastāstīja par gatavību vakcinēties un soda naudām Latvijā
"Bīstama blakusparādība": kā vakcīna pret Covid-19 sagrauj sabiedrību Latvijā
Latvijā atklāta Covid-19 vakcīnu radīto blakņu statistika
Vairāki ārsti saslimuši ar Covid-19 pēc pirmās vakcīnas, vakcinācijas tempi krītas