Slimnīcas palāta

Paņēma slimības lapu un aizbrauca sauļoties: "simulantiem" Latvijā apgrūtinās dzīvi

147
(atjaunots 19:38 29.08.2019)
2018. gadā veiktās pārbaudes liecina: 19% sūdzību par iespējamu nepamatotu slimības lapu izsniegšanu apstiprinājās, atbildību par to nes ārsts.

RĪGA, 26. augusts – Sputnik. Latvijas Labklājības ministrija un darba devēji aicina mainīt slimības lapu izsniegšanas un apmaksas kārtību, jo darbinieki nereti izmanto tās negodīgi, bet kompānijas tā rezultātā cieš zaudējumus, vēsta Latvijas Radio.

Pēc Darba devēju konfederācijas jurista Jāņa Pumpiņa sacītā, regulāri slimo tikai ap 10% uzņēmumu darbinieku, un daudzi aktīvi izmanto pagaidu darbnespējas lapas. "Bieži vien sezonas darbinieki, ņemot A slimības lapas pēdējās darbadienās, neierodoties. Tas vēl vairāk saasina darbaspēka problēmas," norādīja Pumpiņš.

Konfederācijā uzskata, ka ir jāsamazina darbnespējas dienu skaits, kurus apmaksā pēc slimības lapas A. Latvijā šis periods ir lielākais Baltijā, kas traucē ekonomikas attīstībai.

"Mēs neesam konkurētspējīgi Baltijas valstīs. Latvijā A lapas ilgums, ko apmaksā uzņēmums, ir 10 dienas, bet Igaunijā – 8, bet Lietuvā – 7 dienas," pateica Pumpiņš.

Laikā, kad darbinieks atrodas uz slimības lapas, uzņēmumam ir ne vien jāmaksā viņam, bet arī jācieš papildu zaudējumi, apmaksājot virsstundas tiem, kas veic trūkstošā darbinieka darbu.

Ir arī tādi, kuri noformē slimības lapu bez pienācīga pamatojuma. Bet lai spētu pierādīt katru šādu gadījumu, ir jālūdz Veselības inspekcija izvērtēt slimības lapas izsniegšanas likumību. Saskaņā ar Veselības ministrijas datiem, pērn nodarbinātajiem tika izsniegti vairāk nekā 900 tūkstoši īslaicīgās darbnespējas lapu. Turklāt izsniegto A lapu (līdz 10 dienām – tos apmaksā darba devējs) un B lapu (no 11. dienas, kad slimība ievelkas, vai arī runa ir par grūtniecības atvaļinājumu, dzemdībām vai bērnu aprūpi – apmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra) skaits bijis aptuveni vienāds. Visvairāk slimības lapu noformē cilvēki divās vecuma kategorijās: 28-36 un 56-63 gadi. Lielākā daļa darbinieku slimo ne ilgāk par divām nedēļām.

Veselības ministrija neuzskata, ka Latvijā ir daudz simulantu. 2018. gada pārbaudes liecina: 81% sūdzību par iespējamu nelikumīgu slimības lapu izsniegšanu netika apstiprināti – lielāko daļu lapu cilvēki ņem, jo patiešām ir saslimuši. Par nelikumīgu slimības lapas izsniegšanu atbildība gulstas uz ārsta, savukārt atklātajam "simulantam" nāksies atgriezt viņam izmaksāto īslaicīgās darbnespējas pabalstu.

Neraugoties uz to, Darba devēju konfederācija uzskata, ka ir nepieciešama diskusija par slimības lapu apmaksu. Piemēram, Igaunijā netiek apmaksātas pirmās trīs slimības dienas, bet Latvijā tikai viena.

Labklājības ministrijā atzīst: speciālā budžeta izmaksas slimības lapu apmaksai pieaug. 2018. gadā šiem mērķiem bijuši nepieciešami 85 miljoni eiro, savukārt 2019. gada pirmajā pusgadā – jau 100 miljoni. Ministrija grasās ķerties klāt šim jautājumam. Pēc diskusijām ar virkni organizāciju tika apzīmēts jautājumu loks – tos apkopos Ministru Kabineta ziņojumam. Dokuments nonāks uz valdības galda šī gada beigās vai arī nākamā gada sākumā.

147
Pēc temata
Latvijas iedzīvotājiem liks mazāk slimot, vai iet uz darbu slimiem
Reirs apsolīja, ka 270 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju sāks maksāt vairāk nodokļu
Ekonomija uz slimības lapu rēķina: valsts slimības pabalstos izmaksāja par 32 miljoniem eiro vairāk
Ticīgie baznīcā, foto no arhīva

Covid-19 dīvainības: dievkalpojumi atļauti, fitness aizliegts

17
(atjaunots 17:00 21.10.2020)
Cilvēku skaita ierobežojumi iekštelpās un ārpustelpās netiek attiecināti uz reliģiskajām organizācijām.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Uz dievkalpojumiem neattiecas Latvijā ieviestie pulcēšanas ierobežojumi, vēsta Mixnews.lv.

No 14. oktobra obligāta sejas masku lietošana ir ieviesta tirdzniecības vietās, stacijās, lidostās, ostās, reliģijas un kultūras iestādēs, izņemot pasākumus, kur apmeklētāji sēž konkrētās sēdvietās, ievērojot distanci savā starpā.

Maskas ir jālieto muzejos, izstāžu zālēs, bibliotēkās, tai skaitā arī šo iestāžu darbiniekiem, ja viņi nav atdalīti no apmeklētājiem ar fizisku barjeru.

No 17. oktobra privātos pasākumos iekštelpās drīkst pulcēties ne vairāk par 30 cilvēkiem. Cilvēku skaits privātos pasākumos ārpustelpās ir samazināts līdz 300.

Taču, kā paziņoja Tieslietu ministrijā, dievkalpojumi neskaitās nedz privāti, nedz publiski pasākumi, un pret tiem šie ierobežojumi nav pielietojami.

Pēc Tieslietu ministrijas pārstāves sacītā, šī pozīcija tika izveidota vēl pirms pirmā Covid-19 viļņa pavasarī.

"Arī turpmāk Tieslietu ministrija un reliģiskās organizācijas pieturēsies pie šāda traktējuma. Tas nozīmē, ka uz reliģiskajām organizācijām neattiecas tādi noteikumi kā cilvēku skaita ierobežojums iekštelpās un ārtelpās," paskaidroja Nozaru politikas departamenta direktora Olga Zeile.

Taču citi reliģiskie pasākumi, kuri nav dievkalpojumi, piemēram, bēres, kristības vai kāzas, skaitās privāti pasākumi, un uz tiem minētie ierobežojumi tiek attiecināti.

Atzīmēsim, ka iepriekš pie Ministru kabineta ēkas notika protesta akcija pret aizliegumu rīkot iekštelpās grupu sporta treniņus un interešu pulciņu nodarbības.

Aizritējušajā diennaktī, saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra informāciju, tikai veikti 5312 koronavīrusa testi, tika atklāti 188 jauni inficēšanas gadījumi. Covid-19 pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem ir 3.5%.

​Kopumā pandēmijas laikā Latvijā saslimušas 3797 personas un 1341 izveseļojusies.

17
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Bet kā tad Covid-19: NATO valstis turpina sūtīt karavīrus uz mācībām Latvijā
Galvenais infekcionists: Covid-19 uzliesmojumi turpināsies, kamēr robežas ir vaļā
Iztaisīs divās dienās ar nosūtījumu: Latvijā maina Covid-19 testēšanas kārtību
Lāpu gājiens notiks, neraugoties uz aizliegumu? nacionālisti sadumpojās pret Covid-19
Latvijas prezidents Egils Levits, foto no arhīva

Latvijā jāveido "domu policija"? Urbanovičs par prezidenta aicinājumiem jauniešiem

30
(atjaunots 15:58 21.10.2020)
Latvijā krievvalodīgajiem nākas meklēt kompromisu starp pilsoņa pienākumu "veidot kopēju pasaules redzējumu" un dabisku vēlmi "pilnībā izteikt vārdos to, ko viņš patiesi jūt", norādīja Jānis Urbanovičs.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Latvijas prezidents Egils Levits mudina papildus Valsts valodas inspekcijai izveidot arī "domu policiju". Šādu viedokli pauda partijas "Saskaņa" līderis, Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs, komentējot valsts vadītāja aicinājumu jauniešiem kļūt par latviešu valodas sargiem.

Atgādināsim, ka Levits pagājušajā nedēļā vērsās pie jauniešiem ar aicinājumu runāt un domāt latviski, kā arī rūpēties par to, lai valoda netiek piesārņota ar aizguvumiem no svešvalodām. Levits atzina, ka svešvalodas zināt ir nepieciešams un noderīgi, taču "tikai dzimtajā valodā mēs varam pilnībā izteikt vārdos to, ko mēs patiesi jūtam".

Deputāts Jānis Urbanovičs, komentējot prezidenta aicinājumu, atgādināja, ka Latvijā aptuveni trešdaļai iedzīvotāju valsts valoda nav dzimtā valoda, un Levits, kurš kādreiz solīja būt par visas tautas prezidentu, šo cilvēku kategoriju nolēma nepamanīt.

"Valsts prezidents aicina mūs visus ne tikai runāt, bet arī domāt valsts valodā. Pilsonim ir pienākums to darīt "konsekventi", jo "kopēja valoda – neatkarīgi no tautības, izcelsmes un citiem faktoriem – veido kopēju pasaules redzējuma, informācijas un diskusiju telpu", tā norāda E.Levits.

Pieņemu, ka šāds uzstādījums izriet no viņa personīgā dzīves gājuma. No tā secināms, ka mūsu tagadējam prezidentam līdz ar pilsonības statusu vairākkārt nācies mainīt valodu, kādā viņš domā.  

Taču prezidents ir godīgs un atklāti atzīst – "tikai dzimtajā valodā cilvēks var pilnībā izteikt vārdos to, ko viņš patiesi jūt".

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 60.8% Latvijas iedzīvotāju valsts valoda ir arī  dzimtā valoda. Atlikušajiem 39,2% grūtāk – jāmeklē saprātīgs vidusceļš starp pilsoņa pienākumu "veidot kopējo pasaules redzējumu" un dabisku vēlmi "vislabāk izteikt vārdos to, ko cilvēks jūt".

"Bez latviešu valodas nebūtu mūsu Latvijas valsts," apgalvo E.Levits.

Es piekrītu, ka latviešu valodai ir tiesības Latvijā  būt aizsargātai un privileģētai. Taču mūsu valsts – tā ir daudzu tautību, daudzu kultūru klātbūtne un mijiedarbība, kas padara mūs bagātākus daudzos veidos. Tiem 40%, kurus valsts prezidents kārtējo reizi izliekas neredzam, ir tiesības sagaidīt, lai valsts cieņpilni risinātu šo problēmu starp viņu tiesībām lietot savu dzimto valodu un valsts valodas īpašo statusu.  Tā vietā E.Levits, kurš reiz solījās būt visas tautas prezidents, nu mudina, ka  valsts valodas inspekcijai papildus vajadzētu  ieviest arī "domu policiju"…

Kaut kur mēs jau to esam lasījuši, vai ne?"

30
Tagi:
latviešu valoda, Egils Levits, Jānis Urbanovičs
Pēc temata
Paldies prezidentam: krievvalodīgie politiķi izsmej Levitu

Trīskāršs trieciens pandēmijai: Krievijā sāk testēt trešo vakcīnu pret koronavīrusu

0
(atjaunots 20:14 21.10.2020)
Krievijā sākušies trešās vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumi, kuru izveidoja M. Čumakova vārdā nosauktajā centrā. Tās radītāji cer, ka decembrī Veselības ministrija piereģistrēs jauno preparātu un līdz gada beigām sāksies tā masveida ražošana.

Iepriekš valsts reģistrāciju izgāja arī vakcīna, kuru izstrādāja Novosibirskas zinātniskais centra "Vektor". Tāpat noslēgumam tuvojas pasaulē pirmās vakcīnas "Sputnik V" izmēģināšana. Šobrīd notiek trešais Krievijas preparāta testēšanas posms ārzemēs, no tā iznākuma būs atkarīgas vakcīnas perspektīvas starptautiskajā tirgū.

0
Tagi:
vakcīna, Krievija
Pēc temata
Jauns izrāviens: Krievijā piereģistrēta otrā vakcīna pret Covid-19
Krievijas vakcīna pret Covid-19 var parādīties NVS
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes