Autobrauciens ar Latvijas karogiem Liepājā. Foto no arhīva

"Kurina naidu Latvijā": deputāts par Nacionālā bloka meliem

146
Nacionālais bloks sacēla "vētru ūdens glāzē" Latvijā, publicējot līksmes pilnu paziņojumu par krievu valodas iznīcināšanu Rīgas bērnudārzos. Rīgas domes deputāts Vadims Faļkovs pastāstīja, kā viss notika patiesībā.

RĪGA, 26. augusts – Sputnik. Skandalozais Nacionālās apvienības paziņojums par to, ka Rīgas dome esot atbalstījusi krievvalodīgo grupu skaita samazināšanas plānu Rīgas bērnudārzos, izrādījās meli. Tas, ka šajā jautājumā Rīgas domē netika pieņemts nekāds lēmums, personīgi apstiprināja Sputnik Latvija gan Rīgas domes Izglītības komitejas priekšsēdētāja vietniek Jefimijs Klementjevs, gan bijušais Rīgas mērs, Rīgas domes Izglītības komitejas loceklis Dainis Turlais, gan sabiedriskais aktīvists Konstantīns Čekušins.

Bija zināms, ka Rīgas domes Nacionālā bloka priekšsēdētājs Dainis Locis pirms dažiem mēnešiem iesniedza pieteikumu par to, lai jautājums tiktu izskatīts. Rīgas dome to izskatīja un apsprieda, un viss.

Rīgas domes deputāts Vadims Faļkovs savā Facebook lapā publicēja paziņojumu par to, kā viss bija patiesībā. Nacionālā bloka paziņojumu viņš nosauca par provokāciju un norādīja, ka tieši ar šādiem izlēcieniem nacionālisti "kurina naidu Latvijā". Tas ir tas pants, kuru Valsts drošības dienests parasti mīl inkriminēt krievvalodīgiem politiķiem un aktīvistiem, kuri cenšas aizstāvēt Latvijas krievu tiesības runāt un mācīties dzimtajā valodā.

Faļkovs paskaidroja, ka Rīgas domes Izglītības komisijas sēdē gan valdošās koalīcijas – "Saskaņa" un "Gods kalpot Rīgai", – gan opozīcijas deputātu uzstāšanās vadmotīvs bija viedoklis, ka vecākiem jābūt brīvām izvēles tiesībām bērnudārzā ar kādu mācību modeli (latviešu, bilingvālu, lingvistiskās mazākumtautības) sūtīt savu bērnu. Un bērniem ir jābūt pilnām tiesībām iegūt pirmsskolas izglītību dzimtajā valodā.

Tā, pēc Faļkova sacītā, deputāti atbildēja uz Nacionālās apvienības provokāciju, kad tika iesniegts pieteikums ar piedāvājumu par pirmsskolas izglītības pāreju uz latviešu valodu.

Nacionāļu "augstsirdība"

Lūk, kā tajā sēdē notikušo apraksta Faļkovs.

"Paši nacionāļi "sapinās savās liecībās". Savā runā Dainis Locis norādīja, ka par mērķi liek vienīgi latviešu valodas mācību uzlabošanu, nevis bērnudārzu pāreju uz latviešu valodu. Un saceltajā troksnī apsūdzēja "nedraudzīgos medijus".

"Nācās nolasīt viņam virsrakstu viņa paša parakstītajai vēstulei "Par Rīgas domes pirmskolas izglītības iestāžu pāreju uz mācībām valsts valodā" un pavaicāt, kurš vēl, pēc viņa domām, varēja nepareizi saprast šo virsrakstu no 11 vārdiem?

Locis sāka izlocīties, ka esot jālasa nevis virsraksti, bet gan paša iesnieguma teksts. Un pats viņš uzstājas par to, ka tie bērni, kuru vecāki vēlas, lai viņu atvases varētu iegūt pirmsskolas izglītību dzimtajā valodā, varētu to īstenot. Pašā iesniegumā par šāda veida nacionāļu "augstsirdību" nav neviena paša vārda.

Nācās Loča kungam norādīt, ka gan virsraksts neatbilst cerībām, gan saturā nav nekādu pieminējumu par vecāku tiesībām uz bērnudārziem ar mācībām lingvistisko grupu valodā.

Tādēļ, manuprāt, nacionāļu iesniegtais pieteikums ir vistīrākā provokācija, kuras mērķis ir kurināt naidu sabiedrībā."

 

Latvija pārkāpj Satversmi

Savā publikācijā Faļkovs raksta, ka komiteja patiesībā tajā sēdē apsprieda departamenta atskaiti par situāciju bērnudārzos un par pedagogu trūkumu. Un deputāti nolēma: "Pieņemt zināšanai Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta sagatavoto informāciju", nevis Nacionālās apvienības neskaidrā pieteikuma saturu, kuram mediji veltīja tik daudz "vētras ūdens glāzē".

Deputāts vēlreiz uzsvēra, ka nekāda balsojuma par šo jautājumu nedz komitejā, nedz domē nav bijis. Savukārt bez balsojuma nekādas izmaiņas domes līmenī nav iespējams pieņemt, lai arī cik stipri to vēlētos departaments, Nacionālā apvienība vai vēl kāds.

Faļkovs uzsver, ka vecākiem jābūt brīvām izvēles tiesībām, bērnudārzā ar kādu mācību modeli (latviešu, bilingvālu, lingvistiskās mazākumtautības) sūtīt savu bērnu. Un bērniem ir jābūt pilnām tiesībām iegūt pirmsskolas izglītību dzimtajā valodā.

Iepriekš Krievijas pastāvīgā pārstāvja vietnieks EDSO Vladimirs Žeglovs ar nožēlu konstatēja, ka šādas darbības ne vien pārkāpj Latvijas starptautiskās saistības, bet arī tās nacionālo likumdošanu: Latvijas Satversmes 91. pantā teikts, ka "visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas". Satversmes 114. pants paredz, ka "personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību".

"Tādējādi centieni virzīt šo plānu caru Rīgas pašvaldību ir Latvijas vadības diskriminējošās politikas turpinājums, kuras mērķis ir piespiedu un paātrinātā kārtā asimilēt krievvalodīgos iedzīvotājus. Tas ir pretrunā ar krievu un latviešu kopienu saliedēšanas un integrācijas koncepciju, par kuru Latvijas Republikā tik daudz runā visaugstākajā līmenī.

Šim apstāklim jau pērn pievērsa uzmanību Krievijas Ārlietu Ministrs S.V. Lavrovs savos vēstījumos esošajām EDSO priekšsēdētājam Itālijas ārlietu ministram A. Alfāno un EDSO ģenerālsekretāram T. Gremingeram," pastāstīja Žeglovs.

Viņš atgādināja, ka Krievijas regulāri apspriež jautājumu Organizācijā par Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju diskriminācijas nepieļaujamību.

146
Temats:
Izglītība latviešu valodā - latviskuma stiprināšana vai fašisms? (135)
Eiro

Latvijas panākumu stāsts: ekonomisti atklājuši patiesību par vidējo algu 1100 eiro apmērā

13
(atjaunots 12:08 04.06.2020)
2020.gada pirmajā ceturksnī alga par pilnas slodzes darbu pirms nodokļu nomaksas Latvijā sasniedza 1100 eiro – par 6,8%, jeb 68 eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Tie ir Centrālās statistikas pārvaldes dati. Nebūt ne visi ekonomisti ir vienisprātis ar tiem.

RĪGA, 4. jūnijs — Sputnik. 2020.gada pirmajā kvartālā vidējā alga pirms nodokļu nomaksas kritusies par 1,2% salīdzinājumā ar 2019.gada pēdējo ceturksni. Tā ir ilggadēja tendence, jo gada nogalē nereti tiek piešķirtas prēmijas un citas naudas balvas, turklāt parasti plašām masām gada beigas ir ražīgākas nekā sākums, stāsta lietišķais izdevums "Biznes Segodņa".

Bet kā tad īsti ir ar reālo, izmaksāto naudu? Vidējā alga neto šī gada pirmajā ceturksnī bija 812 eiro – par 6,3% lielāka nekā gadu iepriekš, taču par 0,8% mazāka, nekā 2019.gada pēdējā ceturksnī. Neto algas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu celšanos, sastādīja 3,4%.

Latvijas universitātes ekonomists Laimonis Sīmanis komentēja:

- Vidējā alga – tā ir kā vidējā temperatūra slimnīcā. Tā neataino reālo situāciju sabiedrībā un ir ļoti ērta atskaitēm. Mums valstī patiešām ir tāda ļaužu kasta, kas saņem ļoti lielas algas – politiķi, valsts uzņēmumu vai kompāniju un struktūru vadītāji, kuri sēž uz valsts grantiem un Eiropas naudas. Ir šauru, deficītu speciālistu kategorija, kuri tāpēc saņem algā, no Latvijas viedokļa, labu summu ar četriem cipariem.

Taču visvairāk valstī ir cilvēku, kuri ik mēnesi spiesti savilkt galus kopā ar, maigi sakot, pieticīgiem ienākumiem, zemākiem par iztikas minimumu. Saliekot kopā oficiālos ienākumus, ko saņem visi ar "deputātu" algām, un visi, kas iztiek ar mininālo algu, mēs saņemam tos pašus 1100 eiro. No šīs summas varam secināt tikai vienu: pirmo ienākumi aug kā sēnes pēc lietus uz otro rēķina.

Kas ar algām tālāk? Par to stāsta Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste:

- Mēs gaidām, ka vidējās algas bruto pieaugums šogad kopumā atradīsies stagnācijā, citiem vārdiem sakot, - būs tuvs nullei. Pirmais ceturksnis vēl rādīja visai krasu pieaugumu, bet otrajā ceturksnī mēs varējām saskatīt lejupslīdi. Tālākie notikumi darba tirgū saistīti ar epidemioloģiskās situācijas attīstību – cik lielā mērā tiks mīkstināti ierobežojumi un cik efektīvi un plaši pieejami būs valsts atbalsta pasākumi.

13
Tagi:
alga, Latvija
Pēc temata
Tev nepienākas, neesi kārtīgi ēdis! Kā Latvijā dala pabalstus
Ceturtā daļa darbinieku Latvijā saņem 450 eiro algu un mazāk
Vidējā alga Latvijā pirmajā ceturksnī – 812 eiro pēc nodokļu nomaksas
Kā mainījies darba tirgus Latvijā: patlaban pieprasītākās profesijas
Twitter

"Attīram mūsu informatīvo lauku": deputāts aicina latviešus nelietot kirilicu

23
(atjaunots 09:20 04.06.2020)
Rīgas domes deputāts Ģirts Lapiņš vērsies pie latviešiem ar aicinājumu attīrīt informatīvo lauku no krievu valodas, tomēr kaut kas ir aizgājis greizi.

RĪGA, 4. jūnijs — Sputnik. Nacionālās apvienības pārstāvis Ģirts Lapiņš laidis klajā aicinājumu latviešiem. Viņa lapā Twitter publicētais aicinājums drīzāk atgādina izmisuma kliedzienu. Tas skāra politiķim, šķiet, ļoti sāpīgu tēmu – krievu valodas pastāvēšanu Latvijā.

"Latvieši, lūdzu nedalieties ar gudrībām un jokiem kirilicā! Attīram mūsu informatīvo lauku no krievu valodas," uzrakstīja Ģirts Lapiņš.

​Savu aicinājumu politiķis nepaskaidroja, tomēr, domājams, viņa argumenti slēpjas mazliet agrāk publicētajā tvītā.

"Es īsti nesaprotu kādēļ man trolejbusā kko stāsta krievu valodā, kādēļ ieejot RIMI skan garš stāsts krieviski? Tas tiem, kas 60 gadus dzīvojot Latvijā tā arī nav iemācījušies latviski? Tas tiešām nepalielina viņu motivāciju," sūkstījās Ģirts Lapiņš.

​Tomēr kaut kas ir aizgājis greizi – politiķa aicinājums nejokot kirilicā radījis gluži pretēju efektu.

Latviešu valodā runājošie Twitter lietotāji aizstāvēja krievu valodu un pasmējās par Ģirtu Lapiņu... kirilicā.

"- Hallo, Bērziņš ir? - Нет его. - A kur viņš? - А Курвинш у нас вообще не работает," Māris Ūdris atgādināja politiķim anekdoti.

​"Labrit! — Плохо побрит," vēl vienu joku ar kirilicu atcerējās Māris Ūdris.

​Sociālo tīklu apmeklētāji atsauca atmiņā arī memus no krievu kino klasikas:

​​"Es sapratu, kur ir jūsu nelaime. Jūs esat pārāk nopietni. Nopietna seja – tā vēl nav prāta pazīme, kungi. Visas muļķības uz zemes tiek pastrādātas tieši ar tādu seju... Smaidiet, kungi... Smaidiet..." citātu no filmas "Tas pats Minhauzens" atsauca atmiņā Uldis Ziediņš.

​"Ievērosim multukulturālisma principus!" aicināja Andrejs Teteris.

​"NA biedrs iestājies Tvitera joku policijas Pareizās valodas nodaļā," izteica pieņēmumu Jānis.

​"Kā gribu, tā jokoju," Rīgas domes deputātu pakaitināja Helmuts Caune.

​"Ko kliedz latvieši, kad ar āmuru trāpa pa pirkstu?" latviešu valodas aizstāvim krieviski pajautāja Andrejs Bikovs.

​"Es nemāku krieviski," politiķi patroļļoja lasītāja ar lietotājvārdu "pilnīgi neadekvāta māmiņa".

​"Manuprāt, jo vairāk valodas pārzini, jo plašāks ir tavs informācijas lauks," deputātam attrauca Dzintars.

​"Joki kirilicā apdraud latviešu valodu? Nopietni? Tas ir vienkārši nožēlojami!" viedokli pauda rilekta.

​Daži komentētāji jautājumu ņēma nopietni.

"LV jaunieši ir zaudētāji, ka neprot krievu val. Darba pārrunās vienmēr priekšroka krievu jauniešiem, jo perfekti runā abās. Privātajā sektorā tiem vienmēr vispirms tiks dota iespēja, jo valodu zināšanas ir bonuss. Žēl, ka PSRS mantojuma dēļ, LV jaunieši kļuvuši nekonkurētspējīgi," raksta komentētāja ar lietotājvārdu "Sēj un pļauj".

​"Lūdzu neaizmirst arī par angļu valodu. Vismaz mans informatīvais lauks visvairāk ir piesārņots ar to," — deputātam ieteica Kaspars Locs.

​"Savu informatīvo telpu jūs varat aprobežot kaut vai ar 0 valodām. Liela daļa progresīvo cilvēku tomēr saprot, lasa un spēj sazināties vairākās valodas," Lapiņam attrauca Arturs Avstreihs.

​Atgādināsim, ka valsts valodas statuss Latvijā ir tikai latviešu valodai, krievu valoda saņēmusi svešvalodas statusu, lai arī par dzimto to uzskata 40% iedzīvotāju. Krieviski mājās runā 37,7% iedzīvotāju. Pie tam nebūt ne visi mājās runā dzimtajā valodā – oficiālā statistika liecina, ka 37% laulību Latvijā ir jauktas.

23
Tagi:
sociālie tīkli, latviešu valoda, Nacionālā apvienība, Latvija
Pēc temata
"Krāj naidu pret krievisko": latviete sašutusi par svešvalodas mācību kvalitāti
"Bērnam dara pāri, latviešu valoda kaitē": vecāki par mācībām "pareizajā" valodā
Bez krievu valodas – tikai uz Īriju: latvietis sūdzas par darba trūkumu
"Pārstājiet lietot krievu valodu": latviešu Twitter satracinājusi uzņēmuma reklāma
LADA 4x4 Vision

Pēc "Ladas" uz Krieviju: AutoVAZ vairs netirgos automašīnas Latvijā

0
(atjaunots 13:22 04.06.2020)
Krievijas automašīnu gigants AutoVAZ izved zīmolu "Lada" no Eiropas Savienības tirgus, tomēr, iespējams, atgriezīsies ar jaunu modeli.

RĪGA, 4. jūnijs — Sputnik. Lada Automobile GmbH Deutschland – automašīnu Lada ģenerālais izplatītājs Eiropā, kā arī Krievijas automašīnu kompānija "AutoVAZ" apstiprināja informāciju par to, ka zīmols "Lada" pamet Eiropas Savienības tirgu, vēsta Gazeta.ru.

Aiziešanas iemesls – stingrāku ekoloģisko standartu pieņemšana ES.

AutoVAZ direktors sabiedrisko sakaru jautājumos Sergejs Iļjinskis paskaidroja, ka kompānijai nav izdevīgi ieguldīt līdzekļus, lai modificētu dzinējus atbilstoši jaunajiem ekoloģijas standartiem, jo automašīnu Lada pārdošanas apjomi ES ir visnotaļ pieticīgi.

Zināms, ka automašīnu Lada pēdējā partija pameta AutoVAZ ekskluzīvā importētāja noliktavu Vācijā 2020.gada martā.

"Lada Deutschland" pārstāvis informēja, ka tagad noliktavās palikušas tikai dažas automašīnas Lada Vesta standarta komplektācijā. Pārējās automašīnas ir pārdotas.

ES pieejamo automašīnu "Lada" līnijā bija iekļauta Lada Granta, Lada Vesta un 4x4 (Niva). Pie tam, kā atzīmēja eksperts Sergejs Ifanovs, Niva ir labi pazīstams un iemīļots modelis Eiropā.

Acīmredzot, zīmols "Lada" vairs Eiropas Savienības tirgū neatgriezīsies. Tā iemesls ir alianses Renault-Nissan-Mitsubishi (tajā strādā arī Krievijas "AutoVAZ") jaunā mārketinga politika.

Jaunā mārketinga politika pieņemta atbildei uz pandēmijas radītās krīzes izaicinājumiem. Jaunās doktrīnas pamatā ir tēze, ka Renault un Davia ieņems dominējošās pozīcijas tirgū, bet citi alianses dalībnieki var prezentēt savus modeļus tikai gadījumā, ja tie neradīs konkurenci jau minētajiem.

Tomēr AutoVAZ pieļāva, ka varētu atgriezties Eiropas Savienības automašīnu tirgū patstāvīgi, tagad jau ar jaunu zīmolu.

Savukārt pagaidām tie, kuri vēlas nopirkt "Lada", būs spiesti braukt tai pakaļ uz Krieviju. Labi, ka Krievijas robeža Latvijā nav tālu.

0
Tagi:
automašīnas, Krievija, Latvija
Pēc temata
Latvijā trūkst rezerves daļu, gaidiet zādzības: kādas automašīnas ir riska zonā
Pircējiem Vācijā prezentē jaunās Lada Vesta
Čīlē nejauši atrasts vienīgais mikroautobuss RAF-977 "Latvija" pasaulē