Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga

Tas radīs problēmas gan bērniem, gan skolotājiem: Vanaga par izglītības latviskošanas norisi

37
(atjaunots 10:48 24.08.2019)
Pirms pārmetumu izteikšanas skolotājiem sakarā ar nepietiekamām latviešu valodas prasmēm, derētu viņiem palīdzēt to apgūt; vēl lielāka problēma – izglītības pārmaiņu negatīvā ietekme uz bērniem, uzsvēra LIZDA vadītāja.

RĪGA, 24. augusts – Sputnik. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga Sputnik Latvija intervijā komentēja Nacionālā bloka plānus par forsētu latviešu valodas izmantošanas paplašināšanu Rīgas pirmsskolas izglītības iestādēs.

Nacionālās apvienības Facebook lapā iepriekš parādījās informācija par to, ka Rīgas domes Izglītības komiteja 22. augusta sēdē esot apstiprinājusi konkrētu nacionālistu plānu par krievu bērnudārzu pāreju uz latviešu valodu. Izrādījās, ka Nacionālais bloks pieņēma vēlamo par esošo – komitejā notikusi vien diskusija, nekāds dokuments netika apstiprināts. Taču šī jautājuma apspriešana turpināsies Rīgas domes sēdē, un Nacionālā bloka deputāti negrasās atkāpties.

Vanaga uzskata, ka lēmums par bērnudārzu pāreju uz latviešu valodu būs absolūti atbilstošs spēkā esošajai Latvijas likumdošanai (vidusskolas pabeigs pāreju uz mācībām latviešu valodā jau 2020./2021. mācību gadā). Taču tas viss neatceļ problēmu esamību, ko nevar ignorēt pat tie, kas pilnībā atbalsta šos pasākumus.

"Kādas metodes tam tika izmantotas? Vai bija pietiekama komunikācija ar vecākiem, ar skolēniem? Vai bija pietiekami atbalsta mehānismi, sevišķi ņemot vērā to, ka skolotājam tagad ir pienākums zināt latviešu valodu augstākajā līmenī. Reforma bija jāveic korektāk," paskaidroja Vanaga LIZDA pozīciju.

Vanaga paziņoja, ka sākumā bija jānodrošina skolotājiem kursi, lai pastiprinātu viņu latviešu valodas prasmes, bet šos kursus piedāvāja tikai pēc reformas apstiprināšanas, kad LIZDA kā arodbiedrība aktualizēja šo problēmu. Turklāt daudzi skolotāji ir pirms pensijas vecuma cilvēki, viņiem ir vēl grūtāk visu apgūt.

Taču galvenais, kā saka Vanaga, visas šis straujās pārmaiņas ietekmēs bērnus. Bet bērni nekādā gadījumā nedrīkst ciest.

LIZDA priekšsēdētāja paskaidroja, ka bērniem var būt atšķirīgs latviešu valodas zināšanu līmenis un ir jānodrošina speciāli materiāli un bilingvāli instrumenti, lai bērni normāli justos.

Tādēļ, pirms kādam kaut ko pārmest, ka kāds neprot latviešu valodu nepieciešamajā līmenī, ir jānodrošina tam viss nepieciešamais – atbalsta mehānismi gan skolēniem, gan skolotājiem, konstatēja Vanaga.

Taču viņa paziņoja, ka, kolīdz bērnudārzu pāreja uz latviešu valodu tiks pabeigta, vecākiem, kuri vēlas sūtīt bērnus uz krievu bērnudārzu, vairs nebūs variantu, jo likums ir likums.

"Tā ir Latvija. Latviešu valoda ir valsts galvenais simbols," uzsvēra Vanaga.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, krievu vecāki Rīgā jau ir izjutuši krievu valodas izstumšanas no pirmsskolas izglītības negatīvās sekas – daži bērni kļuvuši agresīvāki, dažiem tiek novēroti runas attīstības kavējumi.

37
Temats:
Izglītība latviešu valodā - latviskuma stiprināšana vai fašisms? (110)
Pēc temata
KF par nacionāļu plāniem: Tālāk latviskos mazbērnu novietnes un dzemdību namus?
Tiesas nelīdzēs: LKS gatavo jaunu akciju krievu skolu aizsardzībai
Jaunā mācību gada priekšvakarā skolās trūkst 500 pedagogu
KF pastāvīgā pārstāvniecība EDSO nosodīja krievu skolu likvidāciju Latvijā