Mācību tāfele. Foto no arhīva

Mitrofanovs: valodas ierobežojumu dēļ Latvijā pasliktinās izglītības kvalitāte

34
(atjaunots 22:31 23.08.2019)
Latvijas Universitātes reitingā vairākas reizes atpaliek no kaimiņvalstu augstskolām, taču tas nemaina pašnāvniecisko uzstādījumu uz latviešu valodas pašpietiekamību izglītībā, uzskata Mitrofanovs.

RĪGA, 24. augusts – Sputnik. Izglītības kvalitāte Latvijā pasliktinās dēļ tā, ka varasiestādes ierobežo krievu valodas izmantošanu valstī, paziņoja Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs un bijušais Eiropas Parlamenta deputāts Miroslavs Mitrofanovs RIA Novosti.

Šonedēļ kultūras ministrs Nauris Putnulis paziņoja, ka uzstājas pret "krievu valodas pašpietiekamību" Latvijā.

"Latvijā ir tikai divas grupas krievu, kuriem dzimtā valoda ir pašpietiekama, – tūristi un pensionāri. Strādājošie un studējošie cilvēki runā latviski, krieviski un bieži vien arī angliski. Apsūdzība "krievu valodas pašpietiekamībā" attiecībā uz šiem cilvēkiem izskatās nejēdzīgi," uzskata Mitrofanovs.

"Un pat tas fakts, ka Latvijas Universitātes pēc reitinga vairākas reizes atpaliek no kaimiņvalstu augstskolām, nemaina pašnāvniecisko uzstādījumu uz latviešu valodas pašpietiekamību izglītībā," piebilda viņš.

Viņš uzskata, ka dēļ tā, ka Latvijā ierobežo citu valodu izmantošanu, pasliktinās izglītības kvalitāte.

"Lai nebūtu nekādas konkurences no talantīgāku un svešvalodas protošu profesoru puses. Lai jau labāk savējais – ar klibu un šķību prātu, bez zinātniskiem nopelniem un starptautiskas atzinības, toties ar ideālu latviešu valodu. Un lai pēc tā seko izolācija un degradācija, toties savējos iekārtojām… Nacionālā elite – muļķu kuģis, kurš droši iet uz rifiem," nobeigumā sacīja Mitrofanovs.

2017. gadā aptuveni trešdaļa Latvijas privāto augstskolu studentu mācījās krievu valodā.

Kopš šī gada 1. janvāra spēkā stājās Augstākās izglītības likuma 56. panta grozījumi, kuri faktiski aizliedza pasniegt augstskolās krievu valodā (tostarp privātās augstskolās).

Pirms mēneša Latvijas Satversmes tiesa ierosināja lietu sakarā ar šīs normas atbilstību Satversmei. Partijas "Saskaņa" deputāti, kuri iesniedza prasību, uzskata, ka šī norma ierobežo dibinātāju un augstskolu pasniedzēju brīvību savas akadēmiskās darbības veidošanā, tādējādi ierobežojot tiesības uz izglītību, kuras izteiktas 112. pantā Satversmē.

Pasniegt augstskolās joprojām varēs kādā no ES valodā, taču valsts augstskolās tas būs iespējams tikai noteiktos gadījumos – ārzemju studentiem un programmās, kuras paredzētas starptautiskas sadarbības līgumos. Turklāt ārzemju studentiem obligāti ir jāapgūst latviešu valoda, ja studijas ilgst vairāk nekā sešus mēnešus.

34
Temats:
Izglītība latviešu valodā - latviskuma stiprināšana vai fašisms? (135)
Pēc temata
Augstākā izglītība krievu valodā: Latvija nometa, Lietuva noķēra
Satversmes tiesa ierosinājusi lietu par augstākās izglītības aizliegumu krievu valodā
Krievu bērniem būs sliktāk, taču kam tas rūp: Saeimā apsprieda izglītības reformu
Krievija lūgs EP un ANO izvērtēt augstākās izglītības aizliegumu Latvijā krievu valodā
Mediķiem veltītā statuja pie Mākslas muzeja Rīgā, foto no arhīva

Cipule: mediķi ir noguruši un gaida atbalstu

1
(atjaunots 14:18 19.10.2020)
Mediķiem vajadzīgs psiholoģiskais atbalsts, arī no iedzīvotāju puses, kā arī valstī noteikto ierobežojumu ievērošana.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Mediķi Latvijā jau vairāk nekā pusgadu strādā paaugstinātas slodzes apstākļos, atgādināja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule intervijā Latvijas Radio.

Viņa atzīmēja, ka pavasarī, sākoties pirmajam Covid-19 vilnim, mediķi juta sabiedrības atbalstu – cilvēki aicināja viens otru palikt mājās, organizēja dažādas akcijas.

Cipule konstatēja, ka tagad vērojams pretējais – attieksme ir pavisam citāda, lai arī pašiem mediķiem ir daudz grūtāk pārdzīvot šo laiku.

Viņa atzina, ka mediķu noskaņojumu pasliktina fakts, ka nav zināms, cik ilgi turpināsies situācija ar Covid-19 un ko tā nesīs. NMPD, stacionāros, pieņemšanas nodaļās un laboratorijās darba apstākļi ir sarežģītāki, mediķi ir spiesti izmantot nopietnākus aizsardzības līdzekļus.

"Mums pašlaik ir vajadzīgs sabiedrības atbalsts – psiholoģisks, morāls, visa veida novērtējums par to, lai mēs varētu tā labi turpināt," teica Cipule.

Viņa norādīja, ka labākais atbalsts mediķiem – nenoliegt ieviesto ierobežojumu efektivitāti un ievērot tos.

Nepieciešamība nēsāt maskas un ievērot citus ar Covid-19 saistītos ierobežojumus patiešām ir sašķēlusi sabiedrību. Baltijas valstu līderi aicināja pilsoņus ievērot sociālo distanci, nēsāt maskas, izmantot dezinfekcijas līdzekļus, mazgāt rokas un ievērot citas higiēnas normas, bet Rīgas mērs Mārtiņš Staķis organizēja konkursu par labāko pašiņu maskā.

Savukārt neatkarīgais deputāts Aldis Gobzems atteicās nēsāt masku un aicināja veselības ministri Ilzi Viņķeli demisionēt. Savukārt sporta pārstāvji pauda neizpratni par ierobežojumiem sporta nodarbībām.

1
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Naudu spekulantiem, bet ne mediķiem: Latvija ir gatava neierobežoti finansēt airBaltic
Mediķu arodbiedrības vadītājs no jauna pieprasījis Viņķeles demisiju
Latviešu izcelsmes ārsts sola mediķu aizplūšanu un pats arī brauc prom
Kariņš: mediķiem varētu pacelt algas, ja visi samaksās sociālās iemaksas
Vīruss-izspiedējs, foto no arhīva

Valsts policija vēlas algot hakerus. Cik viņiem maksās?

6
(atjaunots 13:28 19.10.2020)
Valsts policijas jaunais priekšnieks Armands Ruks pastāstīja, ka iestādei jāpaplašina potenciāls cīņā ar kibernoziegumiem, tomēr var izrādīties, ka jaunie darbinieki ar sporta normatīviem galā netiks. Ruks nosauca arī algu slieksni.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Aizvadītajā nedēļā amatā ieceltais Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks sola radikālas pārmaiņas organizācijas darbā. Intervijā telekanālam TV3 viņš skāra arī kibernoziedzības apkarošanas jautājumu.

Ruks atklāja, ka jau tagad policijā ir analītiķi, kas prot strādāt ar jaunajām tehnoloģijām, tātad iestāde spēj cīnīties ar noziedzniekiem pat "darknetā". Tomēr viņš gribētu nākotnē paplašināt potenciālu cīņai ar kibernoziedzību, piesaistot hakeru līmeņa speciālistus. Viņiem, iespējams, tiks izvirzītas vājākas prasības no fiziskās sagatavotības viedokļa.

"Mēs nevaram prasīt, lai katrs šāds cilvēks ar tādām zināšanām specifiskām nokārtotu sporta normatīvus. Viņam varbūt ir līka mugura un nav tās fiziskās spējas tik labas, bet galva ir ļoti attīstīta tieši tajā virzienā," konstatēja Ruks.

Viņš piebilda, ka policijai vajadzīga iespēja nodrošināt "baltajiem hakeriem" atbilstošu algu.

"Pēc neoficiālām ziņām tāds labs speciālists ir gatavs strādāt no 2000 uz rokas.

Ar tām vecajām metodēm tikai vairs nevar strādāt. Tās arī ir svarīgas, un viņus arī dod savu pienesumu, viennozīmīgi, bet ir mums interneta vide," paskaidroja Ruks.

Iepriekš jau Aizsardzības ministrija vairākkārt izvērtējusi jautājumu par Latvijas hakeru mobilizāciju darbam valsts labā. Šī gada sākumā ministrs Artis Pabriks pastāstīja, ka plāno veidot informatīvās drošības nodaļu katrā Zemessardzes bataljonā.

6
Tagi:
hakeri, Latvijas policija
Pēc temata
Nāciet iekšā, atvērts: Latvija bezcerīgi atpalikusi kiberaizsardzībā, noskaidroja ANO
Pilsoņu kiberkarš Latvijā
Kiberzemessardze vēlas mobilizēt Latvijas hakerus