Mācību tāfele. Foto no arhīva

Mitrofanovs: valodas ierobežojumu dēļ Latvijā pasliktinās izglītības kvalitāte

34
(atjaunots 22:31 23.08.2019)
Latvijas Universitātes reitingā vairākas reizes atpaliek no kaimiņvalstu augstskolām, taču tas nemaina pašnāvniecisko uzstādījumu uz latviešu valodas pašpietiekamību izglītībā, uzskata Mitrofanovs.

RĪGA, 24. augusts – Sputnik. Izglītības kvalitāte Latvijā pasliktinās dēļ tā, ka varasiestādes ierobežo krievu valodas izmantošanu valstī, paziņoja Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs un bijušais Eiropas Parlamenta deputāts Miroslavs Mitrofanovs RIA Novosti.

Šonedēļ kultūras ministrs Nauris Putnulis paziņoja, ka uzstājas pret "krievu valodas pašpietiekamību" Latvijā.

"Latvijā ir tikai divas grupas krievu, kuriem dzimtā valoda ir pašpietiekama, – tūristi un pensionāri. Strādājošie un studējošie cilvēki runā latviski, krieviski un bieži vien arī angliski. Apsūdzība "krievu valodas pašpietiekamībā" attiecībā uz šiem cilvēkiem izskatās nejēdzīgi," uzskata Mitrofanovs.

"Un pat tas fakts, ka Latvijas Universitātes pēc reitinga vairākas reizes atpaliek no kaimiņvalstu augstskolām, nemaina pašnāvniecisko uzstādījumu uz latviešu valodas pašpietiekamību izglītībā," piebilda viņš.

Viņš uzskata, ka dēļ tā, ka Latvijā ierobežo citu valodu izmantošanu, pasliktinās izglītības kvalitāte.

"Lai nebūtu nekādas konkurences no talantīgāku un svešvalodas protošu profesoru puses. Lai jau labāk savējais – ar klibu un šķību prātu, bez zinātniskiem nopelniem un starptautiskas atzinības, toties ar ideālu latviešu valodu. Un lai pēc tā seko izolācija un degradācija, toties savējos iekārtojām… Nacionālā elite – muļķu kuģis, kurš droši iet uz rifiem," nobeigumā sacīja Mitrofanovs.

2017. gadā aptuveni trešdaļa Latvijas privāto augstskolu studentu mācījās krievu valodā.

Kopš šī gada 1. janvāra spēkā stājās Augstākās izglītības likuma 56. panta grozījumi, kuri faktiski aizliedza pasniegt augstskolās krievu valodā (tostarp privātās augstskolās).

Pirms mēneša Latvijas Satversmes tiesa ierosināja lietu sakarā ar šīs normas atbilstību Satversmei. Partijas "Saskaņa" deputāti, kuri iesniedza prasību, uzskata, ka šī norma ierobežo dibinātāju un augstskolu pasniedzēju brīvību savas akadēmiskās darbības veidošanā, tādējādi ierobežojot tiesības uz izglītību, kuras izteiktas 112. pantā Satversmē.

Pasniegt augstskolās joprojām varēs kādā no ES valodā, taču valsts augstskolās tas būs iespējams tikai noteiktos gadījumos – ārzemju studentiem un programmās, kuras paredzētas starptautiskas sadarbības līgumos. Turklāt ārzemju studentiem obligāti ir jāapgūst latviešu valoda, ja studijas ilgst vairāk nekā sešus mēnešus.

34
Temats:
Izglītība latviešu valodā - latviskuma stiprināšana vai fašisms? (135)
Pēc temata
Augstākā izglītība krievu valodā: Latvija nometa, Lietuva noķēra
Satversmes tiesa ierosinājusi lietu par augstākās izglītības aizliegumu krievu valodā
Krievu bērniem būs sliktāk, taču kam tas rūp: Saeimā apsprieda izglītības reformu
Krievija lūgs EP un ANO izvērtēt augstākās izglītības aizliegumu Latvijā krievu valodā
Operāciju zāle P.Stradiņa slimnīcā, foto no arhīva

Dakteris Internets: katrs trešais Latvijas iedzīvotājs nodarbojas ar pašārstēšanos

0
(atjaunots 16:19 10.08.2020)
Pašārstēšanās var būt bīstama jūsu veselībai – Internetā atrasto informāciju labāk ir apspriest ar savu ārstu.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Gandrīz trešā daļa Latvijas iedzīvotāju (28%) pēdējā gada laikā ārstējās patstāvīgi, vadoties pēc Internetā atrastās informācijas, liecina aptaujas rezultāti, kuru veica aptieku tīkli "Mana Aptieka" un "Apotheka".

"Mana Aptieka" un "Apotheka" Veselības indekss ir ikgadēja aptauja, kas tiek veikta sadarbībā ar Tirgus un sabiedriskā viedokļa pētījumu centru SKDS. Ik gadu tajā piedalās vairāk nekā tūkstotis cilvēku vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Pētījuma rezultāti liecina, ka 83% respondentu uzticas farmaceitiem kā veselības aprūpes nozares speciālistiem, taču 28% ārstējas patstāvīgi, izmantojot Internetā atrasto informāciju.

Pašārstēšanās ir daudz bīstamāka, nekā varētu likties: cilvēki bieži nepamana visus saslimšanas simptomus, atrod sev nepareizas diagnozes un apdraud savu veselību, izvēloties nepiemērotas zāles, izmantojot nepareizo devu vai dažādu medikamentu kombināciju.

Ierastām slimībām var būt līdzīgi simptomi ar ļoti nopietnām, cilvēka dzīvību apdraudošām slimībām. Tāpat ir svarīgs simptomu ilgums, piemēram, klepus vairāku dienu garumā var nozīmēt saaukstēšanos, savukārt klepus vairāku nedēļu garumā var norādīt uz absolūti ko citu, nopietnāku slimību.

"Apotheka" valdes loceklis Jānis Kūliņš uzsver, ka Internetā atrastajai informācijai nekad nav jākļūst par avotu diagnozes noteikšanai un vēl jo vairāk pirms ārstēšanas uzsākšanas.

"Diemžēl farmaceiti joprojām pārāk bieži saskaras ar situācijām, kad cilvēki vēršas pie farmaceita pēc konsultācijas tikai tad, kad pašu izvēlētā metode nav nesusi vēlamos rezultātus," saka Kūliņš.

"Mana Aptieka" farmaceite Agnese Ritene atzīmē, ka, pat ja cilvēks ir veicis klīnisko izmeklējumu un atlasīja ticamu informāciju Internetā, nav garantiju, ka izvēlētā ārstēšanās metode būs efektīva un droša viņa veselībai. Internetā atrasto informāciju ir vērts apspriest ar ārstu vai farmaceitu.

0
Tagi:
Latvija, zāles, medicīna
Pēc temata
Piemaksājiet 10 eiro par ārsta tērpu: medicīna Latvijā kļuvusi dārgāka
Eurostat: Latvijā ir pārāk maz medicīnas māsu un akušieru
"Nāciet pēc 197 dienām": par cenām, rindām un jauno medicīnas reformu Latvijā
Bezmaksas medicīnas Latvijā nav: bērnam mēnešiem ilgi jāgaida pat maksas vizīte
Jūrmalas pludmale, foto no arhīva

nenoslīkt līdz peldsezonas beigām: stāsta glābēji

5
(atjaunots 16:11 10.08.2020)
Noslīkušo skaits Latvijā turpina pieaugt, savukārt glābēji brīdina – ar glābšanu uz ūdens nevar nodarboties kurš katrs.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieki kopš šī gada janvāra no ūdenstilpēm izvilkuši 80 noslīkušos; kā lai nepapildina šo statistiku, stāsta portāls LSM.lv.

Speciālisti aicina iedzīvotājus izvēlēties atpūtai oficiālās pludmales. Ja tuvumā tādu nav, visdrošāk ir peldēt gar krastu, turklāt vēlams, lai krastā būtu cilvēki, kuri ārkārtas situācijas gadījumā var nākt palīgā.

Nedrīkst peldēties pēc pārkaršanas saulē. Un, protams, atpūta pie ūdens nav savienojama ar alkohola vai jebkādu citu reibinošo vielu lietošanu.

"Reibumā nāk galvā dažādās pārdrošas idejas, piemēram, pārpeldēt ūdenstilpi vai ielekt uz galvas ūdenī. Kakla daļas skriemeļu laušana var rezultēties ar invaliditāti uz mūžu vai nāvi," saka Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Maija Pauniņa, Veselības veicināšanas vadības nodaļas vadītāja.

VUGD pārstāve Agrita Vītola atzīmē, ka, ja kāds slīkst, pirmām kārtām ir jāizsauc glābēji, nevis jāmetas ūdenī un jācenšas palīdzēt. Ja cilvēks nolēmis glābt slīkstošo, tad ir rūpīgi un objektīvi jānovērtē savas prasmes, jo slīkstoši cilvēki parasti krīt panikā, ķeras aiz saviem glābējiem un velk viņus zem ūdens.

"Steigšanās palīgā, ja neesat apmācīts glābšanas darbu veikšanā uz ūdens, var beigties ar to, ka būs divi glābšanas darbi vai divi izceltie no ūdenstilpes. Ir arī šogad bijis gadījums, kur cilvēks, pamanot slīkstošu cilvēku, dodas palīgā, bet diemžēl pats neizpeld. Jebkurā gadījumā ir jāizvērtē savas spējas," sacīja Vītola.

Sākumā ir jānomierina cietušais, jāizskaidro, kas notiks tālāk. Ja cilvēks prot peldēt, viņam var padot trosi (piemēram, automobiļa), jānostiprina tā pie sava pleca un jāvelk krastā. Vēl viens veids ir iedot slīkstošajām plastmasas pudeli un vilkt uz krastu.

Tāpat glābēji lūdz neaizmirst vecākus, ka atpūta pie ūdens ar bērniem ir darbs. Atslābināties nedrīkst, visu laiku jāseko līdzi notiekošajam, turklāt tas skar pat piepūšamos baseinus mājas pagalmā.

"Dīķiem, kas ir pie mājām, noteikti jābūt norobežotiem. Bērnam nevajag lielu daudzumu ūdens, kurā noslīkt. Tas tiešām var būt zems, piepūšams baseiniņš, kurā viņš iekrīt," norādīja Pauniņa.

Saskaņā ar Eurostat datiem, Baltijas valstis ieņem pirmās trīs vietas pēc noslīkušo skaita uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju visu ES dalībvalstu vidū. Pirmajā vietā ir Latvija. Par vienu no iemesliem, kādēļ Latvijā ir šāds noslīkušo skaits, tiek saukta Latvijas iedzīvotāju nemācēšana peldēt. Latvijas Peldēšanas federācija sarīkoja aptauju valsts vispārizglītojošās skolās un atklāja, ka pilnvērtīgi peldēt mācās ceturtā daļa skolēnu.

5
Tagi:
VUGD, SPKC
Pēc temata
Glābējiem Latvijā atkal nācies vilkt ārā noslīkušo līķus no ūdenstilpēm
Sirds apstājās uz divām stundām: Rīgas ārsti brīnumainā kārtā izglāba noslīkušu bērnu
Rundāles novadā noslīkušais kļuva par septiņdesmit sesto Latvijā 2019. gadā
Latvijā jau noslīkuši 39 cilvēki. Laikapstākļi liek aizmirst drošību