Amerikāņu karavīrs pie jaunās kazarmas Lielvārdes aviobāzē

NATO parādīja zobus: ASV karavīri neuzticas Latvijas zobārstiem

117
(atjaunots 20:17 23.08.2019)
Pieci ārsti ieradušies no Vācijas, lai izmeklētu Lielvārdes bāzē dislocēto amerikāņu karavīru zobu veselību.

RĪGA, 23. augusts – Sputnik. Latvijā dislocēto Kanādas karavīru matus griež no dzimtenes speciāli noalgots frizieris. Tagad noskaidrojies, ka ārzemju karavīri arī savus zobus nerāda vietējiem ārstiem, raksta avīze "Segodņa".

Īpašo uzdevumu stomatologu desants

ASV armijas preses dienests vēsta, ka Lielvārdes gaisa militārajā bāzē ieradusies īpašās nozīmes vienība – speciālisti no Eiropas Zobu veselības apakšvienības (Dental Health Command Europe). Piecu ārstu grupa pārbaudīja Pirmās kaujas aviācijas brigades karavīru zobus, kuri šobrīd atrodas Latvijā deviņus mēnešus ilgās rotācijas ietvaros.

DHCE apakšvienība tika izveidota 2016. gadā un bāzējas Vācijā. Tās uzdevumos ietilpst Eiropā dislocēto ASV armijas karavīru zobu ārstēšana. Ja ārsti nav pārāk aizņemti, viņi ārstē arī karavīru ģimenes locekļus. Ārstnieciskās un politiskās sagatavošanas teicamnieki no DHCE ir veikuši jau vairāk nekā 700 tūkstošus procedūru.

Pirmās kaujas aviācijas brigādes trešā bataljona karavīri ieradās Latvijā 2019. gada februāra sākumā. Kopā ar viņiem atlidoja arī 13 helikopteri UH-60 un HH-60 Black Hawk ("Melnais vanags").

Arī kanādieši nav nekādi neprašas

Pirms Latvijā tika izvietots NATO bataljons (tā kodolu veido Kanādas karavīri), valsts iedzīvotājiem ilgi skaidroja, cik gan liels labums no tā būs ekonomikai. Tā sakot, vietējie uzņēmēji varēs pārdot NATO karavīriem savu produkciju, savukārt mazais bizness vispār kļūs bagāts, piedāvājot karavīriem savus pakalpojumus. Taču iznāk kaut kā citādi.

Kā jau ziņoja Sputnik Latvija, Kanādas armija ziņoja, ka meklē frizieri, kam būs jāstrādā Kuveitā un Latvijā dislocētajos spēkos. Paredzēti pusgadu ilgi komandējumi.

Militārajam bārddzinim jāprot ne vien taisīt frizūras, griezt bārdas un ūsas, viņam vajadzīga arī Kanādas pilsonība, vidējās izglītības diploms, vērā ņemama darba pieredze, sertifikāts, kas apliecina viņa prasmi sniegt pirmo medicīnisko palīdzību, autovadītāja apliecība. Kandidātam jāiziet veselības pārbaude un pārbaude pie psihologa.

Alga gana pienācīga. No 47 780 līdz 52 970 Kanādas dolāru gadā. Tātad iznāk 2600-2900 eiro mēnesī. Diez vai Latvijā atradīsies kaut vai viens frizieris, kurš pelna tādu naudu.

Kādēļ Kanāda nevēlējās ietaupīt, noalgojot vietējo frizieri, un ASV – vēršoties pie Latvijas zobārstiem, nav īsti skaidrs.

117
Pēc temata
Kanādas latvietis pastāstīja par dienestu NATO bataljonā
Ienīst viens otru un izsmej pavēles: Kanādas bataljona ikdiena Latvijā
NATO kareivji dzīvo teltīs, zemessargi negrib braukt uz šautuvēm: aizsardzība klibo
Ādažos sūdzas par NATO karavīru "cūcību"
Kareive sūdzas par "neestētiskajām" ainām Ādažu militārās bāzes ēdnīcā
Pakistānas kebabs Rīgā

Arodbiedrība: Latvijas augstskolas ir pazīstamas tramplīns Indijas studentiem uz ES

13
(atjaunots 13:47 06.08.2020)
Ārzemnieki var izmantot studijas Latvijā, lai sameklētu darbu vai legāli aizbrauktu no savas valsts, un tas ir jāizbeidz, paziņoja Inga Vanaga.

RĪGA, 6. augusts - Sputnik. Nepieciešami ierobežojumi, lai ārvalstu studenti neizmantotu studijas Latvijas augstskolā kā iespēju sameklēt pastāvīgu darbu vai legāli mainīt mītnes valsti, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga paziņoja radio Baltkom ēterā.

Viņa norādīja, ka Latvijai šajā jomā nav jāizgudro nekas jauns, atliek pievērsties citu valstu pieredzei.

"Jāizslēdz situācijas, ko mēs šodien konstatējam. Jāatbrīvojas no sliktās slavas par to, ka mūsu universitātes var izmanto kā iespēju atrast darbu vai nokļūt citā valstī, - konstatēja Vanaga. - Es domāju, to visu var kontrolēt un regulēt neieviešot pārlieku stingras normas. Mēs varam ņemt vērā citu valstu pieredzi, kurās mācās ārvalstu studenti, arī no Latvijas. Studentiem tur ir iespēja strādāt, tomēr ir arī vairāki noteikumi, tas vairs nav tik brīvi, kā pie mums."

Viņa uzsvēra, ka uzskata par svarīgu dāvāt iespēju studentiem strādāt, lai teorētiskās zināšanas varētu izmantot praksē, tomēr saprāta robežās.

"Studentiem jādod iespēja strādāt. Ļoti labi, ja var apvienot mācības un darbu un jau praksē skatīties, kā strādā teorija. Tomēr arī minētās problēmas ir jārisina," viņa atzīmēja.

Vēlme strādāt, nevis studēt Latvijā ir iemesls, kāpēc daudzi studenti neapmeklē lekcijas. Saņemot informāciju par to, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei ir tiesības anulēt studenta vīzu. Pērn tika anulēti aptuveni 40% izsniegto vīzu.

Iepriekš vēstīts, ka fiksēts "viltoto" studentu skaita pieaugums: trešo valstu pilsoņi saņem atbilstošas vīzas, lai "maskētos", bet patiesībā meklē darbu, tāpēc Latvijas vēstniecības citās valstīs pieņem stingrākus studentu atlases kritērijus, bet augstskolas stingri kontrolēs ārvalstu studentu sekmes un apmeklējumus. Īpaši liels ir šo studentu skaits no Indijas.

13
Tagi:
studenti, augstākā izglītība, Latvija
Pēc temata
Lielbritānijā sastādīts cittautiešu skaita reitings
Apgrābsta sievietes, staigā utaini: Latvijas studentus šokē kopmītņu kaimiņi no Indijas
Latvijas studentu skaits samazinās, viņus aizvieto indieši un uzbeki
"Darbu Rīgā zaudējuši, vecāki naudu nesūta": ārvalstu studenti ir izmisumā
Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca

Izmeta no slimnīcas uz ielas: stāsts par Ogres priestera aiziešanu viņsaulē

40
(atjaunots 13:29 06.08.2020)
Priesteris no Ogres novada apciemojis tuvinieku Rīgā un miris, lai arī neatliekamā palīdzība atbraukusi divas reizes un vienu reizi viņš pat nogādāts Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas pieņemšanas nodaļā.

RĪGA, 6. augusts - Sputnik. Par 87 gadus vecā katoļu priestera pēdējām dzīves dienām pastāstīja Romas katoļu baznīcas priesteris Ilmārs Tolstovs.

"Šo liecību raksta prāvesta Gregora Ķibuļa tuvs radinieks, kura vārdu un uzvārdu paturēšu neatklātu. Viņš lūdza mani, lai es šo problēmu mazliet aktualizēju. Pilnībā saprotu ārstus, medicīnas sistēmu pazīstu labi, jo ilgus gadus esmu kalpojis dažādās Rīgas slimnīcās, arī šobrīd kalpoju RAKUS Tuberkulozes un Plaušu centrā kā apkalpojošais priesteris kapelānes vadībā. Saprotu arī COVID-19 situāciju. Tomēr..." ar kristietisku samierināšanos un pazemību stāsta ievadā raksta Ilmārs Tolstovs savā blogā.

Ratiņos zem atklātas debess

Mirušā priestera tuvinieks stāsta, ka prāvests Gregors Ķibulis atbraucis pie viņa uz Rīgu 22.jūlijā ap plkst. 11.00. Pāris stundas vēlāk viņam piezvanījis Ogres prāvests Bojārs un jautājis, kur viņš ir un kāpēc nav rekolekcijās (garīgie vingrinājumi katram priesterim, obligāti reizi gadā).

Izrādījies, ka pr. Gregors bija aizmirsis par rekolekcijām un bija ļoti satraukts par to. Radinieks aizvedis viņu uz garīgajiem vingrinājumiem un pats atgriezies Rīgā. Dažas stundas vēlāk Gregors piezvanījis tuvinieka dzīvesbiedrei un pastāstījis, ka jūtas slikti un viņš guļ savā istabā. Sieviete ieteikusi priesterim izsaukt NMPD un pēc tam paziņot, uz kādu slimnīcu viņu vedīšot. Noskaidrojies, ka priesteris nogādāts Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā.

"Pats arī devos uz P.Stradiņa slimnīcu, lai saprastu, kas notiks ar viņu un kurā nodaļā viņu ievietos. Aizbraucot uz slimnīcu, pr. Gregors gulēja uz pārvietojamās gultas uzņemšanas nodaļā, viņam ļoti sāpēja vēders, sūdzējās par sliktu dūšu, nepatīkamām atraugām un sāpēm mugurā ap nieru apvidu," stāsta tuvinieks.

"Medicīnas personāls nesteidzīgi kārtoja savas lietas, printēja papīrus, tā vietā, lai operatīvi noreaģētu uz ar akūtām sāpēm ievesto priesteri. Galu galā viņš taču tika atvests ar ātro palīdzību. Pēc kāda laika viņu paņēma, lai vestu uz izmeklējumiem un noņemtu analīzes. Man neviens nevēlējās pateikt, kur viņu vedīs, atteicās, kaut ko sīkāk paskaidrot, sakot, ka tā ir datu aizsardzība. Medicīnas personāls laikam uzskatīja, ka priesterim radinieku nav un mani ignorēja. pr. Gregors teica, lai braucu mājās, ka viņš vēlāk piezvanīs, lai pateiktu, kurā nodaļā viņu ielika," viņš atcerējās.

Taču jau pēc pāris stundām priesteris piezvanījis un teicis, ka viņu var vest mājās – viņu izraksta no slimnīcas.

"Es ar sievu nespēju noticēt, kā tas ir iespējams. Aizbraucu uz slimnīcu un pr. Gregors jau pārvietojamos ratiņos bija izstumts ārā no slimnīcas un gaidīja mani zem atklātas debess. Nespēju noticēt, ka šādi var izrīkoties ar cilvēku, kuram ir sāpes. Laimīgā kārtā nelija lietus, citādi viņš vēl klāt pie visa būtu samircis," vīrietis bija šausmās.

Ierodoties mājās, sirmgalvis atkal sūdzējās par slikto pašsajūtu, sakot, ka viņam ir auksti, ļoti sāp viss vēders un mugura nieru apvidū, ir slikta dūša un augsts asinsspiediens. Viņš negribēja neko ēst, uzreiz gāja uz savu istabu. Tuvinieks atminējās, ka viņam bija palikuši pretsāpju plāksteri, kuru sastāvā ir morfijs. Vienu no tiem viņš pielīmējis slimajam. Uz kādu laiku viņam patiešām kļuva vieglāk.

Miris ārstu rokās

"Mūs abus ar sieviņu izbrīnīja tas, ka pr. Gregoru no slimnīcas izrakstīja ar visām adatām rokās. Viņam bija sadurtas melnas abu roku vēnas un abās rokās atstātas adatas no sistēmas," atcerējās autors.

"Nākošās dienas rītā viņam sāpes bija mazinājušās un viņš neatteicās no vieglām brokastīm. Arī asinsspiediens bija normas robežās. Mana sieviņa vairākkārt centās sazvanīt pr. Gregora ģimenes ārsti, taču neveiksmīgi. Viņš izteica varbūtību, ka iespējams viņa ir atvaļinājumā un medmāsa ir tikai pāris stundas no rīta," turpināja stāstu priestera radinieks.

Pēcpusdienā viņam atkal kļuva sliktāk, viņš sāka sūdzēties par spēcīgām sāpēm vēderā, palūdza viņam atnest Borjomi ūdeni. Redzot, ka sirmgalvis smagāk elpo, tuvinieki atkal izsauca ātro palīdzību. Ātrā palīdzība bija nesteidzīga, lēnām uztaisīja kardiogrammu, teica, ka ir "mirgošana", tāpēc uz slimnīcu varētu neaizvest.

"Es teicu, lai dara kaut ko, vai tad neredz, ka viņam ir slikti. Ātrās palīdzības feldšere palūdza viņam atbrīvot roku, sakot, ka vajag iešpricēt. Ātrās palīdzības ārsts pateica man, lai izeju ārā no istabas. Nezinu, cik laika pagāja, taču man likās, ka ļoti ilgi viņi ir ar pr. Gregoru, tāpēc nolēmu iet iekšā istabā. Paverot istabas durvis redzēju, ka viņš ir noguldīts zemē uz grīdas un ātrās palīdzības ārsts viņu elpina. Pamanot mani, ārsts uz mani sakliedza un nolamāja, sakot, ko es atļaujos, lai tūlīt pat eju ārā no istabas un nenāku iekšā. Pēc kāda laika ārsts iznāca no istabas sakot, ka viņi darīja ko varēja, taču pr. Gregoru glābt neizdevās, viņš ir miris," vīrietis turpināja stāstu.

Tagad Gregora Ķibuļa tuvinieks nespēj aptvert, kā tas nācies, ka priesteris miris tik pēkšņi, kāpēc viņam nepateica, ko plāno injicēt, kāpēc ievajadzējās mākslīgā elpināšana un ko nozīmē "mirgošana", ja priesterim bija aritmija un viņš ar to "sadzīvoja" ar zāļu palīdzību.

"Nezinu, vai šeit ko varēs panākt, taču ārstu attieksme kopumā ir ārpus jebkuras kritikas. Kā var slimnīcā ignorēt ar ātro palīdzību ievestu cilvēku, kurš cieš spēcīgas akūtas sāpes, kāpēc tuviniekam atsakās sniegt jebkādu informāciju, aizbildinoties ar datu aizsardzību, kā var pēc pāris stundām izrakstīt no slimnīcas cilvēku ar akūtām sāpēm nemaz neievietojot to nodaļā, neatstājot slimnīcā uz novērošanu. Ar kādām tiesībām ātrās palīdzības ārsts var lamāt tuvinieku, izdzīt no istabas savā paša mājā, kāpēc ātrās palīdzības personāls nerunā cilvēkiem saprotamā valodā……….šie visi ir jautājumi uz kuriem nav atbilžu," secināja bloga autors.

Rakstam pievienoti divi dokumenti, arī izraksts no Stradiņa slimnīcas, kurā norādīts: pacientam konstatēta vēdera aortas aneirisma un hipertoniskā krīze, ko ātrās palīdzības mediķi esot pārvarējuši.

40
Tagi:
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca, veselība, Latvija
Pēc temata
Vadāja turpu-šurpu un pārbaudīja COVID-19: paciente nomira, nesagaidot MPV
"Latviski nesaprot": ārsts ir šokēts – pacients ar galvas traumu nerunā latviski
Ja naktī nav pacientu, nebūs ārstu: Veselības ministrija izdomājusi jaunu slimnīcu reformu
Skolniece, foto no arhīva

ANO uzskata, ka situācija izglītībā pēc pandēmijas ir katastrofāla

0
(atjaunots 19:47 06.08.2020)
ANO ir noraizējusis par stāvokli izglītībā, ņemot vērā to, ka Covid-19 pandēmijas dēļ visā pasaulē bija slēgts liels skaits skolu. Šāds stāvoklis var iznīcināt gadu desmitiem ilgu progresu.

RĪGA, 6. augusts – Sputnik. Koronavīrusa Covid-19 pandēmijas rezultātā 160 valstis visā pasaulē bija spiestas ieviest bērniem attālinātās mācības un slēgt skolas. Problēmas izglītības procesā skāra miljardu cilvēku. Viņu vidū 40 miljoniem bērnu nebija iespējams nodrošināt svarīgu sagatavošanos pirms jaunā mācību gada, vēsta jauns.lv.

"Mūs sagaida daudz lielāka mēroga katastrofa, kas var nivelēt gadu desmitiem ilgu progresu un padziļināt pasaule iesakņojušos nevienlīdzību," teica ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterešs.

ANO ierosina pēc iespējas ātrāk atvērt skolas.

"Neskatoties uz mācību nodarbībām radio, televīzijā un internetā, kā arī neskatoties uz visām skolotāju un vecāku pūlēm, daudzi skolēni vēl joprojām nav sasniedzami. Audzēkņiem ar ierobežotām iespējām, minoritāšu un maznodrošināto kopienu pārstāvjiem, bēgļiem, kā arī atsevišķu rajonu iedzīvotājiem draud lielākais risks bezcerīgi atpalikt mācībās," atgādināja Guterešs.

Latvijā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Valsts izglītības satura centrs (VISC) informēja, ka no nākamā mācību gada plānots organizēt izglītošanos saskaņā ar trim modeļiem. Ja saglabāsies aptuveni pašreizējā epidemioloģiskā situācija, tiks īstenots mdelis A, un no 1. septembra izglītīas iestādēs atsāksies mācības klātienē.

Latvijas valdība apstiprināja IZM plānu, kas paredz mācību gada sākumu izglītības iestādēs. Mācību process skolās un augstskolās sāksies 1. septembrī klātienē, ka valstī saglabāsies pašreizējā epidemioloģiskā situācija, informēja VISC vadītājs Guntars Catlaks. Mācību iestāžu pienākums būs sekot skolēnu veselības stāvoklim: regulāri sniegt informāciju, sekot higiēnai un distances ievērošanai gaiteņos, garderobēs un ēdamtelpās.

1.-6. klašu skolēni mācīsies skolā pilnu mācību dienu, 7.-12. klašu skolēniem pieļautas daļējas attālinātās macības vai patstāvīgs darbs ne vairāk kā 20% apmērā no mācību procesa. Šī proporcija attiecas arī uz profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem.

0
Tagi:
izglītība, pandēmija, ANO
Pēc temata
Skolēniem un studentiem jaunajā mācību gadā būs jāievēro jauni kārtības noteikumi
Vanaga: negribētos pārvērst skolu par cietumu
Pedagoģijas zinātņu doktors paskaidroja, kāpēc attālinātās mācības ir kaitīgas
Būs ko palauzīt galvu: skolotāji gatavojas mācībām klātienē