Oļegs Burovs

Burovs pastāstīja par domes nākotni, mācībām krievu valodā un ostas pārvaldi

54
(atjaunots 10:37 23.08.2019)
Ko neatkarīgi deputāti pieprasīja par atbalstu Oļegam Burovam, kas stāsies viņa vietā Īpašuma departamenta vadībā, kādas ir Rīgas ostas perspektīvas un vai galvaspilsētas skolās parādīsies Ušakova apsolītās papildu nodarbības krievu valodā: par to visu Sputnik Latvija aprunājās ar jauno Rīgas mēru.

RĪGA, 23. augusts — Sputnik. Pēc ilgām debatēm 19.augustā aptuveni stundu pirms pusnakts Rīgas domes deputāti ievēlēja jauno mēru – partijas "Gods kalpot Rīgai" locekli Oļegu Burovu, kurš iepriekš izpildīja domes priekšsēdētāja pienākumus. 

Sēdē 20.augustā deputāti turpināja apstiprināt pašvaldības amatpersonas, un Oļegs Burovs saņēma vietu arī Rīgas brīvostas valdē.

Sputnik Latvija iztaujāja jauno Rīgas mēru par pretrunām koalīcijā, Rīgas ostas attīstības perspektīvām un nodarbībām krievu valodā galvaspilsētas skolās.

— Jūs tikā ievēlēts, pateicoties neatkarīgo deputātu balsīm. Ko viņi palūdza par savu atbalstu?

— Petrova kungs, kurš pārstāv "Neatkarīgo deputātu frakciju" (tie ir četri deputāti), un Putniņa kungs, kurš pārstāv bloku "Rīgai!" (trīs deputāti) atnāca pie mums kopā un atnesa garu sarakstu, taču tās nebija prasības, bet gan vēlmes – ko vajadzētu uzlabot Rīgā.

Sarakstā nebija neviena krēsla, nevienas, kā tautā mēdz teikt, "siltas vietiņas". Tur bija bērna dzimšanas vienreizējā pabalsta paaugstināšana – pakāpeniski no 150 līdz 300 eiro, tur bija cīņā ar rindām bērnudārzos, tur bija inovāciju attīstība un investīciju piesaistīšana pilsētai. Bija vispārējas frāzes, bija arī konkrētas.

Mums ir partiju "Gods kalpot Rīgai" un "Saskaņa" koalīcijas līgums, un ir atsevišķas vienošanās par GKR sadarbību ar neatkarīgajiem deputātiem, un tajās nav ierakstīti nekādi amati. Par amatiem jāteic, ka tie visi ir pārskatāmi un zināmi, balsojums par tiem jau noticis, izņemot Veidiņas kundzi no "Saskaņas" partijas, kura nākamnedēļ tiks ievēlēta manā vietā – par Īpašuma komitejas priekšsēdētāju.

Vai jaunais koalīcijas līgums tiks publiskots?

— Tur nav nekā slepena, tas parādīsies atklātībā. Man pret to nav nekādu iebildumu. Tur nav nekādu uzvārdu, vienkārši princips.

— Daudzi stāsta, ka Rīgas valdošajā koalīcijā ir liels skaits pretrunu. Vai tā patiešām ir? Vai domei ir labas izredzes strādāt līdz vēlēšanām pašreizējā sastāvā?

— Es ļoti ceru, ka mums būs iespēja strādāt līdz vēlēšanām, - vai tad citādi bija vērts pulcēties.

Kas attiecas uz pretrunām, nu, atvainojiet, 19.augustā pl.22:04 koalīcija nobalsoja par mēru, tātad tā bija nostrādājusi tikai vienu dienu. Nevar runāt par pretrunām tikai tāpēc, ka četri deputāti tika izslēgti no partijas "Saskaņa" viena konkrēta iemesla dēļ, cik mums zināms, - tāpēc, ka viņi atteicās balsot par Bergmaņa kunga ievēlēšanu vicemēra postenī.

Protams, ir emocijas – gan no vienas, gan otras puses. Protams, ir neuzticība, ir aizvainojums, taču tie ir cilvēciski faktori, ko cilvēki tagad pabīdījuši malā. Pie tam, es ceru, tie sadils un pazudīs. Protams, var gadīties tā, ka "no vienas dzirksteles aizdegsies liesma", arī tā var būt, taču, domāju, viss nomierināsies.

Mani kolēģi atkal ir apvienojušies ar mērķi pildīt saviem vēlētājiem dotos solījumus – mums taču bija vieni vēlētāji, viens elektorāts. Starp četriem deputātiem un partiju "Saskaņa" līgums nav noslēgts, sadarbība norit caur mums, taču viņi ir apvienojušies.

Paskatieties, kas notiek valstī: ideoloģiskā ziņā atšķirīgas partijas ir apvienojušās un izveidojušas valdību, taču tās patiešām ir ļoti dažādas.

Bez mēs visi ejam no viena bloka, no viena vēlētāja. Mēs esam dažādi cilvēki, taču vienlaikus mēs gājām kopā – gan 2013., gan 2017.gadā. Kādam lika "plusus", un viņš pacēlās, citam lika "mīnusus". Taču mēs ar "Saskaņu" viens otru neizsvītrojām.

Burovu, Bergmani un Baraņņiku, kuri visi tagad ir dažādās partijās, ievēlēja viens un tas pats vēlētājs vienā sarakstā. Tāpēc nekādas idoloģijas pretrunas nav iespējamas.

Ir aizvainojums, emocijas, kaut kādas lietas, kas vēlāk atkāpsies malā. Ja tās neatkāpsies, ja gūs pārsvaru pār saprātu, – ļoti žēl, taču patlaban esmu pārliecināts, ka tā nebūs. Es ļoti ceru, ka nebūs.

Kā jūs vērtējat Rīgas brīvostas attīstības stratēģiju? Kāds ir jūsu viedoklis par satiksmes ministra Tāļa Linkaiša ideju par ostu nacionalizāciju?

— Ministra Linkaiša ideju par to, ka atbildība par Rīgas, Ventspils un Liepājas ostām jāuzņemas valstij, es neatbalstu. Pašreizējā konstrukcija, kurā ostu pārvaldē piedalās gan valsts, gan pašvaldības, ir ļoti pareiza. Ir pareizi, ka brīvostu pērstāv divi dibinātāji – valsts un pašvaldība. Valde nenodarbojas ar brīvostas operatīvo vadīvu, taču tā pēc būtības ir padome, tas ir, kontrolē, uzrauga pārvaldnieka darbu.

Mūsu osta sekmīgi attīstās, strādā laba komanda. Zeltiņa kungs ir ļoti spēcīgs pārvaldnieks. Šogad apstiprinata ostas attīstības stratēģija desmit gadiem.

Kravu apgrozījuma samazināšanās dažās pozīcijās ir saistīta ar ģeopolitiskajiem faktoriem, kurus šajā gadījumā es ostas vadībai pārmest nevaru.

Ostas attīstību vērtēju pozitīvi un uzskatu, ka nekādu iemeslu bažām nav.

Kas attiecas uz ministra ideju, es nedomāju, ka tas ir nopietni – tie ir politiski paziņojumi.

Drīz sāksies mācību gads, un šajā sakarā aktuāls ir sekojošs jautājums: bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs plānoja ieviest galvaspilsētas skolās papildu nodarbības krievu valodā, ņemot vērā vidējās izglītības pilnīgu pāreju pie mācībām latviešu valodā. Kāds ir jūsu viedoklis šajā jautājumā?

— Man šķiet, ir jāizvērtē skolas viedoklis. Ja skola uzskata, ka tādas papildu nodarbības tai ir vajadzīgas, tās ir jāveido. Taču šajā gadījumā lēmums paredz tādus fakultatīvus arī skolām ar padziļinātu franču, angļu vai vācu valodas apguvi.

Es uzskatu, ka vajag analizēt situāciju katrā skolā un pēc tam tādu iespēju piešķirt. Mazākumtautību, jeb, kā tautā saka, krievu skolas ir ļoti atšķirīgas arī valodas apguves līmeņa ziņā – dažādi skolotāji, dažādi skolēni, viss ir atšķirīgs. Tāpēc jāizmanto individuāla pieeja. Ja skola uzskata, ka jāievieš papildu nodarbības, tās vajag finansēt, kāpēc gan ne.

54
Pēc temata
Ministri steidz iecelt savējos "siltās vietiņās" ostu valdēs
Karalis ir pliks, taču ne stulbs: Mamikins novērtēja, vai Rīgā būs jauns mērs
Ušakovs pastāstīja par domes pozīciju krievu skolu jautājumā
Vladova ieņēmusi vicemēra posteni, Burovs un Bergmanis ievēlēti Rīgas ostas valdē

CSDD: tehniskās apskates nodošana privātās rokās uzskrūvēs pakalpojuma cenas

12
(atjaunots 19:26 30.09.2020)
Nododot automobiļu tehniskās apskates veikšanu privāto kompāniju rokās, autoīpašniekiem šīs pakalpojums nekļūs lētāks, atzina CSDD valdes loceklis Aivars Aksenoks.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Otrdien Saeimas Publisko iepirkumu un revīzijas komisijas deputāti uzklausīja minēto iestāžu ierēdņus par to, kā tiks organizēta Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) rīcībā esošo kompāniju kapitāldaļu pārdošana, kuras veic tehnisko apskati. Pirmajā plānā bija jautājumi par to, kāds un vai vispār būs izdevīgums sabiedrībai no pilnas tehniskās apskates nodošanas privātās rokās, raksta Neatkarīgā.

Kam tas ir izdevīgi?

"Jūs rakstāt, ka viens no galvenajiem ieguvumiem [tehniskās apskates tirgus liberalizēšanai] būs brīva konkurence un zemāka pakalpojuma cena. Par cik varētu samazināties pakalpojuma cena iedzīvotājiem?" pavaicāja Aksenokam Saeimas frakcijām nepiederošā deputāte Ļubova Švecova.

Aksenoks norādīja, ka vislielākais garants zemākām cenām ir publiska iepirkuma procedūra, taču precīzi prognozēt, kādas būs cenu izmaiņas, viņš neņemas.

"Publiskā iepirkuma procedūrai būtu jānodrošina reālā patiesā cena. Kāda tā būs, ir ļoti grūti prognozēt. Tīri pie sevis rēķinot, šī cena klientam būtiski varētu nemainīties," norādīja CSDD pārstāvis.

Uz to, ka tehniskās apskates cena var nevis nokrist, bet gan, tieši otrādi, pieaugt, netieši norādīja arī Konkurences padomes pārstāvis Jānis Račko. Viņš atgādināja, ka padome vairākkārt aicinājusi ļaut piedalīties tehniskās apskates pakalpojumu sniegšanas konkursos arī autoservisiem, taču šī ideja interešu konflikta dēļ tika noraidīta.

"Grūti prognozēt, kāda cena būs iepirkumā, bet, ņemot vērā ierobežoto pretendentu loku, nezinu, vai būs daudz pretendentu, kas konkursā startēs. Ir bijusi diskusija, vai serviss ir ieinteresēts to vai citu darīt. Esam izteikuši viedokli, ka mūsdienās iespējas kontrolēt pakalpojumu no CSDD puses ir daudz lielākas un pakalpojuma sniegšanu būtu iespējams kontrolēt un pretendentu loku paplašināt. Esam vairākkārt teikuši, bet atdūrās pret argumentu, ka pastāv interešu konflikts. Līdz ar to būs šaurs pretendentu loks," atgādināja Račko.

"Tātad cena nemainīsies, tas ieguvums atkrīt [...]. Cena drīzāk varētu kāpt, kā izklausījās," rezumēja Nacionālās apvienības pārstāve Ilze Indriksone.

Priekš kam tad ir vienota cena?

Aksenoks norādīja, ka vislielākais liberalizācijas ieguvums – sistēmas sakārtošana – nebūs jūtama, taču esošajā situācijā, kad CSDD gan kontrolē tos, kas veic tehnisko apskati, gan tai pat laikā ir šo kompāniju līdzīpašnieks, neatbilst mūsdienu lietu kārtības izpratnei un normatīvu bāzei.

Tāpat viņš norādīja, ka, nododot publiskā iepirkuma kārtā tehniskās apskates punktus privātās rokās, jārēķinās ar to, ka dažādās Latvijas vietās reālā pakalpojuma cena atšķirsies. Piemēram, Rīgā, kur transportlīdzekļu ir vairāk, izdevumu pašizmaksas būs mazākas, nekā attālos tehniskās apskates punktos. Tādēļ, lai nodrošinātu vienādu cenu visā valstī, CSDD apkopos komersantu piedāvājumus un nosūtīs tos Ministru kabinetam, kurš noteiks vienotu cenu.

12
Tagi:
Ceļu satiksmes drošības direkcija
Pēc temata
Jauni pārbaudes kritēriji: Rīgā un Liepājā uz luksoforiem uzstādīti fotoradari
Autovadītājiem pastāstīja, kā izvairīties no dubulta soda
Francijas un Latvijas prezidentu Emanuela Makrona un Egila Levita tikšanās Rīgā

"Klaunāde ar maskām, BMW un spļāviens dvēselē": sociālo tīklu reakcija uz Makrona vizīti

27
(atjaunots 18:35 30.09.2020)
Sociālo tīklu lietotāji uzmanīgi seko līdzi Francijas prezidenta vizītei Latvijā – visvairāk uzmanības komentētāji veltīja sejas maskām, BMW mašīnai, ar kuru atbrauca Makrons, kā arī runām un dāvanām.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Aizritējušajā otrdienā, 29. septembrī, Rīgā ar oficiālo vizīti ieradās Francijas prezidents Emanuels Makrons. Pēdējo reizi Francijas prezidents, toreiz tas bija Žaks Širaks, Rīgā ar oficiālo vizīti ieradās 2001. gadā, tādēļ Makrona ierašanās izraisīja lielu publikas uzmanību.

Vakar Makrons veica oficiālās pārrunas ar Latvijas pārstāvjiem Rīgas pilī, kur pēcāk viņam par godu tika sarīkotas svinīgas vakariņas.

"Klaunāde ar maskām"

Sociālo tīklu lietotāji pievērsa uzmanību tam, ka visi pasākuma dalībnieki bija sejas maskās.

"Ja vēl pirms gada kāds atsūtītu šādu "fotku" no nākotnes, man tiešām uzsprāgtu smadzenes," sarkastiski raksta Karna Eglaina, publicējot galveno personu fotogrāfiju maskās.

"Tas neviltotais prezidenta Makrona un Brižitas pārsteigums, ka maskas jāvalkā uz ielas, bet var novilkt telpās..." ziņo žurnālists Frederiks Ozols.

​"Jautājums ir, vai Kariņš tiekoties ar Makronu vilka masku? Nevaru nekur bildes atrast, tādām noteikti ir jābūt," interesējas lietotāja ar ļoti skanīgu lietotājvārdu Trollfluencers.

"Skatoties Francijas prezidenta sagaidīšanu, šķiet mēs esam palaiduši garām lielisku iespēju Latvijas PR pasaules medijos, tā vietā sarīkojot klaunādi ar maskām, nevis parādot savu veiksmes stāstu pasaulei..." pauž sašutumu Saeimas deputāts Ivars Zariņš.

​"Tur jau aiz tās maskas nemaz nevar saprast, ir vai nav Makrons. Varbūt patiesībā Putins," atbildes kārtā pajokoja Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko.

​Joka versiju par to, ka zem maskas varēja slēpties kāds cits atbalstīja arī vēsturnieks Kaspars Zellis.

"Kā var būt drošs, ka aiz tās maskas slēpjas īstais Makrons?" raksta Twitter Zellis.

​Izkāpa no BMW, nevis no Citroen

Neatstāja nepamanītu komentētāji vēl vienu interesantu faktu – pie Rīgas pils Francijas prezidents Emanuels Makrons piebrauca ar BMW markas automobili, ko daži izvērtēja teju vai valsts nodevību, ņemot vērā Francijas autobūves sasniegumus.

"Vai Francijas valsts galvas vizināšana ar Bavārijas motorrūpnīcā ražotu braucamrīku nevelk uz diplomātiskām nepatikšanām," uzdod jautājumu Varis Vagotiņš-Vagulis.

​"Es nespēju noticēt, Makrons tikko izkāpa no BMW, nevis no Citroen," atzīmē žurnālists Maiks Koljērs.

​Viesmīlīgos komentētājus uztrauca arī esošajā epidemioloģiskajā un ekonomiskajā situācijā aktuāls jautājums par to, kur tad apmetīsies Francijas prezidents ar sievu.

"Kur Makrons paliks pa nakti? Tagad tās tukšās viesnīcas tādas pabaisas un daļa vispār ciet," uztraucas par Francijas vadītāja komfortablo izmitināšanu lietotājs Mahris Zmeycharauski.

​Savukārt žurnāliste Inese Liepiņa nopriecājās par to, kādu dāvanu saņēma Francijas prezidents.

"O, Egils Levits Makronam dāvinās divus Ērenpreiss riteņus, kaut kā pat moderni, nav tev tautasdziesmu grāmata," slavē veiksmīgo izvēli žurnāliste Liepiņa.

​Un lūk, starp citu, arī šo pašu Ērenpreiss velosipēdu fotogrāfija – patiešām neiedomājami stilīga dāvana.

​Tiesa, sociālo tīklu lietotāji rosināja arī nopietnus tematus. Tā, latviešu dzejniece Liāna Langa-Bokša nosodīja tautiešus par dzēlīgajiem komentāriem.

"Makrona un viņa kundzes vizīte LV ir nozīmīgs politisks notikums, par kuru varētu priecāties. Nē, - dzēlīgi komentāri, ieskābis nīgrums - kā jau ierasts pie letiņiem," sūrojas dzejniece Liāna Langa-Bokša.

​"Vakar mēģināju noskatīties tiešraidi no Rīgas pils Francijas līdera sagaidīšanā @ltvzinas. Nācās atkal slēgt ārā, jo komentēja nevis TV komentētājs vai jomas eksperts, bet politiķe. Atkal garām! Kas notiek @ltv?" pauž sašutumu par valsts medijiem mediju nozares eksperte un profesore Sandra Veinberga.

"Atbrauca un iespļāva dvēselē"

Savukārt Makrona celtais dialoga ar Krieviju temats izraisīja ļoti asu un neviennozīmīgu reakciju. Nacionālpatriotiskā spārna pārstāvji atklāti pauda sašutumu par šādu piedāvājumu no Francijas vadītāja.

"Vispār jau Francijas prezidents, turklāt ar ļoti izteiksmīgu ķermeņa valodu un vārdiem tobrīd, runāja par stratēģisko dialogu ar Krieviju. Bet mēs izceļam tikai Raiņa un Ziedoņa pieminēšanu un to, ka nu ziņa par Latviju aiziet pasaulē. Tas dialoga ar Krieviju temats mums par sīku?" pauda izbrīnu žurnālists Frederiks Ozols.

​"Tā jau es domāju. Latvijā visi, tiekoties ar Makronu, uzvilks padevības uzpurņus. Ikdienā neviens uzpurņus nelieto, bet kā ieradies lielais viesis, kurš nupat Lietuvā visus aicināja "uz dialogu" ar savu draugu Putinu, tā visi no kabatām vel ārā šo lojalitātes apliecinājumu," pauda sašutumu pazīstams latviešu publicists Bens Latkovskis.

​"Kā jau bija gaidāms, tad Makrons atbraucis mācīt mums kā jāuzvedas ar krieviem (Putinu), jo viņš, lūk, nav naivs, bet mēs, kas krievu urku paņēmienus zinām no bērnības, neko taču nesaprotam no "globālās stratēģijas". Pretīgi skatīties to klanīšanos šī Putina šuneļa priekšā," piebilda speciālists "krievu urkās" Bens Latkovskis.

27
Tagi:
Egils Levits, Makrons
Pēc temata
Makrons vizītes laikā Latvijā paziņoja par nepieciešamību atjaunot dialogu ar KF