Taisnās tiesas svari Temīdas rokās

Miljons eiro algām: kāpēc Latvijā vajadzīga jauna tiesa

46
(atjaunots 08:35 21.08.2019)
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns apņēmies panākt valdībā un Saeimā savas iniciatīvas īstenošanu – izveidot specializētas tiesas ekonomisko noziegumu izskatīšanai.

RĪGA, 21. augusts — Sputnik. Tuvākā gada laikā Latvijā varētu parādīsies specializēta tiesa, kas izskatīs ekonomisko un finansiālo pārkāpumu lietas. Iniciatīvu izvirzījis tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija).

Bordāna aplēses liecina, ka pirmajai instancei būs nepieciešami 10 jauni tiesneši un 22 darbinieki, apelācijas instancei – četri tiesneši un 10 darbinieki.

Jaunās institūcijas izveidei nepieciešami 1 389 717 eiro, turklāt 918 103 eiro tiks atvēlēti algām.

Starp priekšrocībām, ko sniegs atsevišķa tiesvedība, politiķis minēja sekojošas:

1) tiesas lēmumu kvalitātes pieaugums, tiesnešu iemaņu un kompetenču mērķtiecīga attīstība;

2) iespēja uzlabot procesa efektivitāti, nodrošināt lietu operatīvu izskatīšanu;

3) vienveidīgas tiesu prakses un sodu vienotas politikas nodrošināšana;

4) profesionāla darbinieku korpusa nodrošināšana un specializācijai atbilstoši kvalifikācijas celšanas pasākumi;

5) iespēja nākotnē paplašināt specializācijas apjomus;

6) atsevišķas tiesas izveide īpaši uzsver valsts politiku – prioritāti konkrētu civilo un krimināllietu izskatīšanai.

Tomēr, pavērojot specializētajām tiesām piedāvāto lietu kvalifikāciju, noskaidrosies, ka patlaban esošā Temīdas sistēma ar tām nav īpaši pārslogota.

2018. gadā Latvijas apgabaltiesās saņemtas lietas saskaņā ar Krimināllikuma pantiem: 177.3 "krāpšanās" — 0 lietu, 195.2 "noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija" — 0, 322.2 — "starpniecība kukuļošanā" — 0. līdera vietu ieņem 218.2 pants - "izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas" – 35 lietas un 179.3 — "piesavināšanās".

Jauno instanci plānots veidot Rīgā, jo patlaban galvaspilsēta aptver 51% visu tieslietu. Protams, tamlīdzīga struktūra motivētu ambiciozus jaunos profesionāļus no provinces – cīņa uz revolucionāras likumības principiem vienmēr ir vilinoša.

Otrdien Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto konceptuālo ziņojumu par ekonomisko lietu tiesas izveidi līdz 2021. gada janvārim.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija) pēc jautājuma izskatīšanas uzsvēra, ka otrdien valdības līmenī ir pieņemts nozīmīgs lēmums, lai nodrošinātu ātru un kvalitatīvu iztiesāšanu arī sarežģītās ekonomisko un finanšu noziegumu lietās, informēja Tieslietu ministrija.

"Mūsdienās komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumus lietas kļūst arvien komplicētākas un to iztiesāšana tiesās nereti ieilgst, tāpēc mūsu pienākums veicināt sarežģītu un specifisku lietu izskatīšanas ātrumu un kvalitāti. Valdības prioritāte ir drošība, arī ekonomikā un investīciju piesaistē," paziņojumā medijiem pēc valdības lēmuma akcentēja  Jānis Bordāns.

Bordāns  uzskata, ka šādas tiesas izveide nākotnē Latvijas tiesas padarīs par labākajām Eiropā, uzņēmēji varēs braukt uz Latviju, veidot savus uzņēmumus un nebaidīties par tiesu sistēmu, par to, ka viņu lietas tiesās izskatīsies.

"Šo mēs redzējām Somijā. Tas patiešām tā ir. Pasaules globālās korporācijas nebaidās atvērt savus ofisus Helsinkos, jo zina, ka lietas izskatīs kvalitatīvi. Tāpat tas būs arī Rīgā," uzsvēra Bordāns.

Taču interesanti, ar ko, no sabiedriskā apdraudējuma viedokļa, kontrabanda ir šausmīgāka nekā slepkavība, pavešana vai narkotiku tirdzniecība? Uzskaitot specializēto tiesu nesto praktisko labumu, Bordāns, pēc būtības nosaucis tikai normālus darba apstākļus visās tieslietu iestādēs. Kāpēc tos vajadzētu dāvāt tikai izredzētiem tiesnešiem?

Pie tam nebūs vienkārši paskaidrot kolēģiem ES, kāpēc Latvijā ar civilajām prasībām, tas ir, saimniekojošo subjektu strīdiem nodarbosies kaut kādi "revolucionārie tribunāli", nevis vispārējās jurisdikcijas tiesas.

46
Pēc temata
Datora iemaņas un savlaicīgs darbs: par ko ierēdņi saņem piemaksas
Meloja vēlētājiem acīs skatīdamies: deputāti nesamazinās ministriju skaitu
Gaidāms mājokļa kadastrālās vērtības pieaugums: vērtējuma metodika un nodokļu izmaiņas
Latvijas policija

Profesionālā darbība vai aplaupīšana? Divas Latvijas skaļās slepkavības versijas

1
(atjaunots 08:44 21.09.2020)
Zvērinātu advokātu Pāvelu Rebenoku nogalināja ar aplaupīšanas mērķi? Vai slepkavība tomēr bija saistīta ar viņa profesionālo darbību? Ja pareiza ir pēdējā versija, tad kāda tieši Rebenoka darbība noveda pie traģēdijas?

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Pēc Latvijas Valsts policijas pārstāves Gitas Gžibovskas sacītā, pašlaik tiek izskatītas divas zvērināta advokāta Pāvela Rebenoka slepkavības versijas, vēsta Mixnews.lv.

Rebenoks tika nogalināts savās mājās naktī no sestdienas uz svētdienu. Valsts policijā jau ziņoja, ka sakarā ar šī nozieguma faktu ierosināta lieta pēc Krimināllikuma 117. panta – par slepkavību, ja tā ir saistīta ar aplaupīšanu.

Taču jurists Mārtiņš Krieķis, kurš paziņoja par Rebenoka nāvi, paziņoja, ka, viņaprāt, šī slepkavība nav saistīta ar aplaupīšanu, savukārt par iemeslu kļuva politika – precīzāk, elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) jautājumi. Tāpat Krieķis paziņoja, ka šajā lietā ir vēl viens cietušais – Rebenoka biznesa partneris Ingus Balandins. Viņš ir guvis smagas traumas, apgalvo jurists.

Gžibovska paziņoja, ka slepkavības versija saistībā ar Rebenoka profesionālo darbību policijā arī tiek izskatīta. Tiesa, viņa neprecizēja, ar kādu konkrēti darbību šī slepkavība varētu būt saistīta. Rebenoks nodarbojās gan ar advokatūru, gan ar uzņēmējdarbību, gan ar politiku.

Zināms, ka Rebenoks bija Signes Balderes-Sildedzes – "OlainFarm" vadības locekles – oponents. Viņa ieguva kontroli pār uzņēmumu ar aizbildniecības pār nelaiķa Valērija Maligina nepilngadīgo meitu starpniecību.

Tāpat atgādināsim, ka 2019. gada vasarā ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) iecēla Rebenoku "Latvenergo" pagaidu padomes vadītāja amatā, taču viņš drīz vien atkāpās no amata "politiskā spiediena" dēļ, precīzāk – premjerministra Krišjāņa Kariņa sašutuma dēļ, un par padomes vadītāja vietas izpildītāju kļuva Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis.

Februāra sākumā Rebenoku ietekmes tirdzniecībā apsūdzēja bijušais KPV LV vadītājs Artuss Kaimiņš, savukārt Eglītis iesniedza atlūgumu un nosūtīja Saeimas Mandātu, Ētikas un iesniegumu komisijai lūgumu izvērtēt Nemiro lēmumus, kurš atkal centās iecelt Rebenoku "Latvenergo" valdē.

Praktiski vienlaikus Internetā parādījās kompromitējoši materiāli pret Rebenoku, kurš, kā tika apgalvots, tika nolīgts, lai palīdzētu dažiem farmaceitiskās firmas "OlainFarm" īpašniekiem iegūt kontroli pār valdi.

"Sajūta, ka 90. gadi atgriežas"

Par Rebenoka slepkavību jau izteicies Latvijas IeM vadītājs Sandis Ģirģens. Viņš paziņoja, ka policistu uzmanība tiks vērsta uz šo lietu, lai pēc iespējas ātrāk atrastu advokāta slepkavas.

Ģirģens atzīmēja, ka pēdējo gadu laikā Latvijā šī ir jau trešā advokāta slepkavība, tādēļ ir jāizdara viss, lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes.

Bijušais Latvijas premjerministrs un bijušais Latvijas Bankas vadītājs Einars Repše, atšķirībā no Ģirģena, jau jūtas kā 90. gados. Šajā sajūtā viņš padalījās ar Facebook lietotājiem.

Repše ievietoja publikāciju, kurā atzīmēja: "Briti spēj pat specdienestu noziegumus ātri atklāt līdz pat vainīgo vārdiem. Vai mūsu dienestiem nebūtu laiks saņemties? Citādi sajūta, ka 90-tie atgriežas."

1
Tagi:
slepkavība, policija
Pēc temata
Baltijas valstis ir Eiropas Savienības līderes pēc tīšu slepkavību skaita
Bijušās prokurores pazušana: policijai ir aizdomas, ka tā ir slepkavība
 Sandis Ģirģens

Lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes: ministrs komentēja advokāta Rebenoka slepkavību

4
(atjaunots 08:21 21.09.2020)
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens atgādināja, ka zvērināta advokāta Pāvela Rebenoka slepkavība ir jau trešais šāda veida noziegums Latvijā pēdējo dažu gadu laikā, tāpēc policisti pieliks visus spēkus, lai atklātu šo lietu.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Svētdien, 20. septembrī, kļuva zināms, ka zvērināts advokāts Pāvels Rebenoks, kurš bija viens no farmakoloģiskās kompānijas "OlainFarm" padomes locekļiem, tika noslepkavots savās mājās naktī no sestdienas uz svētdienu.

Valsts policija paziņoja, ka sakarā ar šī nozieguma faktu tika ierosināta lieta pēc Krimināllikuma 117. panta – par slepkavību, ja tā ir saistīta ar aplaupīšanu.

Autozaglis, foto no arhīva
© Sputnik / Константин Чалабов

Latvijas iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens pauda visdziļāko līdzjūtību nogalinātā radiniekiem un komentēja šo skaļo lietu.

Viņš paziņoja, ka policija strādājusi pastiprinātā režīmā visas nakts garumā, un tagad policistu uzmanība tiks vērsta uz šo lietu, lai pēc iespējas ātrāk atrastu advokāta slepkavas.

Ģirģens atzīmēja, ka pēdējo gadu laikā Latvijā šī ir jau trešā advokāta slepkavība, tādēļ ir jāizdara viss, lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes.

Šī nozieguma atklāšana kļūs par tiesībsargājošo iestāžu profesionālisma pārbaudi, paziņoja Latvijas IeM vadītājs.

Tāpat Ģirģens uzsvēra, ka tagad, ekonomiskā kritiena laikā valsts līmenī, kad noziedzība pieaug, ir jāatrod veidi atbalstīt policiju un citas Latvijas iekšlietu iestādes. Šim nolūkam ir nepieciešams atrisināt darbinieku trūkuma problēmu un nostiprināt materiāltehnisko bāzi.

Vērts atzīmēt, ka jurists Mārtiņš Krieķis, kurš paziņoja par Rebenoka nāvi, paziņoja, ka viņš bijis pie viņa ciemos, pēc kā vēlā naktī aizbrauca mājās, kur arī tika atrasts nogalināts. Un Krieķis uzskata, ka šī slepkavība nav saistīta ar aplaupīšanu.

Pēc Krieķa domām, šīs slepkavības pamats ir politisks, savukārt pasūtītāji ir saistīti ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK).

Atgādināsim, ka 2018. gada maijā Rīgā, netālu no Brāļu kapiem tika nošauts maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus. Šauts tika no autofurgona Volkswagen, kurš vēlāk tika atrasts sadedzināts netālu no nozieguma vietas. Tiek uzskatīts, ka slepkavas bija divi. IeM praktiski uzreiz paziņoja, ka slepkavība, visticamāk, ir veikta pēc pasūtījuma.

2019. gada jūlijā Latvijā, Mārupē, tika nogalināts advokāts, bijušais tiesnesis Uldis Bērziņš.

4
Tagi:
slepkavība, Sandis Ģirģens
Pēc temata
Autozaglis no Latvijas pārsteidzis Jeruzalemes policiju
Noņem lukturus un izdauza stiklus: Rīgā aktivizējušies autozagļi