Jahta Melnā pērle Rīgas ostā

Krievijas biznesmenis pietauvoja Rīgas ostā pasaules lielāko burulaivu

245
(atjaunots 17:20 19.08.2019)
Pasaules lielākā burulaiva "Melnā pērle" pārsteidz rīdziniekus un galvaspilsētas viesus ar savu skaistumu un inovācijām.

RĪGA, 19. augusts – Sputnik. Aizritējušajās brīvdienās Rīgas ostā ienāca greznā 106 metrus garā jahta Black Pearl ("Melnā pērle"), kura spēj pārvietoties tikai un vienīgi ar vēja spēka palīdzību.

"Melnā pērle", viena no mīklainākajām un inovatīvākajām buru superjahtām pasaulē, izraisīja furoru, un sociālo tīklu lietotāji dalās iespaidos par redzēto. Neparastie jahtas masti pārsteidza iedzīvotājus vēl pirms tā pietauvojās Rīgā – to redzēja piekrastes rajonu iedzīvotāji no Mazirbes līdz Jūrmalai.

​Jahta pieder Krievijas biznesmenim Oļegam Burlakovam, kuram ir zinātniskais grāds enerģijas avotu jomā un kurš aktīvi piedalījās šī progresīvā projekta tapšanā.

  • Jahta Melnā pērle Rīgas ostā
    Jahta "Melnā pērle" Rīgas ostā
    © Sputnik / Sergey Melkonov
  • Jahta Melnā pērle Rīgas ostā
    Jahta "Melnā pērle" Rīgas ostā
    © Sputnik / Sergey Melkonov
  • Jahta Melnā pērle Rīgas ostā
    Jahta "Melnā pērle" Rīgas ostā
    © Sputnik / Sergey Melkonov
  • Jahta Melnā pērle Rīgas ostā
    Jahta "Melnā pērle" Rīgas ostā
    © Sputnik / Sergey Melkonov
1 / 4
© Sputnik / Sergey Melkonov
Jahta "Melnā pērle" Rīgas ostā

Iecerot Black Pearl būvniecību, viņš nemeklēja peļņas iespējas, izīrējot to čarterreisiem. Kuģa mērķis ir palīdzēt gūt jaunas zināšanas "kuģubūvē, kuriem būs jauni enerģijas avoti un jaunas iespējas".

Посмотреть эту публикацию в Instagram

#BlackPearl #rigafreeport #riga #daugavariver

Публикация от Евгений Полетаев (@jevgenijpoletajev)

Kuģa korpuss ir veidots no tērauda, savukārt virsbūves – no alumīnija sakausējumiem. Jahtai ir virkne galveno īpatnību, kuras padara to par unikālu ne tikai izmēra ziņā. Viena no tām ir buras ar audumā integrētām saules paneļiem. Saules enerģija nodrošina līdz 50% jahtas enerģijas vajadzību, raksta yachtonly.com.

Jahta nes trīs 70 metru augstas karbona mastus, kuri ļauj tai sasniegt ātrumu, kas pārsniedz 30 mezglus burājot. Uz "Melnās pērles" klāja ir sešas kajītes 12 pasažieriem, divi SPA baseini, milzīgs pludmales klubs un daudz vietas tenderu un ūdens rotaļlietu glabāšanai. Jahtas vērtība sastāda 250 miljonus eiro.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Так выглядят 250 млн. евро #лето #август #рига #порт #яхта #blackpearl

Публикация от 🅓🅜🅘🅣🅡🅨 🅟🅡🅘🅖🅐🅡🅞 (@dmitryprigaro)

Lieliskā trīs klāju burulaiva pārsteidza rīdziniekus un galvaspilsētas viesus – Rīgas ostā stāvošo jahtu Black Pearl sociālo tīklu lietotāji iemūžinājuši dažādos rakursos. Taču ar burām jahta izskatās daudz iespaidīgāk, atzīst aculiecinieki.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Look at this mast #blackpearl #pleasurecraft

Публикация от Денис (@denis_tbr)

Arī Jūrmalas atpūtniekiem bija iespēja novērtēt burulaivas skaistumu:

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Как-то, не по Юрмальски. #blackpearl

Публикация от Арсений Игнатьев (@fotofood)

245

Rīdzinieki plūst uz restorānu terasēm: aculiecinieki sašutuši un prasa paskaidrojumus

17
(atjaunots 17:28 10.05.2021)
Ne velti restoratori runāja par ažiotāžu, kāda vērojama galdiņu rezervēšanā: Twitter lietotājs publicēja fotogrāfiju, kurā iemūžināti masu prieki pie atklātās terases Vecrīgā.

RĪGA, 9. maijs — Sputnik. Pēc Latvijas valdības lēmuma atļaut apmeklēt restorānu un kafejnīcu terases, restoratori ziņoja, ka galdiņi tiek rezervēti ļoti lielā apjomā. Jau piektdien, 7. maijā laimīgie rīdzinieki organizēja improvizētus tautas svētkus galvaspilsētas centrā, vēsta Mixnews.lv.

Vienlaikus pieaug Covid-19 infekcijas gadījumu skaitls, un nevar apgalvot, ka iedzīvotājus šī problēma neuztrauktu. Par to liecina lietotāja Naura sašutuma pilnais tvīts – viņš publicēja sociālajā tīklā fotogrāfiju no Vecrīgas, kur pie resotorāna terases sapulcējušies vairāk nekā 40 cilvēki.

Ilgi gaidītā iespēja apmeklēt restorānu spārnojusi, rīdzinieki pavisam piemirsuši sociālo distanci un citus ierobežojumus.

​"Vai pagātne atkārtosies?" viņš jautāja, atsaukdams atmiņā pērno koncertu Tērbatas ielā.

Naura jautājums piesaistīja uzmanību – uz to reaģēja Saeimas deputāts Krišjānis Feldmanis un Rīgas domes deputāte Linda Ozola. Politiķi lūdza policijas skaidrojumus.

Pie tam Feldmanis atgādināja, ka par ierobežojumu pārkāpumiem paredzēti naudas sodi.

"Cik man zināms, sodus 2k€ FP un 5k€ JP neviens nav atcēlis. Beidzot ir jāsāk runāt par ierobežojumu kontroles trūkumu. Skaidrs, ka tikai apzinīgās sabiedrības daļas ierobežošana nedod nekādu efektu. To pierādīja infekcijas rādītāju stagnācija augstā līmenī pēdējās nedēļās," viņš rakstīja.

​Kafejnīcu un restorānu terases lemts atvērt no 7. maija, taču pie tam saglabājas virkne epidemioloģisko ierobežojumu, kas jāievēro, apmeklējot tās.

​Pirmkārt, ierobežots terašu darba laiks – no 6.00 līdz 21.00. Otrkārt, pie viena galdiņa var sēdēt ne vairāk kā desmit cilvēki no divām mājsaimniecībām, tostarp – ne vairāk kā četri pieaugušie. Treškārt, stakrp galdiņiem jābūt starpsienai vai vismaz 2 metru attālumam. Personālam un apmeklētājiem jāvalkā maskas.

Tomēr, spriežot pēc pūļa pie Pulvertorņa un Jēkaba kazarmām Vecrīgā, rīdzinieki visus noteikumus ir aizmirsuši.

17
Tagi:
sociālie tīkli, ierobežojumi, valdība
Pēc temata
Cilvēki sāk pirkt traktorus: piegādes dienesti strādā dienām un naktīm
"Normālā" valstī Kariņš būtu demisionējis: politologs par Saeimas un MK domstarpībām
Kā strādās restorānu terases Latvijā un kā būs ar alkohola tirdzniecību
Eksperts: cilvēki pandēmijas laikā sakrājuši daudz naudas un būs gatavi to tērēt
Jānis Lemežis

Pie latviešu dziedātāja pēc uzstāšanās Krimā ķersies Latvijas VDD

16
(atjaunots 17:20 10.05.2021)
Latvijas Valsts drošības dienests izmantos dziedātāju Jāni Lemežu, kurš uzstājās Krimā ar dziesmu latviešu valodā, lai parādītu, ka nevajag braukāt uz Krievijas pussalu.

RĪGA, 10. maijs — Sputnik. Latviešu dziedātāja Jāņa Lemeža uzstāšanos starptautiskajā mūzikas festivālā "Ceļš uz Jaltu" Krimā pamanīja arī Latvijas Valsts drošības dienests (VDD), vēsta Mixnews.lv.

Atgādināsim, ka Lemežis nodziedāja "Balādi par karavīru", ko pats pārtulkojis latviski, un pat iekaroja festivāla sudraba balvu – ar savu priekšnesumu viņš ierindojās otrajā vietā.

Дорога на Ялту: музыканты из 15 стран исполнят военные песни на родных языках
Пресс-служба музыкального фестиваля "Дорога на Ялту"

Tagad VDD vērtēs "incidentu" savas kompetences ietvaros. Latviešu valodas popularizācija pasaulē, acīmredzot, netiks ņemta vērā.

Vēl vairāk, izmantojot Lemeža piemēru, VDD, spriežot pēc visa, gatavojas parādīt, ka uz Krievijas Krimu braukāt nevajag, jo Latvija neuzskata to par Krievijas teritoriju.

Specdienests aicināja Latvijas iedzīvotājus neapmeklēt Krimu un aptvert, ka par ES sankciju pārkāpumu paredzēta kriminālatbildība.

Jāpiebilst, ka kara dziesmas festivālu Jaltā, kas aizritēja no 29. aprīļa līdz 1. maijam, apmeklēja rekordliels dalībnieku skaits no visas pasaules. Konkurss saņēma vairāk nekā 300 pieteikumus no 51 valsts. Pusfinālā izgāja izpildītāji no 15 valstīm.

Krima un Krievija

Atgādināsim, ka Krima atgriezās Krievijas teritorijā pēc referenduma 2014. gadā. Tautas balsojumā 96,77% Krimas Republikas vēlētāju un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju atbalstīja iestāsanos Krievijas Federācijas sastāvā. Referendums notika pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī.

Saskaņā ar ES direktīvu, no 2014. gada ES juridiskajām personām aizliegts pārdot ES rezidentiem ceļojumus uz Krimu. Par tādiem pārkāpumiem seko brīdinājums vai pat naudas sods – tas atkarīgs no vietējo likumu stingrības.

Latvijas Ārlietu ministrija aicina atturēties no braucieniem uz Krimu, norādot uz saspringro situāciju drošības jomā Krimas pussalā, ko uzskata par nelikumīgi anektētu Ukrainas teritoriju, kā arī uz to, ka šajos apstākļos ceļotāji var nesaņemt konsulāro palīdzību.

Tomēr ārvalstu delegāti daudzkārt apciemojuši Krimu. Viņi nonākuši pie viena secinājuma – Krimas pussala kļuvusi par Krievijas daļu uz tautas likumīgas gribas izpausmes pamata. Krimiešu izvēle referendumā – pievienoties Krievijai – saistīta ar reģiona iedzīvotāju interesēm.

16
Tagi:
Drošības dienests, latvieši, Krima, Krievija
Pēc temata
Igaunijas Puškina biedrības locekļi devušies braucienā pa Krimu
Krimā ieradusies delegācija no ASV
Latvija ieradusies Krimā: Sevastopolē atklāts pirmais latviešu restorāns