Vjačeslavs Dombrovskis

"Pensionāru banka" slēgta, Latvija sajūsmā: bijušais ekonomikas ministrs par PNB Banku

181
(atjaunots 13:59 19.08.2019)
Par PNB Bankas slēgšanu Latvijas valdība saka "nu un kas"… Turklāt daļa sabiedrības nespēja savaldīt atklātu sajūsmu. Bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis komentē "pensionāru bankas" slēgšanu Latvijā.

RĪGA, 19. augusts – Sputnik. Bijušais Latvijas ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, runājot par PNB Bankas darbības apturēšanu radio Baltkom, norādīja, ka daļa sabiedrības ar sajūsmu uztvēra šo notikumu.

Tāpat Dombrovskis uzsvēra, ka valdība uztvēra notiekošo tonalitātē: "Nu un kas tur liels noticies?" Savukārt tā sabiedrības daļa, kurai patīk dēvēt sevi par eliti, nespēja slēpt savu sajūsmu un prieku.

Kas tad tik ļoti iepriecinājis Latvijas eliti? Dombrovskis atbildēja uz šo jautājumu.

"Cilvēki zaudē darbu, banku sektorā mazāka konkurence, pensionāri saņems sliktākus piedāvājumus – diemžēl, daļa sabiedrības ir par to atklātā sajūsmā," konstatēja bijušais ministrs.

Dombrovskis nosauca PNB Banku par "pensionāru banku", jo, saskaņā ar dažādām aplēsēm, no 40% līdz 66% bankas klientu ir tieši pensijas vecuma ļaudis.

Bijušais ministrs norādīja, ka, protams, saskaņā ar likumu, devītajā darbdienā visiem tiem, kuru noguldījumi ir mazāki par 100 tūkstošiem eiro, nauda tiks atgriezta. Taču, ņemot vērā Latvijas pensiju līmeni, vietējiem pensionāriem būs grūti izdzīvot pat šo laiku.

Tāpat Dombrovskis uzsvēra, ka PNB Bankas darbības apturēšana ir daļa no Latvijas vispārējās šī brīža tendences. Un kārtējo reizi cilvēki zaudē darbu, Latvija – lielu naudu.

"Vairāk nekā 500 cilvēku pazaudēja darbu. Tātad valsts budžets pazaudēs naudu. Tāpat Andrejs Elksniņš, Daugavpils mērs, jau ir paziņojis, ka pašvaldība pazaudēs aptuveni 1,3 miljonus eiro, kas Daugavpilij ir samērā liela nauda. Laikam, ir uzņēmumi, kuri glabāja bankā vairāk, nekā 100 tūkstošus eiro. Tiem tā būs nopietna problēma," nobeigumā sacīja Dombrovskis.

Ceturtdien, 15. augustā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apturēja PNB Bankas darbību Latvijā sakarā ar "Eiropas Centrālās Bankas (ECB) un Eiropas Vienotās regulēšanas jautājumu pārvaldes (SRB) lēmumu, kā arī aizsargājot bankas noguldītāju intereses".

FKTK lika bankai no 15. augusta plkst. 21:00 pilnībā izbeigt finanšu pakalpojumu sniegšanu, tostarp klientu maksājumu izpildi. Komisija solīja darīt visu iespējamo, lai rastu ērtāko un efektīvāko veidu, kā pēc iespējas ātrāk uzsākt garantēto noguldījumu izmaksāšanu līdz 100 tūkstošiem eiro katram klientam.

Pēcāk PNB Banka savā portālā publicēja paziņojumu klientiem ar aicinājumu atvērt kontu Citadele bankā. Tāpat tiek ziņots, ka informācija par atlīdzībām sekos ne vēlāk kā pirmdien, 19. augustā, savukārt pašas izmaksas sāksies ne vēlāk kā 27. augustā.

"Atmazgāja" visu naudu no Latvijas

Vērts atgādināt, ka 2018. gadā Moneyval komisijas eksperti publicēja ziņojumu par pārkāpumiem Latvijas finanšu sektorā. Sakarā ar to valsts var nonākt "pelēkajā sarakstā", kas bēdīgi ietekmēs tās ekonomiku. Latvijai tika ieviests pastiprinātas kontroles režīms, jo tā saņēma zemus vērtējumus virknē šīs nozares kritēriju.

Tostarp Moneyval speciālisti nolēma, ka Latvijas varasiestāžu darbības ir maz efektīvas jautājumos, kas saistīti ar patiesā labuma guvēju noteikšanu un masveida iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanu.

Premjerministrs Krišjānis Kariņš 2019. gada februārī apsolīja labot valsts reputāciju un uzsākt finanšu sektora kapitālremontu.

"Kapitālremonts" noveda pie tā, ka nerezidenti sāka aktīvi izvest naudu no Latvijas bankām. Un dotajā brīdī no Latvijas jau ir izvesti aptuveni 10 miljardi eiro.

Iepriekš uzņēmējs Arnolds Babris, komentējot situāciju, paziņoja, ka no šiem 9 miljardiem trešā daļa varēja aiziet finansējumam. Galu galā iznāk, ka Latvija burtiski ir padzinusi 3 miljardus kredītresursu. Turklāt Babris norādīja, ka cilvēkiem naudas nav, un uzņēmējiem nav pieejami lēti kredīti, viņi ir spiesti samazināt ražošanu un eksportu. Par tā visa nobeigumu kļūst ekonomikas kritums.

Problēmas mērogs ir vērā ņemams. Depozīts ir galvenais un lētākais resurss banku darbības finansēšanai (tas ir, nākamajai šīs naudas "tālākai pārdošanai" kā kredītam). Banka strādā, pateicoties procentu starpībai.

Tagad depozītu bāze ir samazinājusies, tātad banku resursi ir sadārdzinājušies. Starpību kompensē klienti, un tie, kam ir iespēja, aiziet pie citām bankām, kur nauda ir "lētāka".

181
Pēc temata
Putniņš par gaidāmo reformu: civilizētā valstī tas ir nepieņemami
Cīņa ar ēnu: kas stāv aiz Latvijas finanšu sistēmas kapitālremonta
Ja klienti no Krievijas, ieteicams pašlikvidēties: bizness Latvijā nezina, kā izdzīvot
Reirs: PNB Bankas slēgšana nav saistīta ar naudas atmazgāšanu

Latvijā ar Covid-19 inficējušies vēl 10 cilvēki

3
(atjaunots 13:37 12.08.2020)
Puse no desmit inficētajiem atgriezās Latvijā no ārzemēm, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Aizritējušajā diennaktī Latvijā atklāti 10 jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati.

No viņiem pieci kontaktēja ar iepriekš saslimušajiem cilvēkiem, savukārt vēl pieci atgriezās no ārzemēm (Somija, Krievija, Lietuva, Albānija, Zviedrija).

Taču pēdējo 24 stundu laikā neviens no Covid-19 slimniekiem nav nonācis slimnīcā. Pašlaik slimnīcās ārstējas seši cilvēki ar vidēji smagu slimības gaitu. Kopumā no stacionāriem izrakstīti 195 pacienti.

Vakar tika veikti 2226 Covid-19 testi. Kopumā Latvijā ir veikti 218 756 Covid-19 testi. Kopš pandēmijas sākuma valstī inficējušies 1303 cilvēki, 32 inficētie nomita, 1078 cilvēki izveseļojās.

​Latvijas valdība vakar atbalstīja Veselības ministrijas plānu par daļēju ārkārtējās situācijas režīma ierobežojumu mīkstināšanu no pirmdienas, 17. augusta. Šāds lēmums tika pieņemts, balstoties uz epidemiologu ieteikumiem, jo inficēto skaits Latvijā nepieaug tik strauji, kā citās ES valstīs.

3
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Igaunija paziņoja par otrā Covid-19 viļņa sākšanos valstī
Latvijā pieaug saslimstība ar Covid-19: atvērtas robežas liek sevi manīt
SPKC meklē autobusa Rīga-Daugavpils pasažierus: Latvijā 7 jauni Covid-19 gadījumi
Vēl nav pienācis laiks: ar Covid-19 saistītos ierobežojumus Latvijā nemīkstinās

Ja Gagarins lidotu kosmosā tagad: Latvija ignorē Krievijas vakcīnu

5
(atjaunots 15:47 12.08.2020)
Spriežot pēc tā, kā Latvijas varasiestādes un mediji reaģē uz ziņu par Krievijas vakcīnas pret Covid-19 reģistrāciju, par Gagarina lidojumu uz kosmosu 2020. gadā Latvijā uzzinātu pēc astoņiem gadiem.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Ziņas par Krievijas vakcīnas pret Covid-19 reģistrāciju ignorēja gan Latvijas varasiestādes, gan valsts mediji, ar izbrīnu norāda žurnālists Vadims Avva.

Vakar KF prezidents Vladimirs Putins paziņoja par pasaulē pirmās vakcīnas pret koronavīrusu reģistrāciju Krievijā, kuru izstrādāja Gamaleja vārdā nosauktais Nacionālais Epidemioloģijas un mikrobioloģijas pētniecības centrs. Civilajā apritē vakcīna nonāks 2021. gada 1. janvārī.

Vakcinācija, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Гальперин

Pie tam, kā atzīmēja Vadims Avva, Latvijas mediji šo notikumu ignorēja: viņus pārsvarā interesēja protesti Baltkrievijā un iespēja, ka masveida pasākumus Latvijā varētu apmeklēt vairāk cilvēku.

Citiem vārdiem sakot, iespēja uzvarēt galveno 2020. gada sērgu medijus neieinteresēja, ar izbrīnu atzīmēja Avva.

"Jo Covid-19 dēļ taču sabruka pasaules IKP un tika slēgtas robežas. Bankrotēja uzņēmumi, uz ielas izrādījās miljoniem cilvēku. Pat inovatīvajai un spēcīgajai Latvijai neklājās saldi. Finanšu ministrija uzskata, ka gada beigās valsts budžets izrādīsies deficītā par miljardu. Covid-19 dēļ taču mēs iedevām airBaltic 250 miljonus eiro, bet vācieši savai Lufthansa 9 jardus.

Covid-19 dēļ mums ne tikai "nosprāga" tūrisms, novārga restorāni, stipri raudāja Laima, vismaz uz gadu aizmirstot par "Rendezvous".

Tika atliktas plānveida operācija, iepirktas medicīniskās sejas maskas par kokaīna cenām par gramu. Vai mazums kas. Jūs ziniet labāk par mani. Bet galvenais – līdz šai dienai pasaulē nomira 737 000 cilvēku!!!" uzrakstīja viņš savā Facebook lapā.

Taču, pēc viņa sacītā, ne vien mediji, bet arī Latvijas varasiestādes izlikās, ka vakcīnas, kura var glābt ekonomiku un miljardiem cilvēku dzīvības, neeksistē. Tās varēja uzsākt steidzamas konsultācijas par to, lai sniegtu jaunajai vakcīnai vispārēja labuma statusu un pēc iespējas drīzāk padarīt to vispārpieejamu vai arī sākt preparāta izmēģinājumus Eiropā, taču nekas no tā netika izdarīts.

"Ziniet, es domāju, ja Gagarins aizlidotu uz kosmosu šodien, 2020. gadā, mēs ar jums par to uzzinātu pēc gadiem astoņiem, 2028. Jo tieši tik daudz gadu šķir pirmā kosmonauta lidojumu no sliktas un nepareizas valsts un amerikāņu Ārmstronga un Oldrina izsēdināšanos uz Mēness: 1961. gada 12 aprīli un 1969. gada 20. jūliju," ar rūgtuma izjūtu raksta Avva.

Tikmēr Krievijas Tiešo investīciju fonda vadītājs Kirills Dmitrijevs paziņoja, ka Krievija apspriež Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu ražošanu Brazīlijas un Indijas teritorijā.

5
Tagi:
vakcīna, koronavīruss, Latvija, Krievija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Vai visiem pietiks: pasaules bagātākās valstis jau izpērk vakcīnu pret Covid-19
Igaunija paziņoja par otrā Covid-19 viļņa sākšanos valstī
Vēl nav pienācis laiks: ar Covid-19 saistītos ierobežojumus Latvijā nemīkstinās
Putins paziņoja par pirmās Krievijas vakcīnas pret Covid-19 reģistrāciju