Lielbritānijas karogs

Finanšu ministrijā aprēķināts, cik Latvijai izmaksās Brexit

67
(atjaunots 08:11 19.08.2019)
Saskaņā ar Latvijas Finanšu ministrijas aprēķiniem, ja Lielbritānija izstāsies no ES bez vienošanās, Latvijai nāksies samaksāt 4 miljonus eiro 2019. gadā un 23 miljonus eiro 2020. gadā.

RĪGA, 19. augusts – Sputnik. Lielbritānijas izstāšanās gadījumā no Eiropas Savienības bez vienošanās, Latvijas iemaksas ES budžetā 2020. gadā varētu palielināties par 23 miljoniem eiro, vēsta Mixnews.lv ar atsauci uz Ministru Kabineta izskatīšanai iesniegto Finanšu ministrijas paziņojumu.

Tāpat ziņojumā teikts, ka neziņa, kura šobrīd pastāv Brexit dēļ, rada nesaprašanu attiecībā uz iemaksām ES budžetā pēc 2019. gada.

Šobrīd Latvijas iemaksas sastāda 250 miljonus eiro. saskaņā ar ministrijas aprēķiniem, Brexit bez vienošanās šogad izmaksās Latvijai papildu 4 miljonus eiro un vēl 23 miljonus nākamgad.

Iepriekš Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis izteica pieņēmumu, ka Lielbritānijas izstāšanās no ES varētu izmaksāt Latvijai 18 miljonus eiro. Pēc viņa sacītā, Lielbritānija pēc Vācijas ir otrs lielākais Eiropas budžeta neto iemaksu maksātājs. Visekstremālākā izstāšanās scenārija gadījumā šajā budžetā parādīsies 16 miljardu eiro caurums. Un šo caurumu nāksies lāpīt no citu valstu budžetiem. Lai šī nauda tiktu iemaksāta, kaut kur nāksies vērā ņemami ietaupīt.

Kādi vēl riski sagaida Latviju sakarā ar Brexit

Tāpat Lielbritānijas aiziešana bez vienošanās var ietekmēt Eiropas Savienības budžetu uz nākamajiem septiņiem gadiem – no 2021. līdz 2027. gadam. Kohēzijas fonda budžets tiks samazināts par 20%. Latvija no tā saņem vairāk nekā 4 miljardus eiro gadā, tātad, mīnuss 800 miljoni eiro.

Un, visbeidzot, nopietnākā kataklizma Latvijai bez vienošanās Brexit gadījumā – tautiešu jautājums, kuri šodien dzīvo un strādā Lielbritānijā. Starp 2008. un 2017. gadu no Latvijas aizbrauca apmēram 260 tūkstoši cilvēku. Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) vērtējumu, aptuveni 119 tūkstoši Latvijas piederīgo, jeb gandrīz puse no aizbraukušo kopskaita, dzīvo tieši Lielbritānijā.

Viņi regulāri sūta Latvijā palikušajiem radiem naudas pārvedumus – saskaņā ar Latvijas Bankas aplēsēm, tas ir vairāk nekā viens miljards eiro gadā. Ja pēc Brexit bez vienošanās visiem Lielbritānijā strādājošajiem ES pilsoņiem nāksies pamest šo valsti, mēs riskējams pazaudēt pusmiljardu eiro.

Tas protams ir pesimistiskākais scenārijs – principā, Latvijas pilsoņi var doties peļņā uz citām valstīm, piemēram, uz Īriju vai Vāciju, vai arī atgriezties Latvijā. Taču tas viss aizņems noteiktu laiku un apturēs vai samazinās naudas ienākumus.

Atgādināsim, iepriekš bija paredzēts, ka Lielbritānija pametīs ES 2019. gada 29. martā. Taču Lielbritānijā radās problēmas ar Brexit nosacījumu līguma ratifikāciju, savukārt izstāšanās bez tā draud gan valstij, gan arī Savienībai ar visnotaļ nepatīkamām sekām, tostarp ekonomikas nozarē.

Rezultātā ES izšķīrās par Brexit datuma pārcelšanu – ne vēlāk kā līdz šī gada oktobra beigām. Taču šobrīd Lielbritānijas valdība, kuru izveidojis jaunais premjerministrs Boriss Džonsons, sākusi pastiprinātu gatavošanos iziešanai no ES bez vienošanās noslēgšanas.

67
Pēc temata
Džonsons vēlas pierādīt Putinam "liberālisma vērtību" uz Brexit piemēra
Brexit atbalstošie deputāti sarīkoja demaršu Eiropas Parlamenta sēdē
Kādas viltus ziņas Londona grasās apkarot Eiropā?
Londonā nosaukts pēdējais izstāšanās no ES termiņš – Brexit būs "stingrs"
Latvijas Valsts policija

Divi ģenerāļi un inkognito: kas pretendē uz Latvijas Valsts policijas vadītāja amatu

0
(atjaunots 11:20 03.07.2020)
Ir kļuvuši zināmi dažu Latvijas Valsts policijas priekšnieka amata kandidātu vārdi, kā arī viņu esošie rangi.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Latvijas Iekšlietu ministrija (IeM) uz konkursa pamata veica kandidāta meklējumus Valsts policijas priekšnieka amatam.

Kļuvis zināms, ka pieteikumus konkursam paspējuši iesniegt ģenerālis Andrejs Grišins, kurš ir esošās Valsts policijas priekšnieks, un Valsts policijas Rīgas reģionālās pārvaldes priekšnieks – ģenerālis Juris Šulte, vēsta BВ.lv.

Tāpat pieteikumu paspējis iesniegt vēl viens gribētājs ieņemt Latvijas Valsts policijas priekšnieka amatu, taču viņš pagaidām paliek sabiedrībai inkognito. Lai gan vēl viena kandidāta vārds jau tika saukts neoficiālos avotos.

Latvijas Iekšlietu ministrijā pagaidām nekādus komentārus nesniedz, jo notiek pieteikumu informācijas apkopošanas process.

Pretendēt uz augsto posteni varēja tikai amatpersonas – augstākā vai vidējā ranga virsnieki ar ne mazāk kā 10 gadu dienesta stāžu IeM vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē. Tiesneši, prokurori un citi strādājošie ārpus IeM sistēmas konkursā nedrīkstēja piedalīties.

Iepriekš ziņots, ka uz Valsts policijas priekšnieka posteni pretendē bijušā priekšnieka vietnieki – Šulte, Grišins un Normunds Krapsis.

Tika atzīmēts, kas viens no atlases nosacījumiem ir potenciālā kandidāta pārbaude ar melu detektoru. Šulte un Grišins stāstīja, ka viņus nemulsina šī prasība.

Savukārt Krapsis norādīja, ka prasība iziet pārbaudi uz melu detektora liecina par iekšlietu ministra neuzticību augstākā līmeņa amatpersonām Valsts policijā.

0
Tagi:
Latvijas policija
Pēc temata
Video ir tikai sākums: kā policija izseko iedzīvotājus sociālajos tīklos
Nāve uz ielas, bandīti un iereibuši krievu karavīri: Dombrava par trakajiem 90. gadiem
CSN

Eksperts pastāstīja, kāpēc Latvijā ir tik daudz avāriju un nāvju uz autoceļiem

6
(atjaunots 11:15 03.07.2020)
Pēc drošas braukšanas autoskolas direktora Jāņa Vanka domām, pie visa vainīgs Latvijas autovadītāju braukšanas stils.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Autosportists, drošas braukšanas autoskolas direktors Jānis Vanks radio Baltkom ēterā pastāstīja, kāpēc uz Latvijas autoceļiem ir tik smaga situācija CSNg un nāvju ziņā.

Vanks atzīmēja, ka Latvijā ir visi apstākļi tam, lai autovadītāji pārliecināti un pareizi uzvestos uz autoceļiem. Sezonu maiņai jāliek autovadītājiem būt uzmanīgākiem un piesardzīgākiem.

Taču visu bojā Latvijas iedzīvotāju braukšanas stils, viņu vieglprātīgā attieksme pret ceļu satiksmes noteikumiem un likumiem, kā arī sliktā ceļu kvalitāte valstī.

Iepriekš Ceļu policijas vadītājs Edmunds Zivtiņš skaidroja, ka Latvija nav tā valsts, kur var braukt ar ātrumu 120 kilometri stundā, un atbalstīja fotoradaru uzstādīšanu.

Kā teica Zivtiņš, kad Latvijā tika būvēti autoceļi, tie tika aprēķināti braukšanai ar maksimālo ātrumu 90 kilometri stundā. Tādēļ nevajag domāt, ka pa tiem var droši pārvietoties ar ātrumu 100-120 kilometri stundā.

Vanks atkārtoja to pašu, ko sacīja Zivtiņš: Latvijā pagaidām nav autoceļu, kuri atbilstu ātrgaitas maģistrāles statusam un ļautu attīstīt ļoti lielu ātrumu.

Autosportists atzīmēja, ka arī citās Eiropas valstīs ir maz vietu, kur drīkst braukt ātrāk par 90 kilometriem stundā. Savukārt tur, kur drīkst uzņemt lielāku ātrumu, tiek ievērota virkne speciālu nosacījumu – ir norobežojums, lai uz ceļa neizskrien dzīvnieki, ir trīs-četras braukšanas joslas katrā virzienā, savukārt ceļa vidus ir atdalīts ar zaļo zonu.

Attiecībā uz Latvijas autovadītāju braukšanas stilu Vanks atzīmēja, ka Latvijas iedzīvotāji domā, ka prot labi braukt, un bieži riskē un veic bīstamus apdzīšanas manevrus. Taču šādos gadījumos nepalīdzēs nekādi drošības līdzekļi, jo frontālā sadursme lielā ātrumā – tā ir garantēta katastrofa.

Statistikas skaitļi

Saskaņā ar 1. jūlijā publicēto Eurostat statistiku par 2018. gadu, mirstības rādītāji uz autoceļiem Latvijā ir vieni no augstākajiem Eiropas Savienībā.

Rumānijā uz miljonu iedzīvotājiem 2018. gadā bija 96 ceļu satiksmes negadījumu upuru, Bulgārijā – 87, Latvijā un Horvātijā – 77, Polijā – 75.

Vismazāk ar CSNg saistītu nāvju 2018. gadā bija reģistrēts Īrijā, Dānijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Maltā, Spānijā un Vācijā.

Kopumā 2018. gadā avārijās Eiropas Savienībā bojā gāja 23 339 cilvēki. No tiem 45% ir vieglo automobiļu pasažieri, 21% - gājēji, 15% - motociklisti, 8% - velosipēdisti, 12% - kravas mašīnu, autobusu, mopēdu, kā arī citu transportlīdzekļu šoferi un pasažieri.

6
Tagi:
CSN, ceļi
Pēc temata
Totāla kontrole: varasiestādes vēlas uzstādīt videonovērošanas sistēmas ielās
Latvijas IeM par 5 tūkstošiem eiro nopirkusi dronu, taču nevar to palaist
Policija meklē nāvējošā CSN aculieciniekus Krimuldas novadā