Operāciju zālē. Foto no arhīva

"Viņi zina latviešu valodu": Latvijā izdomājuši, tikt galā ar ārstu deficītu

48
(atjaunots 08:10 18.08.2019)
Ārzemju medicīnas studenti, kuri mācās Latvijā, nomainīs vietējos ārstus, jo viņi pagūst iemācīties valsts valodu.

RĪGA, 18. augusts – Sputnik. Pēc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītājas Lienes Cipules sacītā, ārzemju studenti, kuri Latvijā mācās medicīnu, mācību beigās spēj iemācīties latviešu valodu. Par to Cipule pastāstīja radio Baltkom intervijā.

Ārzemnieki, kuri studiju beigās apgūst latviešu valodu, droši var nomainīt ārstus, kuri izies pensijā, un vispār var atrisināt kadru problēmu medicīnā vai vismaz mazināt to.

Jo pēc studijām daži ārzemju medicīnas studenti paliek rezidentūrā Latvijā, un pēc tam kārto eksāmenu un var strādāt valstī. Pēc Cipules sacītā, jau šovasar 40 jauni rezidenti nokārtojuši šādu eksāmenu. Taču ātrajā palīdzībā jau tagad strādā pietiekami daudz rezidentu.

"Mēs drīkstam pieņemt darbā tikai tos studentus, kuri prot valsts valodu. Mēdz būt ārsti, kuri to labi zina. Un ir ārzemju studenti, kuri zina latviešu valodu," paskaidroja NMPD vadītāja.

Tāpat Cipule pastāstīja, ka tuvāko gadu laikā no ātrās palīdzības aizies vairāki simti darbinieku – aptuveni 200 mediķu izies izdienas pensijā, tādēļ jau šodien ir jādomā par paaudžu maiņu. Cipule paziņoja, ka saistībā ar to NMPD tuvākajos plānos ir brigāžu sastāva maiņa, šoferu kompetences celšana, autoskola mediķiem, cieša sadarbība ar Izglītības un zinātnes ministriju, koledžām.

Maksājiet naudu

Vērts atgādināt, ka pērnā gada rudenī NMPD Rīgas reģionālajā centrā tika izsludināta ārkārtas situācija sakarā ar masveida speciālistu aiziešanu. Pēc diviem mēnešiem tā tika atcelta pateicoties šogad ieplānotajai darbinieku algu palielināšanai un brigāžu darba reorganizācijai. Saskaņā ar NMPD aprēķiniem, šobrīd Rīgas reģionā uz 22 tūkstošiem iedzīvotāju ir viena neatliekamās palīdzības brigāde, taču Pasaules Bankas rekomendācija ir viena brigāde uz 15 tūkstošiem iedzīvotāju.

Taču Cipule iepriekš teica, ka ātrā palīdzība veiksmīgi tiek galā ar visām grūtībām. Viņa norādīja, ka darbinieku trūkst ne vien neatliekamās palīdzības dienestā, bet arī visā medicīnas nozarē kopumā, tādēļ šo problēmu neizdosies atrisināt ar kaut kādu darbinieku meklējumu akciju palīdzību.

Tikmēr eksperti uzskata, ka Latvijas ātro palīdzību, kā arī visu medicīnu kopumā var glābt ar algu un piemaksu par virsstundām palielināšanu. Turklāt mediķu algām ir jābūt konkurētspējīgām, citādi ārstus un medmāsas nebūs iespējams noturēt valsts medicīnā, un vispār Latvijā.

Un kamēr Latvijā prāto par to, ko lai dara, Anglijā visu jau ir izdomājuši. Britu speciālistu atlases aģentūra nosūtīja visiem Latvijas ģimenes ārstiem vēstījumu ar piedāvājumu pārcelties uz darbu Lielbritānijā un saņemt ne mazāk par 90 tūkstošiem britu mārciņu gadā.

Tas nozīmē, ka ģimenes ārsts no Latvijas varēs saņemt Apvienotajā Karalistē 7500 mārciņu mēnesī (apmēram 8000 eiro). tādu naudu Latvijā dakteris pelna, labākajā gadījumā, ja četrus mēnešu strādā ar virsstundām.

48
Pēc temata
Labāk nāve, nekā krievu ārsts: Latvijas deputāts nepiekrīt Ministru Kabineta rīcībai
Pusmiljons Latvijas iedzīvotāju var palikt bez ģimenes ārsta
Slēgt daļu slimnīcu: Kariņš izdomājis, kā cīnīties ar ārstu trūkumu
"Šīs nav paģiras": ārsta pašfoto izraisa sašutumu sociālajos tīklos
Kravu vilciens, foto no arhīva

Viņiem nospļauties par tranzītu, te vēl ir kas pārdodams: Lindermans par lielo kļūdu

20
(atjaunots 18:16 29.11.2020)
Latvijas transporta nozares vadības asarainā vēstule diezin vai aizkustinās Krieviju un atdos Latvijai tranzītu? Kāpēc?

RĪGA, 29. novembris — Sputnik. Par to, kāpēc tranzīts no Krievijas Latvijā vairs neatgriezīsies, kā arī citiem jautājumiem savā iknedēļas notikumu apskatā runāja publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins.

Kāpēc tranzīts neatgriezīsies Latvijā

Latvijas Satiksmes ministrija ielūkojusies bezdibenī, kur iegāzies tranzīts, saķērusi galvu un nosūtījusi vēstuli Krievijas Transporta ministrijai ar lūgumu palīdzēt apturēt Krievijas tranzīta apjomu lejupslīdi Latvijā.

Izrādās, Latvijas transporta nozares vadība joprojām ar cerību skatās uz Krievijas pusi. Tāpēc Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Latvijas un Krievijas transporta grupas līdzpriekšsēdētājs Uldis Reimanis nosūtījis vēstuli savam kolēģim Krievijā Jurijam Petrovam, valsts transporta ministra vietniekam.

"Daudzu gadu garumā Latvijas un Krievijas dzelzceļu auglīgā sadarbība parādīja labu sinerģiju transporta nozarē. Latvijas ostas un termināli sevi pieteica kā uzticami un stabili partneri Krievijas Federācijas kravu pārvadātājiem," norādīts vēstulē, kuras autors atgādina: laiks aktivizēt šo auglīgo sadarbību.

Ir vēl viena dīvaina nianse: vēstuli sankcionējusi Latvijas Ārlietu ministrija.

"Man šķiet, nekā dīvaina nav. Protams, Latvijas valdošās klases absolūtajam vairākumam nospļauties par tranzītu, viņi no tā labumu negūst. Latvijai ir cita likvīda prece – rusofobija. Un viņi šo spriedzi atbalsta, saņemot no tā no eirofondiem pietiekami daudz naudas, lai valdošā klase, visnotaļ plaša Latvijā, dzīvotu normāli. Protams, Latvijā ir arī cilvēki, kas pārdzīvo katastrofu – tā ir gan zināma daļa valdībā, gan ĀM, gan dzelzceļnieki. Galu gala bez tranzīta ne viņiem, ne Latvijas iedzīvotājiem dzīves nav," konstatēja Vladimirs Lindermans.

Tomēr, atzīmēja publicists, asarainām vēstulēm nekāda nozīmīga efekta nebūs, jo tranzīta lejupslīde Latvijā par 50% - tā nav Krievijas atriebība, tās ir valsts stratēģijas sekas.

"Tas, ka Krievija pārvirza tranzītu, ir stratēģija, un tās pamatā nav nodoms nobeigt Latviju vai Igauniju, bet gan fakts, ka šīs valstis ir NATO locekļi un tieši pakļautas ASV. Tāpēc ir sarežģīti un no Krievijas drošības viedokļa bīstami veidot ar tām stabilas attiecības. Nav izdevīgi parakstīt ilgtermiņa līgumus, veidot perspektīvas un attiecības. Kāpēc apgādāt šo tranzīta artēriju, ja tā iesprūdīs, tiklīdz kaut kas atgadīsies. Kāpēc tas būtu vajadzīgs Krievijai? Tātad šis Krievijas kurss uz Ustjlugu un tā tālāk nepārtrūks. Protams, Krievija var pagādāt Latvijai kaut kādu daļu tranzīta, taču tikai gadījumā, ja Latvijas valdība mainīs kursu. Tomēr diezin vai viņi nomainīs kursu," uzsvēra Lindermans.

Publicists atgādināja, ka Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs apliecinājis: Latvija veidos attiecības ar Krieviju pēc divu pieeju principa – principiālie jautājumi un tie, kuros iespējama zināma sadarbība. Te nav nekādas ķecerības, tā iekārtota jebkuras valsts politika: ir stratēģija, kurā nav kompromisu, un ir taktiskie lēmumi, ko var mainīt.

"Tomēr latviešu politikā ir principiālas pretrunas ar Krievijas politiku. Un Krievijas tranzīta novirzīšana uz savām ostām – tas ir stratēģijas elements, nevis tūlītēja tirdznieciska labuma jautājuma. Protams, vēstule no Latvijas ir uzrakstīta, tomēr diezin vai tā kaut ko dos," secināja Lindermans.

20
Tagi:
Latvija, tranzīts, Mihails Gubins, Vladimirs Lindermans
Pēc temata
Velti padzīti Krievijas miljardi un tranzīts: sabiedrotie izved stratēģiskos spēkus
Dzelzceļa kravu tranzīts Latvijas ostās krities par 56%
Palaiduši vējā, tāpat kā tranzītu: eksperts par Baltijas izredzēm elektroenerģijas tirgū
Skaistumkopšanas jomas pārstāvju protesta akcija pie Ministru kabineta, foto no arhīva

Ļaužu pūļi TC un ballītes Rīgas centrā? Latvijā mazinājies jaunu Covid-19 gadījumu skaits

18
(atjaunots 17:49 29.11.2020)
Sociālie tīkli ir pilni ar fotogrāfijām, kurās rīdzinieki drūzmējas Rīgas tirdzniecības centros un atpūšas ielu ballītēs, tikmēr Latvijā pēdējās diennakts laikā samazinājies jaunu Covid-19 inficēšanās gadījumu skaits.

RĪGA, 29. novembris – Sputnik. Rīgas iedzīvotāji staigā pa tirdzniecības centriem un iet uz ballītēm, aizmirstot par sociālo distanci, taču šosvētdien Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) statistika liecināja, ka pagaidām šī ballēšanās nav izraisījusi Covid-19 inficēšanās gadījumu skaita kāpumu.

Saskaņā ar Latvijas SPKC datiem, pēdējās diennakts laikā ir veikti 4037 koronavīrusa testi un atklāti 414 jauni inficēšanās gadījumi.

​Tiesa, pozitīvo testu daļa sastādīja 10,3%.

Četri pacienti ar Covid-19 diagnozi nomira. Viens no tiem bija vecuma grupā no 40 līdz 45 gadiem. Vēl viens pacients – vecuma grupā no 45 līdz 50 gadiem. Vēl divi cilvēki, kuriem Covid-19 kļuva par liktenīgu, bija vecumā no 75 līdz 80 un no 80 līdz 85 gadiem.

Kopumā Latvijā kopš pandēmijas sākuma ar Covid-19 inficējušies 16 975 cilvēki, izveseļojušies 1719 cilvēki, 197 cilvēki nomira.

​Sestdien, 28. novembrī, SPKC paziņoja, ka ir atklājis 753 Covid-19 gadījumu, nomira 3 cilvēki.

Atgādināsim, ka iepriekš sociālajos tīklos izcēlās sašutuma vilnis sakarā ar piektdienas ballēšanos Rīgā. Rīdziniekus "pieķēra" karstvīna ballītē galvaspilsētas centrā. Turklāt cilvēki publicēja fotogrāfijas ar daudziem atlaižu cienītājiem, kuri pūļiem devās uz tirdzniecības centriem "melnajā piektdienā".

18
Tagi:
koronavīruss, iedzīvotāji, Rīga
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
"Ko jūs darāt veikalos?" Melnā piektdiena Rīgā šausmina ar neprātīgiem pūļiem
Vai Latvijā ir vajadzīgi jauni koronavīrusa ierobežojumi: iedzīvotāju domas dalās
Kāpēc veselības ministre sūdzas par Babra zivju rūpnīcu? Runa nav par šprotēm
Latvijas Valsts policija pastāstīja par "Covid disidentu" atklāšanas reidu rezultātiem

Latvija un Lietuva neuzdrošinājās, Igaunija uzņēmās risku: Ziemassvētku tirdziņš Tallinā

0
(atjaunots 18:26 29.11.2020)
Vienīgais visās Baltijas Ziemassvētku tirdziņš valstīs tika atklāts Tallinā, Latvija un Lietuva nolēma neriskēt, lai nepalielinātu inficēto un Covid-19 pandēmijas upuru skaitu.

No visām Baltijas valstīm tikai Igaunija nolēma šajā grūtajā gadā atvērt Ziemassvētku tirdziņu Rātslaukumā Tallinā. Latvija un Lietuva atturējās Covid-19 pandēmijas dēļ.

Turklāt Igaunijā epidemioloģiskie ierobežojumi ir mīkstāki nekā citās Baltijas valstīs, un svētku pasākumi nav atcelti.

Bet igauņi joprojām nav apmierināti. Viņi pieprasa, lai valdība atceltu prasību visiem valkāt maskas, jo šādi pasākumi sašķel sabiedrību.

Vēlaties uzzināt vairāk? Skatieties video.

0
Tagi:
Igaunija, Ziemassvētki, Baltija