Daudzdzīvokļu māja Juglā. Foto no arhīva.

Burkāns nenostrādāja, vajag pātagu: neenergoefektīvu namu īpašnieki maksās vairāk

48
(atjaunots 14:33 17.08.2019)
Tuvāko gadu laikā Latvijā varētu ieviest maksu neenergoefektīvu namu īpašniekiem, paziņoja Ralfs Nemiro.

RĪGA, 17. augusts – Sputnik. Latvijā varētu ieviest speciālu nodevu neenergoefektīvu namu īpašniekiem. Šis jautājums varētu tikt izskatīts pēc gada, paziņoja valsts ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro Latvijas Televīzijai.

Jaunais dzīvoklis. Foto no arhīva
© Sputnik / Александр Кряжев

Eiropas Savienība ar mērķi panākt energoefektivitāti ieviesusi principu "piesārņotājs maksā". Šajā jomā Latvijai pietiekami grūti klājas ēku siltināšanā, kaut gan, ja visi piedalītos namu siltināšanas atbalsta programmā, varētu ietaupīt līdz pat 45% enerģijas patēriņa apkurei, paskaidroja Nemiro.

Pēc viņa sacītā, ministrija plāno pārskatīt tarifus lieliem piesārņotājiem, energoefektīviem uzņēmumiem un dzīvojamiem namiem. "Neapšaubāmi ir jābūt burkānam. Ja burkāns nestrādā, ir pātaga. Mēs gribam turpināt ļoti labi strādājošās energoefektivitātes programmas, palielināt, iespējams, līdzekļus šajās programmās," pateica Nemiro.

Viņā atzina, ka pastāv grūtības ar dzīvokļu īpašniekiem, bieži vien viņiem ir grūti vienoties. Ministrs pastāstīja, kā šī problēma tiek risināta Igaunijā: īpašnieki, kuri atnāk uz nama sapulci, balso, un vairākums pieņem lēmumu vienā vai otrā jautājumā.

Pēc Nemiro sacītā, maksa par neenergoefektīvām mājām noteikti vēl netiks ieviesta šogad, taču pēc gada ministrija atgriezīsies pie šī jautājuma.

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka lielākā daļa dzīvojamo namu Latvijā ir uzbūvētas līdz 1990. gadam. PSRS laikos uzbūvēto māju daudzums valsts dzīvojamajā fondā sastāda 86%, saskaņā ar Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) datiem. Secinājumi veikti pēc tirgus pētījuma veikšanas sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti.

Un tikai 10% dzīvojamo namu tika uzbūvēti valstī laika posmā no 2000. līdz 2011. gadam. Saskaņā ar Valsts zemes dienesta datiem, jauno daudzdzīvokļu mājokļu īpatsvars ir vēl mazāks. Ja rēķina pēc tiem, no 1991. līdz 2014. gadam Latvijā tika uzbūvēti 2164 daudzdzīvokļu nami, kuri sastāda vien 6% mājokļu fonda.

Pēdējo astoņu gadu laikā, attiecībā pret visu periodu, jauno mājokļu būvniecības apjoms samazinājies 3,5 reizes.

Statistiski vien 10% Latvijas ēku uzbūvēti pēdējo 10-15 gadu laikā, pārējās ēkas atrodas "cienīgā vecumā": galvenokārt tās ir padomju laiku sērijveida būves. Tie ir nami ar zemu siltumizolāciju, vairumam no tiem ir nepieciešams kapitālremonts un nosiltināšana, ko valstī veiksmīgi veic, izmantojot ES līdzekļus.

48
Pēc temata
Iedzīvotāji uzskata, ka valsts nepietiekami rūpējas par "hruščova" māju drošību
Dzīvokļu deficīts un cenu kāpums: Latvijas iedzīvotāji ir spiesti pirkt padomju dzīvokļus
"Iedzīvotājs nonāk ķīlnieka situācijā": no kā jābīstas Hruščova laika māju iemītniekiem
Laukos maksāt nenāksies: Tieslietu ministrija iesaka mainīt NĪN
Georga lentīte, foto no arhīva

Tādu likumu izpildīt nevar: policija iebilst pret grozījumiem par Georga lentes aizliegumu

13
(atjaunots 12:32 06.06.2020)
Komisijas sēde bija neparasta: ministriju juridiskie argumenti pēkšņi pārvērtās par "gļēvulības" izpausmi, un policists paskaidroja policistiem, kāpēc ar pašreizējo formulējumu tik un tā būs iespējams 9. maijā atnākt pie Uzvaras pieminekļa ar Georga lenti.

RĪGA, 6. jūnijs — Sputnik. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja Nacionālās apvienības rosinātos likumprojektus, ar kuriem tiks aizliegta Georga lentīšu nēsāšana pretēji policijas, IeM un ĀM nopietnajiem iebildumiem, vēsta nra.lv.

Ar otro piegājienu

Pirmais mēģinājums aizliegt Georga lenti cieta neveiksmi pirms pieciem gadiem, kad Nacionālās apvienības loceklis Gaidis Bērziņš no likumprojekta atsauca savu parakstu, jo saprata, ka projektā ir pārāk daudz juridisku neprecizitāšu.

Pašreizējos grozījumus NA iesniedza atbildīgajā komisijā jau pērn, taču iesaistītās puses vienojās, ka ir pārāk daudz neskaidrību, tas tika nodots vērtēšanai īpašā darba grupā.

Grupa strādāja gandrīz gadu, tomēr neskaidrības ir palikušas. Šajā laikā nacionālistu apņēmība ir tikai pieaugusi, tāpēc viņi ir gatavi ignorēt jebkādus iebildumus.

Gandrīz neizpildāms likums

Valsts policijas pārstāvis Valdis Arājs komisijas sēdē skaidroja, ka likuma praktiskā izpildīšana būs ļoti apgrūtināta. Piemēram, tas skar tikai publiskus pasākumus, bet šogad koronavīrusa pandēmijas dēļ tādu pie Uzvaras pieminekļa nebija. Tātad tiem, kuri privāti atnāca nolikt ziedus pie pieminekļa un piesprauda pie apģērba Georga lentīti, tik un tā nebija iespējams piespriest sodu (lai kā to vēlējās daži nacionālisti).

Pie tam policistiem būs jānoskaidro arī personas attieksme pret lentītes izmantošanu.

"Ja persona teiks un uzvedība nepierādīs, ka lentītes nēsāšana nav saistīta ar totalitāro režīmu slavināšanu vai noziegumu attaisnošanu, personu diez vai varētu saukt pie atbildības šī likuma izpratnē," norādot uz to, ka lentītes nēsāšana arī 9. maija svinībās būs iespējama, skaidroja V. Arājs.

Arī Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Egils Vidriks norādīja, ka pašreizējā likumprojekta redakcija ir pārāk nekonkrēta, lai policisti varētu to izpildīt.

"Ir jāizvērtē, vai tās (lentītes – red.) ir tik bīstamas Latvijai," atzīmēja Vidriks.

Viņš paskaidroja, ka policijai darbu sarežģīs arī tas, ka pašlaik nav precīzi definēts, kas tieši ir uzskatāms par Georga lentīti, bet vēl mulsinošāk ir tas, ka tās droši varēs nēsāt, atrodoties nevis saskaņotajā pasākuma teritorijā, bet tieši blakus tai. Pie tam likums neattiecas uz gadījumiem, ja lentīti piesien pie spoguļa mašīnā, - auto īpašnieks var pat nokrāsot mašīnu lentes krāsās. Tātad, ja politiķi vēlas cīnīties ar "kaitīgu ideoloģiju" administratīviem sodiem, viņiem vajadzētu attiecināt aizliegumu uz visu sadzīvi, atzīmēja Vidriks un aicināja novērtēt, vai ir apdraudējums, vai tas pastāv un pieaug.

Raida signālus

Līdzīgus argumentus pauda arī Iekšlietu un Ārlietu ministrijas pārstāvji, taču šādu juridisko diskursu Jaunās konservatīvās partijas pārstāve Dagmāra Beitnere-Le Galla nodēvēja par gļēvu. Viņasprāt, likumā Georga lentīšu aizliegums ir jāiekļauj, pat ja valsts nevarēs īsti realizēt likuma normas, jo šādi visai pasaulei un Latvijas iedzīvotājiem tiks dots skaidrs signāls, par Latvijas attieksmi pret "Krievijas agresiju un tās propagandu".

Līdzīgu viedokli pauda komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš. Viņš ignorēja lentītes nozīmi kā nacisma sagrāves simbolu un tā viedā nosauca to par "totalitāras ideoloģijas" simbolu, kas rada apdraudējumu Latvijas demokrātiskajai iekārtai un drošībai.

Komisija atbalstīja likumprojekta virzību izskatīšanai Saeimā, un deputāti apņēmās visas nepilnības novērst.

Likumprojektu neatbalstīja "Saskaņas" un "Attīstībai/Par!" deputāti, kā arī pie frakcijām nepiederošā Linda Liepiņa.

Iepriekš jau vēstīts, ka miljoniem cilvēku visā pasaulē Georga lentīte ir piemiņas simbols par padomju karavīru uzvaru, paaudžu saikne un pēcteču pateicība. Viedoklis par mēģinājumiem to aizliegt pausts jau Krievijā un Latvijā, tiek gatavota informācija starptautiskajām organizācijām ar mērķi apturēt iniciatīvu.

13
Tagi:
Georga lentīte, Latvija, policija
Pēc temata
Ierados "Kūriņā" ar Georga lentīti un saņēmu 30% atlaidi – blogera eksperiments
Vai Georga lentītes tiks aizliegtas? Kaimiņš atbalsta, Liepiņa iebilst
Latvijas Saeima devusi startu grozījumu izskatīšanai par Georga lentīšu aizliegšanu
Vienkāršā fašisma laicīgā hronika: deputāte sadedzināja kleitu Georga lentes krāsās
Protesti ASV, foto no arhīva

Valdība klusē, bet pie Brīvības pieminekļa atbalsta protestus ASV

17
(atjaunots 12:20 06.06.2020)
Latvijas valdība, kas parasti labprāt pauž viedokli par skaļiem notikumiem citās valstīs, tagad cieš klusu par protestiem ASV. Bet cilvēki devās pie Brīvības pieminekļa ar plakātiem "Rasisms – Latvijas problēma".

RĪGA, 6. jūnijs — Sputnik. ASV plosās protesta akcijas. Tās sākās pēc afroamerikāņa Džordža Floida nāves.

Policisti Mineapolē aizturēja vīrieti, ko turēja aizdomās par viltotu banknošu izmantošanu veikalā, uzlika viņam rokudzelžus, nogāza un trijatā piespieda pie zemes, turklāt viens no viņiem uzmina viņam ar ceļgalu uz kakla. Floids vairākas reizes iesaucās, ka viņam trūkst elpas, pēc tam norima. Vēlāk vīrietis mira reanimācijā.

Šis nāves gadījums sadusmoja cilvēkus, sākās protesti un grautiņi. Pēc nekārtību sākuma četri policisti tika atlaisti, viens no viņiem apsūdzēts slepkavībā neuzmanības dēļ. Tomēr demonstrācijas turpinās.

Latvijas valdība, kas parasti labprāt pauž viedokli par skaļiem notikumiem citās valstīs, tagad cieš klusu. Valda viedoklis, ka  valdība nevēlas diskreditēt valsti, kas sevi pozicionē teju vai kā pirmo ASV sabiedroto.

Kamēr valdība klusē, ļaudis ir ierunājušies. Piektdien, 5. jūnijā pie Brīvības pieminekļa Rīgā ieradās jaunieši. Organizācija ProtestsYouth nolēmusi atbalstīt protestu dalībniekus ASV ar visā pasaulē izskanējušo lozungu "Black Lives Matter".

Pie tam pasākuma dalībnieki ieradās ar plakātiem, kuri pauda: rasisms – tā ir ne tikai ASV problēma, arī Latvijā diemžēl šis jēdziens nav svešs.

"Rasisms ir arī Latvijas problēma," bija rakstīts uz plakātiem.

Fotogrāfijas un videoieraksti no akcijas vietas ātri izplatījās sociālajos tīklos. Lasītāji pateicās jauniešiem par atbalstu.

Atzīmēts, ka akcijas gaitā ievēroti visi drošības pasākumi ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību.

17
Tagi:
Brīvības piemineklis, protesti, Latvija, ASV
Pēc temata
Politologs par karaspēka ievešanu ASV: valdība atzinusi, ka nespēj tikt galā
"Domājams, krievi": uzlauzts ASV absolūtais ierocis
Protesti ASV: kā amerikāņi cenšas uzvelt vainu Krievijai
Apšaudīja un spārdīja: policisti ASV uzbrukuši Sputnik producentam
Vislatvijas vecāku sapulce, foto no arhīva

"Vecāku lietas" mācība: laiks atmest politkorektuma važas

2
(atjaunots 13:04 06.06.2020)
Latvijā nepastāv konflikts starp labo tautu un slikto valdību. Latvijā plosās konflikts starp latviešu un krievu nacionālajām kopienām.

Nesen es vērsos Ģenerālprokuratūrā – cenšos panākt naudas kompensācijas izmaksu par nodarīto kaitējumu. Runa ir par skandalozo "vecāku lietu", ko Valsts drošības dienests (toreizējā Drošības policija) ierosināja 2018. gada aprīlī. Īsumā atgādināšu svarīgākos faktus.

Astoņi aizdomās turamie un maskoti vīri

2018. gada 31. martā Rīgā notika Vislatvijas vecāku sapulce, ko organizēja Krievu skolu aizsardzības štābs. Aptuveni tūkstoš cilvēki sapulcējās, lai apspriestu metodes cīņā par krievu izglītības saglabāšanu.

18. aprīlī Drošības policija ierosināja kriminālprocesu pret astoņiem sapulces dalībniekiem, tostarp – pret Latvijas Krievu savienības līderi Tatjanu Ždanoku, publicistu Aleksandru Gapoņenko un mani. Vēlāk aizdomās turamo sarakstā bija iekļauts arī politiskais aktīvists Iļja Kozirevs.

Uzvaras dienas priekšvakarā, 8. maijā netālu no mājām mani aizturēja DP darbinieki. Aizturēja rupji, pielietoja spēku: trīs maskoti vīri mani nogāza uz ietves, pēc tam iemeta mikroautobusā.

Divas nedēļas pavadīju Rīgas Centrālcietumā. Pēc tam tiesa mainīja drošības līdzekli pret policijas kontroli un aizliedza pamest valsti. Veselu gadu mani naktīs apciemoja policija, pārbaudot, vai esmu mājās. Nevarēju tikties un sazināties ar saviem domubiedriem.

Man tika piešķirts aizdomās turamā statuss sakarā ar trim Krimināllikuma pantiem: darbība pret Latviju, nacionālā naida kurināšana un masu nekārtību organizācija. Līdztekus uzrunai vecāku sapulcē lietā bija iekļauta vēl viena epizode: piedalījos gājienā krievu skolu aizsardzībai ar plakātu "Katram rusofobam – kārtīgu zārku!"

2020. gada aprīlī lieta pret visiem aizdomās turamajiem bija slēgta – nebija nozieguma sastāva.

Kompensācijai par cietumā pavadīto laiku un citām man sagādātajām nepatikšanām vēlos no valsts saņemt pieticīgu četrciparu summu.

Reiz es jau saņēmu kompensāciju: kad tiesa mani attaisnoja lietā par sprāgstvielu glabāšanu. Toreiz mana prasība bija simboliska – 1 lats. Es to saņēmu, izurbu monētā caurumu un nēsāju ķēdītē kā trofeju. Paskatīsimies, kā klāsies šoreiz.

Izmeklēšana apzināti vilkta garumā

Sputnik Latvija jau vairākkārt rakstījis par "vecāku lietu". Tagad gribu pievērst uzmanību dažiem, manuprāt, būtiskiem aspektiem.

Policijas izmeklēšana ilga divus gadus. Vārds "izmeklēšana" jāliek pēdiņās, jo, pēc būtības, nekā izmeklējama nebija. Visu aizdomās turamo iedomāto noziegumu veidoja tas, ko viņi teikuši vai rakstījuši. Pie tam darījuši to atklāti un paši visu publiskojuši.

Izmeklētāja uzdevums bija ārkārtīgi vienkāršs: nopratināt aizdomās turamos un lieciniekus, nosūtīt materiālus ekspertīzei. Sertificēts eksperts noteiks, vai teiktie un rakstītie vārdi kurina etnisko naidu, aicina uz vardarbību, apdraud valsts svētos pamatus.

Ja kurina, aicina un apdraud, lieta tiek nodota prokuratūrai. Ja nekas krimināls vārdos nav atrasts, lieta ir jāslēdz. Augstākais – darbs diviem vai trim mēnešiem. Taču izmeklēšana ilga divus gadus.

Likums aizliedz man izpaust lietas materiālus, taču varu droši pieņemt, ka nekāda izmeklēšana divus gadus nenotika. Izmeklēšana tika vilkta garumā apzināti. Mērķis – pēc iespējas ilgāk ierobežot aizdomās turamo politisko un pilsonisko aktivitāti.

Manuprāt, tas ir pirmais šāda veida gadījums politiskās vajāšanas vēsturē Latvijā. VDD apgūst jaunas "mīkstas" metodes citādi domājošo apspiešanai.

Pārbaudīts, mīnu nav

No otras puses, krimināllietas slēgšana nozīmē: viss, kas tika inkriminēts mums, aizdomās turamajiem, nav noziegums. Mūsu izteikumos mēs izgājām ārpus Latvijā pieņemtā politkorektuma rāmjiem, taču nepārkāpām likumu. Iļja Kozirevs jau publicēja savā lapā Facebook savus izteikumus, ko tagad, pēc lietas slēgšanas, var apzieģelēt "Pārbaudīts, mīnu nav".

Skaidrs, ka runa nav par atsevišķiem izteikumiem, bet gan par politiskās retorikas kopējo toni. Lielākā daļa krievu politiķu un publicistu Latvijā brīvprātīgi iekaluši sevi novecojušā padomju internacionālisma važās, kas tagad vairs nedarbojas. No tādām važām ir jāatbrīvojas. Noskaidrojies, ka likums to pieļauj.

Politkorektā retorika, kas baidās pat pieminēt vārdu "latvietis" vai "latvisks" negatīvā kontekstā, veido krievu iedzīvotājiem nepareizu pašreizējās realitātes uztveri, tātad viņi nepareizi uztver arī nākotni, ko viņiem gatavo latviešu nacionālisti (Latvijas valdošie politiķi ir nacionālisti, visi kā viens).

Latvijā nepastāv konflikts starp labo tautu un slikto valdību. Latvijā plosās konflikts starp latviešu un krievu nacionālajām kopienām. Tā pamatā ir nevis emocijas, bet gan antagoniskas valsts koncepcijas. Latvieši vēlas dzīvot mononacionālā latviskā Latvijā, mēs – divkopienu valstī, kas ievērotu mūsu tiesības uz dzimto valodu un kultūru.

Kompromiss ir iespējams, taču latvieši, jūtot mūsu inteliģento piekāpību, necenšas pie tā nonākt. Tikai tad, ja ieņemsim stingru pozīciju, viņi varētu sākt dialogu.

2
Tagi:
krievu skolas, Vladimirs Lindermans
Pēc temata
Karajevs apgāzis nacionālistu iemīļoto mītu par krievvalodīgajiem Latvijā
Kam izdevīgi krāpt Latvijas tautu: izkliedēsim mītus par krievu skolām