Finanšu ministrs Jānis Reirs

Reirs: PNB Bankas slēgšana nav saistīta ar naudas atmazgāšanu

36
(atjaunots 17:34 16.08.2019)
PNB Bankas slēgšana liecina par stingru uzraudzību finanšu sektorā un tā sakārtošanu, apgalvo finanšu ministrs Jānis Reirs.

RĪGA, 16. augusts – Sputnik. Finanšu ministrs Jānis Reirs un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Kristīne Černaja-Mežmale pastāstīja par PNB Bankas darbības apturēšanas iemesliem un sekām LTV raidījumā "Rīta panorāma".

Eiropas Centrālā banka
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Vakar Eiropas Centrālā Banka (ECB), kura nesen iesāka īstenot tiešu PNB Bankas uzraudzību, konstatēja bankā finanšu grūtības. Eiropas vienotā regulēšanas jautājumu pārvalde (SRB) pieņēma lēmumu nepiemērot attiecībā pret PNB Banku situācijas noregulēšanas pasākumus, pēc kā FKTK apturēja Bankas darbību Latvijā.

FKTK lēmumus paredz, ka no 15. augusta plkst. 21:00 bankai ir pienākums pilnībā izbeigt finanšu pakalpojumu sniegšanu, tostarp klientu maksājumu veikšanu. Šāds lēmums tika pieņemts visu bankas klientu interesēs, lai nepieļautu bankas līdzekļu aizplūšanu. Tas nozīmē, ka kopš tā brīža ir apturēta maksājumu karšu, bankomātu un maksājumu darbība PNB Bankas internetbankā.

"Labā ziņa šajā satraucošajā laikā ir tāda, ka gandrīz visi jeb 99,2% "PNB Bankas" klientu saņems savu naudu atpakaļ jau tuvākajās dienās. Atlīdzības varētu sasniegt 297 miljonus eiro," paziņoja Černaja-Mežmale rīta intervijā.

Pēc viņas sacītā, FKTK šodien sniegs informāciju par to, kas un kā ir jādara bankas klientiem, lai saņemtu savu naudu. Likums paredz, ka garantētās atlīdzības ir jāizmaksā līdz 27. augustam, taču tiek strādāts pie tā, lai tas notiktu ātrāk.

FKTK vadītāja uzsvēra, ka pārējās Latvijas bankas strādā stabili, ierastā režīmā.

Garantēto atlīdzību izmaksāšanai tās klientiem netiks iztērēts neviens cents no valsts budžeta, jo Noguldījumu garantiju sistēmā ir pietiekoši daudz līdzekļu, lai izmaksātu atlīdzību visiem klientiem, paziņoja finanšu ministrs Jānis Reirs.

Tāpat viņš uzsvēra, ka bankas slēgšana nav saistīta ar Moneyval rekomendācijām vai naudas atmazgāšanu, bet gan liecina par stingru finanšu sektora uzraudzību un tā sakārtošanu: PNB Banka nespēja nodrošināt kapitāla pietiekamību, jeb acīmredzot neizturēja konkurenci finanšu sektorā.

Kas notika ar PNB

ECB paziņojumā, kurš publicēts bankas mājaslapā, teikts, ka PNB Bankā kopš 2017. gada beigām tika konstatēti kapitāla prasību pārkāpumi.

"Atbildīgās iestādes vairākkārt aicināja PNB Banku atjaunot atbilstību uzraudzības prasībām, kā arī deva pietiekoši daudz laika pasākumu īstenošanai. Taču banka turpināja nepiemērot pasākumus stāvokļa labošanai," vēsta ECB.

2019. gada 11. jūlijā ECB pieņēma lēmumu par priekšlaicīgu iejaukšanos, aicinot PNB Banku noteikta termiņa laikā novērst kapitāla deficītu un citus trūkumus.

2019. gada 25. jūlijā PNB Banka publicēja auditētu finanšu atskaiti par 2018. gadu, saskaņā ar kuru, ārējais auditors deva slēdzienu ar iebildumiem, norādot, ka banka nav nodrošinājusi pietiekoši daudz uzkrājumu gaidāmajos kredīta zaudējumos un debitoru parādos, kā arī pietiekamus uzkrājumus pamatlīdzekļu vērtības samazinājuma gadījumam.

ECB pārbaudes laikā, kura tika pabeigta 2019. gada 12. augustā, tika konstatēts būtisks uzkrājumu trūkums un konstatēti objektīvi elementi, kuri liecina par to, ka bankas saistības pārsniedz tās aktīvus.

"Banka nesniedz pierādījumus tam, ka spēj palielināt savu kapitālu termiņā, kurš paredzēts lēmumā par iepriekšēju iejaukšanos," tiek uzsvērts ECB paziņojumā.

Norvik banka īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs
© Sputnik / Михаил Фомичев

ECB kontrolē 117 lielākās eiro zonas bankas, taču var pieņemt lēmumu par nelielas bankas kontroli, ja ir nepieciešama augstu kontroles standartu piemērošana. Tiešu kontroli pār PNB banku ECB veic kopš 2019. gada aprīļa pēc FKTK lūguma, cerībā "izvairīties no pārpratumiem un iespējamiem pārmetumiem" pēc PNB Bankai izvirzītajām apsūdzībām.

Iepriekš PNB Bankas īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs iesniedza prasību pret Latviju starptautiskās arbitrāžas tiesā – viņš apgalvoja, ka viens no augstākajiem valsts ierēdņiem (pēcāk kļuva zināms, ka runa ir par Latvijas Bankas vadītāju Ilmāru Rimšēviču) izspieda naudu no bankas, izmantojot spiediena instrumenta kārtā FKTK lēmumus.

36
Pēc temata
"Norvik Banka" kļūs par "banku cilvēkiem": kredītiestāde maina nosaukumu
Cīņa ar ēnu: kas stāv aiz Latvijas finanšu sistēmas kapitālremonta
Latvijas iedzīvotāji pastāstīja par savām iemīļotākajām bankām
Ja klienti no Krievijas, ieteicams pašlikvidēties: bizness Latvijā nezina, kā izdzīvot