Izgāztuve. Foto no arhīva

Rīgas domē radies apjukums saistībā ar atkritumu izvešanas tarifiem: vai nu 9% vai nu 83%

46
(atjaunots 12:17 16.01.2020)
Rīgas domē apgalvo, ka atkritumu izvešanas tarifi pieaugs mazāk, nekā par 10%, taču daži līgumi ar jauno operatoru – kompāniju "Tīrīga" – liecina, ka izcenojumi pieaug gan par 50%, gan par 80%, apgalvo opozīcija.

RĪGA, 16. augusts – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Atkritumu izvešana no Rīgas, sākot ar 15. septembri, pāries kompānijas "Tīrīga" kontrolē, ar kuru noslēgts līgums uz 20 gadiem. Aizvakar, 14. augustā, pēc Rīgas domes opozīcijas deputātu iniciatīvas tika sasaukta Mājokļu un vides komitejas un Finanšu un administratīvo lietu komitejas apvienotā sēde, kurā tika apspriests tarifu jautājums.

Rīgas iedzīvotājiem, kā arī uzņēmumiem un organizācijām līdz 15. septembrim jānoslēdz jauns līgums par atkritumu izvešanu ar jauno operatoru. Taču pati Rīgas dome vēl nav pieņēmusi nepieciešamo normatīvo aktu paketi, kuri nosaka "Tīrīga" darbu. Par to pirms dažām dienām paziņoja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, norādot, ka pašvaldība sola līdz augusta beigām sagatavot un pieņemt visu nepieciešamo normatīvo bāzi.

Rīgas domes "Vienotības" frakcijas priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis paziņoja, ka noteikumi, kurus nosaka pilsēta, vēl nav uzrakstīti. Tādēļ tas tarifs, kurs iedzīvotājiem šobrīd tiek uzrādīts, var mainīties. Pastāv arī cenas starpība, ja noteikumos tiks paredzēts, ka atkritumi jāizved, piemēram, reizi nedēļā, vai, pieņemsim, reizi mēnesī, pateica viņš.

Otru jautājumu bloku, kuri tika uzdoti pilsētas vadībai, skāra tieši tarifus. "Jā, tarifu kāpums notiks, taču pieaugums nesastādīs vairāk kā 9%," norādīja Vides pārvaldes vadītāja Evija Piņķe. Turklāt viņa pauda nesaprašanu saistībā ar medijos izplatīto informāciju, par to, ka tarifi pieaugs par 40%. "Man tiešām nav skaidrs, no kurienes radusies šāda informācija un kā tas aprēķināts," pateica viņa.

Opozīcijas deputāti prezentēja dokumentus: līgumu, kas ar topošo atkritumu izvešanas operatoru ir jāparaksta vienai no pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēm. Saskaņā ar tajā norādīto izcenojumu, maksa par atkritumu izvešanu no 15. septembra sastādīs 21,03 eiro kubikmetrā esošo 13,45 eiro vietā. Tātad pieaugums sastādīs 56,7%. Bioloģiski sadalāmo atkritumu izvešanas maksa vispār palielināsies par 83,75%. Tiesa, šo informāciju atbildīgie ierēdņi atstāja bez komentāriem.

Savstarpējā sēdē piedalījās Konkurences padomes pārstāvji, viņi vēlreiz atgādināja, ka noslēgto līgumu uzskata par brīvas konkurences noteikumu apspiešanu. Šobrīd ar atkritumu izvešanu Rīgā nodarbojas četri operatori – katrs savā atbildības zonā. Līdz ar "Tīrīga" atnākšanu – paliks tikai viena kompānija.

Līdz 8. augustam Konkurences padome gaidīja Rīgas domes paskaidrojumus, paziņojot, ka var pieprasīt līguma atcelšanu. Padomes pārstāvji saka, ka nav izslēgts, ka šis lēmums tika pieņemts vēl pirms 15. septembra, un tad spēkā stāsies "pārejas noteikumi". Tiesa, domē apgalvo, ka līgums jau ir noslēgts un pārejas procedūru pie jaunā operatora pakalpojumiem jebkurā gadījumā vairs nevar atcelt.

Monopolista ienākšanu tirgū Rīgas domē skaidro ar ievērojamas atkritumu pārstrādes pakalpojumu modernizācijas nepieciešamību. Runa ir ne vien par tehnisko atjaunošanu, bet arī par Eiropas Savienības normu ievērošanu ekoloģijas jomā un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas noteikumiem. Vairāku rādītāju ziņā Rīgas dome atpaliek no ekoloģijas prasību izpildīšanas kopš 2012.-2013. gada. Pirmkārt, runa ir par sašķiroto atkritumu vākšanas platformu izveidi un atkritumu daļas palielināšanu, kuri ir paredzēti otrreizējai pārstrādei. Līdz 2025. gadam pārstrādē jānonāk 50% atkritumu, līdz 2035. gadam – 90%. Tātad tikai 10% atkritumu var tikt aprakti poligonos.

Publiski privātās partnerības shēmu, kuru izvēlējās pašvaldība, šeit uzskata par optimālu šo nosacījumu izpildei. Kompānijas "Clean R" un "Eko Baltija vide" kopā ar pašvaldību kompāniju "Getliņi EKO" izveidoja akciju sabiedrību "Tīrīga". Tātad aptuveni 100 miljonu eiro lielās investīcijas tuvāko gadu laikā tiks piesaistītas gan no pilsētas budžeta, gan no kompāniju privātajiem līdzekļiem. Pēc līguma termiņa beigām – pēc 20 gadiem – pilsēta, saskaņā ar līgumu, saņems infrastruktūru savā lietojumā. Vienošanos, kā tika norādīts sēdē, pārbaudīja un apstiprināja atbildīgās valsts organizācijas, tostarp Finanšu ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Iepirkumu uzraudzības birojs.

Rīgas domes opozīcijas deputāti neizslēdz, ka monopola statuss, kuru ieguvusi "Tīrīga", varētu tikt saņemts "kāda lielās ieinteresētības dēļ". Vārdus un uzvārdus neviens nenosauca. Taču ir zināms, ka aiz kompānijām "Clean R" un "Eko Baltija vide" stāv cilvēki, kas ir saistīti ar bijušo premjeru Andri Šķēli, kura biznesa intereses skar arī atkritumu pārstrādi.

46
Pēc temata
Latvijā lielveikali plāno par brīvu izdalīt produktus
Vai jaunās atkritumu mašīnas par 7 miljoniem glābs Latviju
Rīgas lidosta iebilst pret izmestām pudelēm ar ūdeni
Atslēga

Dzīvoklis kļuvis par šauru: Latvijas iedzīvotāji apsver jauna mājokļa iegādi

13
(atjaunots 17:33 19.04.2021)
Saskaņā ar bankas Luminor veiktās aptaujas datiem, nedaudz vairāk nekā puse Latvijas ģimeņu atzīst, ka tām būtu nepieciešams jauns mājoklis, bet tikai trešajai ir konkrēti plāni saistībā ar tā iegādi.

RĪGA, 19. aprīlis - Sputnik. Taujātas par par tuvāko piecu gadu plāniem sakarā ar jauna mājokļa iegādi 26% ģimeņu norādīja, ka plāno iegādāties jaunu mājokli, no tām 14% - tuvāko divu gadu laikā, bet 12% - tuvākajos trijos vai piecos gados, raksta Bb.lv. Vēl trešdaļa ģimeņu Latvijā, piektā daļa - Lietuvā un ceturtdaļā - Igaunijā norādīja, ka tām ir nepieciešams jauns mājoklis, bet dažādu apstākļu dēļ pagaidām nav plānu to iegādāties.

Savukārt uz jautājumiem par to, kā pandēmija ir ietekmējusi ģimenes vajadzības saistībā ar mājokli, arvien vairāk ģimeņu Baltijas valstīs atbild, ka mājoklī ģimenei vairs nepietiek vietas, lai strādātu un mācītos attālināti. Latvijā plašāks mājoklis nepieciešams 27% aptaujāto ģimeņu, Lietuvā - 23%, bet Igaunijā - 19%. Visās trijās valstīs nepieciešamība iegādāties jauno mājokli pieaug līdz ar bērnu skaitu – ja ģimenēs ar vienu bērnu lielāku mājokli vēlētos ap 18 %, tad trīs un vairāk bērnu ģimenēs jau 36 %.

"Kopumā Latvijā aptaujātās ģimenes biežāk nekā kaimiņvalstīs norādījušas, ka Covid-19 ir ietekmējis to vajadzības saistībā ar mājokli. Arī Luminor izsniegto kredītu apjoms pērn palielinājās par trešdaļu un novērojām, ka iedzīvotājiem līdz ar darbu un mācībām no mājām mainījušās gan vajadzības, gan prasības dzīvesvietas telpai un kvalitātei. Šobrīd vidējās īpašuma izmaksas sastāda 100 000 eiro, un ģimenes ar bērniem Rīgā visbiežāk iegādājas trīs istabu dzīvokli sērijveida mājās otrreizējā tirgū. Liels pieprasījums ir arī pēc īpašumiem Pierīgā – Mārupē, Babītē, Ādažos, Ķekavā, Stopiņos un Jūrmalā, savukārt reģionos – Liepājā, Ventspilī, Valmierā, Jelgavā un Daugavpilī," stāsta Kaspars Lukačovs, Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Baltijā.

Aptaujas rezultāti tāpat rāda, ka patlaban 40% gadījumu Latvijas ģimenes dzīvo ģimenei piederošajā dzīvoklī un par to nav nekādu finansiālu saistību. Tam seko dzīvoklis, par kura iegādi ģimene turpina maksāt (31%), īrēts dzīvoklis (16%) un dzīvoklis, kas pieder vecākiem vai citiem radiniekiem (10%). Arī citās Baltijas valstīs sadalījums ir līdzīgs, taču gan Lietuvas, gan Igaunijas ģimenes retāk nekā Latvijā, dzīvo īrētos dzīvokļos.

Šķēršļi mājokļa iegādei: nepietiek līdzekļu un ar Covid-19 saistītā nenoteiktība.

Uz jautājumu par galvenajiem šķēršļiem, kuri attur no jauna mājokļa iegādes, Latvijas ģimenes visbiežāk norāda zemus ienākumus (44%), nepietiekamus uzkrājumus pirmajai iemaksai (35%) un nevēlēšanos uzņemties saistības (20%). Vēl aptuveni ceturtdaļa raizējas par nenoteiktību, kas saistīta ar Covid-19, un iespēju saņemt nepieciešamo aizdevuma apmēru. Tāpat Igaunijā un Lietuvā situācija ir līdzīga, bet interesanti ir tas, ka Igaunijas ģimenes kā būtisku šķērsli norāda nevis zemus ienākumus, bet gan līdzekļu nepietiekamību pirmajai iemaksai.

"Lai palīdzētu ģimenēm ar bērniem ātrāk tikt pie sava mājokļa, jau vairākus gadus izsniedzam aizdevumus mājokļa iegādei ar valsts galvojumu, kas ļauj klientiem samazināt pirmās iemaksas apmēru līdz pat 5 % no saņemtā finansējuma apmēra. Arī aptaujas rezultāti rāda, ka katrai piektajai ģimenei ar bērniem pieejamais valsts atbalsts ir viens no svarīgākajiem faktoriem, domājot par jauna mājokļa iegādi," piebilst Kaspars Lukačovs.

Aptaujā, tika veikta martā sadarbībā ar pētījumu centru SKDS, tajā piedalījās vairāk nekā 700 respondentu no Baltijas valstīm - ģimenes ar bērniem vecumā līdz 18 gadiem.

13
Tagi:
dzīvoklis, iedzīvotāji
Pēc temata
Par kādu mājokli sapņo jaunieši Baltijā
Ienākumi, dzīves apstākļi veselība: Latvijā startēja globālā iedzīvotāju aptauja
Rīgas iedzīvotāji saņēma vēstules ar prasību demontēt balkonu stiklojumu
Latvijas iedzīvotāju laimes indekss samazinājies Covid-19 dēļ
 Suns

"Latvijas Pasts" sūdzas par suņu īpašniekiem: cieš pastnieki!

13
(atjaunots 11:45 19.04.2021)
"Latvijas Pasts" atgādināja, ka pasta pakalpojumu sniedzējam ir tiesības nepiegādāt sūtījumus adresēs, kur pastniekus apdraud bīstami suņi, un to īpašnieki ignorē lūgumus ierobežot suņu brīvību pasta sūtījumu piegādes laikā.

RĪGA, 19. aprīlis - Sputnik. "Latvijas Pastā" paziņoja, ka 2020. gadā no nepieskatītiem suņiem cietuši desmit pastnieki, bet 2021. gada četros mēnešos šādu incidentu jau ir četri. Šī statistika rada kompānijai bažas, raksta jauns.lv.

Kompānijas pārstāvji norāda, ka, sākoties pavasara un vasaras sezonai, šī problēma kļūst īpaši aktuāla - ja dzīvnieks agresīvs, pastnieku veselība tiek nopietni apdraudēta. Attiecīgajā adresē dzīvojošās personas var nesaņemt sūtījumus, jo pasta darbiniekiem nav jāriskē ar savu veselību, mēģinot tos piegādāt.

Visbiežāk pieļautās īpašnieku kļūdas ir mājdzīvnieku piesiešana pārāk garā ķēdē, ļaujot aizsniegties līdz pastniekam, kā arī suņa atstāšana pagalmā ar pārāk zemu žogu, kam tas var brīvi tikt pāri, vai arī pastkastītes novietošana tā, ka suns traucē un neļauj tajā ievietot korespondenci. Nereti pastkastītes tiek piestiprinātas žoga iekšpusē, kamēr pagalmā uzturas nikns suns. Maldīgs ir arī suņu īpašnieku uzskats, ka tieši viņa suns ir draudzīgs un nekaitēs pastniekam, bet realitātē, tiklīdz svešinieks vēlas iekļūt tā teritorijā, suns var kļūt ļoti agresīvs.

13
Tagi:
suns, Latvijas Pasts
Pēc temata
Ar Krieviju Latvijai problēmu nav: "Latvijas pasts" pastāstīja par sūtījumu piegādi
Sūtījumu vērtēja pēc saviem ieskatiem: kā Latvijas Pasts no sirmgalves 72 eiro pieprasīja
Viltus banku darbinieki izmāna naudu no Latvijas iedzīvotājiem
"Biksītes 1 gab.": pasta darbinieces prasība samulsinājusi apmeklētāju