Krievu valodas testi

Vai Latvijā vajadzīga krievu valoda: atbildi sniedza latviešu skolēni

350
(atjaunots 12:37 15.08.2019)
Latviešu skolēni atbildēja uz jautājumu, kāds ir viņu viedoklis par krievu valodu.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Neliela aptauja, ko organizēja Latvijas Avīze, apliecināja, ka latviešu studenti un skolēni interesējas par iespējām apgūt krievu valodu.

Ieceri noskaidrot, ko par krievu valodu domā latviešu skolēni un studenti, stimulēja Latvijas Tirdznecības un rūpniecības kameras Ekonomikas padomes nesenā sēde. Atgādināsim, ka apspriedē par jaunajiem izglītības standartiem vidusskolām izskanēja viedoklis, ka jaunajā izglītības saturā būtiska vieta jāparedz arī krievu valodas apgūšanai.

Vai jaunieši atbalsta uzņēmēju viedokli par to, ka krievu valoda noteikti ir jāapgūst. Atbildi žurnālisti pacentās atrast nelielā aptaujā "Bez krievu valodas neiztikt?".

"Manuprāt, krievu valoda jāmācās: ne tikai tāpēc, ka Latvijā dzīvo krievvalodīgi cilvēki, bet galvenokārt tādēļ, ka mums ir vairākas kaimiņvalstis, kur krievu valodu lieto. Tātad tā noderēs kontaktu veidošanai, piemēram, uzņēmējdarbībā," saka Marta Lasmane, Rīgas Skolēnu domes prezidente, Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas 12. klases skolniece.

Pēc Martas domām, skolā kā otrā svešvaloda būtu jāizvēlas krievu, nevis vācu, kā daudzi dara. Tāpat vairāk būtu jāmācās spāņu un ķīniešu valoda, kas nākotnē varētu būt noderīgākas. Viņa pati mācās spāņu valodu.

Skolniece ar nožēlu atzina, ka valodas augstā līmenī nav iespējams apgūt, ja tās mācās tikai skolās, bet ikdienā nelieto. Sešus gadus viņa mācījās vācu valodu, taču joprojām to nepārvalda. Savukārt krievu valodu viņa prot tāpēc, ka ģimenē runā arī krieviski. "Mani vienaudži, kuri krievu valodu apguvuši tikai skolā, māk tajā lasīt un kaut ko saprot, bet brīvi nerunā," piezīmēja Marta.

Mazliet citādu viedokli pauda Gints Jankovskis, Jauniešu saeimas vēstnesis, komunikācijas zinātņu sutdents Latvijas Universitātē, taču arī viņš uzskata, ka krievu valoda noderēs.

"Krievu valoda vismaz tuvākos 30 gadus būs gan vajadzīga tepat Latvijā, gan noder, lai sazinātos citās valstīs. Ikdienā Latvijā runāju latviski un uz krievu valodu pāreju tikai tad, ja redzu, ka sarunu biedrs varētu būt tūrists. Tomēr skolā apgūt krievu valodu labā līmenī ir teju neiespējami: krievu valodas skolotāji bieži ir gados veci, nezina labi valsts valodu, līdz ar to ir grūti ar viņiem komunicēt, izmanto novecojošas metodes, piemēram, liek pārrakstīt grāmatu. Es krievu valodu mācījos no 6. klases, bet neko daudz neiemācījos. Pilnveidoju to pašmācības ceļā," pastāstīja Gints.

Toties Rovens Miezājs, Rīgas Centra humanitārās ģimnāzijas 9. klases skolēns jau pats paspējis pārliecināties, ka, iekārtojoties darbā, var rasties problēmas, ja neproti krievu valodu.

"Krievu valoda Rīgā daudz skan uz ielas, pat veikalā bijuši gadījumi, kad mani nesaprot, jo runāju latviski. Pats esmu strādājis par oficiantu, un tad arī problēmas sagādāja tas, ka krievu valodu īsti nezinu.

Skolā kā otro svešvalodu esmu izvēlējies vācu valodu, jo domāju, ka tā būs vieglāka. Bet tagad situācija ir tāda, ka krievu un vācu valodu zinu apmēram vienā līmenī, jo krievu valodu var apgūt arī ārpus skolas. Vācu valoda man pagaidām nekā nav noderējusi. Varbūt noderēs nākotnē," pastāstīja Rovens.

Atgādināsim, ka 2020.gada septembrī pamatskolās un vidusskolās tiks ieviests jauns izglītības standarts LRTK prezidents Aigars Rostovskis uzskata, ka pašreizējā izglītības sistēma ir novecojusi, tai nepieciešamas parmaiņas. Viņam piekrita arī Latvijas Interneta asociācijas pārstāve Ina Gudele. Viņa paziņoja, ka beidzot parādījies ierosinājums, kas jau sen bija sagaidāms sabiedrībā.

Taču Gudeli satrauca fakts, ka jaunajā izglītības saturā nav pievērsta uzmanība krievu valodai. Pēc viņas domām, tirgus prasības ir tādas, ka šīs valodas prasmes ir nepieciešamas.

"Latviešu jaunieši ir mazāk konkurētspējīgi darba tirgū, jo māk tikai latviešu un angļu valodu, kamēr krievu jaunieši māk arī krievu valodu," sacīja I. Gudele.

Ar viņu vienisprātis ir A. Rostovskis: neraugoties uz politisko situāciju, jebkura valoda ir vērtība, turklāt krievu valoda noder, ne tikai sadarbojoties ar Krieviju, tā ir saziņas valoda visā austrumu tirgū.

350
Pēc temata
Vairāk latviešu valodas! Šuplinska zina, ko vēlas Latvijas krievi
Mitrofanovs: latviešu politiķiem nospļauties par biznesu, viņiem ir budžets
Ar krieviem mierīgi runāju krieviski: latvietis par krievu valodas nepieciešamību Latvijā
manavakcina.lv

"Определитесь. Ir viņi mūsu krievi vai nē?": polittehnologs par vakcināciju Latvijā

13
(atjaunots 13:06 22.04.2021)
Polittehnologs Jurģis Liepnieks izsmej paradoksālo situāciju ap vakcinācijai veltīto informatīvo avīzi, ko iespējams laist klajā vienīgi latviešu valodā.

RĪGA, 22. aprīlis — Sputnik. Ziņas par to, ka vakcinācijai pret Covid-19 veltītā informatīvā avīze tiks izplatīta vienīgi latviešu valodā, radījusi neizpratni atsevišķu Latvijas elites pārstāvju vidū. Izrādījies, ka ar "sarežģītajiem" iedzīvotāju slāņiem (proti, krievvalodīgajiem) saziņu sakārtot neļauj viņu pašu pieņemtie likumi. Paradoksālā situācija radījusi kritikas un izsmiekla vētru sociālajos tīklos. Piemēram, polittehnologs Jurģis Liepnieks smējās par tiem, kuri 30 gadus darījuši visu iespējamo, lai ignorētu krievvalodīgos iedzīvotājus.

"Smieklīgi. 30 gadus tiek darīts viss, lai ignorētu Latvijas krievus, diskreditētu visus viņu politiķus, organizācijas, un visādi izslēgtu krievu valodu no saziņas. Pēkšņi izrādās – esošie pašu pieņemtie un gadiem pastiprinātie likumi neļauj izdod vakcinācijas avīzi. Sašutums! – rakstīja polittehnologs Jurģis Liepnieks savā lapā Twitter un piebilda: - Te gribas teikt - определитесь. Ir mums viņi vajadzīgi vai nav? Ir viņi MŪSU krievi vai nē?"

​Tomēr komentētāju viedokļi dalījās – dažs apgalvoja, ka neviens krievus nav ignorējis, citi norādīja, ka avīze vispār nav vajadzīga nekādā valodā, trešie piekrita autoram.

"Pa ko cepiens. Latvju valstiskuma pamats ir naids, tad - pret vāciem, tagad - pret krieviem. Ar to ari pa skuju taku ejam. Bezcerīgi," uzskata Ojārs Bojārs.

​"Mūsu krievi mums ir vajadzīgi, bet ja viņi arī paši vēlas būt “mūsu krievi”, tad slaveno avīzi droši var saņemt un lasīt latviešu valodā!" uzskata Mārtiņš Jansons.

​"Vakcinācijas avīzi VISPĀR nevajag izdot ne latviešu, ne krievu valodā. Tā ir tāda pat nauda izmešana kā vakcinācijas birojs. Fakcinācijas birojs un fakcinācijas avīze," viedokli pauda Dzintra Simsone.

​Asu diskusiju raisīja arī žurnālista Kārļa Arāja tvīts – viņu pārsteidza Valsts valodas centra uzstājība, kura lēmums nosaka – avīzes krievu valodā nebūs.

"Par vakcinācijas avīzi letanews.lv vēsta, ka VVC pie vainas, ka nebūs avīze arī Rus valodā. Mums ir kopiena, kur skepse pret vakcināciju ir ļoti augsta, bet informēt viņus nedrīkst...." Kārlis Arājs bija ļoti pārsteigts.

​Žurnālista tvītu pavadīja pat stihiska zibakcija ar lūgumiem "Latvijas Pastam" atsūtīt iedzīvotājiem avīzi krievu valodā. Tās pamatā ir salīdzinoši nesenie likuma grozījumi, kas liedz Latvijas Pastam piegādāt iedzīvotājiem jebkādus informatīvos materiālus krievu valodā, ja vien cilvēks nav to īpaši palūdzis.

Diskusijā iesaistījās pat pats "Latvijas Pasts".

"Vēršam uzmanību, ka Latvijas Pasts var piegādāt materiālus jebkurā valodā, taču nevaram zināt un mums nav jāzina, kādu valodu lieto konkrētas pastkastītes īpašnieks, tāpēc mūsu ieteikums Vakcinācijas birojam šā jautājuma risināšanai bija veidot vienu avīzi divās valodās," situāciju komentēja "Latvijas Pasts".

​Sašutumu par to, ka nav iespējams izdot avīzi krievu valodā, pauda arī citas sabiedrībā pazīstamas personas.

"Murgs. LTV7 ziņu no rudens TV nav, citu vietēju programmu televīzijā vietējiem krieviem nav, avīzes gandrīz izmirušas, vakcīnu skepse augsta: bet krieviski  vakcinācijas avīzi piegādāt nevar, jo...JO? Mums vajag pūļa imunitāti vai kā?" bija sašutusi redaktore un žurnāliste Sanita Jemberga.

​"Kā mēs plānojam sasniegt pūļa imunitāti, ja nevar nieka informatīvu avīzi drukāt abās valodās, lai sasniegtu ~40% iedzīvotāju? Es saprotu, ka valsts valoda ir viena. Pirms 10 gadiem būtu kliegusi, ka krieviski nevajag. Šobrīd es saprotu, ka jāuzrunā cilvēks tam saprotamā valodā!" rakstīja Aina.

​"Super ideja par avīzi tikai latviešu valodā. Nebūs mums pūļa imunitātes, dzīvosim mūžīgos ierobežojumos un tad gan tie krievi redzēs. Šahs un mats, Vaļas tante no kaimiņu mājas, nebūs tad viņai citas iespējas, ka vien Straumēnus no galvas citēt," sarkastiski atzīmēja politikas un vēstures zinātniskā pētniece Una Bergmane.

​"Vakcinācijas komunikācija krievu valodā ir zilonis trauku veikalā, ko kļūst grūti ignorēt.Taču atgādināšu,ka valsts nedrīkst ar iedzīvotājiem komunicēt RU arī par tik jutīgām tēmām kā seksuālā&reproduktīvā&psihiskā veselība, vēža skrīnings. Tas ir taisns ceļš uz sabiedrības veselības nevienlīdzību," vēl virkni ignorētu problēmu iezīmēja Ilzes Viņķeles bijusī asistente un VM darbiniece Marta Krivade.

​"Atvainojiet, vai godātais premjera kungs tikai nule nonācis līdz šai sensacionālajai atklāsmei?" nosmīnēja mūzikas žurnālists un kritiķis Edgars Raginskis par Kariņa repliku – sak, par vakcīnām vajagot runāt arī krieviski.

​Atgādināsim, ka informatīvo avīzi, kas veltīta vakcinācijai, plānots izplatīt no maija vidus vienīgi latviešu valodā. Saziņa ar valsts krievvalodīgajiem iedzīvotājiem par vakcināciju nav īsti gluda, piemēram, nesen sociālajā reklāmā krievu valodā sabiedriskajā transport tika pieļauta kļūda, un tā aicināja cilvēkus vakcinēties, lai apciemotu vecvecmāmiņu un vecvectētiņu.

13
Tagi:
vakcinācija, krievvalodīgie, latviešu valoda
Pēc temata
"Lai dzīvo mana tauta": latviešu zvaigznes vakcinācijas kampaņā
Ušakovs: rīdzinieki drūzmējas rindās pēc apģērba, ignorējot vakcīnu
Miljoniem eiro! Ušakovs pastāstīja, kur nonāk lielākie dīkstāves pabalsti Latvijā
Kļūda vai draudi? Sociālās reklāmas tulkojums sūta krievus pie senčiem
Solaris

Kļūda vai draudi? Sociālās reklāmas tulkojums sūta krievus pie senčiem

14
(atjaunots 10:17 22.04.2021)
Saziņa ar krievvalodīgajiem iedzīvotājiem Latvijā atdūrusies pret tulkojuma grūtībām: tas, kas latviski skanēja kā iespēja apciemot vecmāmiņu un vectētiņu, krievu valodā pārvērties par solījumu sūtīt pie senčiem.

RĪGA, 22. aprīlis — Sputnik. Vakcinācijas sociālās reklāmas kampaņa liek krievvalodīgajiem neviļus lauzīt galvu – kļūda vai draudi, stāsta Press.lv.

Zināms, ka Veselības ministrija un Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) Covid-19 vakcinācijas kampaņā nolēma iesaistīt sabiedrībā pazītamas personas, kam jāpaskaidro, kāpēc vajag vakcinēties.

Kampaņā "Divi miljoni iemeslu vakcinēties. Un kāds ir tavējais?" piedalījās arī bijušais valsts izlases futbolists, Latvijas futbola federācijas bijušais prezidents Kaspars Gorkšs. Ar viņa iemeslu radās aizķeršanās, pareizāk sakot, ar tā tulkojumu.

Latviski viņš vakcinēsies, "jo grib aizbraukt ciemos pie veccevākiem".

Taču ar tulkojumu kaut kas aizgāja greizi – galu galā "Rīgas satiksmes" autobusā cilvēki pamanīja reklāmu krievu valodā ar Gorkšu: "Es vakcinēšos, jo gribu tikties ar vecvecmāmiņu un vecvectētiņu."

Diezin vai kādam būs vēlēšanās vakcinēties, ja reklāma tevi sola sūtīt pie senčiem.

Press.lv atzīmēja, ka Vakcinācijas birojs jau saņēmis informāciju par šo pārpratumu un sola visu precizēt pie reklāmas autoriem.

Protams, neviens nav pasargāts no kļūmēm. Toties redzams, ka Vakcinācijas birojs vismaz mēģina sakārtot saziņu ar krieviem, kā jau bija solījis.

Vakcinācijas biroja vadītāja Eva Juhņēviča apliecināja, ka birojs izstrādā plānu saziņai ar valsts krievvalodīgajiem iedzīvotājiem. Lai veidotu daļu ar šo iedzīvotāju daļu, bija paredzēts pat "atvēlēt" īpasu biroja pārstāvi.

Tas ir valstiskas nozīmes jautājums, atzīmēja birojā, jo, nepiesaistot 40% iedzīvotāju, kam krievu valoda ir dzimtā, nav iespējams sasniegt nosprausto mērķi – vakcinēt 70% valsts pieaugušo iedzīvotāju.

Juhņēviča programmā "Doma laukums" Latvijas radio 4 ēterā pat stāstīja, ka krievvalodīgie ir viena no galvenajām mērķa auditorijām. Tiesa, uz visiem jautājumiem viņa nes kāpēc atbildēja tikai latviski, lai arī krievu valodu pārvalda.

14
Tagi:
krievvalodīgie, krievu valoda, latviešu valoda
Pēc temata
Mēģinājums izgāzies: kā Vakcinācijas birojs kontaktējās ar krievu auditoriju
"Reāli kaitniecība": LTV raidījumam pārmet vakcinācijas sabotāžu
"Lai dzīvo mana tauta": latviešu zvaigznes vakcinācijas kampaņā
Ušakovs: rīdzinieki drūzmējas rindās pēc apģērba, ignorējot vakcīnu
Jurijs Svetovs

Eksperts: balagāns Čehijā un Baltijā AES dēļ vajadzīgs uzbrukumam "Rosatom"

0
(atjaunots 13:06 22.04.2021)
Skandāls Čehijā un Baltijā radīts tādēļ, ka korporācija "Rosatom" iekarojusi labu reputāciju un būvē elektrostacijas dažādās valstīs, uzskata politologs.

RĪGA, 22. aprīlis – Sputnik. Korporācija "Rosatom" tiks izslēgta no konkursa dalībnieku saraksta par AES "Dukovani" paplašināšanas būvdarbiem Čehijā, pavēstīja valsts rūpniecības un tirdzniecības ministrs Karels Havlīčeks. Pēc viņa vārdiem, ir grūti iedomāties, ka pēc nesenajiem notikumiem Krievijas valsts korporācijai tiks piedāvāts piedalīties drošības pārbaudes procesā.

Runa ir par apsūdzībām, kas Prāgā izskanējušas pret Krievijas specdienestiem – Čehijā uzskata, ka Krievijas izlūki esot organizējuši sprādzienu munīcijas noliktavā Vrbeticē 2014. gadā.

Politologs Jurijs Svetovs intervijā radio Sputnik pastāstīja, ka tas ir uzbrukums Krievijas korporācijai, kas konkurē ekonomikai nozīmīgā nozarē.

"Mēs novērojam uzbrukumu "Rosatom" no visdažādākajām pusēm, jo tā ir sekmīga kompānija, kas iekarojusi labu reputāciju, kas būvē elektrostacijas dažādās valstīs. paskatieties uz visu balagānu, kas griežas ap AES Baltkrievijā. To uzbūvēja "Rosatom". Tās pamatos ir visas iespējamās pārbaudes izgājis projekts. Tomēr trīs Baltijas valstis pastāvīgi kliedz par to, ka AES "apdraud" visu Eiropu. Krievijai pat izvirzīta prasība, lai tā pierādītu, ka Latvijai un Lietuvai piegādātā elektrība nav ražota BelAES, jo pagaidām visi ir vienā lokā BRELL," norādīja politologs.

Pēc Svetova domām, notikumi Čehijā ir vajadzīgi, lai radītu trokšņa efektu, kas novērsīs pasaules uzmanību no situācijas Baltkrievijā un Prāgas nodoma iepirkt Krievijas vakcīnu "Sputnik V". Viņš piebilda, ka, visticamākais, šajā gadījumā triecienu saņems "Rosatom".

0
Tagi:
skandāls, Rosatom, Baltija, Čehija
Pēc temata
AES "Akkuyu": kā Krievija būvē pirmo atomstaciju Turcijā
Galvenais – lai kaimiņa govs nosprāgtu: eksperts par Lietuvas skaudību par BelAES
Kāpēc Baidenam vajadzīga krievu izraidīšana no Čehijas?
Eiropai neļauj atbrīvoties no Krievijas savaldīšanas saistībām