RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Neliela aptauja, ko organizēja Latvijas Avīze, apliecināja, ka latviešu studenti un skolēni interesējas par iespējām apgūt krievu valodu.

Ieceri noskaidrot, ko par krievu valodu domā latviešu skolēni un studenti, stimulēja Latvijas Tirdznecības un rūpniecības kameras Ekonomikas padomes nesenā sēde. Atgādināsim, ka apspriedē par jaunajiem izglītības standartiem vidusskolām izskanēja viedoklis, ka jaunajā izglītības saturā būtiska vieta jāparedz arī krievu valodas apgūšanai.

Sputnik

Latvieši būs zaudētājos: bizness vēlas krievu valodas atgriešanos skolās

Vai jaunieši atbalsta uzņēmēju viedokli par to, ka krievu valoda noteikti ir jāapgūst. Atbildi žurnālisti pacentās atrast nelielā aptaujā "Bez krievu valodas neiztikt?".

"Manuprāt, krievu valoda jāmācās: ne tikai tāpēc, ka Latvijā dzīvo krievvalodīgi cilvēki, bet galvenokārt tādēļ, ka mums ir vairākas kaimiņvalstis, kur krievu valodu lieto. Tātad tā noderēs kontaktu veidošanai, piemēram, uzņēmējdarbībā," saka Marta Lasmane, Rīgas Skolēnu domes prezidente, Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas 12. klases skolniece.

Pēc Martas domām, skolā kā otrā svešvaloda būtu jāizvēlas krievu, nevis vācu, kā daudzi dara. Tāpat vairāk būtu jāmācās spāņu un ķīniešu valoda, kas nākotnē varētu būt noderīgākas. Viņa pati mācās spāņu valodu.

Skolniece ar nožēlu atzina, ka valodas augstā līmenī nav iespējams apgūt, ja tās mācās tikai skolās, bet ikdienā nelieto. Sešus gadus viņa mācījās vācu valodu, taču joprojām to nepārvalda. Savukārt krievu valodu viņa prot tāpēc, ka ģimenē runā arī krieviski. "Mani vienaudži, kuri krievu valodu apguvuši tikai skolā, māk tajā lasīt un kaut ko saprot, bet brīvi nerunā," piezīmēja Marta.

Mazliet citādu viedokli pauda Gints Jankovskis, Jauniešu saeimas vēstnesis, komunikācijas zinātņu sutdents Latvijas Universitātē, taču arī viņš uzskata, ka krievu valoda noderēs.

© Sputnik / AlexTikhomirov

Prestižs diploms vai vienvirziena biļete: kāpēc Latvijas jaunieši dodas studēt uz Krieviju

"Krievu valoda vismaz tuvākos 30 gadus būs gan vajadzīga tepat Latvijā, gan noder, lai sazinātos citās valstīs. Ikdienā Latvijā runāju latviski un uz krievu valodu pāreju tikai tad, ja redzu, ka sarunu biedrs varētu būt tūrists. Tomēr skolā apgūt krievu valodu labā līmenī ir teju neiespējami: krievu valodas skolotāji bieži ir gados veci, nezina labi valsts valodu, līdz ar to ir grūti ar viņiem komunicēt, izmanto novecojošas metodes, piemēram, liek pārrakstīt grāmatu. Es krievu valodu mācījos no 6. klases, bet neko daudz neiemācījos. Pilnveidoju to pašmācības ceļā," pastāstīja Gints.

Toties Rovens Miezājs, Rīgas Centra humanitārās ģimnāzijas 9. klases skolēns jau pats paspējis pārliecināties, ka, iekārtojoties darbā, var rasties problēmas, ja neproti krievu valodu.

"Krievu valoda Rīgā daudz skan uz ielas, pat veikalā bijuši gadījumi, kad mani nesaprot, jo runāju latviski. Pats esmu strādājis par oficiantu, un tad arī problēmas sagādāja tas, ka krievu valodu īsti nezinu.

Skolā kā otro svešvalodu esmu izvēlējies vācu valodu, jo domāju, ka tā būs vieglāka. Bet tagad situācija ir tāda, ka krievu un vācu valodu zinu apmēram vienā līmenī, jo krievu valodu var apgūt arī ārpus skolas. Vācu valoda man pagaidām nekā nav noderējusi. Varbūt noderēs nākotnē," pastāstīja Rovens.

© Sputnik / Sergey Melkonov

Augstākā izglītība krievu valodā: Latvija nometa, Lietuva noķēra

Atgādināsim, ka 2020.gada septembrī pamatskolās un vidusskolās tiks ieviests jauns izglītības standarts LRTK prezidents Aigars Rostovskis uzskata, ka pašreizējā izglītības sistēma ir novecojusi, tai nepieciešamas parmaiņas. Viņam piekrita arī Latvijas Interneta asociācijas pārstāve Ina Gudele. Viņa paziņoja, ka beidzot parādījies ierosinājums, kas jau sen bija sagaidāms sabiedrībā.

Taču Gudeli satrauca fakts, ka jaunajā izglītības saturā nav pievērsta uzmanība krievu valodai. Pēc viņas domām, tirgus prasības ir tādas, ka šīs valodas prasmes ir nepieciešamas.

"Latviešu jaunieši ir mazāk konkurētspējīgi darba tirgū, jo māk tikai latviešu un angļu valodu, kamēr krievu jaunieši māk arī krievu valodu," sacīja I. Gudele.

Ar viņu vienisprātis ir A. Rostovskis: neraugoties uz politisko situāciju, jebkura valoda ir vērtība, turklāt krievu valoda noder, ne tikai sadarbojoties ar Krieviju, tā ir saziņas valoda visā austrumu tirgū.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Pēc pirmajām lietavām Tallinas iedzīvotājiem nācās atvairīt milzīgo Spānijas kailgliemežu uzbrukumu, vēsta Postimees.

Vietējā iedzīvotāja Helija salīdzina kailgliemežus ar citplanētiešiiem, bet to uzbrukumu – ar šausmu filmu.

"Kailgliemeži ir milzīgi – līdz 18 centimetriem! Tie uzglūn kā lavīna no augstās zāles pāri dzelzceļam," pastāstīja viņa.

Viņai nemitīgi nākas cīnīties ar tiem.

"Mēs ar vīru vācam tos, kā suņi-mīnu meklētāji," sūrojas Helija. "Sākām plkst. 6:00, vācām stundu. Nākošo reidu sarīkojām plkst. 8:00 un pēc dažām stundām atkal no jauna. Vīrs nopirka prožektoru, kura gaismā mēs ķērām kailgliemežus līdz pustrijiem naktī. Vairāk mums nepietika spēka!"

Cīnoties ar riebuma izjūtu, Helija aizpildīja ar šiem kailgliemežiem trīs trīslitru burkas ar etiķi – viņasprāt, tas ir humānākais to iznīdēšanas veids. Derēs arī karsts ūdens, savukārt no aizsarglīdzekļa Ferramol nav nekādas jēgas. Lai kailgliemeži turas pa gabalu no viņas dārza, Helija naktīs slēdza iekšā robotu-zāles pļāvēju.

"Aiz žoga mēs tīrījām zemi, jo tur bija olas. Uzklājām tur polietilēnu, lai kaitēkļiem būtu neērti pārvietoties," stāsta viņa.

Pēc viņas sacītā ar kailgliemežiem ir pilni visi dārzi gar dzelzceļu, līdz pat dzelzceļu stacijai "Mūga" 10 kilometru attālumā. Šie kaitēkļi noēd visus dārza augus, taču tā nav vienīgā nelaime.

"Izņemot augus, šī pretīgā radība noēd suņu un kaķu ekskrementus. Kad es domāju, ka kailgliemezis paguvis parāpot pa zemenēm, es nespēju paņemt mutē ogas!" sūdzas Helija.

Vietējās varasiestādes noskaidro, kādiem tieši dārziem uzbrūk kailgliemeži, un lūdz palīdzību Vides ministrijai. Rajona vecākais Tīniss Lijnats vērsās pie Eesti Raudtee (Igaunijas dzelzceļu uzņēmums) ar jautājumu, vai ir iespējams nopļaut augsto zāli pie dzelzceļa, taču noskaidrojās, ka zāli pļauj augustā, lai iznīcinātu Sosnovska latvāni.

Spānijas kailgliemezis ir iekļauts Eiropas 100 bīstamāko invāzijas dārza kaitēkļu veidu sarakstā. Pēc Vides departamenta Sugu aizsardzības biroja galvenā speciālistes Eike Tammekendas sacītā, tie ir pietiekami izplatīti Igaunijā.

"Izplatība sākās dārzkopības biznesā, jo šo kailgliemežu olas ļoti līdzinās minerālmēslojuma granulām: vienu reizi izbēri tās savā dārzā, un tālāk viss notiks ļoti strauji," paskaidroja viņa.

Invāzijas sugai jābūt iznīcinātai, taču ar to nāksies nodarboties pašiem dārzu un mazdārziņu īpašniekiem.

"Valsts nevar tos iznīcināt, jo lielākoties ir runa par nakts sugu, kas mīt privātos dārzos. Uz katra zemes īpašnieka gulstas pienākums nodarboties ar to," sacīja Vides departamenta Sugu aizsardzības biroja vadītāja Marju Erita.

Sabiedrība vai vietējā pašvaldība var sastādīt kailgliemežu iznīdēšanas plānu un iesniegt attiecīgu projektu Vides investīciju centrā, lai saņemtu finanšu palīdzību.

Spānijas kailgliemeži ir izplatīti arī Latvijā. Nesen Latvijas Nacionālā botāniskā dārza Dendrofloras nodaļas vadītājs Andrejs Svilāns, kurš ir arī Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors, bija spiests uzstādīt kailgliemežiem speciālus alus slazdus, lai izglābtu no draudiem dārza kolekciju.