Krievu valodas testi

Vai Latvijā vajadzīga krievu valoda: atbildi sniedza latviešu skolēni

274
(atjaunots 12:37 15.08.2019)
Latviešu skolēni atbildēja uz jautājumu, kāds ir viņu viedoklis par krievu valodu.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Neliela aptauja, ko organizēja Latvijas Avīze, apliecināja, ka latviešu studenti un skolēni interesējas par iespējām apgūt krievu valodu.

Ieceri noskaidrot, ko par krievu valodu domā latviešu skolēni un studenti, stimulēja Latvijas Tirdznecības un rūpniecības kameras Ekonomikas padomes nesenā sēde. Atgādināsim, ka apspriedē par jaunajiem izglītības standartiem vidusskolām izskanēja viedoklis, ka jaunajā izglītības saturā būtiska vieta jāparedz arī krievu valodas apgūšanai.

Vai jaunieši atbalsta uzņēmēju viedokli par to, ka krievu valoda noteikti ir jāapgūst. Atbildi žurnālisti pacentās atrast nelielā aptaujā "Bez krievu valodas neiztikt?".

"Manuprāt, krievu valoda jāmācās: ne tikai tāpēc, ka Latvijā dzīvo krievvalodīgi cilvēki, bet galvenokārt tādēļ, ka mums ir vairākas kaimiņvalstis, kur krievu valodu lieto. Tātad tā noderēs kontaktu veidošanai, piemēram, uzņēmējdarbībā," saka Marta Lasmane, Rīgas Skolēnu domes prezidente, Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas 12. klases skolniece.

Pēc Martas domām, skolā kā otrā svešvaloda būtu jāizvēlas krievu, nevis vācu, kā daudzi dara. Tāpat vairāk būtu jāmācās spāņu un ķīniešu valoda, kas nākotnē varētu būt noderīgākas. Viņa pati mācās spāņu valodu.

Skolniece ar nožēlu atzina, ka valodas augstā līmenī nav iespējams apgūt, ja tās mācās tikai skolās, bet ikdienā nelieto. Sešus gadus viņa mācījās vācu valodu, taču joprojām to nepārvalda. Savukārt krievu valodu viņa prot tāpēc, ka ģimenē runā arī krieviski. "Mani vienaudži, kuri krievu valodu apguvuši tikai skolā, māk tajā lasīt un kaut ko saprot, bet brīvi nerunā," piezīmēja Marta.

Mazliet citādu viedokli pauda Gints Jankovskis, Jauniešu saeimas vēstnesis, komunikācijas zinātņu sutdents Latvijas Universitātē, taču arī viņš uzskata, ka krievu valoda noderēs.

"Krievu valoda vismaz tuvākos 30 gadus būs gan vajadzīga tepat Latvijā, gan noder, lai sazinātos citās valstīs. Ikdienā Latvijā runāju latviski un uz krievu valodu pāreju tikai tad, ja redzu, ka sarunu biedrs varētu būt tūrists. Tomēr skolā apgūt krievu valodu labā līmenī ir teju neiespējami: krievu valodas skolotāji bieži ir gados veci, nezina labi valsts valodu, līdz ar to ir grūti ar viņiem komunicēt, izmanto novecojošas metodes, piemēram, liek pārrakstīt grāmatu. Es krievu valodu mācījos no 6. klases, bet neko daudz neiemācījos. Pilnveidoju to pašmācības ceļā," pastāstīja Gints.

Toties Rovens Miezājs, Rīgas Centra humanitārās ģimnāzijas 9. klases skolēns jau pats paspējis pārliecināties, ka, iekārtojoties darbā, var rasties problēmas, ja neproti krievu valodu.

"Krievu valoda Rīgā daudz skan uz ielas, pat veikalā bijuši gadījumi, kad mani nesaprot, jo runāju latviski. Pats esmu strādājis par oficiantu, un tad arī problēmas sagādāja tas, ka krievu valodu īsti nezinu.

Skolā kā otro svešvalodu esmu izvēlējies vācu valodu, jo domāju, ka tā būs vieglāka. Bet tagad situācija ir tāda, ka krievu un vācu valodu zinu apmēram vienā līmenī, jo krievu valodu var apgūt arī ārpus skolas. Vācu valoda man pagaidām nekā nav noderējusi. Varbūt noderēs nākotnē," pastāstīja Rovens.

Atgādināsim, ka 2020.gada septembrī pamatskolās un vidusskolās tiks ieviests jauns izglītības standarts LRTK prezidents Aigars Rostovskis uzskata, ka pašreizējā izglītības sistēma ir novecojusi, tai nepieciešamas parmaiņas. Viņam piekrita arī Latvijas Interneta asociācijas pārstāve Ina Gudele. Viņa paziņoja, ka beidzot parādījies ierosinājums, kas jau sen bija sagaidāms sabiedrībā.

Taču Gudeli satrauca fakts, ka jaunajā izglītības saturā nav pievērsta uzmanība krievu valodai. Pēc viņas domām, tirgus prasības ir tādas, ka šīs valodas prasmes ir nepieciešamas.

"Latviešu jaunieši ir mazāk konkurētspējīgi darba tirgū, jo māk tikai latviešu un angļu valodu, kamēr krievu jaunieši māk arī krievu valodu," sacīja I. Gudele.

Ar viņu vienisprātis ir A. Rostovskis: neraugoties uz politisko situāciju, jebkura valoda ir vērtība, turklāt krievu valoda noder, ne tikai sadarbojoties ar Krieviju, tā ir saziņas valoda visā austrumu tirgū.

274
Pēc temata
Vairāk latviešu valodas! Šuplinska zina, ko vēlas Latvijas krievi
Mitrofanovs: latviešu politiķiem nospļauties par biznesu, viņiem ir budžets
Ar krieviem mierīgi runāju krieviski: latvietis par krievu valodas nepieciešamību Latvijā
Sikspārnis Pipistrellus nathusii, foto no arhīva

Zinātnieki Latvijā atklājuši sikspārņu koloniju

3
(atjaunots 12:55 09.07.2020)
Ķemeru Nacionālajā parkā atklātā sikspārņu kolonija pārsteidza zinātniekus ar savu skaitu, kurš ievērojami pārsniedz visu, ko viņi līdz šim ir redzējuši līdzīgās kolonijās.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Speciālistus, kuri veic sikspārņu koloniju pētīšanu un monitoringu Latvijā, gaidīja unikāls atradums Ķemeru Nacionālajā parkā, vēsta Rus.lsm.lv.

Pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāves Maijas Rēnas sacītā, zinātnieki atklājuši vairāk nekā tūkstoš sikspārņu kādā no nacionālā parka koka ēkām.

Lielāko daļu kolonijas veido Latvijā izplatītie sikspārņi Pipistrellus nathusii. Taču speciālisti norāda, ka tie parasti izvēlas nedzīvot tik lielos baros. Kopumā Latvijā ir 16 sikspārņu veidi.

Gunārs Pētersons – kompānijas "Dabas eksperti" pārstāvis, kura veic sikspārņu uzskaiti pēc Latvijas Dabas aizsardzības pārvaldes pasūtījuma, paziņoja, ka tik liela kolonija ir unikāla parādība mūsu valstī. Visas iepriekš atklātās kolonijas sastāvēja maksimums no 400 īpatņiem.

Taču patiesībā arī šī parādība ir izskaidrojama. Pēc speciālistu sacītā, Ķemeru Nacionālajā parkā ūdenstilpēs ir ļoti daudz kukaiņu, kurus ēd sikspārņi.

Ķemeru Nacionālais parks ietver sevī Lielo Ķemeru tīreli, Kaņiera ezeru, Slocenes upes ieleju, Zaļā purva sēravotus, senās kontinentālās kāpas, smilšaino pludmali ar piejūras kāpām un Valguma ezeru.

Tāpat Pētersons pastāstīja, ka nama saimnieki, kurā tik brīvi iekārtojušies sikspārņi, zina, ka viņiem zem jumta apmetušies šādi viesi, un ir informēti par to aizsardzības pasākumiem. Tagad sikspārņu dēļ saimniekiem nāksies atlikt iepriekš ieplānoto jumta remontu.

Vērts atgādināt, ka Latvijā visas sikspārņu sugas ir īpašas un starptautiski aizsargājamas.

3
Tagi:
Ķemeru Nacionālais parks, Latvija
Pēc temata
Koronavīruss un citas kaites. Ar kādām slimībām cilvēki inficējušies no dzīvniekiem
"Tirgus bija viens no upuriem": Ķīna apstrīdēja sākotnējo versiju par Covid-19 izcelsmi
 Covid-19 testa veikšana, foto no arhīva

Jauns Covid-19 uzliesmojums Latvijā: inficējušies vēl 13 cilvēki

18
(atjaunots 13:07 09.07.2020)
Komunicēšana ar ārzemniekiem un braucieni uz ārzemēm: Latvijas SPKC cenšas izmeklēt jaunos Covid-19 inficēšanās gadījumus.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Saskaņā ar Latvija Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) informāciju, aizritējušajā diennaktī valstī tika veikti 1715 testi un atklāti 13 jauni saslimšanas ar Covid-19 gadījumi.

Kopējais ar koronavīrusu inficēto skaits valstī ir sasniedzis 1154. Kopumā ir veikti 163 769 izmeklējumi, 1019 cilvēki ir izveseļojušies, 30 miruši.

Slimnīcās turpina ārstēties 4 pacienti ar Covid-19 diagnozi. Viens no viņiem atrodas smagā stāvoklī. Visā epidēmijas laikā no stacionāriem tika izrakstīti 182 pacienti.

Tiek ziņots, ka divi inficētie pacienti atgriezās Latvijā no Spānijas un Krievijas. Vēl pieci kontaktējuši ar inficētajiem, divi cilvēki kontaktējuši ar ārzemnieku.

Tāpat ir zināms, ka Covid-19 tika apstiprināts Rēzeknes Olimpiskā centra "Restart" viesim. Viņš ieradies no Vācijas, vēsta Tvnet.lv.

Rēzeknes domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Kārlis Pozņakovs ziņo, ka viesnīcas vadība uzzinājusi par to, ka Vācijas pilsonis ir inficēts ar koronavīrusu, jau otrdien, 7. jūlijā. Viņu nekavējoties izolēja karantīnā.

Viesnīcas personāls, kurš kontaktēja ar inficēto, tika nosūtīts mājas pašizolācijā.

Pati viesnīca nav slēgta. Visas telpas ir dezinficētas.

Atgādināsim, ka divas dienas pēc kārtas Latvijā tika reģistrēts pa 7 jauniem Covid-19 inficēšanās gadījumiem dienā. Otrdien, 7. jūlijā, preses konferences laikā SPKC teica, ka tik straujš inficēto skaita pieaugums varētu būt saistīts ar komunicēšanu un ar restorānu "Aqua Luna" un "Riviera" apmeklēšanu.

Arī trešdien, 8. jūlijā, eksperti atkal ziņoja, ka divi jauni inficēšanās gadījumi var būt saistīti ar restorāna "Aqua Luna" apmeklēšanu. Taču SPKC uzsvēra, ka grasās izpētīt situāciju cītīgāk.

18
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Zinātnieks nonācis pie negaidīta slēdziena par koronavīrusa izcelsmi
PVO informē, ka koronavīrusa pandēmijas izplatība pasaulē paātrinās
Zinātnieks brīdina par koronavīrusa sekām organismā
Divu Rīgas restorānu apmeklētājiem nāksies divas nedēļas sēdēt mājās
Kailgliemezis, foto no arhīva

šausmu filmā: Tallinai uzbrūk milzīgi kailgliemeži

0
(atjaunots 14:40 09.07.2020)
Igaunijā ar bīstamo invāzijas dārza kaitēkļu – Spānijas kailgliemežu – iznīdēšanu nāksies nodarboties pašiem valsts iedzīvotājiem.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Pēc pirmajām lietavām Tallinas iedzīvotājiem nācās atvairīt milzīgo Spānijas kailgliemežu uzbrukumu, vēsta Postimees.

Vietējā iedzīvotāja Helija salīdzina kailgliemežus ar citplanētiešiiem, bet to uzbrukumu – ar šausmu filmu.

"Kailgliemeži ir milzīgi – līdz 18 centimetriem! Tie uzglūn kā lavīna no augstās zāles pāri dzelzceļam," pastāstīja viņa.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Gabi Sarkadi (@sarkadigabi)

Viņai nemitīgi nākas cīnīties ar tiem.

"Mēs ar vīru vācam tos, kā suņi-mīnu meklētāji," sūrojas Helija. "Sākām plkst. 6:00, vācām stundu. Nākošo reidu sarīkojām plkst. 8:00 un pēc dažām stundām atkal no jauna. Vīrs nopirka prožektoru, kura gaismā mēs ķērām kailgliemežus līdz pustrijiem naktī. Vairāk mums nepietika spēka!"

Cīnoties ar riebuma izjūtu, Helija aizpildīja ar šiem kailgliemežiem trīs trīslitru burkas ar etiķi – viņasprāt, tas ir humānākais to iznīdēšanas veids. Derēs arī karsts ūdens, savukārt no aizsarglīdzekļa Ferramol nav nekādas jēgas. Lai kailgliemeži turas pa gabalu no viņas dārza, Helija naktīs slēdza iekšā robotu-zāles pļāvēju.

"Aiz žoga mēs tīrījām zemi, jo tur bija olas. Uzklājām tur polietilēnu, lai kaitēkļiem būtu neērti pārvietoties," stāsta viņa.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Marco Montanari (@marco_prx)

Pēc viņas sacītā ar kailgliemežiem ir pilni visi dārzi gar dzelzceļu, līdz pat dzelzceļu stacijai "Mūga" 10 kilometru attālumā. Šie kaitēkļi noēd visus dārza augus, taču tā nav vienīgā nelaime.

"Izņemot augus, šī pretīgā radība noēd suņu un kaķu ekskrementus. Kad es domāju, ka kailgliemezis paguvis parāpot pa zemenēm, es nespēju paņemt mutē ogas!" sūdzas Helija.

Vietējās varasiestādes noskaidro, kādiem tieši dārziem uzbrūk kailgliemeži, un lūdz palīdzību Vides ministrijai. Rajona vecākais Tīniss Lijnats vērsās pie Eesti Raudtee (Igaunijas dzelzceļu uzņēmums) ar jautājumu, vai ir iespējams nopļaut augsto zāli pie dzelzceļa, taču noskaidrojās, ka zāli pļauj augustā, lai iznīcinātu Sosnovska latvāni.

Spānijas kailgliemezis ir iekļauts Eiropas 100 bīstamāko invāzijas dārza kaitēkļu veidu sarakstā. Pēc Vides departamenta Sugu aizsardzības biroja galvenā speciālistes Eike Tammekendas sacītā, tie ir pietiekami izplatīti Igaunijā.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Emma Munch-Petersen (@msviti87)

"Izplatība sākās dārzkopības biznesā, jo šo kailgliemežu olas ļoti līdzinās minerālmēslojuma granulām: vienu reizi izbēri tās savā dārzā, un tālāk viss notiks ļoti strauji," paskaidroja viņa.

Invāzijas sugai jābūt iznīcinātai, taču ar to nāksies nodarboties pašiem dārzu un mazdārziņu īpašniekiem.

"Valsts nevar tos iznīcināt, jo lielākoties ir runa par nakts sugu, kas mīt privātos dārzos. Uz katra zemes īpašnieka gulstas pienākums nodarboties ar to," sacīja Vides departamenta Sugu aizsardzības biroja vadītāja Marju Erita.

Sabiedrība vai vietējā pašvaldība var sastādīt kailgliemežu iznīdēšanas plānu un iesniegt attiecīgu projektu Vides investīciju centrā, lai saņemtu finanšu palīdzību.

Spānijas kailgliemeži ir izplatīti arī Latvijā. Nesen Latvijas Nacionālā botāniskā dārza Dendrofloras nodaļas vadītājs Andrejs Svilāns, kurš ir arī Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors, bija spiests uzstādīt kailgliemežiem speciālus alus slazdus, lai izglābtu no draudiem dārza kolekciju.

0
Tagi:
Igaunija
Pēc temata
Salaspils botāniskajam dārzam uzbrūk Spānijas kailgliemeži
Zinātnieki ceļ trauksmi: Latvijai uzbrūk Spānijas kailgliemezis