Krievu valodas testi

Vai Latvijā vajadzīga krievu valoda: atbildi sniedza latviešu skolēni

319
(atjaunots 12:37 15.08.2019)
Latviešu skolēni atbildēja uz jautājumu, kāds ir viņu viedoklis par krievu valodu.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Neliela aptauja, ko organizēja Latvijas Avīze, apliecināja, ka latviešu studenti un skolēni interesējas par iespējām apgūt krievu valodu.

Ieceri noskaidrot, ko par krievu valodu domā latviešu skolēni un studenti, stimulēja Latvijas Tirdznecības un rūpniecības kameras Ekonomikas padomes nesenā sēde. Atgādināsim, ka apspriedē par jaunajiem izglītības standartiem vidusskolām izskanēja viedoklis, ka jaunajā izglītības saturā būtiska vieta jāparedz arī krievu valodas apgūšanai.

Vai jaunieši atbalsta uzņēmēju viedokli par to, ka krievu valoda noteikti ir jāapgūst. Atbildi žurnālisti pacentās atrast nelielā aptaujā "Bez krievu valodas neiztikt?".

"Manuprāt, krievu valoda jāmācās: ne tikai tāpēc, ka Latvijā dzīvo krievvalodīgi cilvēki, bet galvenokārt tādēļ, ka mums ir vairākas kaimiņvalstis, kur krievu valodu lieto. Tātad tā noderēs kontaktu veidošanai, piemēram, uzņēmējdarbībā," saka Marta Lasmane, Rīgas Skolēnu domes prezidente, Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas 12. klases skolniece.

Pēc Martas domām, skolā kā otrā svešvaloda būtu jāizvēlas krievu, nevis vācu, kā daudzi dara. Tāpat vairāk būtu jāmācās spāņu un ķīniešu valoda, kas nākotnē varētu būt noderīgākas. Viņa pati mācās spāņu valodu.

Skolniece ar nožēlu atzina, ka valodas augstā līmenī nav iespējams apgūt, ja tās mācās tikai skolās, bet ikdienā nelieto. Sešus gadus viņa mācījās vācu valodu, taču joprojām to nepārvalda. Savukārt krievu valodu viņa prot tāpēc, ka ģimenē runā arī krieviski. "Mani vienaudži, kuri krievu valodu apguvuši tikai skolā, māk tajā lasīt un kaut ko saprot, bet brīvi nerunā," piezīmēja Marta.

Mazliet citādu viedokli pauda Gints Jankovskis, Jauniešu saeimas vēstnesis, komunikācijas zinātņu sutdents Latvijas Universitātē, taču arī viņš uzskata, ka krievu valoda noderēs.

"Krievu valoda vismaz tuvākos 30 gadus būs gan vajadzīga tepat Latvijā, gan noder, lai sazinātos citās valstīs. Ikdienā Latvijā runāju latviski un uz krievu valodu pāreju tikai tad, ja redzu, ka sarunu biedrs varētu būt tūrists. Tomēr skolā apgūt krievu valodu labā līmenī ir teju neiespējami: krievu valodas skolotāji bieži ir gados veci, nezina labi valsts valodu, līdz ar to ir grūti ar viņiem komunicēt, izmanto novecojošas metodes, piemēram, liek pārrakstīt grāmatu. Es krievu valodu mācījos no 6. klases, bet neko daudz neiemācījos. Pilnveidoju to pašmācības ceļā," pastāstīja Gints.

Toties Rovens Miezājs, Rīgas Centra humanitārās ģimnāzijas 9. klases skolēns jau pats paspējis pārliecināties, ka, iekārtojoties darbā, var rasties problēmas, ja neproti krievu valodu.

"Krievu valoda Rīgā daudz skan uz ielas, pat veikalā bijuši gadījumi, kad mani nesaprot, jo runāju latviski. Pats esmu strādājis par oficiantu, un tad arī problēmas sagādāja tas, ka krievu valodu īsti nezinu.

Skolā kā otro svešvalodu esmu izvēlējies vācu valodu, jo domāju, ka tā būs vieglāka. Bet tagad situācija ir tāda, ka krievu un vācu valodu zinu apmēram vienā līmenī, jo krievu valodu var apgūt arī ārpus skolas. Vācu valoda man pagaidām nekā nav noderējusi. Varbūt noderēs nākotnē," pastāstīja Rovens.

Atgādināsim, ka 2020.gada septembrī pamatskolās un vidusskolās tiks ieviests jauns izglītības standarts LRTK prezidents Aigars Rostovskis uzskata, ka pašreizējā izglītības sistēma ir novecojusi, tai nepieciešamas parmaiņas. Viņam piekrita arī Latvijas Interneta asociācijas pārstāve Ina Gudele. Viņa paziņoja, ka beidzot parādījies ierosinājums, kas jau sen bija sagaidāms sabiedrībā.

Taču Gudeli satrauca fakts, ka jaunajā izglītības saturā nav pievērsta uzmanība krievu valodai. Pēc viņas domām, tirgus prasības ir tādas, ka šīs valodas prasmes ir nepieciešamas.

"Latviešu jaunieši ir mazāk konkurētspējīgi darba tirgū, jo māk tikai latviešu un angļu valodu, kamēr krievu jaunieši māk arī krievu valodu," sacīja I. Gudele.

Ar viņu vienisprātis ir A. Rostovskis: neraugoties uz politisko situāciju, jebkura valoda ir vērtība, turklāt krievu valoda noder, ne tikai sadarbojoties ar Krieviju, tā ir saziņas valoda visā austrumu tirgū.

319
Pēc temata
Vairāk latviešu valodas! Šuplinska zina, ko vēlas Latvijas krievi
Mitrofanovs: latviešu politiķiem nospļauties par biznesu, viņiem ir budžets
Ar krieviem mierīgi runāju krieviski: latvietis par krievu valodas nepieciešamību Latvijā
Medicīnas masa slimnīcā, foto no arhīva

Cipule: slimnīcās nokļūst visi, kam vajadzīga hospitalizācija

0
(atjaunots 22:23 22.01.2021)
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests ir spiests rūpīgi novērtēt Covid-19 pacientu hospitalizācijas nepieciešamību, ņemot vērā vietu trūkumu slimnīcās.

RĪGA, 23. janvāris — Sputnik. Par to, kā Covid-19 inficēto skaita pieaugums ietekmējis hospitalizācijas iespējas, Latvijas televīzijas ēterā pastāstīja Neatliekamā medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule.

Pēdējo dienu laikā valstī krītas hospitalizācijas gadījumus skaits, tomēr daudziem cilvēkiem ik dienas vēl joprojām vajadzīga aprūpe stacionārā, liels ir arī gultasvietu aizpildījums – 80% un vairāk. Slimnīcās nokļūst aptuveni simt pacienti dienā.

Atsevišķos rajonos saslimušo skaits slimnīcās sarūk, tāpat kā samazinās arī saslimstība darbinieku vidū, bet citviet pacientu skaits pieaug, pastāstīja Cipule.

Satraucoša tendence ir daudzu pacientu ārstēšanās ilgums, proti, pacienti ilgstoši atrodas intensīvās terapijas nodaļās, līdz ar to tur noslodze ir ļoti augsta. Piemēram, slimnīcu gultu noslodze Stradiņa slimnīcā ir 120%. Cipule skaidroja, ka šajā slimnīcā atsevišķās nodaļās izvērsts gultu skaits pacientiem, kas inficēti Covid-19.

Vienlaikus NMPD vadītāja apliecināja, ka aizvien visi slimnieki, kuriem nepieciešams ārstēties slimnīcās, tajās nokļūst.

"Jautājums ir par to, kādā veidā mēs to procesu noorganizējam un cik drošs tas īstenībā ir pacientiem. (..) Atsevišķās situācijās, dodoties izsaukumos un vērtējot parametrus pacientam, varam izvērtēt, ka viņš vēl nav jāhospitalizē," pastāstīja Cipule.

Turklāt pacienti ne vienmēr ir ar mieru doties uz slimnīcu valsts otrā malā.

"Ir pacienti, kas ir jau ar nopietniem plaušu bojājumiem, bet salīdzinoši ļoti labiem parametriem un netiek stacionēti. Tikai vēlāk tiek konstatēts, ka ir diezgan liels plaušu bojājums. Tāpēc no NMPD viedokļa mēs daudz drošāk justos, ja slimnīcās būtu lielākas iespējas uzņemt pacientus un mēs varētu pie vismazākajām aizdomām, nepaļaujoties tik daudz uz cipariem, papildu drošībai nogādāt pacientu slimnīcā, lai var izvērtēt, asinsanalīzes veikt, rentgena izmeklējumus," teica Cipule.

Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka vidēji 15% no visiem Covid-19 pacientiem nonāk stacionārā. Pie tam hospitalizēto skaits konkrētā dienā nav saistīts ar dienu iepriekš reģistrēto koronavīrusa gadījumu skaitu. Ārsti skaidro, ka dažkārt slimnieka stāvoklis pasliktinās pat vienu vai divas nedēļas pēc slimības diagnosticēšanas.

0
Tagi:
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca, Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Latvijā reģistrēti pirmie vidēji smagas Covid-19 gaitas gadījumi bērniem
"Bīstama blakusparādība": kā vakcīna pret Covid-19 sagrauj sabiedrību Latvijā
Neielaida jau lidostā: kā darbojas prasība uzrādīt Covid-19 testu
Latvija atļaus ieceļot no valstīm ar augstu Covid-19 saslimstību
1991. gada barikādes Rīgā, foto no arhīva

Vai daudzi būtu gatavi šodien stāties uz barikādēm?

6
(atjaunots 22:16 22.01.2021)
Latvijā tagad labprāt patētiski spriež par 1991. gada janvāra barikādēm kā valsts neatkarības cīņas simbolu. Cik daudzi būtu gatavi tagad aizstāvēt valsts suverenitāti?

RĪGA, 23. janvāris — Sputnik. Šogad tiek svinēta 1991. gada janvāra barikāžu 30. gadadiena. Tālaika notikumi pa šo laiku kļuvuši par vētrainas mītu sacerēšanas objektu un ieņēmuši goda vietu starp Latvijas nacionālās valsts tapšanas notikumiem. Interesanti, kā iedzīvotāji būtu rīkojušies šodien?

Kompānijas "Kantar TNS" aptauja 18-60 gadu vecuma iedzīvotāju grupā parādīja: mazāk nekā puse respondentu būtu gatavi iziet uz barikādēm, ja vajadzētu mūsdienās ar tādām metodēm aizstāvēt Latvijas neatkarību. Aptaujas rezultātus publicēja skaties.lv.

Tikai 18% respondentu apliecināja, ka noteikti stātos uz barikādēm, vēl 26% tādu iespēju pieļāva. Tātad kopumā apstiprinošu atbildi snieguši 44% aptaujāto.

Negatīvu atbildi sniedzis mazāks respondentu skaits – 34%. Rezultāti liecina, ka 17% paziņoja  - uz barikādēm noteikti nestāsies, vēl tikpat liels skaits drīzāk sliecās uz negatīvas atbildes pusi.

Katrs piektais (22%) nespēja dot konkrētu atbildi.

Barikāžu dienas Latvijā tradicionāli atzīmē no 13. līdz 17. janvārim 1991. gada notikumu piemiņai. Sputnik Latvija pastāstīja, kāpēc barikādes mūsdienu Latvijā ieguvušas tādu nozīmi.

6
Tagi:
barikādes, Rīga
Pēc temata
Manas jaunības barikādes: no milzīgām cerībām līdz pilnīgam kraham
Piemiņa stiklā: barikādēm veltītas vitrāžas Doma baznīcā
Latvija atcerējās barikādes: solījumi netika izpildīti, par PSRS nesēro