Jevgēnija Ļisicina

Tāpēc, ka krieviete: ērģelniecei Ļisicinai atņemti koncerti. Viņa pametusi Latviju

312
(atjaunots 12:37 15.08.2019)
Pazīstamā ērģeļmūzikas izpildītāja Jevgēnija Ļisicina, kas padarījusi slavenas Doma baznīcas ērģeles, pastāstīja, kāpēc aizbraukusi uz Krieviju.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik, Aleksejs Stefanovs. "Atklāti sakot, es aizbēgu no Latvijas. Vārda tiešā nozīmē. Bija tā, ka sapratu – man tur nav vietas, atmosfēra visapkārt ir ļoti nepatīkama. Kļuvu par persona non grata Latvijā," tie bija slavenās ērģelnieces Jevgēnijas Ļisicinas pirmie vārdi, kad tikāmies Maskavā.

Padomju Savienībā Ļisicina bija viena no visbiežāk ierakstītajām ērģelniecēm, vairāk nekā divi desmiti skaņuplašu, gandrīz visas – pie Doma baznīcas ērģeļu pults. Ērģelnieces diskogrāfija papildinājās arī neatkarīgajā Latvijā. 1995.gadā par īpašiem nopelniem viņai tika piešķirta Latvijas pilsonība. Iepriekš viņa bija nepilsone, jo dzimusi Maskavas apgabalā un uz Baltiju pārcēlās padomju laikā.

Органистка Евгения Лисицына
© Photo из личного архива Евгении Лисицыной
Jevgēnija Ļisicina

Un pēkšņi – bēgšana uz Maskavu un termiņuzturēšanās atļaujas saņemšana Krievijā. Kāpēc tā?

Dzīve dīkstāvē

Rīgā Jevgēnija Ļisicina ieradās 60.gadu vidū – iestājās Jāzepa Vītola Latvijas konservatorijā pie izcilā ērģelnieka, profesora Nikolaja Vanadziņa. Daudzsološo studenti no otrā kursa uzreiz pārcēla uz ceturto.

Органистка Евгения Лисицына
© Photo из личного архива Евгении Лисицыной
Jevgēnija Ļisicina

Jau studiju gados Ļisicina nospēlēja aptuveni četrdesmit solo koncertus, ierakstīja skaņuplati un izpelnījās P.Čaikovska stipendiju. Vēlāk Doma baznīcā nospēlēja vairāk nekā tūkstoti koncertu, apbraukāja visu Padomju Savienību, braukāja uz ārzemēm viesizrādēs.

Kamēr darbojās filharmonija, Jevgēnija Ļisicina sniedza četrus koncertus mēnesī Doma baznīcā. 90.gados priekšnesumu skaits saruka, taču mūziķe nebēdāja. Rīgas 800. gadskārtā viņa pasniedza dāvanu galvaspilsētai – no 1999. līdz 2001. gadam nospēlēja visus Johana Sebastiāna Baha ērģeļu skaņdarbus – 17 ārkārtīgi sarežģītus koncertus. 2002.gadā Ļisicina sniedza deviņus monogrāfiskos koncertus, ko veltīja sava skolotāja Nikolaja Vanadziņa 110. dzimšanas dienai.

Органистка Евгения Лисицына
© Photo из личного архива Евгении Лисицыной
Jevgēnija Ļisicina

"Pēc tam Doma baznīcā mainījās vadība, kas organizēja koncertus. Vispirms manus priekšnesumus ierobežoja līdz četriem koncertiem gadā. Samierinājos. Pēc tam – līdz trim, diviem, vienam... No 2014.gada iestājās laiks, kad pastāvīgi interesējos par nākamo koncertu, bet man teica, ka nezinot, kad tas būšot. Un piebilda, ka Latvijā esot pārlieku daudz ērģelnieku," nopūtās māksliniece.

Protams, viņa spēlēja arī citās baznīcās Latvijā, uzstājās ārzemēs. Ērģeļmūzikas mīļotāji ir pārliecināti: Jevgēnija Ļisicina jau sen ir saistīta ar Doma baznīcu, bet tajā viņai vairs neļāva uzstāties.

"Jutu, ka esmu iebāzta kaktā, aizmirsta. Man atņēma iespēju uzstāties, neļāva sniegt koncertus Domā. Un tikai tāpēc vien, ka esmu krieviete. Bet Latvijā uz katra stūra skandina, ka krievi esot tādi un šitādi," pārliecināta ērģelniece.

Органистка Евгения Лисицына
© Sputnik / Дмитрий Дубинский
Jevgēnija Ļisicina

Atgriešanās Krievijā

"Piecus gadus dzīvoju Rīgā ar cerību. Pat nezinu, kāpēc stiepu garumā. Nesen man kāda sieviete Facebook uzrakstīja: "Cik žēl, ka aizbraucāt." Bet es viņai atbildēju: "Cik žēl, ka aizbraucu tikai tagad, vajadzēja agrāk."

Pati nezinu, ko īsti gaidīju. Ar katru gadu kļuva aizvien sliktāk. Atmosfēra tāda skarba, aptumšota – daiļradē, sadzīvē, politikā. Ļoti nepatīkami," atcerējās ērģelniece.

Kad Doma baznīcā darbu sācis jauns menedžeris, kurš atbildēja par koncertprogrammu, Jevgēnija Ļisicina vēlreiz pamēģināja atgriezties starp sirdij mīļajām sienām. Arī jaunais speciālists bija ērģelnieks, agrāk vadīja labdarības koncertus, kuros bieži piedalījusies arī Ļisicina.

"Nodomāju, it kā jau esam savējie, vērsos pie viņa, lūdzu koncertu Doma baznīcā. Bet viņš man atbildēja: "Jums tur ir konflikts ar kādu, nevaru palīdzēt." Man? Jaunums bija negaidīts. Palūdzu savu skolnieku aiziet uz Doma baznīcu, uzzināt. Viņš aizskrēja, sāka taujāt, kas noticis, taču viņam apgalvoja, ka nekā tamlīdzīga nav. Rakstīju tam organizatoram un ērģelniekam: "Vai varat nosaukt cilvēku, ar kuru man ir problēmas, jo es pati tādus nezinu." Bet viņš neko neatbildēja, vēl vairāk, - pārtrauca ar mani kontaktēties," ērģelniece bija sašutusi.

Ļisicina atcerējās, ka visos koncertos viņa stādīta priekšā kā latviešu māksliniece, lai gan, pareizāk būtu – no Latvijas.

"Taču es ļoti mīlu Latviju, esmu tai veltījusi visu savu dzīvi, un nepievērsu tādām lietām uzmanību. Taču beidzās ar to, ka tagad man nav tiesību pat uz vienu koncertu gadā Doma baznīcā. Ļoti rūgti," uzskata Ļisicina.

Tomēr arī šajā situācijā viņa saskata kaut ko labu. Palikusi bez koncertiem un iespējas atgriezties Doma baznīcā, Jevgēnija Ļisicina nokļuvusi Krievijā, kurp viņu agrāk bieži aicināja viesizrādēs, bet atbraukt bija grūti, jo nācās noformēt vīzu. Tagad, kad saņemta termiņuzturēšanās atļauja, māksliniece var brīvi koncertēt Krievijā un ar Latvijas pasi izbraukt uz ārzemēm.

"Nupat sniedzu trīs koncertus Orenburgā, tagad rit pārrunas par braucienu pa Krievijas katoļu baznīcām. Ērģelniece Jeļena Privalova-Epšteina mani aicina piedalīties "Ērģeļu vakaros Kuskovo" Maskavā, oktobrī spēlēšu Pētera un Pāvila evaņģēliski luteriskajā baznīcā Maskavā. Viss ir pavisam vienkārši: kamēr dzīvoju - spēlēšu, kamēr spēlēju – dzīvošu.

Pats galvenais: jūtu, ka tagad esmu mājās. Periods Latvijā bija spilgts un labs, taču tas ir beidzies. Un ne jau manas vainas dēļ," noslēgumā piebilda Jevgēnija Ļisicina.

Органистка Евгения Лисицына
© Sputnik / Дмитрий Дубинский
Jevgēnija Ļisicina
312
Pēc temata
Rīgas domes deputāts: cilvēki balso ar kājām, un tas nebeigsies
Parādi Ministru Kabinetam, cik pametuši Latviju: Rīgā aizritēja novalkāto apavu zibakcija
Sapņi par Islandi: Latvija zaudē cilvēkus visātrāk pasaulē
Kandidāts no Londonas: Latvija ir smagi slima, slimības nosaukums – neiecietība
Bērnu nodaļa slimnīcā

Ārsts-anesteziologs sit trauksmes zvanā: mājdzemdības nogalināja sievieti

3
(atjaunots 08:26 04.08.2020)
Ārstu biedrības viceprezidents Roberts Fūrmanis sašutis par gadījumu, kad mājdzemdību laikā mirusi sieviete, un pieprasa sākt diskusiju par vecmāšu atbildību.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Skandalozais ārsts-anesteziologs, reanimatologs, Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents un Latvijas Dzīvības glābšanas asociācijas prezidents Roberts Fūrmanis paziņoja sociālajos tīklos par dzemdētājas nāvi. Kur un kā notika šis incidents, ārsts neprecizē, taču, saskaņā ar atsevišķiem datiem, traģēdija notikusi jūlija beigās.

​"Uzsita asini. Saruna ar kolēģi par pagājušās nedēļas izsaukumiem. Bijuši izsaukumā uz plānotām mājdzemdībām, kurās mirusi jauna sieviete. Vecmāšu rīcību nekomentēšu, bet no nevajadzīgas nāves varēja izvairīties plānojot dzemdības stacionārā... Kad vienreiz šis beigsies?" pauda sašutumu Twitter ārsts Roberts Fūrmanis.

Vairums komentētāju atbalstīja pazīstamā ārsta neizpratni, taču bija arī citi viedokļi.

​"Tas ne tikai beidzas, bet kļūst aizvien populārāk. Mājdzemdību atbalstītājiem patīk stāstīt, ka agrāk sievietes dzemdēja mierīgi un saskaņā ar dabu savā pirtiņā. Cik "pirtiņas harmonijā" nomira, to aizmirst piebilst," atzīmē žurnāliste Gunta Sloga.

​Taču viņas sacītajam iebilst darba aizsardzības speciālists.

"Esmu mājdzemdību atbalstītājs (abas atvases plānotās mājdzemdībās, kurās biju klāt), bet es nesaku, ka tas ir mierīgi, harmoniski pirtiņā, rudzu laukā vai sazin vēl kā. Kā arī neesmu dzirdējis, ka mājdzemdību vecmātes un dullas apgalvotu, ka dzemdības ir mierīgas, harmoniskas," raksta Jānis Alkšers.

​"Jāuzlabo stacionāru personāla reputācija. Dāmas grib "harmoniskas", "dabīgas", mier un cieņpilnas dzemdības, bez "mākslīgas" iejaukšanās. Bet tie stāstiņi Internetā kā uz citām bļauts, bez saskaņošanas veiktas manipulācijas utml. liek izvēlēties riskantus variantus," skaidro mājdzemdību popularitāti Egita.

​"Pati arī esmu par dzemdībām stacionārā, bet Nīderlandē mājdzemdības ir pilnīgi normāla prakse un to īpatsvars ir salīdzinoši liels. Tāpēc sliecos domāt, ka ne jau mājdzemdības kā tādas ir slikta lieta, bet sistēma Latvijā nav izstrādāta tā, lai samazinātu iespējamos riskus," stāsta par saviem novērojumiem Inga Delvina.

​"Ja līgumos atrunātu punktus par civiltiesiko un/vai kriminālatbildību, tad iespējams, ka Latvijā situācija mainītos," piekrīt tvīta autors.

​"Lai dzemdētu ne slimnīcā, ir jābūt visiem priekšnoteikumiem - gan profesionālai vecmātei, gan noteiktajām minūtēm līdz slimnīcai, gan protams pilnīgi veselai grūtniecei un visiem izmeklējumiem tip top. Nevajadzētu vispārināt dēļ atsevišķu neprofesionālu vecmāšu darbības," uzskata Lelde.

​"Strādājot dzemdību iestādē, zinu arī normālās dzemdībās viss noiet greizi vienā mirklī (izkrīt nabas saite, atslāņojas placenta u.c.) slimnīcā 5 min laikā var veikt ķeizargriezienu, kas parasti glābj bērniņu. Tās 30 min varbūt var glābt māti, kas asiņo, bet ne mazuli hipoksijā," pārliecināta Anete Geršmane.

​"Es saprotu mājdzemdību ideju - to mieru, savējos apkārt. To, ka nekur nav jābrauc. BET, lai arī cik skaisti tas nebūtu, es būtu pārāk gļēva riskēt. Ar bērniņu, ar sevi galu galā," uzskata Dace Ševčenko.

​"Man bija fantastiski skaistas un harmoniskas dzemdības Stradiņos. Bez absolūtas liekuļošanas varu apgalvot, ka saņēmu gan mājas mieru un harmoniju, gan superprofesionālu līdzāsbūšanu ar drošības sajūtu, ja nu būtu sarežģījumi. Tas ir tik ļoti atkarīgs no ārsta un vecmātes," dalās pieredzē Līva Sējāne-Ābele.

​"Paturpinot plānoto mājdzemdību tēmu – beidzot ir jāsāk diskutēt par mājdzemdību vecmāšu civiltiesisko un pat arī kriminālatbildību situācijās, kad ir iestājušās komplikācijas un/vai nāve, protams, vērtējot pieejamo aprīkojumu un palīdzības sniegšanas taktiku," pārliecināts Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents Roberts Fūrmanis, piebilstot, ka vairumā gadījumu šīs atbildības nav un tas ir jāmaina.

Atzīmēsim, ka Latvija joprojām ir viena no līderēm lielo mirstības rādītāju ziņā dzemdību laikā. Par problēmu runā vairākus gadu, taču kardināli atrisināt to pagaidām nav izdevies.

3
Tagi:
bērni
Pēc temata
Latvijas valdība plāno palielināt "bērnu" pabalstus
Pensionāriem-ekspatiem nākas pierādīt, ka viņi ir dzīvi
"Pierādi, ka esi dzemdējusi": Latvijas iedzīvotājai nepiešķir bērna pabalstu
Atpūta pie jūras. Foto no arhīva

Covid-19 netraucē Latvijas iedzīvotājiem priecāties par dzīvi

13
(atjaunots 14:44 03.08.2020)
Pēdējo 15 gadu laikā Latvijas iedzīvotāji ir kļuvuši apmierinātāki ar savu dzīvi, un pandēmija viņiem nav traucēklis.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Covid-19 pandēmija gandrīz nav ietekmējusi Latvijas iedzīvotāju apmierinātību ar savu dzīvi, liecina Sabiedriskā viedokļa pētījumu centra SKDS dati.

SKDS direktors Arnis Kaktiņš publicēja savā Facebook lapā pētījuma datus par to, cik lielā mērā Latvijas iedzīvotāji ir apmierināti ar savu dzīvi un cik ļoti viņi jūt, ka pārvalda savu dzīvi.

Pēc desmit baļļu skalas Latvijas iedzīvotāji savu apmierinātību ar dzīvi ir novērtējuši ar 6,90 punktiem (pērnā gada jūnijā iedzīvotāju apmierinātība bija 6,93 punkti). Neskatoties uz koronavīrusa izraisīto krīzi, Latvijas iedzīvotāji vienalga ir apmierinātāki ar dzīvi vairāk, nekā līdz 2017. gadam.

Tiesa, pandēmija tomēr ir ietekmējusi Latvijas iedzīvotāju noskaņojumu – tā ir samazinājusi viņu pārliecību par to, ka viņi pārvalda savu dzīvi. Pēc desmit baļļu skalas šis rādītājs tika novērtēts ar 7,25 punktiem – zemākais rādītājs kopš 2015. gada.

13
Tagi:
koronavīruss, aptauja, Latvija
Pēc temata
Bez darba nesēdēja: ar ko Latvijas iedzīvotāji nodarbojās pašizolācijas laikā
PVO prognozē ilgu koronovirusa pandēmiju pasaulē
Inficēšanās ar Covid-19 gadījumu skaits pasaulē pārsniedzis 18 miljonus
Situācijas ar Covid-19 dēļ Lietuva aizliedza iebraukšanu desmit valstu iedzīvotājiem