Фото из буклета Gallusman

Olu ražotājs Ovostar no Ukrainas ienāk Latvijā. Madlienas iedzīvotāji ir šokēti

202
(atjaunots 12:36 15.08.2019)
Ukraiņu uzņēmēji piedāvā vērā ņemamas investīcijas olu ražotnes izveidē Ogres novadā. Pašvaldība piekrīt, taču ar projektu ir neapmierināti vietējie iedzīvotāji.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik, Andrejs Tatarčuks. Ogres novadā, nepilnas stundas brauciena attālumā no Rīgas, Ukrainas holdings "Ovostar Union" plāno būvēt savu pirmo fabriku Eiropas Savienības teritorijā. Akcionāriem Borisam Beļikovam un Vitālijam Veresenko megafabrika Latvijā nozīmē iespēju marķēt olas "Made in EU" un ekspansiju Eiropas tirgū bez kvotām un ierobežojumiem, kas noteikti eksportētājiem Ukrainā. Plānots, ka Madlienas putnu fabrikā būs aptuveni 7,5-8 miljoni dējējvistu – investori no Ukrainas cer izveidot Latvijā un visā Baltijas reģionā "olu" monopolu un neitralizēt konkurentus.

Madlienas pagasts ir kluss un mazapdzīvots – te mīt tikai aptuveni 1700 iedzīvotāji, liels skaits sirmgalvju – pansionāts "Madliena" ir viens no lielākajiem pagasta infrastrūktūras objektiem. līdzās – trase P80 Tīnūži – Koknese. Gados jaunāki iedzīvotāji strādā Ogrē, Salaspilī un Rīgā. Daudz zaļumu, zemnieku lauki un mājas, mierīgi un pašpietiekami cilvēki. Tā ir bijis vienmēr, tomēr jau nākamgad, iespējams, mainīsies.

Liktenīgās zelta olas

Kompāniju grupas Ovostar pārstāvis, SIA "Gallusman" plāno līdz 2020.gada beigām netālu no Madlienas ciema un šosejas P80 uzbūvēt pirmo fabrikas kārtu 60 hektāru teritorijā. Kompleksā būs putnu barības ražotne, biogāzes koģenerācijas stacija, olu un olu produktu ražotne, kurā 30 aplokos (ne būros – tas ir svarīgi no mūsdienu "zaļo" tendenču viedokļa) tiks turēti līdz 8 miljoni vistu. Investoru plāns ietver telpas dējējvistām, aplokus cālēniem, graudu dzirnavas un glabātavas, mēslu žāvētavas un augu eļļas ražotni. Plānots, ka mēslu pagaidu glabātavas un biogāzes ražotnes platība sasniegs 100x280 metrus. Kompānija "VentEko" lēš, ka astoņi miljoni putnu saražos 259 tūkstošus tonnu mēslu gadā.

Фото из буклета Gallusman
© Photo Andrei Tatarchuk
Fotogrāfija no "Gallusman" bukleta

Ukraiņu projektu plānots īstenot divos posmos: pirmo vistām paredzēto telpu būvdarbus iespējams pabeigt līdz 2020.gada beigām, bet ar pilnu jaudu fabrika sāks strādāt 2026.gada beigās. Kopējās investīcijas – aptuveni 85 miljoni eiro. Plānots radīt 200 darba vietas. Tās ir pozitīvas ziņas Latvijai un deficītā nonākušajai nacionālajai ekonomikai – galu galā ārvalstu investors atradīsies Latvijas jurisdikcijā un maksās nodokļus Latvijā. Par investoru īpaši priecājas pagasts – Aija Romanovska, Ogres pašvaldības pārstāve, neslēpa pozitīvo attieksmi pret Beļikova un Veresenko projektu.

No Latvijas viedokļa, tie ir divi nepārprotami pretendenti uz miljonāru sarakstu, ko ik gadus sastāda žurnāls "Kapitāls". 2017.gadā Boriss Beļikovs un Vitālijs Veresenko pirmo reizi iekļuva žurnāla "Fokus" reitingā nominācijā "100 bagātākie ukraiņi". 2019.gadā uzņēmēji ieņēma 60. un 61. vietu ar 125 miljonu dolāru kapitālu katrs. Kopš 2011.gada holdings "Ovostar Union" kotējas Varšavas biržā un apvieno virkni kompāniju no dažādām valstīm, kas nodarbojas ar olu, kā arī olu produkcijas un putnu barības ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību pasaulē. Holdinga pārdošanas apjoms 2018.gadā – aptuveni 110 miljoni eiro, produkcija tiek eksportēta vairāk nekā uz 50 valstīm. Beļikovs un Veresenko nav īpaši saistīti ar politiku, cik nu tas iespējams Ukrainā, un viņu bizness stabili auga Timošenko, Janukoviča un Porošenko laikā.

"Tas ir monstrs": madlieniešu viedoklis

Saskaņā ar plānu, investīcijām Madlienas pagastā vajadzēja dod Beļikovam un Veresenko izeju uz EZ tirgu bez jebkādām kvotām un robežām.

Gribētos arī tālāk pārrunāt pagasta un Latvijas ekonomikas saulainās perspektīvas "olu" nākotnē, taču situācija ir sarežģījusies – sabiedriskajā diskusijā Madlienā noskaidrojās, ka iedzīvotāji iebilst pret projektu, pašvaldība to atbalsta. Pie tam iepriekš holdings izvērtēja iespējas būvēt fabriku netālu no Valkas un Tukuma. Abās vietās viņi saņēma atteikumu. Ogres novada administrācija ir lojālāka.

Фото из буклета Gallusman
© Photo Andrei Tatarchuk
Fotogrāfija no "Gallusman" bukleta

Madlienas iedzīvotāji ir satraukti: "Tas ir monstrs." Sabiedriskajā diskusijā madlienieši uzklausīja kompleksa projekta autorus Elīnu Giluci un Artu Bažavsku no uzņēmuma "VentEko", kā arī firmas "Gallusman" pārstāvi Ilvaru Boreiko. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs ar madlieniešiem netikās, lai arī, iespējams, viņš varētu minēt pārliecinošākus argumentus nekā viņa menedžeri.

Pagasta iedzīvotājus satrauc dažādi jautājumi. Ko iesākt ar smaku pirmos divus gadus, pirms nebūs uzcelts rezervuārs? Kur paliks mēsli? Ko darīt ar dzirnavu troksni un kravas automašīnu plūsmu – pa 9 mašīnām stundā, kā liecina projekts? Līdzās gaidāmajai putnu fabrikai atrodas aizsargājams dabas parks. Kā projekts to ietekmēs. Cik veterināri, cik ukraiņi kopumā ieradīsies darbā klusajā Madlienā? Ko viņi darīs? Jūs solāt investīcijas 80 miljonu apmērā, bet aprēķini liecina, ka būs vajadzīgi vismaz 200 miljoni jo viena vieta dējējvistas turēšanai bez būra ES maksā 30 eiro. Projekts ir kļūdains? Kā uzbūvēt fabriku trīs reizes lētāk nekā Eiropā? Kādā kabatā nokļūs mūsu nauda apmaiņā pret piesārņojumu un smaku mūsu zemē?

"Viss ir kārtībā, nauda ir"

Varšavas fondu birža ziņo, ka "Ovostar Union" izmaksājis visu savu peļņu dividendēs. No kurienes nāks nauda fabrikas celtniecībai? Vai fabrikai būs ārzonu nodokļu optimizācija? Diskusijas vadītāja Aija Romanovska paziņoja, ka tas neesot svarīgi. Pēc uzstājīgākiem jautājumiem "Gallusman" pārstāvis Boreiko paziņoja, ka nauda Vasiļenko, Beļikovam un viņu partneriem ir, visi ukraiņu pirmās fabrikas ES finansēšanas jautājumi jau esot atrisināti.

Представитель Gallusman Илварс Борейко
© Photo Andrei Tatarchuk
"Gallusman" pārstāvis Boreiko

Būsim objektīvi: tas, ka Latvija ne vienu reizi vien ir "iekritusi" ar ukraiņu investoriem, nenozīmē, ka "Ovostar Union" akcionāri būtu sliktāki nekā Valērija Krištaļa grupa KWW Group, kas ar Laimdotas Straujumas valdības pilnu uzticību apglabāja metalurģiju Liepājā. Vai sliktāki nekā Kolomoiska "PrivatBank", kas Latvijā parādījās nerezidentu naudas tranzīta viļņa virsotnē (2015.gadā caur Latvijas bankām tika pārskaitīti 500 miljardi dolāru). "Olu" oligarhu Beļikova un Veresenko lielās investīcijas fabrikā Madlienā var panākt to pašu, ko viņiem izdevies paveikt Ukrainā.

Riski vai ukrainofobija?

Diemžēl "Gallusman" un "VentEko" pārstāvjiem diskusijā neizdevās nomierināt madlieniešus par vairākiem svarīgiem jautājumiem. Atmosfēra bija nervoza. Iedzīvotāji ir satraukti par to, ka "Ovostar Union" nav ideāla reputācija. Pie ieejas ēkā, kur notika diskusija, stāvēja cilvēki ar plakātiem, uz kuriem lieliem burtiem bija lasāms "salmonella".

Жители
© Photo Andrei Tatarchuk
Cilvēki ar plakātiem

Latvijas Olu un putnu gaļas ražotāju asociācija ir noraizējusies par to, ka iedzīvotāji var masveidā saslimt ar salmonelozi – slimību, kuras gadījumā cilvēki, it īpaši bērni un sirmgalvji bez neatliekamas ārstu palīdzības mirst. Bažas rada fakts, ka Ukrainā pārtikas ražošanas standarti būtiski atšķiras no ES standartiem. No vienas puses, tas ļauj Ukrainai, arī Veresenko un Beļikova fabrikām, ražot lētāku produkciju, no otras puses, kvalitātes kontrole ir vājāka. Asociācija uzskata, ka kombināta aizsegā Latvijā var ienākt arī olas, kas ražotas saskaņā ar Ukrainas zemajiem standartiem.

Divas reizes olbaltumu masā, kas Latvijā tika ievesta no Ukrainas 2018. un 2019. gadā, Pārtikas un veterinārais dienests konstatēja salmonelozes infekciju. Virkne avotu vēsta, ka inficēta bija "Ovostar Union" krava. Latvijā holdingu pārstāv divi uzņēmumi – "Gallusman"un reeksportētājs "Ovostar Europe" ar apgrozījumu 18 miljonu eiro apmērā pagājušajā gadā. Latvijas Zemkopības ministrija lūdza Eiropas Komisijai rūpīgāk sekot olu ražotājiem Ukrainā, lai pasargātu patērētājus Eiropā un Latvijā no salmonelozes.

Элина Гилуце, автор проекта птицефабрики из VentEko
© Photo Andrei Tatarchuk
Elīna Giluce, putnu fabrikas projekta autore, uzņēmuma VentEko pārstāve

Ceturtdien, 8.augustā zemkopības ministrs Kaspars Gerhards nosūtīja ES veselības aprūpes un pārtikas drošības komisāram vēstuli, kurā atgādināja, ka ES ir vienots tirgus, tāpēc jābūt vienotiem apstāļiem visiem ražotājiem, tostarp arī no trešajām valstīm, ar kurām noslēgti tirdzniecības līgumi. Lai kādā valstī atrastos ražotne, produktam jāatbilst visām kvalitātes un drošības prasībām. Ministrs uzsvēra: nav pieļaujams, ka Ukrainas olu ražotāji ar savu produkciju apdraudētu veselību.

Iepriekš Latvijas olu ražotāji vērsās PVD un citās iestādēs ar lūgumu rūpīgi pārbaudīt Ukrainā ražoto olu produkciju. No savas puses uzņēmums "Ovostar Europe" vērsās tiesībsargājošajās iestādēs sakarā ar to, ka Latvijā esot parādījusies patiesībai neatbilstoša informācija par produktu zemo kvalitāti.

Piketa dalībnieki Madlienā vāca parakstus pret fabrikas celtniecību. Jāpiebilst, ka pēc pilnas ražošanas jaudas sasniegšanas 2026.gadā tā ražos 2 miljardus olu gadā. Tik daudz visa Latvija apēd desmit gadu laikā. Vistas olu, kulinārijai paredzētās olu masas utt. patēriņš Latvijā gada laikā sastāda aptuveni 200 miljonus olu. "Gallusman" prognozēja, ka 90% produkcijas tiks eksportēti, 10% - realizēti Latvijā.

Tātad ukraiņi pat neslēpj savus plānus radīt absolūtu "olu" monopolu un novākt pie malas visus konkurentus, domājams, ar asu dempingu. Pēc dažiem gadiem Latvijas iedzīvotāji var aizmirst par Balticovo un citu ražotāju olām, ja darbs ritēs pēc ukraiņu plāna. Pat Polijas tirgu pārplūdinās lētās olas, taču tagad tās nāks no Madlienas.

Aiz biznesa plānās čaumalas

Šajā situācijā vienā svaru kausā ir totāls monopols, otrā – cerība patērētājiem uz to, ka vistu olas Latvijas veikalu plauktos, kas parasti maksā gandrīz divreiz dārgāk nekā mazumtirdzniecībā Krievijā un trīsreiz dārgāk nekā Ukrainā, kļūs kaut mazliet pieejamākas. Taču uzņēmējs samazina peļņas normu tikai tad, ja tas nepieciešams, – domājams, ražotājs atkal pacels cenas, kad visi konkurenti būs padzīti no tirgus.

Фото из буклета Gallusman
© Photo Andrei Tatarchuk
Fotogrāfija no "Gallusman" bukleta

Bez tam diskusijā par projektu izskanēja informācija, ka komplekss radīs 200 darba vietas vietējiem iedzīvotājiem un 80 stāvvietas darbinieku automašīnām.

Apstrīdams apgalvojums. Ņemot vērā biznesa loģiku un darba tirgus skumjās reālijas, izdevīgāki būs viesstrādnieki no Ukrainas, tostarp arī fabrikas "Ovostar Union" darbinieki. Piemēram, no "Jasenvit" Vasiļkovas pilsētā Kijevas apgabalā.

Vista. Foto no arhīva
© Sputnik / Кирилл Каллиников

Pastāv arī citi riski, piemēram, avārijas. Nevar apgalvot, ka tās ir absolūti neizbēgamas, taču pavisam nesen, 7.augustā putnu fabrikā "Jasenvit" izcēlās ugunsgrēks 2500 kvadrātmetru platībā.

Objektīvi runājot, vertikāli integrētajam holdingam "Ovostar Union" šodien ir lobijs tikai Madlienas pagasta un Ogres rajona ierēdņu vidū. Risku ir pārāk daudz, lai būtu iespējams apgalvot, ka Beļikovs un Veresenko ir Latvijā vēlami investori.

Ukrainas projekta tālāko likteni, riskus un iespējas pēc 27.augusta sāks izskatīt dažādas valsts iestādes. Arī zemes gabals būvdarbiem vēl nav nopirkts.

202
Pēc temata
Kapsētu var, putnufabriku – ne: Valka lūdz Saeimas palīdzību
Netālu no populāras atpūtas vietas Latvijā iecerēts būvēt putnu fabriku
Airbaltic

Kāpēc airBaltic iedeva no budžeta ceturtdaļmiljardu un vai to var dabūt atpakaļ

1
(atjaunots 18:00 07.08.2020)
Ja airBaltic pamatkapitālā ieguldītie līdzekļi netiks savlaicīgi atgūti, Eiropas Komisija var sodīt Latviju. Tiesa, lai saņemtu naudu atpakaļ, būs jāpaveic tas, ko nav izdevies pēdējā pusotra gadu desmita laikā.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Latvijas Finanšu ministrija uzskata, ka 250 miljonu eiro nodošana airBaltic pamatkapitālā neietekmē budžeta bilanci, vēsta Neatkarīgā

Uzņēmumu reģistrs apliecina, ka uzņēmuma "Air Baltic Corporation AS" pamatkapitāls 4. augustā gandrīz dubultots un sasniedzis 506 472 824 eiro. 250 miljoni eiro aviokompānijai, domājams, pārskaitīti tāpēc, ka tā parādi atkal pārsnieguši pamatkapitālu, uzskata Neatkarīgā. Reālais pamatkapitāls būtu jārēķina, nevis saskaitot uzņēmuma iepriekšējo pamatkapitāla nominālu ar kārtējo valsts iemaksu, bet atņemot no svaigi iemaksātajiem 250 miljoniem eiro parādus, kas uzņēmumam jāatmaksā tuvākajā laikā. Iespējams, pēc šīm operācijām vismaz simt miljoni eiro paliks, un uzņēmums atkal kādu laiku turēsies gaisā.

Latvijas valdības šo soli saskaņojusi ar Eiropas Komisiju, kas uzskata: rekapitalizācija palīdzēšot uzņēmumam pārvarēt Covid-19 izraisīto krīzi

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits centās pat pateikt ko tādu, kam jāmīkstina ziņa par valsts naudas izšķiešanu: pirmkārt, "airBaltic" esot un būšot viss Baltijas aviācijas nozares stūrakmens. Otrkārt, EK lēmums ne tikai ļauj, bet pat liek šo naudu atgūt piecu līdz septiņu gadu laikā.

"Nosacīti ir paredzētas arī soda sankcijas, ja šie līdzekļi netiek atgūti savlaikus. Saskaņā ar lēmumu Latvijas valstij ir jāiesniedz konkrēts plāns, kā valsts šos līdzekļus atgūs. Mēs esam vienojušies, ka aviokompānijas vadība nākamo sešu mēnešu laikā nāks klajā ar detalizētu redzējumu, kā tālāk var strādāt, lai samazinātu valsts ieguldījumu airBaltic," skaidro ministrs.

Ieguldījums pamatkapitālā nav aizdevums, bet principā arī šāda nauda ir atgūstama. Atliek vien atrast kādu, kas atpērk no valsts airBaltic akcijas. Šādu pircēju meklējumi turpinās jau gadus piecpadsmit.

Tagad noteikts visnotaļ īss termiņš - pusgads, kura laikā airBaltic vadībai jāizstrādā plāns akciju publiskajam piedāvājumam. Termiņš ir reāls – tas nosaka tikai plāna izstrādāšanu, nevis akciju pārdošanu. Pēc tam nāks vēl daži gadi, kuru laikā ekonomiskā situācija pasaulē kopumā un aviācijas nozarē tajā skaitā jau uzlabošoties, lai ķertos pie savlaicīgi sastādītā plāna izpildes.

Galvenais jautājums : no kādiem izdevumiem Latvijas valsts atsakās tagad ar pamatojumu, ka airBaltic ieguldītā nauda vēlāk atgriezīšoties ar procentiem. Runa ir ne tikai par tiešu materiālo labumu. airBaltic atbalsts nes arī tādus labumus kā tūristu plūsmu, ko aviokompānija atves uz valsti un valsts tēla uzlabošanu. Nemateriāls labums no airBaltic bija arī Rīgas pilsētai, kuras ielas nopietni patukšojušās bez ārzemju viesiem.

Pie tam FM paziņoja: ceturtdaļmiljona eiro ieguldīšana airBaltic pamatkapitālā neietekmē valsts kopbudžeta izdevumus. Resors klāstīja, ka neesot starpības starp Valsts kasē gulošu naudu un valsts uzņēmuma kasē gulošu naudu.

"Attiecībā uz AS Air Baltic Corporation skaidrojam, ka maksājumi, kas tiek veikti pamatkapitāla palielināšanai, neietekmē kopbudžeta izdevumu plūsmas. Šo maksājumu veikšana norit valsts budžeta finansēšanas daļā, neietekmējot izdevumu pozīcijas. Atbilstoši Eiropas nacionālo kontu sistēmas vadlīnijām, pamatkapitāla palielināšanas darījumi tiek vērtēti individuāli un atbilstoši tiek uzskaitīti vai neuzskaitīti kā izdevumi vispārējās valdības budžeta bilancē un parādā," informēja ministrija.

1
Tagi:
airBaltic, budžets, Eiropas Komisija, Latvija
Pēc temata
Lidsabiedrība airBaltic atgrieza darbā 11 cilvēkus no 700
"Pēkšņā un pāragrā nāvē". Par Latvijas ekonomikas galveno nozaru likteni
Lidostas "Rīga" pasažieru plūsma pieaug: kad atlaistos sāks pieņemt atpakaļ
Linkaits: airBaltic būs jāatgriež valstij 250 miljoni eiro
  Gaisa desanta spēku diena

Latvijas robežsargs apsveicis draugus Desanta dienā. Tagad viņu gaida Ētikas komisija

3
(atjaunots 17:51 07.08.2020)
Valsts robežsardzes darbinieks sociālajos tīklos apsveicis draugus Gaisa desanta spēku dienā. Tagad Ētikas komisija izmeklēs, vai viņš tādējādi nav kaitējis robežsargu reputācijai.

RĪGA, 7. augusts - Sputnik. Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes Aizgāršas robežapsardzības nodaļas galvenais inspektors Aleksandrs Rubļovs apsveicis savus draugus Gaisa desanta spēku dienā ar publikāciju savā personīgajā lapā Facebook. Tagad  viņam par to nāksies samaksāt, vēsta Pietiek.com.

2. augustā inspektors publicēja savā lapā fotogrāfiju – desantnieki ierindā ar uzrakstu "Neviens, izņemot mūs!" Publikāciju pavadīja vārdi "Apsveicu svētkos!".

Par inspektora apsveikumu bija sašutuši daži Facebook apmeklētāji, pēc tam pie darba ķērās Ētikas komisija.

"Aleksandra Rubļova Facebook profilā nebija minēta viņa darbavieta, - raksta Pietiek. - Taču ieraksti nepārprotami apliecināja, ka sveicējs specifiskai PSRS iedzīvotāju daļai nozīmīgajā dienā ir tieši robežsardzes inspektors. Kā rāda A.Rubļova amatpersonas deklarācija, PSRS tradīciju cienītājs pērn Latvijas Valsts robežsardzē algā saņēmis 17 095 eiro un vēl arī 487 eiro lielu pabalstu.

Valsts robežsardze paskaidroja: "Konkrētajā gadījumā Valsts robežsardzes amatpersona ir pārkāpusi Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra ieteikumu Nr. 1 "Valsts pārvaldes vērtības un ētikas pamatprincipi" 13. punkta "Ārpus amata vai darba pienākumu pildīšanas nodarbinātais rīkojas tā, lai nemazinātu valsts pārvaldes reputāciju un uzticēšanos tai" un Valsts robežsardzes 2020. gada 9. marta iekšējo noteikumu Nr. 4 "Valsts robežsardzes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi un darbinieka ētikas kodekss" 12.2. punkta "cienīt un nekaitēt Valsts robežsardzes reputācijai" prasības. Ņemot vērā minēto, Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes Aizgāršas robežapsardzības nodaļas galvenā inspektora rīcība tiks vērtēta Valsts robežsardzes ētikas komisijā."

3
Tagi:
Robežsardze
Pēc temata
Kupoli debesīs: Kubaņas desantnieki nodeva sveicienus ASV un Ukrainas mācībām
"Kas cits, ja ne mēs": Krievija formē jaunu gaisa desanta pulku Krimā
Rota, kas aizgāja debesīs. Nemirstīgie Pleskavas desantnieki