Cienījama vecuma vīrietis

Valdība ir vienojusies: minimālā pensija pieaugs līdz 99 eiro

397
(atjaunots 09:03 15.08.2019)
Valdība konceptuāli neiebilst pret minimālās pensijas palielināšanu. Atlicis tikai atrast naudu – vajadzību ir ļoti daudz, paziņoja premjerministrs Krišjānis Kariņš.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Valdība konceptuāli atbalstīja Labklājības ministrijas plānu minimālo ienākumu sistēmas pilnveidošanai 2020. un 2021. gadā. Minimālo pensiju plānots palielināt līdz 99 eiro jau nākamgad, raksta Neatkarīgā Rīta Avīze.

Plāns paredz arī citus solījumus, ko labklājības ministre Ramona Petraviča nosaukusi par savām prioritātēm, tomēr jautājums ir, vai pietiks finansējuma minimālo pensiju palielināšanai.

Minimālā pensija Latvijā nav palielināta jau vairāk nekā desmit gadu. Plānots no 2020.gada palielināt līdz 99 eiro minimālo valsts pensiju aprēķinu bāzi, turpmāk nesaistīt to ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu un nosakot gradāciju katram stāža gadam.

Līdz 99 eiro plānots palielināt arī valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru.

Personām ar invaliditāti pabalsta apmēru plānots noteikt atbilstoši invaliditātes grupai: 3. grupas invalītiem pabalsts tiks palielināts līdz 99 eiro, 1. un 2. grupas invalīdiem tiks palielināta pabalsta aprēķina bāze līdz 99 eiro, kam piemēros koeficientu.

Labklājības ministre valdības sēdē uzsvēra, ka šie pasākumi pozitīvi ietekmēs vairāk nekā 80 tūkstošus iedzīvotāju. Plānā nav minēts laiks, kad minētās izmaiņas stāsies spēkā, taču pensijas un pabalstus varētu palielināt 2020. gada pirmajā pusgadā.

Valsts premjerministrjs Krišjānis Kariņš pavēstīja, ka nākamgad summa, kas vajadzīga pensiju palielināšanai, sasniegks 30 miljonus eiro, un Labklājības ministrijas priekšlikums tiks izvērtēts 2020. gada budžeta veidošanas laikā.

"Neviens neiebilst idejiski, tomēr jautājums ir par to, kā varēsim vienoties par pieejamās naudas sadali, jo vajadzību ir daudz," atklāja premjers.

Atgādināsim, ka minimālās izdienas pensijas palielināšanu pieprasa arī tiesībsargs Juris Jansons. Pagājušajā nedēļā viņš nosūtīja valdībai jau ceturto vēstuli ar pirmstiesas brīdinājumu, kurā norādīja, ka valdībai līdz 1.oktobrim jāpalielina minimālās pensijas līmenis līdz Satversmei atbilstošam aojomam, kas garantē ikvienam pienācīgu dzīves līmeni.

Minimālo valsts garantēto pensiju Latvijā saņem 64 tūkstoši cilvēku – 14.3% visu vecuma pensijas saņēmēju. Viņu skaitā 7368 cilvēki ir invalīdi, 397 – invalīdi no bērnības. Minimālais vecuma pensijas izmērs Latvijā sastāda 70,43 - 108,85 eiro mēnesī, jeb 2,35 - 3,63 eiro dienā, bērnības invalīdiem – no 117,39 līdz 181,42 eiro mēnesī jeb 3,91 - 6,05 eiro dienā. Pasaules bankas dari liecina, ka absolūtais nabadzības līmenis pasaulē 2015. gadā veidoja 1,97 dolārus, jeb 1,67 eiro dienā.

Acīmredzot, valsts uzskata: ja minimālais vecuma pensijas izmērs par nepilnu eiro pārsniedz absolūto nabadzības līmeni, Latvija var sevi uzskatīt par sociāli atbildīgu valsti. Tas ir savdabīgs Satversmes traktējums, uzskata Jansons.

397
Pēc temata
Tūkstošiem Latvijas pensionāru ir izveidojušies nodokļu parādi
Finanšu ministrija: Latvijā 600 tūkstoši strādājošo "velk" 450 tūkstošus pensionāru
Visiem jāsamet pa druskai: premjers paskaidroja, kā samazināt nodokļus
Viņķele, Kariņš, Levits

Politologs: Kariņa konflikts ar Viņķeli iesēja paniku sabiedrībā

6
(atjaunots 08:57 02.12.2020)
Latvijas iedzīvotāji nejūt, ka valdībai ir kaut kāds skaidrs plāns, taču zina, ka premjerministram ir konflikts ar Veselības ministrijas vadītāju.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Ieviešamo ierobežojumu neskaidrība un konflikti valdībā rada Latvijas sabiedrības noskaņojumā panikas elementu, paziņoja radio Baltkom ēterā Latvijas Universitātes profesors, politologs Juris Rozenvalds.

Premjerministra Krišjāņa Kariņa ārkārtas uzrunu tautai svētdien draudzīgi izkritizēja gan par panikas sēšanu, gan par konkrētu piedāvājumu trūkumu.

Pēc Rozenvalda domām, runa nav pašā premjera uzstāšanās reizē – rodas iespaids, ka Kariņam nav noteikta plāna nākotnei un viņš pietura pie pavasara stratēģijas, kura nostrādāja pirmā Covid-19 viļņa laikā.

"Tāda izjūta, ka Kariņš pats īsti neiztēlojas, ko viņš grib darīt, taču demonstrē stingru pozīciju. Man liekas, tas ir turpinājums valdības pieejai, kura nospēlēja pozitīvu lomu pavasarī. Taču pēc tam viņi atslābinājās, un vasaras mēneši tika palaisti vējā. Vismaz šobrīd nevar just, ka valdībai ir kaut kāds skaidrs plāns. Protams, tā kaut ko dara, taču viss ir atkarīgs no tās. Skaidrs, ka nedrīkst viņiem pārmest visu, bet ir izjūta – ko pieminēja arī premjers – ne visi pasākumi ir saprotami," sacīja Rozenvalds.

Politologs atzīmēja, ka noteiktu ierobežojumu neskaidrības dēļ Latvijas iedzīvotāji var sākt krist panikā, jo nesaprot, ko un kādu iemeslu pēc no viņiem pieprasa valdība.

"Man joprojām nav skaidrs, kāpēc frizieris var elpot man pakausī, bet ja kādai dāmai ir nepieciešams iztaisīt manikīru, viņa nekādā gadījumā nevar to izdarīt. Šīs neskaidrās lietas ne pārāk labi ietekmē sabiedrību. Rodas zināms panikas elements," sacīja viņš.

Viņš piebilda, ka šie noskaņojumi saasinājās līdz ar premjera un Latvijas veselības ministres Ilzes Viņķeles konfliktu. Novembra sākumā Kariņš paziņoja, ka nav apmierināts ar Veselības ministrijas vadītājas darba tempu un ka viņa pārāk daudz paļaujas uz cilvēku "labo gribu".

6
Tagi:
Krišjānis Kariņš, Ilze Viņķele, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Veselības ministrija sagatavojusi bezprecedenta vakcinācijas plānu
Šuplinska uzstājas pret ziemas brīvlaika pagarināšanu sākumskolas klasēm
Latvijā izgudrots koronavīrusa ātrais tests, kurš atšķiras no jau pastāvošajiem
Jaunais gads tiek atcelts? Valdība ieviesīs stingrākus ierobežojumus
 Lidosta Rīga

Rīgā rekonstruēs lidostu NATO karaspēku apkalpošanas nolūkos

12
(atjaunots 07:17 02.12.2020)
Otrdien, 1. decembrī, Latvijas valdība atbalstīja vairāk nekā pusmiljona eiro ieguldīšanu lidostas "Rīga" rekonstrukcijai, lai tā spētu apkalpot NATO lidmašīnas un militāro sastāvu.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Aizsardzības ministrijas Preses nodaļā paskaidroja, ka, lai atbilstoši valsts aizsardzības koncepcijā noteiktajam nodrošinātu piemērotus resursus, infrastruktūru un teritorijas, kas nepieciešamas uzņemošās valsts atbalsta sniegšanai, ir jāturpina darbs pie infrastruktūras pielāgošanas militārajām prasībām, raksta BВ.lv.

Lai Latvija spētu sniegt uzņemošās valsts atbalstu NATO sabiedroto spēkiem miera laikā vai krīzes laikā, ir svarīgi nodrošināt noteiktus resursus, teritoriju un infrastruktūru, kā arī sniegt nepieciešamo piekļuvi valsts ostām, autoceļiem un lidostām.

Šajā jautājumā īpaša nozīme ir Rīgas lidostai, kurai ir stratēģiski nozīmīga loma gan no uzņemošās valsts atbalsta puses, gan citu uzdevumu izpildē, kas saistīti ar valsts aizsardzību.

Aizsardzības ministrija un VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" nonāca pie secinājuma, ka ir jāveic lidostas teritorijas rekonstrukcija, lai nodrošinātu tās spējas pieņems sabiedroto militāros gaisa kuģus. Un šim mērķim ir jāpiešķir papildu finansējums.

Vakar valdība slēgtā plenārsēdē atbalstīja lēmumu par to, ka lidostas infrastruktūras rekonstrukcijas darbiem no Aizsardzības ministrijas 2020. gada budžeta tiks piešķirts finansējums 530 000 eiro apmērā.

12
Tagi:
karaspēks, NATO, lidosta Rīga
Pēc temata
Nariškins: uz Baltkrievijas Rietumi izmēģina Krievijas "sašūpošanas" metodes
Latvijas aizsardzība pieprasa savilkt jostas ciešāk: AM saņems vairāk nekā 2% no IKP
Putins pastāstīja par "pirmo triecienu" un Krievijas iespējām izmantot kodolieročus
Varēs uzņemt trīs vilcienus ar 300 tankiem: Rail Baltica aprīkos laukumus NATO
Ķilavas, foto no arhīva

Latvijas šprotes kļūs par Dagestānas: Krievijā varētu izmainīt GOSTu

0
(atjaunots 08:59 02.12.2020)
Kaspijas jūrā atsākusies ķilavu ieguve, no kurām varētu atļaut ražot šprotes; Baltijas nozvejas Krievijas ražotājiem ne vienmēr pietiek.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Krievijā var atļaut šprotu ražošanu ne tikai no Baltijas, bet arī no Kaspijas ķilavām, šim nolūkam, iespējams, mainīs GOSTu (jeb Vissavienības valsts standartu), vēsta RBK.

Konserviem, kā produkcijas veidam, ir jābūt reģistrācijas sortimenta zīmei, kuru nosaka nozares Viskrievijas Zivsaimniecības un okeanogrāfijas zinātniski pētnieciskais institūts (VNIRO). Taču ķilavām, kas ir nozvejotas Kaspijas jūrā, nepieciešamās sortimenta zīmes šprotēm nav. Saskaņā ar GOSTu, šprotes drīkst ražot tikai no Baltijas jūras, Ziemeļjūras, Melnās jūras ķilavām (vai šprotes) un reņģēm (Baltijas siļķēm).

Tai pat laikā pērn Kaspijā atsākās industriālā ķilavu nozveja, kura ilgu laiku nenotika populācijas samazinājuma dēļ. Pašlaik Kaspijā ir atļauts iegūt līdz 101,5 tūkstošiem tonnu šī zivju veida, visvairāk nozveju izdevies palielināt Dagestānā. Salīdzinājumam: Baltijas jūrā un visā Rietumu zivsaimniecība baseinā novembra beigās tika nozvejots 41,3 tūkstoši tonnu.

Konservu ražotāji vēlas panākta GOSTa izmaiņas, lai ražotu populāras šprotes no Kaspijas ķilavām. Šobrīd VNIRO kopā ar savu Kaspijas filiāli strādā pie tā, lai iekļautu GOSTā normas, kuras atļauj ražot šprotes eļļā no Kaspijas ķilavām.

Pēc savām garšas īpašībām Kaspijas ķilavas pārspēj Baltijas, un tuvākajos gados to konservi varētu ieņemt zīmīgu vietu tirgū, uzskata Viskrievijas Zivsaimniecības uzņēmumu, uzņēmēju un eksportētāju asociācijas (VARPE) prezidents Germans Zverevs.

Institūtā apgalvo, ka šīs produkcijas ražošanā ir ieinteresēti  Kaļiņingradas apgabala uzņēmumi, kuri ir gatavi apgūt tehnoloģiju. Jau tuvākajā laikā institūta degustācijas padomei sortimenta zīmes saņemšanai un tālāku izmaiņu veikšanai GOSTā tiks iesniegti Kaspijas ķilavu šprotu paraugi.

Agrāk lielākie šprotu piegādātāji Krievijai bija Baltijas valstis. 2015. gada jūnijā Krievija noteica ierobežojumus Latvijā un Igaunijā ražotajām šprotēm, piekļuve tirgum tika slēgta. Šī lēmuma pamatā bija benzopirēna un citu kaitīgu vielu koncentrācija produktos. 2017. gada decembrī tikai Latvijas kompānijai SIA "Karavela" un Igaunijas uzņēmumam "DGM Shipping AS" tika ļauts atsākt piegādes.  2019. gada maijā Rosseļhoznadzor anulēja produkcijas importa aizliegumu Igaunijas uzņēmumam Kajax Fishexports AS.

Vienlaikus, kā atzīmē VARPE, daži zivju pārstrādātāji uzstājās par izejvielu importa aizlieguma atcelšanu, jo saskārās ar to trūkumu.

0
Tagi:
Kaspijas jūra, Krievija, šprotes
Pēc temata
Eirofondi nav izglābuši šprotes: zivju pārstrādes uzņēmumu iekārtas pērk Krievija
Kāds afrikānis apēda veselu bundžu: Latvija atradusi, kam pārdot šprotes Krievijas vietā
"Brīvais vilnis": zaudējumi mazāki, taču bez šprotu eksporta uz Krieviju ir smagi
Karavela: Krievija "apēstu" miljoniem šprotu bundžu, taču nav, kam tos ražot