Karšu lasītājs. Foto no arhīva

Iedzīvotāji ir sašutuši: čeku loterija sagrāvusi jebkādu uzticēšanos VID

390
(atjaunots 13:30 13.08.2019)
Izgāšanās ar čeku loterijas publikāciju divas dienas pirms izlozes, šķiet, ir galīgi sabojājusi jau tāpat ne īpaši labo Valsts ieņēmumu dienesta reputāciju.

RĪGA, 13. augusts — Sputnik. Valsts ieņēmumu dienesta reputācija ir nopietni cietusi: izdevums Neatkarīgā paziņoja, ka jau piektdien, 9.augustā iestādes vietnē bija publicēti pirmās čeku loterijas uzvarētāju vārdi, lai arī izlozei bija jānotiek svētdien, 11.augustā.

Piektdien vietnē cekuloterija.lv tika publicēts čeka numurs, kas laimējis galveno balvu – 10 tūkstošus eiro, kā arī pārējo laimējušo čeku numuri. Drīz vien saraksts izgaisa, taču žurnālisti paspēja uzņemt ekrānuzņēmumus un salīdzināja ar rezultātiem, kas tika publicēti divas dienas vēlāk – svētdien.

Dati sakrita pilnībā, lai arī VID žurnālistiem pavēstīja, ka piektdien esot publicēti testa rezultāti, kuri vietnē parādījušies tehniskas kļūdas dēļ.

Jāpiebilst, ka televīzijas pārraidē Superbingo netika demonstrēts pats izlozes process, tikai uzvarētāju tālruņu numuru pēdējie cipari, čeku numuri un datumi. Tātad uzvarētāji bija zināmi jau pirms izlozes, vai arī izloze notikusi agrāk, secināja izdevums. Organizējot izlozi divas dienas iepriekš, likums nav pārkāpts, taču cilvēku uzticība, šķiet, ir nopietni mazinājusies.

Cilvēki sociālajos tīklos neslēpj savu sašutumu un dusmas.

"Ziniet, mani šis nez kāpēc satriec... Ja VID pat šādu, pilnīgi elementāru, lietu nespēj paveikt godīgi,  tad par ko mēs vispār runājam!? Izsmiekls un totāla nekompetence Muļķu Zemē," bija sašutis Ivars Lipskis.

​​"Čekas loterija," sarkastiski izmantoja vārdu spēli Džeina Šteinberga.

​​"Lūk, un tagad nu gan VID Jaunzemei būtu jālido no amata jālido bez kādas kavēšanās," radikālus soļus aicināja spert portāls pietiek.com.

​Citi sociālo tīklu lietotāji velti centās sameklēt kaut vai vienu pašu reālu veiksminieku un jokoja par to, ka neko nav laimējuši.

"Neuzvarēju čeku loterijā. Atlaist Saeimu!" raksta Ivo Butkevičs.

​"Ir te kāds reāls cilvēks, kas tajā čeku loterijā ko vinnēja? Izlasot ziņu, ka rezultāti jau bija zināmi 09.08.2019., nu pavisam pazuda ticība, ka balvas nav jau iepriekš "izdalītas" savējiem..." vīlusies stāstīja Kristy.

​​"Vinnēju čeku loterijā vienu no galvenajām balvām- tieši neko! Fuuu, nebūs VID jāatskaitās," priecīgi paziņoja Ilo Keirans.

​​Kristaps Skutelis pat organizēja aptauju: "Tu piedalies čeku loterijā?"

​Spriežot pēc rezultātiem, lielākā daļa respondentu nav reģistrējuši čekus dalībai loterijā.

"Kāpēc izloze nenotiek tiešraidē? Meli, meli... Vairs čekus nekrāšu," secināja Ivars.

​​Vienlaikus iedzīvotāji, kuri vēl nav zaudējuši cerību, taujāja VID, vai vēl ir vērts glabāt jūlijā saņemtos čekus gada izlozei, vai tos jau var izmest.

"11.augustā tika izlozēti gan jūlija mēneša uzvarētāji, gan tie čeki, kas tiek virzīti uz gada izlozi. Tātad, ja Jūsu čeks nav bijis starp jūlija uzvarētājiem, jūlija čekus vairs nav nepieciešams saglabāt," paskaidroja VID.

​Atgādināsim, ka galveno balvu – 10 tūkstošus eiro – jūlijā laimēja čeks Nr. 451024, reģistrēts 12.jūlijā. uzvarētāju saraksts publicēts vietnē www.cekuloterija.lv. Jūlija izlozē piedalījās 1 731 070 čeki, kvītis un biļetes. Pēc izlozes 11.augustā uzvarētājiem tika nosūtītas īsziņas par laimestu.

390
Pēc temata
Ja neaizmirsi paņemt čeku veikalā, varēsi piedalīties Latvijas čeku loterijā
Kontrolējam biznesu kopā ar VID: sākusies čeku loterija
Kļūme sistēmā: VID atklāja informāciju par čekiem "bez nodokļiem"
Čeku loterijas pirmā diena: katrs piektais čeks bijis ārpus kases
Ministru kabineta

Valstī pietiek naudas: Ministru kabinetā steigšus maina galdus un operatora pulti

2
(atjaunots 08:55 26.11.2020)
Latvijas ministri strādā attālināti, un Valsts kanceleja nolēma, ka šobrīd ir īstais laiks atjaunot sēžu zāli – par 42 tūkstošiem eiro.

RĪGA, 26. novembris – Sputnik. Valsts kanceleja izsludinājusi iepirkumu par deviņu galdu, operatora pults un galasienas apdares paneļu komplektu iegādi kabinetam, kur notiek valdības sēdes. Kopējā iepirkuma summa sastāda 41 999 eiro, raksta Neatkarīgā Rīta Avīze.

Šāds iepirkums tiek kvalificēts kā "neliels"

"Iepirkums izsludināts, lai nodrošinātu Ministru kabineta Zaļās zāles modernizācijai nepieciešamo aprīkojumu. Galda materiāls (skaidu plate) ir sācis mehāniski bojāties, turklāt tehnoloģiju maiņu rezultātā konstrukcijas materiāli ar dažādiem tehnoloģiskajiem izgriezumiem ir zaudējuši sākotnējo stiprību. Tā rezultātā galda nesošās konstrukcijas un virsma ir sākusi deformēties," paskaidroja izdevumam Ministru kabineta preses sekretārs Reinis Grāvītis.

Pēc viņa sacītā, tiks iegādāts centrālais galds un trīs veidu perimetra galdi.

Līgums aprēķināts uz četriem mēnešiem, garantijas termiņš sastādīs 36 mēnešus. Valdības ēkas Zaļā zāle ir galvenā Ministru kabineta sēžu zāle, kur tās notiek kopš 1990. gada.

Visnozīmīgākā telpas renovācija notika 2011. gadā, toreiz kosmētiskajam remontam, logu un palodžu nomaiņai tika iztērēti 13,6 tūkstoši latu (19,4 tūkstoši eiro). 2013. gadā tika izremontētas Ministru kabineta ēkas kāpnes, izmaksas sastādīja 30 tūkstošus latu (42,7 tūkstošus eiro). Pirms trim gadiem Valsts kanceleja iztērēja 20 tūkstošus eiro preses konferenču telpu remontu.

Bijušais Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas Andrejs Mamikins, komentējot šos "nelielos" tēriņus, atzīmēja, ka šobrīd, koronavīrusa pandēmijas laikā, kad Latvijas politiķi strādā attālināti, remonta pamatotība un savlaicīgums raisa šaubas.

"Īstais laiks pirkt, kad visi ministri piedalās sēdēs attālināti – katrs pie sevis, sava datora priekšā. Gan cena ir laba, gan naudas valstī pietiek, gan dizains neslikts, gan skaļruņa jauda…" uzrakstīja Mamikins savā Facebook lapā.

2
Pēc temata
"Pirmais Latvijas kosmonauts": prezidents Levits pasmīdinājis Twitter lasītājus
Apturēt "Vasiļisas lāstu": bankas piedāvā finanšu sektora "kapitālremonta" remonta plānu
ABLV īpašnieku radītais labdarības fonds gatavo prasību ECT pret Latviju
"Parādiet partiju, kura solīja šādus nodokļus": kā Saeima apstiprina budžetu
Vjačeslavs Dombrovskis

Dombrovskis paskaidroja, kādēļ Latvijas elite domā, ka spēs asimilēt krievus

3
(atjaunots 08:46 26.11.2020)
Latvijas krieviem asimilācija ir nepieņemama, lai arī valsts vadība domā savādāk; Vjačeslavs Dombrovskis piedāvāja latviešu politiķiem atbildēt uz diviem galvenajiem jautājumiem.

RĪGA, 26. novembris – Sputnik. Krievi Latvijā jau agrā bērnībā saskaras ar naidīgu latviešu attieksmi, pastāstīja Neatkarīgā intervijā Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis, komentējot deputātes Dagmāras Beitneres-Le Gallas izteicienu, kura atļāvās Saeimas tribīnē paziņot, ka Latvijā nav neviena krievvalodīga intelektuāļa, kurš spētu iedzīvināt diskusiju par krievvalodīgo piederību.

Taču viņš atzīmēja, ka ne visi latvieši attiecas pret krieviem šādā veidā.

"Piemēram, latviešu politiķe Evija Papule uzreiz skaidri un cieti pateica, ka tā izteikties nav pieņemami. Ir labi, un tas ir svarīgi, ka ir latviešu politiķi, kas uzskata, ka tas nav pieņemami, un viņiem ir drosme to pateikt. Politika par nelatviešiem tā īsti nekur nav noformulēta, lai gan viņu ir aptuveni 40%.

Faktiskā politika pašlaik ir asimilācija. Tā to savulaik ir pateicis arī premjers Krišjānis Kariņš. Tā saucamajiem krievvalodīgajiem un krieviem tiek piedāvāts kļūt par latviešiem, ar to atsakoties no kādas būtiskas daļas sava krieviskuma - atteikties no mācīšanās dzimtajā valodā, no televīzijas kanālu skatīšanās krieviski utt.

Latvijas "istablišments", jeb elite, uzskata, ka Latvijas krievvalodīgo integrācija nozīmē, ka krieviem vajag asimilēties. Un uzskata, ka šis jautājums ir izlemts un slēgts," pastāstīja Dombrovskis.

Viņš atgādināja par neseno Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju vērtību orientāciju pētījumu, kuru pēc portālā "Spektr" veica SKDS. Saskaņā ar to, vairums krievvalodīgo iedzīvotāju atbalsta Eiropas vērtības, taču tikai 13% bija gatavi asimilēties.

"Šie 13 no simta dod kaut kādu iluzoru pamatu latviešu sabiedrībai domāt, ka šis asimilācijas projekts ir akceptēts. Īpaši, ja mēs runājam par to sabiedriski aktīvo cilvēku daļu, kas dzīvo tā saucamajā Twitter telpā. Bet ir jau vēl ļoti daudz cilvēku, kuri Twitter nedzīvo, kas šo asimilācijas piedāvājumu pēc būtības noraida," uzsvēra deputāts.

Viņš atzīmēja, ka tajā pašā jautājumā 88% respondentu paziņoja, ka uzstājas par mācībām dzimtajā valodā, savukārt 84% atzīmēja, ka viņiem krievu kultūras telpa ir galvenā.

"Jautājumā par savu piederību krievu kultūras telpai redzam, ka atbildes ir tikpat kā vienādas visās paaudžu grupās. Tāpat arī gados jaunie cilvēki uzskata, ka viņiem ir svarīgi lasīt grāmatas vai skatīties filmas, iegūt izglītību krievu valodā. Domāju, ka šie fakti norāda uz to, ka kādi 87% procenti krievu šo asimilācijas procesu nav gatavi un negrib pieņemt. Un arī nākotnē tas nevar būtiski mainīties," atzīmēja Dombrovskis.

Viņš vēlreiz uzsvēra, ka Latvijā nav integrācijas politikas – pastāv tikai kurss uz asimilāciju.

"Pēc savas būtības tā ir strausa politika - politiskais "istablišments" cenšas dzīvot tā, it kā krievvalodīgo valstī vispār nebūtu, vai nu uzskatot, ka ļoti tuvā nākotnē viņi visi asimilēsies. Bet šādas asimilācijas nebūs, līdz ar to divkopienu problēma pastāv, tā turpinās pastāvēt, un tā ir nopietna.

Ir divi jautājumi, ko katram vajadzētu sev uzdot un padomāt par atbildi.

Pirmais jautājums ir: "Vai jūs uzskatāt, ka valsts vai jebkura organizācija var veiksmīgi attīstīties, ja gandrīz 40 procenti tās iedzīvotāju vai darbinieku ir atsvešināti vai tiek uzskatīti par svešiniekiem?" Otrais jautājums latviešu politiķiem: "Vai jūs uzskatāt, ka ir ilgtspējīgi uzturēt tikai aktīvas konfrontācijas politiku pret valsti, kuras valodā mājās runā 40% Latvijas iedzīvotāju?"

Katram ir vērts uzdot sev šos jautājumus un padomāt par atbildēm," nobeigumā sacīja Dombrovskis.

3
Tagi:
Vjačeslavs Dombrovskis, krievvalodīgie
Pēc temata
Atņēma izglītību, neiedeva pilsonību: aktīviste par to, kā Latvijā apvienoja krievus
Bizness latviešu stilā un Latvijas pretkrievu valoda: Lindermans par aktuālām tēmām
"Mēs it kā dzīvojam dažādās valstīs": vai latviešu un krievu ienākumi atšķiras
Urbanovičs: Latvija top arvien latviskāka un nabadzīgāka