VID

Skaidrās naudas medības pie robežām budžetam izmaksās 850 tūkstošus eiro

58
(atjaunots 12:00 13.08.2019)
Jaunās grupas darbiniekiem, kuri nodarbosies ar skaidrās naudas kontroli uz Latvijas robežām, atvēlēti simt tūkstoši eiro tikai apģērbam vien.

RĪGA, 13. augusts — Sputnik. Izdevumi, kas nepieciešami skaidrās naudas kontroles vienības izveidei darbam uz Latvijas robežām, šogad pārsniegs 850 tūkstošus eiro. VID sastādīto tāmi internetā publicējis Saeimas deputāts Aldis Gobzlems.

Likums, kas stājies spēkā šī gada 1.jūlijā, paredz: cilvēkam, kas šķērso Latvijas robežu (gan ārējo, gan iekšējo, ar ES valstīm), ir jādeklarē skaidrā nauda, ja tās summa pārsniedz 10 tūkstošus eiro. Ja deklarācija aizpildīta kļūdaini vai cilvēks centies slēpt naudu, atrastie līdzekļi tiks konfiscēti, par pārkāpumu paredzēta administratīva vai pat kriminālatbildība. Starp citu, VID darviniekie var pieprasīt deklarēt naudu neatkarīgi no summas un "aizdomu gadījumā" cilvēku pārmeklēt.

Kontroli uz robežām veiks Valsts ieņēmumu dienestā izveidota grupa. Dokuments liecina, ka tajā būs 50 darbinieki. Tāme liecina, ka viņu vajadzībām no budžeta šogad būs nepieciešami 853 tūkstoši eiro. 50 apģērba komplektu iegādei tiks atvēlēta summa 100 tūkstošu eiro apmērā.

Grūti pateikt, kāds apģērbs paredzēts VID inspektoriem. Piemēram, pat apģērba komplekti burāšanai atklātā okeānā, ko iespējams izmantot no -20 līdz +50 grādu temperatūras un 60-70 m/s stipra vēja apstākļos, izmaksā uz pusi lētāk.

Līdzīga ir arī situācija ar apģērbu karavīriem vai policistiem.

Diezin vai VID darbiniekiem nāksies strādāt apstākļos, kādiem paredzēts šāds apģērbs.

Izdevumu garajā sarakstā ir arī citi punkti. Vairāk nekā 45 tūkstošus eiro gadā izmaksās katra darbinieka apmācība, 195 tūkstošus – 50 jaunas rācijas. Tāmē ir arī 17 galda lampas, trīs dīvāni, žurnālu galdiņš, 50 mobilie tālruņi (to iegādei atvēlēti mazliet vairāk nekā 8 tūkstoši eiro), 12 transporta līdzekļu noma (7100 eiro). Ir arī citi izdevumi. Binokļi, galdi pārbaudēm, trafarēti transporta līdzekļi – tas viss atspoguļots detalizētajā tāmē.

(Atgādināsim, ka šogad grupa strādā no 1.jūlija, tātad nākamā gada budžetā kopējā izdevumu summa, iespējams, būs daudz lielāka).

"Lasiet paši un vērtējiet, cik efektīvi šāda skaidras naudas tvarstītāju brigāde ir pret budžeta ieguvumu. Vai Latvijā dēļ šīm pozīcijām budžets palielināsies par miljardu vai simts miljoniem?" retoriskus jautājumus savā publikācijā uzdeva deputāts Aldis Gobzems.

58
Pēc temata
Liepiņa: VID vadītāja paņēmusi rokās beisbola nūju
"Totalitāras valsts pirmā pazīme": iedzīvotāji par VID reidiem skaidras naudas meklējumos
Nepareizi saskaitīji naudu – līdz 2 gadiem cietumā
VID vadītāja: mūsu mērķis ir lielā nauda, taču nevajag baidīties no "slazdiem krūmos"
Daugavpils Reģionālā slimnīca, foto no arhīva

Situācija ir nomācoša: Latvijas ārstiem nemaksā par darbu ar Covid-19

2
(atjaunots 07:58 24.10.2020)
Nepietiekamā finansējuma dēļ Latvijas mediķiem nav pietiekamas motivācijas strādāt valsts slimnīcās.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Mediķu noslodze Covid-19 dēļ ir palielinājusies un ir acīmredzama, taču valsts neparūpējās par pienācīgu atalgojumu par papildu slodzi, paziņoja LTV raidījuma "Rīta Panorāma" intervijā Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs.

Ceturtdien veselības ministre Ilze Viņķele pastāstīja, ka Latvijas slimnīcās atrodas lielākais Covid-19 pacientu skaits kopš pavasara. Taču ārstu ienākumos tas nekādā veidā nav atspoguļojies.

"Ja runājam par piemaksām pirmā Covid-19 viļņa periodā, tad, salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, mēs esam bēdīgā situācijā. Lietuvā bija un arī tagad ir gandrīz dubults atalgojums ārstiem, kuri nodarbojas ar Covid pacientu ārstēšanu. Igaunijā tās ir vienreizējas izmaksas 1500 eiro apmērā," sacīja Kalējs.

Kalējs atzīmēja, ka nepietiekamā finansējuma dēļ, mediķiem nepietiek motivācijas strādāt slimnīcās. Pie tam, no Eiropas valstīm – visbiežāk no Itālijas un Spānija – regulāri tiek saņemti pieprasījumi pēc medicīnas nozares darbiniekiem, un viņiem piedāvā atalgojumu krietni augstāku, nekā Latvijā.

Viņš norādīja, ka šobrīd slimnīcas izmanto pusi savas jaudas Covid-19 ārstēšanas jautājumos, taču, piemēram, Daugavpilī resurss ir praktiski izsmelts.

Komentējot Covid-19 testēšanas kārtības izmaiņas – kad prioritāti tiks atdota cilvēkiem ar ārsta nosūtījumu, Kalējs pateica, ka šīs pārmaiņas palielinās plūsmu pie speciālistiem, kas paaugstinās pašu ārstu inficēšanās risku.

2
Tagi:
ārsti, koronavīruss
Pēc temata
Mediķu arodbiedrības vadītājs no jauna pieprasījis Viņķeles demisiju
Covid-19 pasliktinājis sirds slimnieku stāvokli Latvijā
"Vai nav citas slimības?": Covid dēļ pacients ar insultu nonācis slimnīcā pēc divām dienām
Latvijas iedzīvotāji baidās iet pie ģimenes ārstiem Covid-19 uzliesmojuma dēļ
 Fotoradars

Meteostacijas uz Latvijas autoceļiem pārvērsīs radaros: orģinālajiem nav naudas

10
(atjaunots 18:18 23.10.2020)
Satiksmes ministrija grasās visā valstī izveidot ierīču tīklu, kuras pilda fotoradaru funkcijas, iesaistot autoceļu meteostacijas.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Satiksmes ministrijas jaunā koncepcija paredz ceļu satiksmes dalībnieku kontroles un uzraudzības uzlabošanu ar jau esošās infrastruktūras starpniecību. Fotoradaru vietā piedāvāts izmantot meteostacijas uz Latvijas autoceļiem, pa priekšu uzstādot speciālu programmnodrošinājumu, vēsta Press.lv.

Koncepcija tika izskatīta 22. oktobrī Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē.

Ministrija grasās visā valstī izveidot ierīču tīklu, kuras veic fotoradaru funkciju: izmēra ātrumu, pārbauda tehniskās apskates vai OCTA polises esamību pēc auto numurzīmes un tā tālāk. Turklāt, kā atzīmēja Satiksmes ministrijā, šim nolūkam netiek plānots attīstīt fotoradaru tīklu, bet gan iesaistīt meteostacijas, kuras ir uzstādītas uz Latvijas autoceļiem. Meteostacijas jau ir aprīkotas ar videokamerām, pēc ierēdņu ieceres, tās tikai ir jānodrošina ar speciālu programmnodrošinājumu, kurš, būtībā, pārvērsīs tās jau esošo fotoradaru analogos.

"Parasto" radaru iekārtošanai naudas šobrīd nepietiek, atzina satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Pērn stacionārie fotoradari piereģistrēja 302 638 pārkāpumus, kas ir par 28 691 pārkāpumu vairāk, nekā pirms gada. Tostarp pērn fotoradari piefiksēja vairāk nekā 3000 automobiļu bez OCTA, šogad, saskaņā ar septembrī apkopotajiem datiem, jau ir 1061. 2019. gadā radari atklāja pusotru tūkstoti mašīnu bez tehniskās apskates, šogad – 673.

10
Tagi:
fotoradari, radari, ceļi
Pēc temata
CSDD: tuvākajā laikā darbu atsāks viens no "ražīgākajiem" fotoradariem
Latvijai nav naudas "gudrajiem" fotoradariem: projekts ir slēgts
Jauni pārbaudes kritēriji: Rīgā un Liepājā uz luksoforiem uzstādīti fotoradari