Lielbritānijas BTR Scimitar

Līgums par ceturtdaļmiljardu: Lielbritānija atdevusi Latvijai 99 lietotus BTR

83
(atjaunots 13:02 12.08.2019)
Lielbritānija piegādājusi Latvijai 99 no 123 nopirktajām bruņumašīnām, kuru dēļ valstī savulaik izcēlās skandāls.

RĪGA, 12. augusts — Sputnik. Latvijas Nacionālie bruņotie spēki (NBS) saņēmusi 99 no 123 gaidāmajām kāpurķēžu mašīnām, vēsta Mixnews.lv, atsaucoties uz valsts Aizsardzības ministriju. Visu partiju plānots piegādāt 2020.gada pirmajā pusē.

Līgums par piegādi tika noslēgts jau 2014.gada 4.septembrī. Izlūkošanas mašīnas nepieciešamas Latvijas sauszemes spēku kājnieku brigādes mehanizācijai.

NBS noslēgusi līgumu arī ar Austriju, kas jau piegādājusi valstij 47 pašgājējhaubuces. Tāpat Latvijas Aizsardzības ministrija vērsusies pie 12 valstīm ar ierosinājumu piegādāt bruņumašīnas un gaida atbildes līdz 1.septembrim.

Bruņojuma iepirkumi ir sabiedriskajai kontrolei maksimāli slēgta joma, taču NBS regulāri izceļas skandāli, kas saistīti ar ieroču, munīcijas un ekipējuma cenām un kvalitāti.

2014. gadā Latvija parakstīja vienošanos par 123 kāpurķēžu bruņutransportieru iegādi no Lielbritānijas. Šodien Latvija saņēmusi jau 81 bruņutransportieri. Visai tehnikai ir jābūt piegādātai līdz 2020. gadam. Militārās tehnikas iepirkuma laikā izraisījās skandāls. Bruņutransportieri izmaksāja Latvijas budžetam 250 miljonus, taču pati tehnika izmaksāja tikai 40 miljonus, pārējā nauda tika iztērēta infrastruktūrai, personāla apmācībai, munīcijai un militārās tehnikas uzturēšanai.

Eksperti nonāca pie secinājuma, ka tik augstas izmaksas neizraisa izbrīnu, jo tehnika tika uzbūvēta vēl aukstā kara laikā. Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš toreiz paziņoja, ka par šo naudu varēja uzbūvēt savu militārās tehnikas ražošanas rūpnīcu, un lūdza Ģenerālprokuratūru pārbaudīt skandalozo iepirkumu.

Pie tam noskaidrojās, ka Lielbritānija slēgusi visas rūpnīcas, kuras ražoja kaujas lādiņus bruņotajām mašīnām CVR(T), ko iegādājusies Latvija, taču Aizsardzības ministrijā nebēdā. Pēc Aizsardzības ministrijas pārstāvja Kaspara Galkina sacītā, munīcijas ražošanu lietotiem bruņutransportieriem varētu uzsākt Latvijas uzņēmums "D Dupleks".

2018. gada februārī Valsts kontrole veica aizsardzības nozares centralizēto iepirkumu sistēmas auditu un konstatēja, ka tā ir neefektīva. VK atzīmēja, ka normatīvie akti tiek ievēroti, taču iepirkumu process ir ļoti birokratizēts, turklāt nodrošinājuma plānošanas sistēma ir nepietiekama.

Latvijas aizsardzības budžets 2018.gadā sastādīja 576 milj.eiro – par 126,8 milj. vairāk nekā gadu iepriekš. Valdība pieņēma lēmumu palielināt AM pamata izdevumus 2019.gadā par 12,369 milj.eiro, 2020.gadā – par 14,309 milj., 2021.gadā – par 53,532 milj.eiro, lai nodrošinātu aizsardzības sfērai 2% iekšējā kopprodukta.

83
Pēc temata
Bergmanis: Latvijai pagaidām nav iespējas iegādāties jaunas haubices
Vējonis un bruņutehnika: kā nopelnīt uz "Krievijas draudu" rēķina
Latvijas Aizsardzības ministrijai neļauj pirkt bruņumašīnas par 200 miljoniem
AM: nopirkt ieročus ir viegli, bet uzturēt tos darba kārtībā Latvijā neprot