Alkohols

Kādēļ Latvijas alkohola tirgotāji "tur" vecās cenas

42
(atjaunots 10:25 11.08.2019)
Tirgotāji pagaidām nevar tirgot alkoholu Latvijā pēc samazinātas cenas, jo 90% uzkrājumu iegādāti pirms akcīzes samazināšanas.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. No 1. augusta Latvija samazināja akcīzi stiprajam alkoholam par 15%. Tagad likme sastāda 1564 eiro par 100 litriem tīra spirta. Alus akcīze palika nemainīga, jo pat pēc akcīzes nodokļa samazināšanas Igaunijā, Latvijā alus joprojām ir lētāks.

Taču Latvijā pievērš uzmanību tam, ka alkohola cenas veikalos turas līdzšinējā līmenī. Par to, kādēļ tā notiek, pastāstīja Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs, vēsta Tvnet.lv.

Pēc viņa sacītā, alkohola cenas Latvijā pagaidām paliek nemainīgas dēļ tā, ka veikali iepirkuši produkciju pirms nodokļa samazināšanas un, līdz ar to, izpārdot stipros dzērienu tā, lai neciestu zaudējumus. Tādēļ nevajag cerēt uz strauju cenu kritumu.

Alkohols patiesībā kļuvis lētāks tikai pēc 1. augusta. Kamēr veikali neizpārdos alkoholu, kurš tika iegādāts pirms akcīzes samazinājuma, paliks vecās cenas. Izņēmums var būt tikai tiem tirgotājiem, kuri strādā pierobežas zonā ar Igauniju, kur šīs kategorijas preču aprite ir lielāka un stiprie dzērieni tiek izpirkti ātrāk.

"Patlaban 90% no tirgū esošā alkohola ir ar veco akcīzes marku," paskaidroja Danusēvičs.

Tāpat viņš norādīja, ka pēc akcīzes samazināšanas alkohola patēriņa pieaugums Latvijā netika novērots. Un Veselības ministrijas pieņēmumi par to, ka "tauta sāks dzert vairāk", pagaidām ir un paliek pieņēmumi un uzskati.

Tieši pretēji, alkohola nodokļa samazinājums sniedz iespēju cilvēkiem nedzert vairāk, bet rūpīgāk izvēlēties kvalitatīvāku alkoholu.

Kurš vairāk

Iepriekš ziņots, ka Latvijas varasiestādes samazināja akcīzi alkoholam cerībā uz to, ka tas piesaistīs somu un igauņu pircējus, kā arī tūristus. Pēc visoptimistiskākajiem aprēķiniem, budžeta ienākumi kļūs lielāki, nekā pirms alkohola akcīzes samazinājuma Igaunijā, kad igauņi braukāja pēc alkoholiskajiem dzērieniem uz Latviju.

Bārmenis ielej dzērienus
© Sputnik / Евгений Одиноков

Taču skaitļi liecina, ka Saeimas lēmums samazināt akcīzi stiprajam alkoholam izmaksās Latvijas budžetam 70 miljonus eiro nesaņemto nodokļu veidā. Bet, kā apgalvo valsts valdība, pretējā gadījumā zaudējumi no pazaudētās izdevības sastādītu 92 miljonus eiro.

Savukārt Igaunijas valdība samazināja alkohola akcīzes jau 1. jūlijā. Tur tika aprēķināts, ka budžetam tas izmaksās 12 miljonus eiro. Taču Igaunijas varasiestādes, līdzīgi Latvijas varasiestādēm, cer, ka alkohola pārdošanas izaugsme palīdzēs paaugstināt ienākumus par 3 miljoniem eiro gadā.

42
Pēc temata
"Nav problēmu, Šeflera kungs": deputāte kaunina kolēģus par akcīžu samazināšanu
Mēs runājām par alu: Levits un Kaljulaida apsprieduši tukšās pudeles
Latvijā pieaugs alkotūrisma nestā peļņa
Covid-19 testu apstrāde, foto no arhīva

Latvijā diennaktī reģistrēti 22 jauni Covid-19 gadījumi, divi cilvēki stacionēti

2
(atjaunots 12:22 27.09.2020)
Kopš pandēmijas sākuma Latvijā reģistrēti 1676 koronavīrusa gadījumi, veikti 310 832 testi, 1304 inficētie izveseļojās, 36 – nomira.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Aizritējušajā diennaktī Latvijā reģistrēti 22 jauni koronavīrusa infekcijas gadījumi, veikti 1660 testi, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

​Saskaņā ar SPKC informāciju, 5 no 22 gadījumos cilvēki inficējās no iepriekš zināmiem avotiem, trīs atgriezās no ārzemēm (Nīderlande un Grieķija), vēl 14 gadījumi šobrīd tiek izmeklēti.

​Pēdējo 24 stundu laikā stacionēti divi ar Covid-19 inficētie. Pašlaik slimnīcās atrodas 7 pacienti, visiem ir vidēji smaga slimības gaita. Kopumā no slimnīcām pēc ārstēšanās saistībā ar Covid-19 ir izrakstīti 226 pacienti.

​Kopš pandēmijas sākuma Latvijā ir reģistrēti 1676 koronavīrusa gadījumi, veikti 310 832 izmeklējumi. 1304 inficētie izveseļojās, savukārt 36 – nomira.

2
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Viņķele saskatījusi priekšrocības Covid-19 gadījumu skaita pieaugumā Latvijā
"Mūs sargā ugunskrusts": Twitter pajokoja par to, kāpēc latvieši neslimo ar Covid-19
Dumpis: ar Covid-19 Latvijā klājas labi, un tas ir bīstami
Bārs, foto no arhīva

"Dzied, šķauda, klepo": Latvijas galvenais infektologs par izklaides pasākumu bīstamību

2
(atjaunots 23:12 26.09.2020)
Īpaši augsti ar Covid-19 inficēšanās riski ir saistīti ar izklaides pasākumiem slēgtās telpās un alkohola lietošanu, uzskata Latvijas galvenais infektologs Uga Dumpis.

RĪGA, 27. septembris— Sputnik. Latvijas Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis brīdināja par inficēšanas riskiem, kas saistīti ar pasākumiem slēgtās telpās, turklāt ar alkoholisko dzērienu lietošanu, ziņo Rus.lsm.lv.

Analīzes veikšana, foto no arhīva
© Sputnik / Евгений Одиноков

Kad cilvēki atrodas šādā pasākumā, viņi aizmirst par distancēšanu, kopā dzied, šķauda vai klepo. Un šādā gadījumā risks inficēties ar Covid-19 ir lielāks nekā veikalā vai darbā, norāda Dumpis.

Infektologs uzsvēra, ka visaugstākais inficēšanās risks ir saistīts ar tiešiem savstarpējiem kontaktiem.

Tātad šajā posmā cilvēku atbildība par sevi un saviem tuviniekiem ir pirmajā vietā. Viņiem jāseko līdzi distances ievērošanai, kā arī jāmazgā rokas.

Dumpis tāpat ieteica tiem, kuri daudz kontaktējas ar citiem cilvēkiem, instalēt lietotni "Apturi Covid".

Galvenais infektologs pastāstīja arī par plānveida medicīnisko palīdzību. Pēc viņa vārdiem, ir ļoti svarīgi turpināt sniegt to krīzes apstākļos.

Iepriekš ziņots, ka saskaņā ar Latvijas Veselības ministrijas ziņojumu 18,6% pacientu ar apstiprināto Covid-19 testēšanas brīdī nebija nekādu saslimšanas simptomu.

No visbiežāk sastopamajiem simptomiem tiek atzīmēta paaugstināta ķermeņa temperatūra, sāpes locītavās, muskuļu vājums, klepus, iesnas, galvassāpes un kakla sāpes. Turklāt daudzi pacienti sūdzējās par garšas un ožas zudumu. Vismazāk tika novēroti tādi simptomi kā slikta duša, caureja un vemšana, tomēr šie simptomi arī var liecināt par koronavīrusa klātbūtni cilvēka organismā.

Veselības ministrijas ziņojumā, kas nākamnedēļ tiks izskatīts valdības sēdē, tāpat tiek sniegti dati par mirušo pacientu vecumu. Vidējais vecums bija 77 gadi, visi mirušie bija vecumā no 52 līdz 99 gadiem. Gandrīz ceturtdaļa no visiem mirušajiem bija jaunāki par 60 gadiem.

2
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Viņķele saskatījusi priekšrocības Covid-19 gadījumu skaita pieaugumā Latvijā
Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka
Latvija un Eiropas Komisija izstrādās kopīgus noteikumus ceļojumiem Covid-19 apstākļos
Eiropa sagaida otro Covid-19 vilni: kādi ierobežojumi jau ir ieviesti
Finanses, foto no arhīva

Baltkrievijas pensijas salīdzināja ar pensijām Latvijā, Krievijā un Polijā

0
(atjaunots 11:39 27.09.2020)
Noskaidrojies, ka pensiju izmaksas kaimiņvalstīs, saskaņā ar aktuālākajiem datiem, atšķiras vairākas reizes.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Vidējās vecuma pensijas apmērs Austrumeiropas kaimiņvalstīs būtiski atšķiras, noskaidroja Baltkrievijas portālā Finance.tut.by žurnālisti.

Baltkrievijā vidējais vecuma pensijas apmērs jūlijā sastādīja 472,9 Baltkrievijas rubļu, vēsta portāls ar atsauci uz republikas Nacionālās statistikas komitejas datiem. Tas ir apmēram 156 eiro. Tiek atzīmēts, ka no 1. jūlija darba pensijas tika indeksētas par 6%.

Krievijā, saskaņā ar izdevuma datiem, nestrādājošo pensionāru pensija vidēji sastāda 16 492 rubļus, tas ir nedaudz virs 182 eiro. Nākamgad pensijas Krievijā tiks indeksētas par 6,3%, un izmaksa pieaugs līdz 17 443 rubļiem (193 eiro).

Latvijā šī gada otrajā ceturksnī, saskaņā ar mediju informāciju, vidējais vecuma pensijas apmērs sastādīja 363 eiro. Tuvākā pensiju izmaksu indeksācija ir ieplānota uz 1. oktobri.

Lietuvā vidējā vecuma pensija šobrīd sastāda 377 eiro, vēsta izdevums. Pēdējo reizi Lietuvas varasiestādes pacēla pensijas janvārī aptuveni par 30 eiro.

Ukrainā vidējās vecuma pensijas apmērs ir vienāds ar 3414 grivnām, atzīmē izdevums, tie ir gandrīz 104 eiro. Pēdējā pensiju paaugstināšana notika maijā vidēji par 240 grivnām (8 eiro).

Polijā vidējā vecuma pensija sasniedz 2482 zlotus jeb 545 eiro. Nākamā gada martā varasiestādes grasās indeksēt izmaksas par 3,84%. Tad vidējās pensijas apmērs sastādīs 2577 zlotus, kas ir ekvivalents 565 eiro.

0
Tagi:
pensija, Baltkrievija, Polija, Krievija, Baltija
Pēc temata
Valsts kļūda: cilvēks ar invaliditāti aizstāvēja tiesības uz pensiju Augstākajā tiesā
Pensionāriem-ekspatiem nākas pierādīt, ka viņi ir dzīvi
Šī gada pensiju indeksācija Latvijā: kam un kādā apmērā
Bankas slēgtas, pensionāriem parādu dēļ atslēdz televizorus un telefonus