Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs

"Latvijas meli" un sliktākais PSRS mantojums: Gasparjans atklāj Latvijas "kodu"

148
(atjaunots 09:10 22.08.2019)
Kāpēc Latvijas ĀM Edgaram Rinkēvičam derētu atvainoties Gapoņenko un Ždanokai, priekš kam republikai ukraiņu bērni, kādā veidā Latvija ir saistīta ar Kirgizstānu un kā Latvijas ministri atmazgā naudu.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs nesen aicināja Krievijas varasiestādes atbrīvot 3. augustā nesankcionētās akcijas par neatkarīgo kandidātu pielaišanu Maskavas Pilsētas domes vēlēšanām dalībniekus.

Atbildes kārtā Krievijas vēstniecība Latvijā pauda izbrīnu par to, cik ātri "tiltu sagrāvēji" operatīvi pārkvalificējušies par tiesību aizstāvjiem un tagad visiem pierāda, ka "balts" ir "melns", un likumsardzes iestāžu likumīgās darbības nesankcionētajās akcijās Maskavā – tā esot neattaisnota vardarbība pret nevainīgiem cilvēkiem". Krievijas diplomātiskā misija aicināja Latvijas varasiestādes pievērst uzmanību savai valstij, kur pastāv nopietnas problēmas cilvēktiesību ievērošanas ziņā.

Politologs un žurnālists Armens Gasparjans Sputnik iknedēļas politisko notikumu apskatā Tuvā pierobežas un Baltijas valstīs centās noskaidrot, kur Rinkēvičs atradis "nelikumības".

Lai Latvija parāda piemēru

"Ja jūs Vācijā paceļat roku pret policistu, jums ir visas izredzes nokļūt cietumā uz 8 gadiem. Ja jūs Amerikā paceļat roku pret policistu, jūs līdz cietumam vispār neaizbrauksiet. Un to dēvē par likuma un kārtības ievērošanu. Tad kādēļ, ja jūs atnākat uz mītiņu par kandidātu pielaišanu Maskavas Pilsētas domes vēlēšanām, pašiem neesot maskaviešiem, un atnesat līdzi uzasinātus griežņus, nažus, beisbola nūjas un traumatiskos ieročus un uzbrūkat policistiem, tā ir nelikumība?" uzdod jautājumu politologs.

Tāpat Gasparjans norādīja, ka Latvijas policija par aicinājumiem demontēt pastāvošo varu bez liekām runām sēdina cietumos.

"Lat tad Rinkēvičs parāda mums piemēru. Lai tagad publiski iznāk un pasaka: es atvainojos Gapoņenko, Lindermanam, Tatjanai Ždanokai, jo viņi pilda tiešus lēmumus, kurus viņiem dāvājusi Latvijas Konstitūcija. Un tad jau viņš varēs prātot attiecībā uz to, kas tieši notika Maskavā," uzskata Gasparjans.

Taču Maskavas protestos Latvijas vēlme tikt skaidrībā par to, kas notiek citās valstīs, nav izsīkusi. Tostarp, Latvija nevar atteikties no palīdzības ukraiņu bērniem. Turklāt kā optimālāko "palīdzības" variantu Latvija izvēlējās Jaunsardzes skates.

Jūlija beigās ukraiņu bērnu grupu, kuri ieradās Latvijā nometnē, kuru rīkoja Jaunsardze, iepazīstināja ar puišu un meiteņu sagatavošanas sistēmu dienestam Baltijas republikas Nacionālajos bruņotajos spēkos. Nometnē ieradās 30 ukraiņu bērnu grupa Ukrainas BS un Nacionālās gvardes virsnieku pavadījumā.

"Šie bērni jau tā dzīvo pastāvīgas militarizācijas apstākļos. Pat Lielā Tēvijas kara laikā bērnus centās kaut kā no tā visa norobežot. Visi atcerējās, ka bērni ir bērni. Un te no vienas militāri patriotiskās nometnes tu brauc uz citu – Baltijas nometni. Vai tiešām Latvijā nav ko paskatīties, izņemot militāro nometni?" pauda sašutumu politologs.

Viņš norādīja, ka patriotisma audzināšana – tas ir lepnums par valsti un tautu, protams, tostarp par bruņotajiem spēkiem, kā valsts un tās nacionālās atmiņas koda daļu. Bet, ja visa patriotisma degsme izvēršas tikai un vienīgi "skraidīšanā ar karogiem", tad tas vairs nav patriotisms, bet gan fanātisms. Taču fanātiķi nekad nesasniedz gala triumfu.

Gasparjans paziņoja, ka, ja Latvijā un Ukrainā, neskatoties ne uz ko, patiešām lepotos ar savu pagātni, atmestu kara filozofiju, tad viņiem būtu daudz vieglāka dzīve.

Latvijas ministri "atmazgā"

Taču tas vēl nav viss, Latvija tika klāt ne vien ukraiņu bērniem, bet arī Kirgizstānas vicepremjeram Dujšenbekam Zilalijevam. Latvijas tiesībsargājošās iestādes iesāka krimināllietu sakarā ar aizdomām par naudas atmazgāšanu attiecībā pret bijušā vicepremjera sievu un bērniem.

"Pirmkārt, es ne pārāk ticu, ka esošie Latvijas ministri neatmazgā naudu. Spriežot kaut vai pēc tā korupcijas skandāla ar autobusiem un trolejbusiem Rīgas domē, kurš dīvainā viedā kaut kur iztvaikojis. Tā taču ir vistīrākā naudas atmazgāšana. Esmu pārliecināts, ka arī visi pārējie nodarbojas tieši ar to pašu," paziņoja šajā sakarā Gasparjans.

Krimināllietas gadījumā, kuru iesāka pret Zilalijevu, Latvija parāda, ka ekonomikas reformas, lai arī ne ar milzīgiem panākumiem, taču kaut kā kaut kur notiek. Taču tas, ka Latvija vienā rāvienā paķēra līdzi arī vicepremjera sievu un bērnus, tas jau ir kaut kāds pēdējo gadu politiskais trends.

"Tas ir vistīrākais biedris Staļins. Kur sēdies tu, sēdās sieva un, ja bērni ir attiecīgi pieauguši, tad arī viņi. Tas vistīrākajā viedā ir tā modelis. Ja Latvija it kā cīnījās tieši ar to tik daudzus gadu, kādēļ tad tagad tā uzbūvējusi tādu pašu modeli?" nobeigumā sacījā Gasparjans.

148
Temats:
Notikumu apskats ar Armenu Gasparjanu (53)
Pēc temata
Gasparjans: krievu skolas – Latvijas vēsturiskās identitātes elements
Gasparjans: lieta par latviešiem nacistu soda vienībā ir ļoti nopietna
Rinkēvičs: tankkuģa ekipāža kļuvusi par ģeopolitiskās spēles ķīlnieci
Nepamanīja cenzūru: Rinkēvičs apgalvo, ka Baltnews tika bloķēts likumīgi
POS termināls

Čeku loterija varētu beigties: trūkst naudas tās turpināšanai

5
(atjaunots 22:34 06.07.2020)
Pirms gada Latvijā sākās čeku loterija. Valsts ieņēmumu dienests bija apmierināts ar pasākuma rezultātiem, tomēr naudas nākamai akcijai var pietrūkt.

RĪGA, 7. jūlijs — Sputnik. Tieši pirms gada Latvijā sākās čeku loterija, ko Valsts ieņēmumu dienests (VID) organizēja, lai stiprinātu nodokļu nomaksas kultūru un mudinātu uzņēmumus deklarēt nodokļu saistības. VID bija gandarīts par rezultātu – nodokļu ieņēmumi dubultojās.

Iepriekš vēstīts, ka no 2019. gada jūlija līdz decembrim kopējais balvu fonds, kas izmaksāts čeku loterijas ietvaros, sasniedza 138 800 eiro. Taču, ņemot vērā pašreizējo situāciju valstī un pasaulē, nav pārliecības, ka projektu izdosies īstenot arī 2021. gadā. Finanšu ministrs Jānis Reirs paudis šaubas par tās lietderību un pagaidām nav apsolījis līdzekļus loterijas organizēšanai nākamgad.

Ierosinājums par čeku loterijas turpināšanu tiks iesniegts tikai pēc pasākuma pilnvērtīga novērtējuma un gadījumā, ja tā efektivitāti apliecinās konkrēti dati, viņš norādīja.

Šī gada budžets loterijas vajadzībām sastāda 650 tūkstošus eiro. Daudzi tās dalībnieki ierosināja dažas izmaiņas čeku fiksācijas procedūrā, piemēram, atļaut čekus fotografēt, taču nekādu informāciju par sistēmas uzlabošanu organizatori neapkopo. Viena no problēmām ir finansējuma trūkums nākamajiem gadiem.

Čeku loterija sākās 2019. gada 1. jūlijā. Saskaņā ar tās noteikumiem, jāreģistrē čeks par summu vismaz 5 eiro apmērā, pēc tam tiek izlozētas naudas balvas un citi laimesti.

BPS termināls
© Sputnik / Владимир Астапкович

Lai arī loterijas sākums bija vērienīgs, daudzi nevēlējās tajā piedalīties. Jau pirms loterijas rezultātu publikācijas uzticēšanās VID saņēma smagu triecienu. Rezultāti iestādes vietnē, kam bija jāparādās tikai 11. augustā, tika publicēti jau 9. augustā.

Pāris dienas pirms oficiālās rezultātu izsludināšanas vietnē cekuloterija.lv parādījās čeka numurs, kas laimēja galveno balvu – 10 tūkstošus eiro, kā arī pārējie laimējušie čeki. Drīz vien saraksts pazuda, tomēr žurnālisti paspēja saņemt ekrānuzņēmumus un pēc tam salīdzināja tos ar divas dienas vēlāk publicētajiem rezultātiem. Dati sakrita pilnībā.

5
Tagi:
nauda, loterija, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
VID ir gandarīts: čeku loterijas gaitā "uzķērās" daudzi uzņēmumi
Iedzīvotāji ir sašutuši: čeku loterija sagrāvusi jebkādu uzticēšanos VID
"Man nevajag papildus uzmanību": kādēļ Latvijas iedzīvotāji nepiedalās čeku loterijā
Čeku loterijas pirmā diena: katrs piektais čeks bijis ārpus kases
Bērni pie datora

Ceturtajā daļā Latvijas lauku skolu nav ātrgaitas interneta

19
(atjaunots 17:32 06.07.2020)
Naudu interneta pieslēgumam vispirms saņems skolas ar lielāku skaitu skolēnu, bet vietējiem uzņēmējiem būs jāizvelk kabelis līdz skolai.

RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. ceturtajā daļā Latvijas lauku skolu nav kvalitatīva ātrgaitas interneta, un šo problēmu ātri atrisināt neizdosies, vēsta LTV.

Covid-19 pandēmija ir parādījusi, ka skolām, skolēniem un pedagogiem vajadzīgi stabili ātrgaitas internera sakari, un apgrūtināta piekļuve mūsdienu tehnoloģijām stiprina un palielina nevienlīdzību.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati liecina, ka pirms tālmācību sākuma apmēram 3% skolēnu mājās nebija ne datora, ne viedtālruņa ar interneta pieslēgumu. Apmēram trešajai daļai tehnisko iekārtu skaits mājās bija nepietiekams, 30% bija vajadzīgs spēcīgāks interneta pieslēgums.

Šogtad Latvijas pašvaldību savienība aptaujāja 540 no 695 skolām. Noskaidrojās, ka 121 skolā nav piekļuves ātram internetam. Kabelis netālu ir, bet pieslēguma nav, bilda Pašvaldību savienības padomniece Ilona Dundure. Skolas izmanto mobilos sakarus, telefona līniju un citus variantus, kas nenodrošina tik stabilu ātrgaitas pieslēgumu kā optiskais kabelis.

Problema visvairāk skar lauku skolas, kas atrodas attālākajās teritorijās. Lai problēmu risinātu, plānots pārdalīt divarpus miljonus eiro Eiropas Savienības finansējuma.

"Jau šobrīd esam apzinājuši 25-35 izglītības iestādes, kurām šī pieslēguma punktu izveide varētu tikt nodrošināta," pauda Izglītības un zinātnes ministrijas Struktūrfondu ieviešanas departamenta direktora vietnieka pienākumu izpildītājs Edgars Lore.

Uz kādām skolām kabeli vilks, tiks vērtēts atbilstoši vairākiem kritērijiem, galvenais no kuriem būs skolēnu skaits skolā (lai arī lauku skolās nelielais audzēkņu skaits ir atsevišķa problēma).

Pie tam kabeli nevilks līdz skolai – tēlaini izsakoties, interneta optisko kabeli aizvilks līdz kastītei ielas galā. Tālāk līdz skolai interneta kabelis jāvelk komersantam.

"Lielākā problemātika ir pēdējās jūdzes pieslēgums. Proti, tas nozīmē, ka nav neviena komersanta vai cita, kuram būtu interese pieslēgumu veikt šai skolai," pauda Dundure.

Vajadzīgas valsts subsīdijas kabeļa nomai vai jāievieš grozījumi Ministru kabineta noteikumos, dodot iespēju lielā kabeļa vilcējam – Latvijas Televīzijas un radio centram - optisko kabeli piegādāt līdz pat gala klientam bez komersantu starpniecības. Šobrīd noteikumi to liedz.

19
Tagi:
internets, skola, Latvija
Pēc temata
Bērni zina dažas formulas un vārdus: skolas Latvijā nemāca mācīties
"Visus mācām latviski, nesaprotat – esiet debīli": krievu māti šokējis pedagogs
Rīgas skolas direktore apkopojusi gada rezultātus: tāda trakomāja nekad nav bijusi
Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors Nikolajs Meževičs, foto no arhīva

Ekonomists: lai Lietuva censtos, vienota fronte pret BelAES nav iznākusi

0
(atjaunots 22:51 06.07.2020)
Visi Viļņas centieni veidot vienotu Baltijas un Polijas fronti pret Baltkrievijas AES ir bijuši veltīgi.

RĪGA, 7. jūlijs – Sputnik. Latvijas valdība nesaskata iemeslus atteikties no topošās Baltkrievijas atomelektrostacijas ražotās elektroenerģijas iegādes, paziņoja valsts prezidents Egils Levits LTV ēterā. Pie tam valsts vadītājs atzina, ka viņa viedoklis atšķiras no Ministru kabineta pozīcijas.

Skaidrs, ka Lietuvas viedoklis par BelAES nav vienīgais iespējamais, un šobrīd vienotas frontes pret AES nav, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors Nikolajs Meževičs.

"Nevajag piemirst, ka Baltkrievija rēķinās ar elektroenerģijas eksportu uz Poliju. Patlaban tam, iespējams, nav labākais laiks, tomēr perspektīvā tāds variants tiek izskatīts. Tāpēc runa ir ne tikai par trim Baltijas valstīm, bet arī Poliju un, iespējams, Ukrainu," atzīmēja Meževičs.

Eksperts norādīja, ka atomjaudu izvešana no sistēmas Ukrainā ir neizbēgama.

"Jo ātrāk tās izvedīs, jo labāk – nav atbilstošas apkalpes. Šajā ziņā ļoti zīmīgi ir tas, ka Baltkrievijas AES būs jauna un mūsdienīga, bet Ukrainas objekti prasa IAEA uzmanību, tomēr Lietuva ne vārda nav bildusi par Ukrainas kodolobjektiem. Ja, nedod Dievs, kaut kas atgadīsies, vējš aiznesīs arī līdz Lietuvai," brīdināja eksperts.

Ekonomists konstatēja, ka Lietuvas viedoklis BelAES jautājumā balstās uz politikas, nevis enerģētikas vai ekoloģijas apsvērumiem. "Tas vērsts pret Baltkrieviju un Krieviju, un te nekā neparasta nav. Tomēr vienotas frontes pret Baltkrievijas staciju patlaban nav," secināja Meževičs.

Atgādināsim, ka Baltkrievijas AES ar diviem reaktoriem VVER-1200 ar kopējo jaudu 2400 MW apmērā tiek būvēta pēc Krievijas projekta netālu no Astravjecas pilsētas Grodņas apgabalā, 50 km attālumā no Viļņas. Jau kopš projekta pirmsākumiem Viļņa izvērtusi agresīvu kampaņu, apgalvojot, ka atomstacija nav droša un ir bīstama. Viļņa likumā atzina staciju par "nacionālo draudu faktoru" un aicināja kaimiņvalstis boikotēt tās enerģiju.

Savukārt Minska vairākkārt uzsvērusi, ka AES tiek būvēta pilnā atbilstībā ar drošības normām un nenes nekādus riskus kaimiņvalstīm. Maijā stacijas laukumā tika ievesta kodoldegviela pirmajam energoblokam. Plānots, ka augustā tas tiks pieslēgts pie elektrotīkla.

0
Tagi:
Baltkrievija, Latvija, Polija, Ukraina, Lietuva, BelAES
Pēc temata
Politiķi Lietuvā sarīkoja piketu pie Latvijas vēstniecības BelAES dēļ
Pret ko iemainīja Baltijas vienotību: eksperts novērtēja BelAES izdevīgumu Latvijai
Galīga kapitulācija: Lietuva atzinusi Latvijas tiesības pirkt enerģiju no BelAES
Lietuva cer uz EK palīdzību jautājumā par BelAES enerģijas bloķēšanu Baltijā