Bērns ar ceļasomu, foto no arhīva

Piemaksā vai vispār nekur nelidosi: airBaltic neielaida meiteni lidmašīnā

110
(atjaunots 17:28 10.08.2019)
"Neviens pat neiedomājās, par bērnu, pusaudzi, kur viņš ir palicis,": Latvijas iedzīvotāja pastāstīja, kā airBaltic darbinieki neielaida lidmašīnā raudošu bērnu.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Trīs kilogramu liekais svars rokas bagāžā kļuva par bērna stresa iemeslu, kuram bija jāaizlido ar Latvijas lidsabiedrības airBaltic reisu uz Parīzi no Rīgas lidostas, vēsta Bb.lv.

Savas jaunākās meitas ciešanu stāstu Rīgas lidostā Facebook aprakstīja Latvijas iedzīvotāja Līga Banga. Pēc viņas sacītā, 1. augusts viņai meitai iesākās "ar asarām, stresu, vienaldzīgu attieksmi".

Meitenei bija jālido uz Parīzi. Lidostā viņa nogaidīja reģistrāciju un 20 minūtes pirms reisa izlidošanas sāka svērt čemodānus. Taču, kā noskaidrojās, rokas bagāža pārsniedza pieļaujamo normu par 3 kilogramiem.

"Mājās koferi nosvērām, bet man gribējās aizsūtīt vecākai meitai, maizi un "Serenāde" konfektes. Tās ieliku klāt pašās beigās, mana vaina," atzīst Banga.

Lidostas darbinieks pieprasīja piemaksu par lieko svaru. Viņš norādīja, ka pretējā gadījumā meitene vispār nekur nelidos. Bērns aizgāja uz tualeti, no kurienes piezvanīja mammai un pastāstīja par notikušo. Banga pateica meitai izmest atkritumos konfektes un uzvilkt virsū smagākās bagāžas lietas, kā arī ielikt kaut ko kabatās.

Meitene raudāja uztraukuma un apjukuma dēļ, taču sekoja mātes norādījumiem. Kamēr viņa pildīja šo mātes lūgumu, beidzās iekāpšana uz reisu. Bērns palika stāvam pie slēgtiem iekāpšanas vārtiem. Banga stāsta, ka lidostas darbinieki pat neiedomājās par to, ka meitene neatgriezās, ņemot vēra, ka viņas biļete jau tika reģistrēta.

"Dēļ 3 kg liekā svara, tu esi vairs nevajadzīgs airBaltic klients? Ja es sveru 50 kg, kāpēc 100 kg pasažieris maksā tik pat? Kāpēc nevienam nerūp otra cilvēka situācija? Tikai divi cilvēki pēc tam, kad meita stāvēja aiz aizvērtām durvīm un raudāja, pienāca un pajautāja, kas noticis? Un jaukā lidostas darbiniece, iedeva padzerties ūdeni un nogādāja līdz airBaltic kasēm. Bet kasēs pateica, "pati esi vainīga". Varam 9 eiro atgriezt un tas arī viss. Attieksme!" raksta sašutumā Banga.

Viņa norāda, ka visa lidosta skatījās uz viņas raudošo meitu, un cilvēkiem viss bijis vienalga. Banga norāda, ka nenoliedz savu vainu tajā, ka radīja lieko svaru čemodānā, taču viņu pārsteidz cits – kādēļ nevarēja pieklājīgi palīdzēt bērnam, ieteikt, kā labāk rīkoties?

"Nav pat žēl to 80 eiro, bet žēl, ka tik bezatbildīga attieksme valda cilvēku starpā," nobeigumā stāsta sieviete.

Tiek ziņots, ka kompānija airBaltic, kaut arī atstāja bez uzmanības Bangas meitu, pievērsa uzmanību viņas dusmu pilnajai vēstulei.

airBaltic uzrakstīja, ka saprot klientes vilšanos, taču atgādina, ka jūsu rokas bagāžas izmērs un svars nedrīkst pārsniegt maksimāli pieļaujamo svaru (8 kg rokas bagāžai), pretējā gadījumā lidostas pārstāvji var pieprasīt papildmaksu.

airBaltic norādīja, ka šī informācija ir norādīta iekāpšanas talonā, kā arī iekļauta atgādinājumā, kurš tiek nosūtīts uz elektronisko adresi.

"Diemžēl šobrīd nevarēsim komentēt par tālāko, tāpēc varam aicināt minēto pasažieri rakstīt mums iesniegumu izmantojot šo online formu sīkāku apstākļu noskaidrošanai," teikts lidsabiedrības atbildē.

Piemaksā
Aviokompānijas airBaltic bagāžas noteikumi
© Sputnik / Ekaterina Starova

Lidsabiedrība airBaltic martā prezentēja jaunu pakalpojumu – pasažieri drīkst paņemt uz klāja nevis standarta 8 kilogramus rokas bagāžā, bet gan 12 kg. Taču tikai par papildmaksu 8,99 eiro apmērā. Tiesa, atļautais rokas bagāžas izmērs paliek nemainīgs.

Līdz šim visos airBaltic reisos varēja paņemt salonā vienu bagāžas vienību (55x40x23 cm) un vienu personīgo lietu (30x40x10 cm), kuru kopējais svars nedrīkst pārsniegt 8 kilogramus.

Jauno airBaltic rokas bagāžas izmēru airBaltic noteica pērnā gada vasarā: pieļaujamais čemodāna vai somas biezums kopš tā brīža sastāda 23 centimetrus, 20 centimetru vietā.

Taču saistībā ar lidsabiedrību jau ir paguvuši izskanēt divi lieli skandāli, kas saistīti ar rokas bagāžas izmēriem. Pirmajā gadījumā rokas bagāžu lika nodot kā bagāžu ar piemaksu, jo čemodāns neielīda rāmī pēc dziļuma, pēc kā, ierodoties Venēcijā, to vienkārši pazaudēja. Citā gadījumā pasažieri neielaida lidmašīnā, jo viņš nofotografēja lidostā sludinājumu par atļautās rokas bagāžas izmēriem.

Toreiz Latvijas lidsabiedrība arī ieteica klientiem uzmanīgāk lasīt bagāžas pārvadāšanas noteikumus.

110
Pēc temata
Zog un mētā? Kā izturas pret bagāžu atsevišķās pasaules lidostās
"Kāpēc bija jāsabojā čemodāns": lidostas "Rīga" darbinieki uzlauza bagāžu ar sēklām
LDz

"Latvijas Dzelzceļa" peļņa sastādījusi nulli eiro

5
(atjaunots 09:52 05.12.2020)
"Latvijas Dzelzceļa" peļņa šī gada deviņos mēnešos sastādījusi nulli eiro, pērn šādā periodā bija zaudējumi 2,2 miljonu eiro apmērā; jūlijā Satiksmes ministrija piešķīra LDz 27,236 miljonus eiro finanšu stabilitātes nodrošināšanai.

RĪGA, 5. decembris – Sputnik. "Latvijas Dzelzceļa" apgrozījums šī gada deviņos mēnešos sastādījis 103,839 miljonus eiro, kas ir par 25,5% mazāk, nekā analoģiskā periodā pērn. Kompānijas peļņa atskaites periodā ir vienāda ar nulli, atšķirībā no zaudējumiem pagājušajā gadā, vēsta LDz.

LDz apgrozījums 2019. gada deviņos mēnešos bija 139,589 miljoni eiro, savukārt zaudējumi sastādīja 2,2 miljonus eiro.

Kompānijas finanšu atskaitē teikts, ka "Latvijas Dzelzceļš" turpināja darbu pie prioritātēm, kuras tika nospraustas pagājušā gada pēdējā ceturksnī, – efektivitātes celšana, organizatorisko, tehnoloģisko un biznesa procesu pārskatīšana, izmaksu samazināšana, konkurētspējas un stabilas koncerna darbības nodrošināšana nākotnē.

Dažādu ekonomisku un ģeopolitisku procesu dēļ šī gada pirmajos trijos ceturkšņos kravu apgrozījuma krituma tendence, kura iezīmējās 2019. gadā, turpinājās, situāciju pasliktināja koronavīrusa pandēmija, teikts LDz vadības paziņojumā.

"Latvijas Dzelzceļa" kravu pārvadājumu apjoms 2020. gada deviņos mēnešos samazinājies par 14,192 miljoniem tonnu, jeb par 44,9%, salīdzinājumā ar analoģisku periodu pērn, kad tika pārvadāti 31,634 miljoni tonnu kravu. Importa kravas sastādīja 69,5% no kopējā pārvadājumu apjoma, jeb 12,124 miljonus tonnu. Tas ir par 52,1% mazāk, nekā LDz pārvadāto importa kravu pērnā gada deviņos mēnešos.

Šogad deviņos mēnešos pa Latvijas dzelzceļiem visvairāk pārvests naftas un naftas produktu – 24,3% no kopējā kravu apjoma, akmeņogļu īpatsvars bija 20,1%. Minerālmēsli sastādīja 10,1% no kopējā kravu pārvadājumu apjoma, lopbarība – 7,8%, graudi – 5,5%, koksne un tās izstrādājumi – 8,8%, pārējo kravu īpatsvars – 23,4%.

Pasažieru pārvadājums šī gada deviņos mēnešos samazinājies par 28,1%, salīdzinājumā ar analoģisku periodu 2019. gadā, līdz 10,214 miljoniem pasažieru.

Ņemot vērā samazinājušos pārvadājumu apjomu, "Latvijas Dzelzceļš" noslēgs šo gadu ar zaudējumiem, teikts atskaitē. Kompānija nespēs nodrošināt finanšu līdzsvaru, jo tai nav ienākumu visu infrastruktūras uzturēšanas izdevumu segšanai.

Šajā sakarā Satiksmes ministrija piešķīra "Latvijas Dzelzceļam" 27,236 miljonus eiro. Turklāt Ministru kabinets nolēma palielināt kompānijas pamatkapitālu par 32,422 miljoniem eiro.

Kravas vagoni, foto no arhīva
© Sputnik / Alexander Vilf

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka kravu apgrozījuma krituma fonā "Latvijas Dzelzceļš" izstrādājis jaunu biznesa modeli, kuram jāpalīdz kompānijai izkļūt no krīzes. "Latvijas Dzelzceļa" jaunais biznesa modelis paredz sniegto pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un automobiļu ekspeditoru pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Vienlaikus "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieku, kas ir aptuveni 24% uzņēmuma darbinieku.

Tostarp LDz atbrīvojas arī no nevajadzīga nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.

5
Tagi:
Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Nav skaidrs, kāpēc Latvija pati atsakās no tranzīta: situāciju LDz apsprieda Saeimā
Kliedzoši nepieņemams tonis: Latvijas ĀM aizliedza stividoriem prasīt Krievijai kravas
Kravu nekļūs vairāk, jāieņem svešs "lauciņš": ko nozīmē jaunais LDz biznesa modelis
"Latvijas Dzelzceļa" vadītājs pastāstīja, kāda ir KF kravu pazaudēšanas cena
NMPD

NMPD vadītāja: kolapsa pazīmes veselības aprūpes sistēmā jau ir

5
(atjaunots 09:09 05.12.2020)
Covid-19 pacientu skaits valstī pieaug, tāpēc slimnīcas drīz varētu atteikties no plānveida veselības aprūpes. Situācija ir tuva kolapsam, uzskata NMPD vadītāja Liene Cipule.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Ierobežojumi koronavīrusa izplatības apturēšanai valstī nav bijuši pietiekoši, veselības aprūpes sistēma ir tuva kolapsam, pastāstīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule intervijā žurnālam "Ir".

Viņa atzīmēja, ka Covid-19 izplatība valstī joprojām pieaug.

"Faktiski esam situācijā, kad ir problēmas hospitalizēt neatliekamās palīdzības pacientus. Vairākās slimnīcās ir slēgtas nodaļas pacientu uzņemšanai, vairākas slimnīcas ir pārtraukušas plānveida pacientu aprūpi, un tuvākajās dienās, domājams, tā tiks pārtraukta visā valstī. Zināmā mērā kolapsa pazīmes sistēmā jau ir," uzskata Cipule.

Viņa pastāstīja, ka NMPD ik dienas saņem 40-50 izsaukumus pie pacientiem ar Covid-19 simptomiem, kas var liecināt par slimības nelabvēlīgu attīstību. Divas trešdaļas viņu vidū nākas hospitalizēt. Aptuveni tikpat liels ir izsaukumu skaits pie pacientiem, kam ir aizdomas par koronavīrusa infekciju, taču vēl nav apstiprinoša testa. Divas trešdaļas tādu pacientu arī nonāk slimnīcās.

Cipule atzīst: situācija patlaban ir smagāka nekā pavasarī – pacientu ir vairāk, lielāks ir smagu gadījumu skaits. Viņa atgādināja: pavasarī hospitalizācija bija vajadzīga aptuveni 10-12% Covid-19 pacientu, tagad – aptuveni 15%.

Slimības gaita var būt neprognozējama. Bijuši gadījumi, kad pacienti nonākuši slimnīcā ar relatīvi vieglu slimības gaitu, tomēr jau 2-3 dienu gaitā slimības gaita kļūst smaga.

Cipule pastāstīja, ka, atlasot pacientus, ārsti pakļauti ļoti smagai psihoemocionālajai slodzei – viņi ir spiesti novērtēt riskus, kas var liecināt par iespējamu slimības pāreju pie smagas formas, un pieņemt lēmumu. Gadās, ka pacienti jau mājās ir ļoti smagā stāvoklī, tāpēc ārsti ir spiesti veikt sarežģītus reanimacijas pasākumus, lai nogādātu pacientu slimnīcā. Diemžēl jau tagad ir virkne gadījumu, kad pēc kardiopulmonālās reanimācijas cilvēks mirst brigādes rokās. Pavasarī nekā tamlīdzīga nebija, piezīmēja NMPD vadītāja.

5
Tagi:
NMPD, veselības aprūpes sistēma
Pēc temata
Ar pneimoniju mājās: slimnīcās beidzas gultasvietas pacientiem
Cipule: mediķi ir noguruši un gaida atbalstu
Vajag 600 000 masku nedēļā: cik ilgam laikam Latvijas slimnīcām pietiks aizsarglīdzekļu
Cipule: nesauciet "ātros" iesnu gadījumā