Dievišķā salvija (Salvia divinorum)

Kādus augus ir aizliegts audzēt Latvijas teritorijā

210
(atjaunots 16:51 10.08.2019)
Latvijas iedzīvotājiem savos dārzos ar likumu aizliegts audzēt desmit augu sugas.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Izdevums Bb.lv atbildēja uz lasītāja jautājumu par to, kādus augus Latvijas dārzos audzēt nedrīkst. Pēc informācijās izdevums vērsās Zemkopības ministrijā, tādēļ var galvot, ka visa informācija ir patiesa.

Kopumā Latvijas teritorijā ir aizliegtas 10 augu sugas. Un galvenokārt šis aizliegums ir saistīts ar narkotisko, psihotropo un halucinogēnu vielu ražošanu. Aizliegts audzēt tos augus, no kuriem iespējams iegūt vielas ar šādām īpašībām.

Zemkopības ministrijā pastāstīja, ka šie augi ir galvenokārt no Dienvidamerikas vai Āfrikas. Tiem ir nepieciešams noteikts klimats, kuru var nodrošināt tikai iekštelpās. Tādēļ atklāt nejauši savā dārzā kādu no šiem augiem nav iespējams. Turklāt praktiski neiespējami izaudzēt tos savus dārzu stādījumos speciāli.

Latvijā nedrīkst audzēt miega magoni (Papaver somiferum).

Мак снотворный (Papaver somniferum)
Miega magone (Papaver somiferum)

 

Kokas krūmus (Erythroxylum Coca).

Кокаиновый куст (Erythroxylum Coca)
Kokas krūmi (Erythroxylum Coca)

Indijas kaņepes (Cannabis sativa subsp. Indica), kuras tostarp bieži dēvē par marihuānu.

Конопля индийская (Cannabis sativa subsp. indica)
Indijas kaņepes (Cannabis sativa subsp. Indica)

Aizliegts audzēt sējas kaņepes (Cannabis sativa subsp. Sativa).

Посевная конопля
© Sputnik / Sergey Melkonov
Sējas kaņepes (Cannabis sativa subsp. Sativa)

Dārzā nedrīkst stādīt efedru (Ephedra sinica), no kuras iespējams iegūt psihoaktīvo līdzekli efedrīnu.

Хвойник китайский (Ephedra sinica)
Efedra (Ephedra sinica)

Ēdamo kātu (Catha edulis).

Кат
Kāts ēdamais (Catha edulis)

Dievišķo salviju (Salvia divinorum), kura satur vielu ar spēcīgu halucinogēnu īpašību.

Шалфей предсказателей, или шалфей наркотический (Sálvia divinórum)
Dievišķā salvija (Salvia divinorum)

Kratomu (Mitragyna speciosa).

Кратом (Mitragyna speciosa)
Kratoms (Mitragyna speciosa)

Zilo lotosu (Nymphaea caerulea), ko tāpat dēvē par Ēģiptes zilo ūdensliliju.

Голубой лотос (Nymphaea caerulea)
Zilais lotoss (Nymphaea caerulea)

Mežonīgo dāgu, kuru dēvē arī par lauvasasti (Leonotis leonurus).

Леонотис пустырниковый (Leonotis leonurus)
Mežonīgā dāga (Leonotis leonurus)

Skandāls un dārza kaņepes

Interesants gadījums notika pērnā gada oktobrī ar kādu pensionāri no Viļānu novada. Dekšāres pagasta iedzīvotāja, 72 gadus vecā Dzidra Bruzgule jau vairākus gadus pie mājām audzē kaņepes. Beigās tas izvērtās krimināllietā: policistiem radās aizdomas, ka kaņepēs var būt narkotiskas vielas, un viņi izrāva visus krūmus, lai nodotu tos ekspertīzei.

Narkotiskās vielas ekspertīze toreiz neatrada. Turklāt Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Vilnītis paziņoja, ka kaņepes, kuras satur narkotiskās vielas, uz lauka vispār neaudzē – tās vienkārši nezied.

Beigās krimināllieta attiecībā pret pensionāri tika slēgta, sievietei atvainojās. Taču viņas stāsts guva plašu rezonansi. Jurists un Saeimas deputāts Andrejs Judins toreiz paziņoja, ka viņa drīkst pieprasīt kompensāciju.

Daudzi bija sašutuši par policijas darbinieku neprofesionalitāti, apsūdzot viņus tajā, ka viņiem nezināma iemesla dēļ nebija zināms fakts, ka dārza kaņepes nesatur narkotiskas vielas, savukārt selektīvās marihuānas audzēšanai ir nepieciešams papildu apgaismojums.

210
Pēc temata
Latvijas prezidents: narkotiku lietošana – tas ir rakstura jautājums
Latvijas pensionārei par policijas izrautajām kaņepēm piedāvā 27 eiro
Getliņu poligonā vēlas audzēt marihuānu
Lietuvas valdība atbalstīja kaņepju produktu legalizēšanu
Latvijā pieaug marihuānas legalizācijas piekritēju skaits
Gada laikā Latvijā gandrīz trīs reizes pieaudzis kaņepju stādu skaits
Covid-19

Covid-19 gadījumu skaits atkal tuvojas 800, 11 cilvēki miruši

7
(atjaunots 18:28 05.12.2020)
Aizvadītās diennakts laikā Latvijā veikti 8695 Covid-19 testi, apstiprinošus rezultātus uzrādījuši 9,1% no tiem.

RĪGA, 5. decembris - Sputnik. Pēdējo 24 stundu laikā valstī fiksēti 794 Covid-19 gadījumi. Diennakts laikā veikti 8695 Covid-19 testi, tātad apstiprinošus rezultātus uzrādījuši 9,1% no tiem, informē Slimību profilakses un kontroles centrs.

Līdztekus publicēta informācija par 11 pacientu nāvi ar apstiprinātu Covid-19 diagnozi. Trīs no viņiem piederēja pie 60-70 gadu vecuma grupas, seši cilvēki – pie 75-85 gadu vecuma grupas, divi bija vecāki par 85 gadiem.

Kopš pandēmijas sākuma valstī reģistrēti 20 787 koronavīrusa gadījumi.

Iepriekš vēstīts, ka no 3. decembra smagās epidemioloģiskas situācijas fonā spēkā stājušies jauni ierobežojumi. Tagad visiem iedzīvotājiem jāievēro princips "2+2": cilvēki, kas nedzīvo vienā mājsaimniecībā, var tikties tikai divatā, viņiem jāievēro 2 metru distance. Aizliegti privāti pasākumi, izņemot pasākumus vienas mājsaimniecības ietvaros.

Maskas jāvalkā visas telpās, arī darba vietā. Izņēmums pieļaujams mājās.

Veikalos un pakalpojumu sniegšanas vietās vienam apmeklētājam tagad jānodrošina 15 kvdrātmetru telpa. Noteikti arī citi ierobežojumi.

7
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Valdība apstiprināja Latvijā jaunus Covid-19 ierobežojumus
Perevoščikovs: ierobežojumi ir nepieciešami, ja nav sabiedrības atbildības
Petrovs: Covid-19 pasākumi ir absurdi un tiek ieviesti demonstratīvos nolūkos
Valsts ieņēmumu dienests

VID saņēmis vairāk nekā divus tūkstošus pieteikumu kompensāciju izmaksām

6
(atjaunots 15:27 05.12.2020)
Latvijas Valsts ieņēmumu dienests saņēmis 2400 pieteikumu kompensāciju izmaksām krīzes periodā.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Latvijas Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme pastāstīja, ka no 1. decembra dienests saņēmis 2400 pieteikumus valsts atbalstam krīzes periodā, kas sākusies Covid-19 pandēmijas rezultātā, vēsta Rus.lsm.lv.

Jaunzeme uzsvēra, ka pirmais pieteikums saņemts astoņas minūtes pēc pusnakts 1. decembrī.

VID ģenerāldirektore atzīmēja: pagaidām nav zināms, kāds atbalsta pieteikumu skaits saņemts no pašnodarbinātajiem, kāds – no uzņēmumiem. Taču, pēc viņas vārdiem, uzņēmumiem, kas saņēmuši valsts atbalstu ārkārtējās situācijas laikā pavasarī, izdevies atsākt darbību, maksāt nodokļus, un līdz augustam tie atgriezušies pie 2019. gada rādītājiem.

Jaunzeme pievērsa uzmanību tam, ka ar valsts atbalstu no krīzes izķepurojušies dzīvotspējīgie uzņēmumi, bet firmām, kas nav strādājušas visu šo laiku, ierēdne ieteica meklēt citus ceļus.

Iepriekš finanšu ministrs Jānis Reirs informēja, ka ārkārtējās situācijas laikā valsts atbalsts var sasniegt aptuveni 49 miljonus eiro, kas tiks ņemti no neparedzētiem gadījumiem atvēlēto līdzekļu budžeta programmas.

Reirs uzsvēra, ka nepieciešamības gadījumā valsts kasē atradīsies pietiekami līdzekļi, ko novirzīt atbalsta programmām.

Atzīmēts, ka tiek modelēti dažādi scenāriju, izskatīts atbalsts uzņēmumiem ar līdzekļiem, ko nevajadzēs atmaksāt, kā arī komunālo pakalpojumu izdevumu segšana ziemā.

6
Tagi:
ekonomiskā krīze, pandēmija, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
Zema alga – pamats aizdomām: kā VID atklāj nodokļu nemaksātājus
"Šī vara ir sajukusi prātā!": juristi šokējusi saruna ar VID ierēdni
Latvijas valdība sola neatkārtot kļūdas: nauda būšot
Valsts ieņēmumu dienests draud ar sodu 42 tūkstošiem nodokļu maksātāju