Dievišķā salvija (Salvia divinorum)

Kādus augus ir aizliegts audzēt Latvijas teritorijā

238
(atjaunots 16:51 10.08.2019)
Latvijas iedzīvotājiem savos dārzos ar likumu aizliegts audzēt desmit augu sugas.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Izdevums Bb.lv atbildēja uz lasītāja jautājumu par to, kādus augus Latvijas dārzos audzēt nedrīkst. Pēc informācijās izdevums vērsās Zemkopības ministrijā, tādēļ var galvot, ka visa informācija ir patiesa.

Kopumā Latvijas teritorijā ir aizliegtas 10 augu sugas. Un galvenokārt šis aizliegums ir saistīts ar narkotisko, psihotropo un halucinogēnu vielu ražošanu. Aizliegts audzēt tos augus, no kuriem iespējams iegūt vielas ar šādām īpašībām.

Zemkopības ministrijā pastāstīja, ka šie augi ir galvenokārt no Dienvidamerikas vai Āfrikas. Tiem ir nepieciešams noteikts klimats, kuru var nodrošināt tikai iekštelpās. Tādēļ atklāt nejauši savā dārzā kādu no šiem augiem nav iespējams. Turklāt praktiski neiespējami izaudzēt tos savus dārzu stādījumos speciāli.

Latvijā nedrīkst audzēt miega magoni (Papaver somiferum).

Мак снотворный (Papaver somniferum)
Miega magone (Papaver somiferum)

 

Kokas krūmus (Erythroxylum Coca).

Кокаиновый куст (Erythroxylum Coca)
Kokas krūmi (Erythroxylum Coca)

Indijas kaņepes (Cannabis sativa subsp. Indica), kuras tostarp bieži dēvē par marihuānu.

Конопля индийская (Cannabis sativa subsp. indica)
Indijas kaņepes (Cannabis sativa subsp. Indica)

Aizliegts audzēt sējas kaņepes (Cannabis sativa subsp. Sativa).

Посевная конопля
© Sputnik / Sergey Melkonov
Sējas kaņepes (Cannabis sativa subsp. Sativa)

Dārzā nedrīkst stādīt efedru (Ephedra sinica), no kuras iespējams iegūt psihoaktīvo līdzekli efedrīnu.

Хвойник китайский (Ephedra sinica)
Efedra (Ephedra sinica)

Ēdamo kātu (Catha edulis).

Кат
Kāts ēdamais (Catha edulis)

Dievišķo salviju (Salvia divinorum), kura satur vielu ar spēcīgu halucinogēnu īpašību.

Шалфей предсказателей, или шалфей наркотический (Sálvia divinórum)
Dievišķā salvija (Salvia divinorum)

Kratomu (Mitragyna speciosa).

Кратом (Mitragyna speciosa)
Kratoms (Mitragyna speciosa)

Zilo lotosu (Nymphaea caerulea), ko tāpat dēvē par Ēģiptes zilo ūdensliliju.

Голубой лотос (Nymphaea caerulea)
Zilais lotoss (Nymphaea caerulea)

Mežonīgo dāgu, kuru dēvē arī par lauvasasti (Leonotis leonurus).

Леонотис пустырниковый (Leonotis leonurus)
Mežonīgā dāga (Leonotis leonurus)

Skandāls un dārza kaņepes

Interesants gadījums notika pērnā gada oktobrī ar kādu pensionāri no Viļānu novada. Dekšāres pagasta iedzīvotāja, 72 gadus vecā Dzidra Bruzgule jau vairākus gadus pie mājām audzē kaņepes. Beigās tas izvērtās krimināllietā: policistiem radās aizdomas, ka kaņepēs var būt narkotiskas vielas, un viņi izrāva visus krūmus, lai nodotu tos ekspertīzei.

Narkotiskās vielas ekspertīze toreiz neatrada. Turklāt Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Vilnītis paziņoja, ka kaņepes, kuras satur narkotiskās vielas, uz lauka vispār neaudzē – tās vienkārši nezied.

Beigās krimināllieta attiecībā pret pensionāri tika slēgta, sievietei atvainojās. Taču viņas stāsts guva plašu rezonansi. Jurists un Saeimas deputāts Andrejs Judins toreiz paziņoja, ka viņa drīkst pieprasīt kompensāciju.

Daudzi bija sašutuši par policijas darbinieku neprofesionalitāti, apsūdzot viņus tajā, ka viņiem nezināma iemesla dēļ nebija zināms fakts, ka dārza kaņepes nesatur narkotiskas vielas, savukārt selektīvās marihuānas audzēšanai ir nepieciešams papildu apgaismojums.

238
Pēc temata
Latvijas prezidents: narkotiku lietošana – tas ir rakstura jautājums
Latvijas pensionārei par policijas izrautajām kaņepēm piedāvā 27 eiro
Getliņu poligonā vēlas audzēt marihuānu
Lietuvas valdība atbalstīja kaņepju produktu legalizēšanu
Latvijā pieaug marihuānas legalizācijas piekritēju skaits
Gada laikā Latvijā gandrīz trīs reizes pieaudzis kaņepju stādu skaits

Latvijā aprēķināja, cik izmaksā Covid-19 ierobežojumi

5
(atjaunots 09:04 03.03.2021)
Vien mazumtirdzniecības sektorā ierobežojumi izmaksā Latvijas ekonomikai 26 miljonus eiro mēnesī. Kopējie zaudējumi sastāda aptuveni 100 miljonus eiro.

RĪGA, 3. marts — Sputnik. Covid-19 ierobežojumi Latvijas ekonomikā mēnesī izmaksā 100 miljonus eiro, šādus datus norāda Ekonomikas ministrijas ziņojums par aktuālo situāciju tautsaimniecībā, ziņo Тvnet.lv.

Ministrija iesniedza attiecīgus datus izskatīšanai valdībā. Ziņojumā teikts, ka pērn Latvijas IKP samazinājās par 3,6%, mājsaimniecību patēriņš samazinājās par 10%, eksports – par 2,7%, bet imports – par 3,3%. Turklāt investīciju apjoms 2020. gadā pieaudzis par 0,2%.

Ekonomikas ministrija norāda, ka joprojām pastāv nenoteiktība attiecībā uz epidemioloģiskās situācijas attīstību, tādējādi ir grūti novērtēt ekonomikas attīstības tendences vidējā termiņā. "Jo dziļaka ekonomikas recesijas 2021. gada sākumā, jo ilgāks laiks būs nepieciešams, lai ekonomika atgrieztos pie pirmskrīzes izaugsmes," secina ministrijas eksperti.

"Neviens nezina, cik ilgi nāksies sadzīvot ar vīrusu. Tomēr ekonomikai un nozarēm ir jāpielāgojas darbam Covid-19 apstākļos. Tas nenozīmē ierobežojumu mīkstināšanu vai atcelšanu, bet gan pārskatīšanu un pielāgošanu esošajiem apstākļiem," uzskata Ekonomikas ministrijā.

Lai mazinātu krīzi, Ekonomikas ministrija iesaka sniegt atbalstu eksportējošo nozaru konkurētspējai tirgus nišu saglabāšanai esošajos apstākļos.

Covid-19 izplatības ierobežošanai, Latvijā no 9. novembra līdz 6. aprīlim tika izsludināts ārkārtas situācijas režīms un noteikta virkne ierobežojumu, tai skaitā tirdzniecībā.

Atgādināsim, ka no 8. februāra veikali atsāka darbu pēc "drošās tirdzniecības" principa. Preču sortimenta ierobežojumi pārtikas un higiēnas preču veikalos tika atcelti. Tomēr klātienē var strādāt veikali, kuros pārtikas vai higiēnas preces sastāda vismaz 70% sortimenta.

Tāpat darbojas veikali un tirdzniecības vietas, kas pārdod stādus, sīpolus, gumus un sēklas, substrātus, minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus. Ļauts pārdot arī deratizācijas un dezinsekcijas līdzekļus.

Valdība pieņēmusi lēmumu, ka turpmāk varēs strādāt arī veikali, kas piedāvā tādas elektrotehnikas preces, kā vadi, pagarinātāji, uzlādes ierīces utt.

No 8. februāra darbu atsāka arī grāmatnīcas.

Tirdzniecības punktā un tirgus paviljonā katram pircējam jābūt atvēlētai vismaz 25 kvadrātmetru platībai, cilvēki tiks ielaisti veikalā pa vienam, izņemot asistentus un bērnus līdz 12 gadu vecumam, kurus var pavadīt viens pieaugušais.

Jaunie noteikumi paredz, ka kopējais veikala piešķirto pirkumu grozu vai ratiņu skaits nevar pārsniegt pircēju maksimālo skaitu.

Informācijai par maksimālo apmeklētāju skaitu jābūt izvietotai redzamā vietā pie ieejas, tāpat jānodrošina efektīvāka apmeklētāju plūsmas kontrole tirdzniecības centru ieejās un izejās ar speciālo elektronisko ierīču palīdzību.

Analoģiskas prasības izvirzītas arī tirgiem.

Katrā tirdzniecības vietā jābūt atbildīgajam par epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu.

5
Tagi:
IKP, ekonomika, ierobežojumi, koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Nabaga bagātie, mirstošie un mirušie... veselības aprūpe mūsdienu Amerikā
Pandēmijas šausmas. Notikumi, kas satricināja pasauli 2020. gadā
"Bardaks": tūrisma operatori nesaprot aizliegumu airBaltic lidojumiem
"Valdība stāsta muļķības": kāpēc Latvijai nav izredžu uz ekonomikas augšupeju
Ātrās palīdzības mašīna. Foto no arhīva

Darbs maiņās un vitāli nepieciešamie pakalpojumi: Latvijā apspriež jaunus ierobežojumus

10
(atjaunots 08:54 03.03.2021)
Epidemiologu rekomendācijas, par kuriem ministru kabineta sēdē runāja Perevoščikovs, paredz, ka visiem biroja darbiniekiem ir jāstrādā attālināti, bet klātienē darbosies tikai būtiskākie ražošanas uzņēmumi.

RĪGA, 3. marts — Sputnik. Epidemiologi iesaka Latvijas varas iestādēm pastiprināt prasības attālinātā darba organizēšanai un ieviest papildu pasākumus kontaktu samazināšanai un pārvietošanai ārpus darba laika, sniegt iedzīvotājiem tikai vitāli nepieciešamus pakalpojumus, lai novērstu Covid-19 jauno paveidu izplatību un saslimstības trešo vilni. Jautājums tika apspriests valdības sēdē, vēsta Тvnet.lv.

Pagājušajā nedēļā, pārbaudot 1071 paraugus, vismaz 9,34% gadījumu konstatēts Covid-19 "britu" paveids, paziņojis E. Gulbja laboratorijas speciālists Miks Gavars. Pusotra mēneša laikā inficēšanās gadījumu skaits ar jaunu vīrusa paveidu palielinājies no 1% līdz 8%.

Apstākļos, kad Covid-19 "britu" paveida daļa Latvijā pārsniedza kritisko 5% slieksni, nevar nedomāt par jauniem pasākumiem infekcijas ierobežošanai, valdības sēdē paziņoja veselības ministrs Daniels Pavļuts. "Epidemiologi uzskata, ka ir jārīkojas apsteidzoši, lai nepazaudētu saslimstības pieauguma mirkli," teica ministrs.

Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvis Jurijs Perevoščikovs norādīja, ka, lai izvairītos no trešā Covid-19 viļņa, ir jāpastiprina nosacījumi strādāt attālināti.

Epidemiologu ieteikumi paredz, ka visiem biroja darbiniekiem ir jāstrādā attālināti bet klātienē varētu darboties tikai būtiskākie ražošanas uzņēmumi.

Turklāt ražošanas uzņēmumiem un organizācijām maksimāli būtu jāierobežo cilvēku skaits, kas telpās uzturas vienlaicīgi.

Tāpat, pēc epidemiologu domām, kolektīvos, kur nevar nodrošināt distancēšanos, jāveic darbinieku plānveida testēšana.

Epidemiologu rekomendācijas paredz arī pasākumus, kas novērstu kontaktēšanos un pārvietošanos ārpus darba laika un nodrošinātu noteikto ierobežojumu efektīvu kontroli. Kas attiecās uz pakalpojumiem, tad jāatļauj tikai vitāli nepieciešamie, tāpat jānodrošina plaši komunikācijas atbalsta pasākumi darba devējiem un iedzīvotājiem.

10
Tagi:
ierobežojumi, koronavīruss
Pēc temata
Cilvēki salst: aptiekas lūdz mainīt ierobežojumus
Latvijas valdība – "pasaules aizkulišu" sazvērestības rezultāts, jeb Galva uz plauktiņa
No 1. marta Latvijā atkal būs pieejami frizieru pakalpojumi, manikīrs un pedikīrs
Pacientu šķirošana un policijas iejaukšanās: kas satrauc Latvijas iedzīvotājus