Dievišķā salvija (Salvia divinorum)

Kādus augus ir aizliegts audzēt Latvijas teritorijā

185
(atjaunots 16:51 10.08.2019)
Latvijas iedzīvotājiem savos dārzos ar likumu aizliegts audzēt desmit augu sugas.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Izdevums Bb.lv atbildēja uz lasītāja jautājumu par to, kādus augus Latvijas dārzos audzēt nedrīkst. Pēc informācijās izdevums vērsās Zemkopības ministrijā, tādēļ var galvot, ka visa informācija ir patiesa.

Kopumā Latvijas teritorijā ir aizliegtas 10 augu sugas. Un galvenokārt šis aizliegums ir saistīts ar narkotisko, psihotropo un halucinogēnu vielu ražošanu. Aizliegts audzēt tos augus, no kuriem iespējams iegūt vielas ar šādām īpašībām.

Zemkopības ministrijā pastāstīja, ka šie augi ir galvenokārt no Dienvidamerikas vai Āfrikas. Tiem ir nepieciešams noteikts klimats, kuru var nodrošināt tikai iekštelpās. Tādēļ atklāt nejauši savā dārzā kādu no šiem augiem nav iespējams. Turklāt praktiski neiespējami izaudzēt tos savus dārzu stādījumos speciāli.

Latvijā nedrīkst audzēt miega magoni (Papaver somiferum).

Мак снотворный (Papaver somniferum)
Miega magone (Papaver somiferum)

 

Kokas krūmus (Erythroxylum Coca).

Кокаиновый куст (Erythroxylum Coca)
Kokas krūmi (Erythroxylum Coca)

Indijas kaņepes (Cannabis sativa subsp. Indica), kuras tostarp bieži dēvē par marihuānu.

Конопля индийская (Cannabis sativa subsp. indica)
Indijas kaņepes (Cannabis sativa subsp. Indica)

Aizliegts audzēt sējas kaņepes (Cannabis sativa subsp. Sativa).

Посевная конопля
© Sputnik / Sergey Melkonov
Sējas kaņepes (Cannabis sativa subsp. Sativa)

Dārzā nedrīkst stādīt efedru (Ephedra sinica), no kuras iespējams iegūt psihoaktīvo līdzekli efedrīnu.

Хвойник китайский (Ephedra sinica)
Efedra (Ephedra sinica)

Ēdamo kātu (Catha edulis).

Кат
Kāts ēdamais (Catha edulis)

Dievišķo salviju (Salvia divinorum), kura satur vielu ar spēcīgu halucinogēnu īpašību.

Шалфей предсказателей, или шалфей наркотический (Sálvia divinórum)
Dievišķā salvija (Salvia divinorum)

Kratomu (Mitragyna speciosa).

Кратом (Mitragyna speciosa)
Kratoms (Mitragyna speciosa)

Zilo lotosu (Nymphaea caerulea), ko tāpat dēvē par Ēģiptes zilo ūdensliliju.

Голубой лотос (Nymphaea caerulea)
Zilais lotoss (Nymphaea caerulea)

Mežonīgo dāgu, kuru dēvē arī par lauvasasti (Leonotis leonurus).

Леонотис пустырниковый (Leonotis leonurus)
Mežonīgā dāga (Leonotis leonurus)

Skandāls un dārza kaņepes

Interesants gadījums notika pērnā gada oktobrī ar kādu pensionāri no Viļānu novada. Dekšāres pagasta iedzīvotāja, 72 gadus vecā Dzidra Bruzgule jau vairākus gadus pie mājām audzē kaņepes. Beigās tas izvērtās krimināllietā: policistiem radās aizdomas, ka kaņepēs var būt narkotiskas vielas, un viņi izrāva visus krūmus, lai nodotu tos ekspertīzei.

Narkotiskās vielas ekspertīze toreiz neatrada. Turklāt Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Vilnītis paziņoja, ka kaņepes, kuras satur narkotiskās vielas, uz lauka vispār neaudzē – tās vienkārši nezied.

Beigās krimināllieta attiecībā pret pensionāri tika slēgta, sievietei atvainojās. Taču viņas stāsts guva plašu rezonansi. Jurists un Saeimas deputāts Andrejs Judins toreiz paziņoja, ka viņa drīkst pieprasīt kompensāciju.

Daudzi bija sašutuši par policijas darbinieku neprofesionalitāti, apsūdzot viņus tajā, ka viņiem nezināma iemesla dēļ nebija zināms fakts, ka dārza kaņepes nesatur narkotiskas vielas, savukārt selektīvās marihuānas audzēšanai ir nepieciešams papildu apgaismojums.

185
Pēc temata
Latvijas prezidents: narkotiku lietošana – tas ir rakstura jautājums
Latvijas pensionārei par policijas izrautajām kaņepēm piedāvā 27 eiro
Getliņu poligonā vēlas audzēt marihuānu
Lietuvas valdība atbalstīja kaņepju produktu legalizēšanu
Latvijā pieaug marihuānas legalizācijas piekritēju skaits
Gada laikā Latvijā gandrīz trīs reizes pieaudzis kaņepju stādu skaits
Brīvības piemineklis

Zatlera iecere savāca vairāk nekā 40 000 eiro: Rīga ieraudzīs jaunu Mildas izgaismojumu

1
(atjaunots 08:25 24.10.2020)
Jauno Mildas izgaismojumu Rīgā varēs ieraudzīt 11. novembrī, Lāčplēša dienā: Brīvības pieminekļa izgaismošanas fonds gaida Latvijas iedzīvotāju atsauksmes.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Brīvības pieminekļa Rīgā jaunā izgaismojuma izveidošanas ideja pieder bijušajam Latvijas prezidentam Valdim Zatleram. Viņš nolēma, ka valsts galvenais monuments pazūd tumsā, reklāmu un ielu lukturu fonā, un organizēja Brīvības pieminekļa izgaismošanas fondu.

Tiesa, eksperti atzīmēja, ka Zatlera iecerētais projekts ar nosaukumu "Gaisma mūsu brīvībai" tehniski īstenot ir diezgan sarežģīti. Un tādēļ aptuvenā summa, kura būtu nepieciešama tā īstenošanai dzīvē, ir 500 tūkstoši eiro.

Pašlaik ir izdevies savākt vairāk nekā 41 tūkstoti eiro. Taču ieraudzīt pirmos rezultātus varēs jau 11. novembrī, Lāčplēša dienā, vēsta Rus.lsm.lv.

Arhitekts Austris Mailītis, kurš strādā pie projekta, pastāstīja, ka šobrīd tiek apzinātas detaļas, izstrādāta koncepcija un iesniegts tā saucamais minimālais projekts Būvvaldei.

Tas, ko cilvēki ieraudzīs 11. novembrī, nebūs beidzamais izgaismojuma variants. Būs iespēja atstāt fondam atsauksmes ar savu viedokli par projektu. Koncepciju grasās pilnveidot.

Atgādināsim, ka visu šo iecerējušais Zatlers atzīmēja, ka monuments, kurš Rīgas centrā atrodas jau vairāk nekā 80 gadus, nedrīkst naktīs kļūt neredzams, jo "naktī brīvība nepazūd".

1
Tagi:
Brīvības piemineklis
Pēc temata
KF vēstnieks Latvijā: oficiālā Rīga aizmirsa, kurš nosargāja Mildu
Latvijas eksprezidents vāc līdzekļus Brīvības piemineklim
Brīvība ar mirdzošām zvaigznēm Rīgā: startē Mildas izgaismošanas publiskā apspriešana
Daugavpils Reģionālā slimnīca, foto no arhīva

Situācija ir nomācoša: Latvijas ārstiem nemaksā par darbu ar Covid-19

2
(atjaunots 07:58 24.10.2020)
Nepietiekamā finansējuma dēļ Latvijas mediķiem nav pietiekamas motivācijas strādāt valsts slimnīcās.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Mediķu noslodze Covid-19 dēļ ir palielinājusies un ir acīmredzama, taču valsts neparūpējās par pienācīgu atalgojumu par papildu slodzi, paziņoja LTV raidījuma "Rīta Panorāma" intervijā Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs.

Ceturtdien veselības ministre Ilze Viņķele pastāstīja, ka Latvijas slimnīcās atrodas lielākais Covid-19 pacientu skaits kopš pavasara. Taču ārstu ienākumos tas nekādā veidā nav atspoguļojies.

"Ja runājam par piemaksām pirmā Covid-19 viļņa periodā, tad, salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, mēs esam bēdīgā situācijā. Lietuvā bija un arī tagad ir gandrīz dubults atalgojums ārstiem, kuri nodarbojas ar Covid pacientu ārstēšanu. Igaunijā tās ir vienreizējas izmaksas 1500 eiro apmērā," sacīja Kalējs.

Kalējs atzīmēja, ka nepietiekamā finansējuma dēļ, mediķiem nepietiek motivācijas strādāt slimnīcās. Pie tam, no Eiropas valstīm – visbiežāk no Itālijas un Spānija – regulāri tiek saņemti pieprasījumi pēc medicīnas nozares darbiniekiem, un viņiem piedāvā atalgojumu krietni augstāku, nekā Latvijā.

Viņš norādīja, ka šobrīd slimnīcas izmanto pusi savas jaudas Covid-19 ārstēšanas jautājumos, taču, piemēram, Daugavpilī resurss ir praktiski izsmelts.

Komentējot Covid-19 testēšanas kārtības izmaiņas – kad prioritāti tiks atdota cilvēkiem ar ārsta nosūtījumu, Kalējs pateica, ka šīs pārmaiņas palielinās plūsmu pie speciālistiem, kas paaugstinās pašu ārstu inficēšanās risku.

2
Tagi:
ārsti, koronavīruss
Pēc temata
Mediķu arodbiedrības vadītājs no jauna pieprasījis Viņķeles demisiju
Covid-19 pasliktinājis sirds slimnieku stāvokli Latvijā
"Vai nav citas slimības?": Covid dēļ pacients ar insultu nonācis slimnīcā pēc divām dienām
Latvijas iedzīvotāji baidās iet pie ģimenes ārstiem Covid-19 uzliesmojuma dēļ