Dievišķā salvija (Salvia divinorum)

Kādus augus ir aizliegts audzēt Latvijas teritorijā

112
(atjaunots 16:51 10.08.2019)
Latvijas iedzīvotājiem savos dārzos ar likumu aizliegts audzēt desmit augu sugas.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Izdevums Bb.lv atbildēja uz lasītāja jautājumu par to, kādus augus Latvijas dārzos audzēt nedrīkst. Pēc informācijās izdevums vērsās Zemkopības ministrijā, tādēļ var galvot, ka visa informācija ir patiesa.

Kopumā Latvijas teritorijā ir aizliegtas 10 augu sugas. Un galvenokārt šis aizliegums ir saistīts ar narkotisko, psihotropo un halucinogēnu vielu ražošanu. Aizliegts audzēt tos augus, no kuriem iespējams iegūt vielas ar šādām īpašībām.

Zemkopības ministrijā pastāstīja, ka šie augi ir galvenokārt no Dienvidamerikas vai Āfrikas. Tiem ir nepieciešams noteikts klimats, kuru var nodrošināt tikai iekštelpās. Tādēļ atklāt nejauši savā dārzā kādu no šiem augiem nav iespējams. Turklāt praktiski neiespējami izaudzēt tos savus dārzu stādījumos speciāli.

Latvijā nedrīkst audzēt miega magoni (Papaver somiferum).

Мак снотворный (Papaver somniferum)
Miega magone (Papaver somiferum)

 

Kokas krūmus (Erythroxylum Coca).

Кокаиновый куст (Erythroxylum Coca)
Kokas krūmi (Erythroxylum Coca)

Indijas kaņepes (Cannabis sativa subsp. Indica), kuras tostarp bieži dēvē par marihuānu.

Конопля индийская (Cannabis sativa subsp. indica)
Indijas kaņepes (Cannabis sativa subsp. Indica)

Aizliegts audzēt sējas kaņepes (Cannabis sativa subsp. Sativa).

Посевная конопля
© Sputnik / Sergey Melkonov
Sējas kaņepes (Cannabis sativa subsp. Sativa)

Dārzā nedrīkst stādīt efedru (Ephedra sinica), no kuras iespējams iegūt psihoaktīvo līdzekli efedrīnu.

Хвойник китайский (Ephedra sinica)
Efedra (Ephedra sinica)

Ēdamo kātu (Catha edulis).

Кат
Kāts ēdamais (Catha edulis)

Dievišķo salviju (Salvia divinorum), kura satur vielu ar spēcīgu halucinogēnu īpašību.

Шалфей предсказателей, или шалфей наркотический (Sálvia divinórum)
Dievišķā salvija (Salvia divinorum)

Kratomu (Mitragyna speciosa).

Кратом (Mitragyna speciosa)
Kratoms (Mitragyna speciosa)

Zilo lotosu (Nymphaea caerulea), ko tāpat dēvē par Ēģiptes zilo ūdensliliju.

Голубой лотос (Nymphaea caerulea)
Zilais lotoss (Nymphaea caerulea)

Mežonīgo dāgu, kuru dēvē arī par lauvasasti (Leonotis leonurus).

Леонотис пустырниковый (Leonotis leonurus)
Mežonīgā dāga (Leonotis leonurus)

Skandāls un dārza kaņepes

Interesants gadījums notika pērnā gada oktobrī ar kādu pensionāri no Viļānu novada. Dekšāres pagasta iedzīvotāja, 72 gadus vecā Dzidra Bruzgule jau vairākus gadus pie mājām audzē kaņepes. Beigās tas izvērtās krimināllietā: policistiem radās aizdomas, ka kaņepēs var būt narkotiskas vielas, un viņi izrāva visus krūmus, lai nodotu tos ekspertīzei.

Narkotiskās vielas ekspertīze toreiz neatrada. Turklāt Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Vilnītis paziņoja, ka kaņepes, kuras satur narkotiskās vielas, uz lauka vispār neaudzē – tās vienkārši nezied.

Beigās krimināllieta attiecībā pret pensionāri tika slēgta, sievietei atvainojās. Taču viņas stāsts guva plašu rezonansi. Jurists un Saeimas deputāts Andrejs Judins toreiz paziņoja, ka viņa drīkst pieprasīt kompensāciju.

Daudzi bija sašutuši par policijas darbinieku neprofesionalitāti, apsūdzot viņus tajā, ka viņiem nezināma iemesla dēļ nebija zināms fakts, ka dārza kaņepes nesatur narkotiskas vielas, savukārt selektīvās marihuānas audzēšanai ir nepieciešams papildu apgaismojums.

112
Pēc temata
Latvijas prezidents: narkotiku lietošana – tas ir rakstura jautājums
Latvijas pensionārei par policijas izrautajām kaņepēm piedāvā 27 eiro
Getliņu poligonā vēlas audzēt marihuānu
Lietuvas valdība atbalstīja kaņepju produktu legalizēšanu
Latvijā pieaug marihuānas legalizācijas piekritēju skaits
Gada laikā Latvijā gandrīz trīs reizes pieaudzis kaņepju stādu skaits

Latvijā nav jaunu Covid-19 gadījumu, slimnīcās turpina ārstēties četri pacienti

1
(atjaunots 13:18 03.07.2020)
Latvijā visā epidēmijas laikā analīzes ir nodevuši 155 599 cilvēki, atklāti 1122 inficētie, 997 izveseļojās, 30 nomira.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Latvijā diennakts laikā veikti 1105 Covid-19 testi, jauni inficēšanās gadījumi nav atklāti, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs.

Kopumā Latvijā epidēmijas laikā analīzes ir nodevuši 155 599 cilvēki, atklāti 1122 inficētie, 997 izveseļojās, 30 nomira.

Aizritējušajā diennaktī netika stacionēts neviens cilvēks ar Covid-19. Stacionāros turpina ārstēties četri pacienti: trīs no viņiem ir vidēji smaga slimības gaita, viens cilvēks atrodas smagā stāvoklī. Kopumā no slimnīcām ir izrakstīts 181 pacients, kurš ārstējies no Covid-19.

Uztrauc vīrusa "imports"

Labvēlīgās situācijas ar Covid-19 izplatību fonā Latvijā atcēluši praktiski visus ierobežojumus, kas tika ieviesti pandēmijas dēļ. Tomēr saglabājas uztraukums saistībā ar iespējamo vīrusa "importu" no citām valstīm, paziņoja Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis.

Pēc viņa sacītā, ar vislielāko risku ir saistīti cilvēku braucieni uz valstīm ar augstiem saslimstības rādītājiem, piemēram, Lielbritāniju vai Zviedriju. Tomēr ir skaidrs, ka pilnam aizliegumam šiem braucieniem radītu negatīvas sekas ekonomikas nozarē.

"Jāsaprot, ka mēs tiešām riskējam, bet mēģinām to darīt dozēti. Ārkārtīgi svarīgi būtu atcerēties, ka cilvēkiem, kuri atlido, pirmkārt, jāievēro pašizolācija, otrkārt, viņi var veikt bezmaksas testus. Radiniekiem un sabiedrības locekļiem atkal būtu svarīgi sekot, lai šie cilvēki neiet sabiedrībā 14 dienas," sacīja Dumpis.

Viņš brīdināja ceļotājus, ka plānojot braucienu šodien nav iespējams paredzēt epidemioloģisko situāciju izvēlētajā valstī vai pilsētā faktiskā brauciena laikā. Var gadīties tā, ka galamērķis vīrusa izplatības dēļ tiks slēgts.

Neskaitot pārējo, infektologs uzsvēra, ka, saskaņā ar aktuālākajiem pētījumiem, Covid-19 izslimojušo pacientu imunitāte pret jauno koronavīrusu pazūd diezgan ātri.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāti jau vairāk nekā 11 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 524 tūkstoši cilvēku ir miruši, vairāk nekā 6,1 miljons izveseļojās.

1
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Petraviča pastāstīja, kāds būs palīdzības plāns Covid-19 otrā viļņa gadījumā
No plaušu fibrozes līdz Alcheimera slimībai: mediķi pastāstīja par Covid-19 sekām
"Izsprucis no laboratorijas": Nacionālās apvienības deputāts "atklāja" Covid-19 izcelsmi
Trīs Krievijā izstrādāti Covid-19 vakcīnas prototipi ir efektīvi
Airbaltic

Lidsabiedrība airBaltic atgrieza darbā 11 cilvēkus no 700

4
(atjaunots 13:12 03.07.2020)
Atlaistie airBaltic darbinieki sākuši atgriezties savās darbavietās; pagaidām darba attiecības ar lidsabiedrību atjaunojuši 11 cilvēki.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic līdz 1. jūlijam atjaunojusi darba attiecības ar 11 darbiniekiem, kuri iepriekš tika atlaisti Covid-19 krīzes dēļ, raksta BB.lv.

Kompānijas pārstāve Alise Briede pastāstīja, ka pašlaik airBaltic komandā ir "vairāk nekā 1000 profesionāļu, kuru prasmes, zināšanas, uzcītīgais darbs ir bijis ļoti nozīmīgs, lai varētu pakāpeniski atsākt lidojumus ar samazinātu floti, ievērojot drošību un ieviešot virkni efektīvu veselības aizsardzības pasākumu".

Pēc viņa sacītā, ņemot vērā to, ka lidsabiedrības darbības atjaunošana notiek pakāpeniski un mazākā apjomā, nekā iepriekš, arī bijušo un jauno darbinieku pieņemšana darbā notiek lēni un pakāpeniski.

Briede paskaidroja, ka primāri aktuālās vakances tiek piedāvātas kompānijas esošajiem darbiniekiem vai arī bijušajiem kolēģiem, un tikai pēc tam par vakanci tiek ziņots publiski. Līdz 1. jūlijam darba attiecības ar airBaltic atjaunojuši 11 bijušie darbinieki. Saskaņā ar kompānijas prognozēm, šis skaitlis kautru mēnesi pieaugs.

Martā pēc ārkārtējās situācijas režīma izsludināšanas Latvijā un starptautiskās gaisa satiksmes apturēšanas airBaltic sāka samazināt darbinieku skaitu. Neraugoties uz arodbiedrību protestiem, kopumā darbu zaudēja aptuveni 700 cilvēku. Tiesa, lidsabiedrība pauda gatavību ar laiku pieņemt atpakaļ darbā savus atlaistos darbiniekus.

Šī gada maijā valdība pieņēma lēmumu ieguldīt airBaltic pamatkapitālā aptuveni 250 miljonus eiro. Tas ir vairāk, nekā saņēmusi ikviena cita kompānija.

Regulāros reisus airBaltic atsāka 18. maijā. Kopš tā brīža lidsabiedrība pastāvīgi pievieno klāt jaunus galamērķus. Piemēram, šonedēļ tika atjaunoti tiešie lidojumi uz Londonu no Rīgas un Tallinas.

4
Tagi:
airBaltic
Pēc temata
Kariņa recepte: kā sadalīt divus miljardus eiro
Atpūta bez sankcijām: kādos gadījumos Latvijas iedzīvotājiem neliks ievērot pašizolāciju
"Tas izskatās, kā milzīga avantūra." Kā un kāpēc palīdzēs airBaltic