Biroju ēka, foto no arhīva

Uzrunā uz "tu" un nevēlas runāt klātienē: kas kaitina dažādu paaudžu darbiniekus

39
(atjaunots 12:28 10.08.2019)
Jaunieši vēlas nepamatoti augstas algas un komunicēt ar kolēģiem elektroniski, savukārt vecākas paaudzes darbinieki nevēlas aizkavēties darbā un baidās no pārmaiņām.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Latvijas darba tirgū šodien var izcelt četras darbinieku vecuma grupas, un katras grupas pārstāvjiem ir savas prasības darba devējam, priekšstats par korporatīvo kultūru, kā arī faktori, kuri viņus visvairāk kaitina kolēģos. Paaudžu pētījumu veica mobilais operators BITE sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat Latvija, vēsta Baltic Course.

Latvijas darba tirgus balstās uz četrām paaudzēm, tās ir vecuma grupas 18-29, 30-39, 40-49 un 50-65 gadi.

Raksturojot dažādu vecuma grupu darbiniekus, darba devēji norāda, ka tipiskas 20-39 gadu darbinieku īpašības ir vēlme komunicēt ar kolēģiem ar Interneta starpniecību, nevis klātienē, nepamatoti augstas prasības no darba devēja, galvenokārt runa ir par algu, kā arī tas, ka viņi var bez brīdinājuma neiziet darbā.

"Paaudžu pētījumos dominē atziņa, ka mūsdienu jaunieši ir "tūlītējās baudas paaudze" un viņi vēlas strādāt savu sapņu darbu ar konkurētspējīgu atalgojumu, kas rakstāms ar četrciparu skaitli, jau uzreiz pēc izglītības diploma iegūšanas. Viņi nevēlas veidot lēnu karjeru un sākt ar "mazumiņu"," norādīja Latvijas Universitātes profesore un eksperte pedagoģijas zinātņu jomā Zanda Rubene.

Darbiniekiem 40-65 gadu vecumā raksturīgās īpašības: jaunu darba nosacījumu nepieņemšana, nevēlēšanas sekot līdzi mūsdienu tendencēm un izmantot darbā tehnoloģijas.

Kaitinoši faktori jauniem darbiniekiem un vecākas paaudzes darbiniekiem arī ir dažādi. Darbiniekus vecumā līdz 29 gadiem visvairāk neapmierina tas, ka ar vecākas paaudzes kolēģiem viņiem bieži nesakrīt domas, savukārt darbiniekus vecumā no 30 līdz 39 gadiem aizkaitina tas, kad citi kolēģi neievēro koropatīvo kultūru, piemēra, uzrunājot nepazīstamus, augstākstāvošus vai vienkārši vecākus kolēģus uz "tu". Savukārt darbiniekus 40-65 gadu vecumā visvairāk kaitina tas, kad netiek cienīts viņu privātais laiks.

Eksperti ir vienisprātis, ka vecuma atšķirības rada problēmas gan darbiniekiem, gan darba devējiem. Taču, kaut arī darba devēji ir spējīgi noteikt raksturīgas īpatnības katrai paaudzei, 30% no tiem saka, ka neņem vērā šīs atšķirības ikdienas darba plānošanā savā kompānijā.

39
Pēc temata
Katrs piektais Latvijas iedzīvotājs uzskata savu darbu par bezjēdzīgu
Alkoholiķus glauda pa galvu, bet strādnieku nav: problēmas Baltijas valstīs ir līdzīgas
Ambīcijas un realitāte: kādu algu vēlas jaunieši un cik saņem
Ārsts. Foto no arhīva

Ministra Linkaita sūdzības apstiprinājās: traumatoloģijā cilvēki gaida pa sešām stundām

1
(atjaunots 13:55 12.08.2020)
Rīgas Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas galvenais ārsts Uģis Zariņš apstiprināja, ka cilvēkiem, kas vēršas slimnīcā, nākas sēdēt garā rindā, jo ārstniecības iestāde, kā jau visas valsts lielākās slimnīcas, strādā uz iespēju robežas mediķu trūkuma dēļ.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Reaģējot uz satiksmes ministrs Tāļa Linkaita tvītu par ilgu uzņemšanas gaidīšanu Traumatoloģijas slimnīcā, šo jautājumu apsprieda Saeimas Sabiedriskās veselības apakškomisija, un slimnīcas vadība tās sēdē atzina, ka patiešām rindā var nogaidīt līdz pat 6 stundām personāla trūkuma dēļ, vēsta LSM.

Pagājušajā nedēļā Linkaits izrādījās rindā traumatoloģijā un pastāstīja par savu pieredzi sociālajos tīklos. Pēc viņa sacīta, rindā nācās gaidīt sešas stundas, turklāt uzgaidāmajās zālēs nepietiek krēslu, un tas nozīmē, ka pacientiem ar traumām ir jāstāv kājās. Tomēr medicīnas personāls, pēc viņa teiktā, strādā ātri, pieklājīgi un profesionāli.

Apakškomisijas sēdē paša Linkaita nebija – viņš atradās valdības sēdē. Apakškomisijas vadītājs Vitālijs Orlovs ("Saskaņa") paskaidroja, ka sasauca sēdi, jo vēlējās dzirdēt ministra komentārus un novērojumus, kādās konkrētās lietās "pieklibo" darba organizācija.

"Viņš ir cilvēks, kas vada ministriju, es gribēju no viņa dzirdēt, kas tur klibo, kas tur notika," pastāstīja Orlovs. Rīgas Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas galvenais ārsts Uģis Zariņš atzina, ka rindas patiešām ir garas. Kā jau daudzas citas slimnīcas, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca strādā personāla trūkuma apstākļos.

"Gaidīšanas laiks var būt līdz 6 stundām, ja tas ir brīvdienu vakaros, es to varu apstiprināt," sacīja Zariņš. Telpas ir šauras, aprēķinātas uz 50-70 pacientiem, taču, piemēram, 10. augustā, pēc palīdzības vērsās 125 cilvēki.

Saeimas deputāte Inese Ikstena ("Attīstībai/Par!") pastāstīja arī par savu uzņemšanas gaidīšanas pieredzi – tiesa, Stradiņa slimnīcā. "Es sēdēju rindā uz plastmasas krēsliņa 12 stundas, Es aicinu Stradiņu valdi pašus nosēdēt uz krēsliņa 12 stundas," pateica Ikstena.

Pašlaik Veselības ministrija strādā pie slimnīcu līmeņa pārskatīšanas, kas nākotnē mazinās Rīgas Traumatoloģija un ortopēdijas slimnīcas noslogojumu, nodrošinot kvalitatīvus pakalpojumus reģionos. Turklāt plānots palielināt uzņemšanas nodaļu darbaspēku.

1
Tagi:
medicīna, Tālis Linkaits
Pēc temata
Linkaits izlicies par vienkāršu pasažieri. Rīgas lidostā rindu nebija
Kāpēc Latvijā ir tik garas rindas pie ārsta
Linkaits: airBaltic būs jāatgriež valstij 250 miljoni eiro

Latvijā ar Covid-19 inficējušies vēl 10 cilvēki

4
(atjaunots 13:37 12.08.2020)
Puse no desmit inficētajiem atgriezās Latvijā no ārzemēm, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Aizritējušajā diennaktī Latvijā atklāti 10 jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati.

No viņiem pieci kontaktēja ar iepriekš saslimušajiem cilvēkiem, savukārt vēl pieci atgriezās no ārzemēm (Somija, Krievija, Lietuva, Albānija, Zviedrija).

Taču pēdējo 24 stundu laikā neviens no Covid-19 slimniekiem nav nonācis slimnīcā. Pašlaik slimnīcās ārstējas seši cilvēki ar vidēji smagu slimības gaitu. Kopumā no stacionāriem izrakstīti 195 pacienti.

Vakar tika veikti 2226 Covid-19 testi. Kopumā Latvijā ir veikti 218 756 Covid-19 testi. Kopš pandēmijas sākuma valstī inficējušies 1303 cilvēki, 32 inficētie nomita, 1078 cilvēki izveseļojās.

​Latvijas valdība vakar atbalstīja Veselības ministrijas plānu par daļēju ārkārtējās situācijas režīma ierobežojumu mīkstināšanu no pirmdienas, 17. augusta. Šāds lēmums tika pieņemts, balstoties uz epidemiologu ieteikumiem, jo inficēto skaits Latvijā nepieaug tik strauji, kā citās ES valstīs.

4
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Igaunija paziņoja par otrā Covid-19 viļņa sākšanos valstī
Latvijā pieaug saslimstība ar Covid-19: atvērtas robežas liek sevi manīt
SPKC meklē autobusa Rīga-Daugavpils pasažierus: Latvijā 7 jauni Covid-19 gadījumi
Vēl nav pienācis laiks: ar Covid-19 saistītos ierobežojumus Latvijā nemīkstinās
Koronavīruss

"Krievijas vakcīna pret koronavīrusu: vienkārši, jau viss ģeniālais"

0
(atjaunots 17:08 12.08.2020)
Mums, praktizējošajiem ārstiem, ir kauns skatīties uz šo pagrīdes jezgu. Mēs gaidām, kad pārtrūks koronavīrusa pacientu plūsma.

Mēs, ārsti, esam guvuši panākumus koronavīrusa infekcijas pacientu ārstēšanā, izmantojot monoklonālās antivielas, steroīdus un pretvīrusa preparātus, stāsta Sergejs Carenko, reanimatologs, Lomonosova Maskavas valsts universitātes Fundamentālās medicīnas fakultātes profesors.

Tagad slimnieki mirst retāk, taču joprojām smagas slimības gaitas gadījumos mēs esam spiesti pārvest viņus uz MPL. Pēc tam seši-astoņi cilvēki no katriem desmit nomirst no slimnīcas infekcijām. Šādus slimniekus glābtu jaunas antibiotikas. Taču to izstrādei ir nepieciešami gadi.

Ir arī cits veids: pasargāt cilvēkus no koronavīrusa infekcijas. Šī metode ir laba visos aspektos – gan cilvēks vesels, gan apkārtējos neaplipinās. Galu galā: jo vairāk būs pret slimību rezistentu cilvēku, jo biezāks būs imūnais slānis sabiedrībā, jo drīzāk pienāks epidēmijas beigas.

Pagaidām imunitāte pret slimību veidojas tikai tādā gadījumā, ja cilvēks to izslimo. Bet ir taču arī drošāks variants – imunizācija. Pie tam ir efektīva un droša vakcīna, ko izstrādājuši Gamaleja vārdā nosauktā institūta speciālisti. Šis institūts mikrobioloģijas sabiedrībā ir tāds pats zīmols, kā Mercedes automobiļu ražošanā.

Akadēmiķus Gincburgu un Logunovu es pazīstu daudzus gadus. Ar viņiem un viņu darbiniekiem mēs izstrādājam jaunas cīņas metodes ar izturīgām baktērijām. Turklāt institūta zinātnieki jau ir veiksmīgi izstrādājuši vakcīnas pret Ebolu un MERS. Pat vēl vairāk – viņi ir apguvuši drošu un efektīvu to izstrādes ceļu – vektora metodi. Cilvēkam nekaitīgajam adenovīrusam kā nesējraķetei piesprauž orbitālo staciju – daļiņu koronavīrusa. Un palaiž cilvēka organismā. Pēc tam veidojas imunitāte gan pret "nesējraķeti", gan pret "orbitālo staciju". Lai nostiprinātu panākumus, pēc trim nedēļām tādu pašu "orbitālo staciju" palaiž ar citu "nesējraķeti", citu adenovīrusu. Un atkal veidojas imunitāte. Rezultātā pret abiem adenovīrusiem veidojas vājāka imunitāte (tas taču organismam nav nepieciešams), savukārt pret koronavīrusu – stabila un drošā imūna aizsardzība.

Vienkārši, kā jau viss ģeniālais. Tomēr nevienam neienāca prātā tādas nianses, tikai mūsu meistariem. Pasaulē tiek izstrādātas vēl dažas vektora vakcīnas, taču ne ar divām "nesējraķetēm"!

Vakcīna jau ir izmēģināta brīvprātīgajiem. Pie tam starp pirmajiem bija visi Gamaleja vārdā nosauktā institūta darbinieki. Viņi ir kā jauna tilta celtnieki – nostājās zem jaunuzbūvētā tilta brīdī, kad pa to brauca pirmais vilciens! Pēc tam vakcīna tika izmēģināta uz brīvprātīgajiem – militārpersonām. Nevienas kontrindikācijas, visiem ir spēcīga imunitāte.

Nav brīnums, ka presi uzreiz pāršalca kritikas vilnis - no vienkāršiem izdomājumiem par nozagtām tehnoloģijām līdz pseidozinātniskiem prātojumiem par potenciālu stāvokļa pasliktināšanos, nejauši inficējoties ar koronavīrusu, periodā, kad veidojas imunitāte  pret vakcīnu. Pēdējais skan baisi: antivielu atkarīgā uzlabošanās (ADE). Nezinātājiem tas izklausās baisi. Savukārt virusologi zina, ka ADE efekts ir aprakstīts tikai Denges drudzim, un pat nav saistīts ar vakcināciju. Pārējos gadījumos efektu dažkārt redz mēģenē. Turklāt ne koronavīrusu infekciju gadījumos.

Te nu rodas jautājums. Kas finansē šo kampaņu presē? No kā ir atkarīgi "neatkarīgie eksperti"? Nav nekāds lielais noslēpums: no citiem vakcīnu ražotājiem, kuri pagaidām atpaliek no Krievijas zinātniekiem. Vēl no pretvīrusu preparātu ražotājiem – kompānijām, kas ražo dažkārt efektīvas zāles, taču tās der tikai slimības vieglas formas apstākļos un tām ir virkne blakņu.

Mums, praktizējošajiem ārstiem, ir kauns skatīties uz šo pagrīdes jezgu. Mēs gaidām, kad pārtrūks koronavīrusa pacientu plūsma un mēs beidzot varēsim ķerties klāt citām slimībām, kam mums pagaidām nepietiek laika epidēmijas

0
Tagi:
veselība, ārsti, vakcīna, koronavīruss, Krievija
Pēc temata
PVO: Covid-19 ir 10 reizes bīstamāks par cūku gripu, un to apturēs tikai vakcīna
Pēc dažām dienām Krievijā tiks reģistrēta pirmā vakcīna pasaulē pret koronavīrusu