Pirkumu ratiņi. Foto no arhīva

Latvijā lielveikali plāno par brīvu izdalīt produktus

62
(atjaunots 18:35 09.08.2019)
Veikalu tīkls Maxima Latvija vēlas ieviest izmaiņas normatīvajos aktos, lai paši tirgotāji varētu izdalīt produktus, kuriem beidzies derīguma termiņš.

RĪGA, 9. augusts – Sputnik. Veikalos Maxima Latvija veiks izmaiņas normatīvajos aktos, lai paši tirgotāji, nevēršoties pēc palīdzības labdarības organizācijās, varētu izdalīt veikalā pārtikas produktus, kuriem beidzies derīguma termiņš, vēsta Mixnews.lv.

Maxima pārstāvji ziņo, ka ar šādas iniciatīvas palīdzību produktus varēs saņemt ne vien trūcīgie, bet arī ekoloģijas aktīvisti, kuri cīnās par pārtikas atkritumu skaita samazināšanu. Maxima Latvija valdes loceklis Jānis Vanags uzsvēra, ka šāda prakse pastāv daudzās Rietumeiropas valstīs.

Runa protams ir par sausiem un fasētiem pārtikas produktiem, ko var lietot uzturā vismaz divus mēnešus pēc derīguma termiņa beigām: tēja, kafija, kakao, graudi, pupiņas, makaroni, milti, medus, dažādi konservi, ievārījums, sīrupi, mērces, eļļa, konditorejas izstrādājumi, cepumi, čipsi, sāļās uzkodas, brokastu pārslas, kaltēti augļi un dārzeņi, piedevas un citi produkti, kuru uzglabāšanai nav nepieciešama īpaša temperatūra.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) vecākā eksperte Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča, atbildīgā persona par pārtikas produktu drošību, neredz negatīvu aspektu pārtikas produktu izdalīšanā pa tiešo pie veikala vai arī veikalā. Viņa paziņoja, ka PVD neliks šķēršļus šādai iniciatīvai.

Kopš jūlija, saskaņā ar jauno kārtību, pārtikas produktus, kuriem beidzies derīguma termiņš, ražotāji un veikali drīkst izdalīt tikai ar labdarības vai reliģisko organizāciju starpniecību. Šim nolūkam uzņēmējiem ir jānoslēdz speciāls sadarbības līgums.

Šobrīd šādu līgumu ar pārtikas banku "Paēdušai Latvijai" noslēdzis tikai viens veikalu tīkls – Maxima, pārējās tirdzniecības vietas neizrādīja interesi par šādu iespēju, lai gan par preču izmešanu veikaliem nākas maksāt, savukārt nodot pārtikas produktus nevalstiskām organizācijām var bezmaksas.

"Paēdušai Latvijai" veica nelielu pētījumu, saskaņā ar kuru pārtikas produktu ziedojumi galvenokārt ir nepieciešami laukos dzīvojošām vientuļajām mātēm ar diviem un vairāk bērniem, kā arī pensionāriem, kuri lielāko daļu ienākumu ir spiesti tērēt zālēm.

Iepriekš Sputnik Latvijas rakstīja, ka, saskaņā ar 2018. gada datiem, Latvijā ik gadu atkritumos nonāk aptuveni 500 tonnu pārtikas produktu. Eiropas Savienībā šis skaitlis sasniedz 88 miljonus tonnu gadā.

62
Pēc temata
Produktus ar beigušos derīguma termiņu atļauts nodot labdarībai
"Paēdušai Latvijai" palīdzēs trūkumcietējiem: "Rimi" labdarības akcija
Mazturīgie varētu saņemt šokolādi ar izbeigušos derīguma termiņu
Airbaltic

Lidsabiedrība airBaltic atgrieza darbā 11 cilvēkus no 700

1
(atjaunots 13:12 03.07.2020)
Atlaistie airBaltic darbinieki sākuši atgriezties savās darbavietās; pagaidām darba attiecības ar lidsabiedrību atjaunojuši 11 cilvēki.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic līdz 1. jūlijam atjaunojusi darba attiecības ar 11 darbiniekiem, kuri iepriekš tika atlaisti Covid-19 krīzes dēļ, raksta BB.lv.

Kompānijas pārstāve Alise Briede pastāstīja, ka pašlaik airBaltic komandā ir "vairāk nekā 1000 profesionāļu, kuru prasmes, zināšanas, uzcītīgais darbs ir bijis ļoti nozīmīgs, lai varētu pakāpeniski atsākt lidojumus ar samazinātu floti, ievērojot drošību un ieviešot virkni efektīvu veselības aizsardzības pasākumu".

Pēc viņa sacītā, ņemot vērā to, ka lidsabiedrības darbības atjaunošana notiek pakāpeniski un mazākā apjomā, nekā iepriekš, arī bijušo un jauno darbinieku pieņemšana darbā notiek lēni un pakāpeniski.

Briede paskaidroja, ka primāri aktuālās vakances tiek piedāvātas kompānijas esošajiem darbiniekiem vai arī bijušajiem kolēģiem, un tikai pēc tam par vakanci tiek ziņots publiski. Līdz 1. jūlijam darba attiecības ar airBaltic atjaunojuši 11 bijušie darbinieki. Saskaņā ar kompānijas prognozēm, šis skaitlis kautru mēnesi pieaugs.

Martā pēc ārkārtējās situācijas režīma izsludināšanas Latvijā un starptautiskās gaisa satiksmes apturēšanas airBaltic sāka samazināt darbinieku skaitu. Neraugoties uz arodbiedrību protestiem, kopumā darbu zaudēja aptuveni 700 cilvēku. Tiesa, lidsabiedrība pauda gatavību ar laiku pieņemt atpakaļ darbā savus atlaistos darbiniekus.

Šī gada maijā valdība pieņēma lēmumu ieguldīt airBaltic pamatkapitālā aptuveni 250 miljonus eiro. Tas ir vairāk, nekā saņēmusi ikviena cita kompānija.

Regulāros reisus airBaltic atsāka 18. maijā. Kopš tā brīža lidsabiedrība pastāvīgi pievieno klāt jaunus galamērķus. Piemēram, šonedēļ tika atjaunoti tiešie lidojumi uz Londonu no Rīgas un Tallinas.

1
Tagi:
airBaltic
Pēc temata
Kariņa recepte: kā sadalīt divus miljardus eiro
Atpūta bez sankcijām: kādos gadījumos Latvijas iedzīvotājiem neliks ievērot pašizolāciju
"Tas izskatās, kā milzīga avantūra." Kā un kāpēc palīdzēs airBaltic
Artis Pabriks

Bet kas būs ar 2% no IKP? Pabriks pārdzīvo, ka krīze nogalēs Latvijas aizsardzības nozari

7
(atjaunots 12:14 03.07.2020)
Eiropas Savienības palīdzības kompleksā Latvijai, kurš sastādīs gandrīz trīs miljardus eiro, neietilpst līdzekļi aizsardzības nozares finansēšanai. Pabriks apvainojās un nolēma iebiedēt.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Neilgi pirms Eiropas Savienības palīdzības paketes Latvijai 2,9 miljardu eiro apmērā saņemšanas Aizsardzības ministrijas vadītājs Artis Pabriks nolēma atgādināt par nozari, par kuru viņš atbild, vēsta Rus.lsm.lv.

Pabriks uzsvēra, ka šajā palīdzības paketē nav atradušies līdzekļi Latvijas aizsardzībai. Bet ja Latvija pārstās domāt par savu drošību, tad, iespējams, parādīsies iespēju lauks provokācijām, atzīmēja ministrs.

Kādas provokācijas viņš gaida, Pabriks tiešā veidā neteica, taču deva mājienu: "Kas nebaro savu armiju, baro svešu." Lai gan, spriežot pēc Pabrika raizēm, par šīm provokācijām un "svešo armiju" Latvijā pagaidām pārdzīvo tikai viņš viens.

Pēc aizsardzības ministra domām, pat krīzes periodā ir jāvelta īpaša uzmanība armijai un nedrīkst aizmirst par atbalstu tai. Turklāt, ka tagad, pēc Aizsardzības ministrijas vadītāja domām, krīze, ko izraisījuši ierobežojumi koronavīrusa pandēmijas dēļ, nebūt nav tāda, kāda bija 2008.-2009. gadā.

Tāpat Pabriks atgādināja, ka viņa kontrolētā nozare palīdz arī citām nozarēm. Piemēram, veicina valstī jaunu inovāciju rašanos, sniedz darbavietas, veicina vietējās ražošanas un eksporta attīstību.

Tādēļ, ja Latvijas aizsardzības izdevumi noslīdēs zemāk par 2% no IKP, tas negatīvi ietekmēs visu.

Atgādināsim, ka Latvija 2018. gadā kļuva par līderi aizsardzības izdevumu ziņā, apsteidzot visas pārējās Eiropas valstis un pat pārsniedzot noteiktos 2%. Latvijas ieguldījums aizsardzībā toreiz sastādīja 2,1% no IKP. Par to liecināja Eurostat dati.

Taču izrādās, ka ne tikai uz sava rēķina var palielināt aizsardzības spējas. Pats Pabriks iepriekš paziņoja, ka Latvija gaida, kad uz Vāciju apvainojušies Amerikas karaspēki pārdislocēsies tuvāk tai – uz (ASV kareivjiem) viesmīlīgo Poliju.

Pabriks pauda cerību, ka ASV kareivji, pārvācoties uz Poliju, varēs biežāk apmeklēt Latviju un rīkot šeit mācības.

7
Tagi:
Artis Pabriks
Pēc temata
Latvija kļuvusi par ES līderi valsts parāda pieauguma ziņā
Naudas nav, taču jūs maksājiet: Latvijā strauji samazinās valsts parāda apjoms
Latvijā metālu aizvieto ar spirtu: kā pandēmija ietekmējusi ekonomiku
Latvija paliek parādā: valsts parāds pieaugs līdz 11 miljardiem eiro