Ārsts. Foto no arhīva

Labāk nāve, nekā krievu ārsts: Latvijas deputāts nepiekrīt Ministru Kabineta rīcībai

219
(atjaunots 14:41 09.08.2019)
Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis uzskata par nepieņemamu situāciju ar operāciju apturēšanu Daugavpils slimnīcā sakarā ar ārstu trūkumu un piedāvā savu problēmas risinājumu – ne tikai šīs problēmas.

RĪGA, 9. augusts – Sputnik. Latvijas Saeimas opozīcijas deputāts no partijas "Saskaņa" Vjačeslavs Dombrovskis atradis praktiski visu Latvijas problēmu risinājumu – sākot ar ārstu trūkumu līdz pat zemajām pensijām. Politiķis uzskata, ka ir nepieciešams, pirmkārt, atcelt "zaļās" enerģijas ražošanas atbalsta sistēmu tās esošajā veidā, vienkāršot ārzemnieku nodarbināšanu, mīkstinot valodas prasības. Atsevišķi viņš ieteica ĀM vadītājam Edgaram Rinkēvičam mazāk strīdēties ar KF vēstniecību.

Dombrovskis norādīja, ka Latvijā daudzās nozarēs ir izveidojusies krīzes situācija – ir problēmas ar skolotājiem, pensijām, zinātni, ceļiem, savukārt visasākā problēma šodien ir ārstu trūkums, kā dēļ Daugavpils slimnīca uz laiku apturējusi plānveida operāciju veikšanu, savukārt pirms tam Rīgas rajona ātrā palīdzība samazināja izbraukšanas gadījumu skaitu uz izsaukumiem. Un signāli par trauksmes stāvokli skan no visām malām, norāda Dombrovskis.

"Tiesībsargs Juris Jansons: "Valsts veselības aprūpes sistēmā ir totāla krīze". Tas pats tiesībsargs plāno pret valdību vērsties Satversmes tiesā saistībā ar vecuma pensiju minimālo apmēru. Iekšlietu ministrs Ģirģens: "Iekšlietu resors ir kritiskā stāvoklī". (…) Šogad tika sasniegts dzimstības antirekords pēdējo 100 gadu laikā. (…) Pat sabiedriskā medija žurnālisti sākuši dumpot. Prasa palielināt atalgojumu par 30%. Ja prasības netiks izpildītas, laikam atteiksies uzturēt "veiksmes stāsta" mītu," uzrakstīja Dombrovskis savā Facebook lapā.

Dombrovskis norādīja, ka visu uzskaitīto problēmu sakne ir līdzekļu trūkums valstij, un, lai palielinātu budžeta ienākumus, jāprot "pelnīt". Taču valdošo politiķu attieksme pret līdzekļu ienākumu palielināšanu valsts budžetā ir no vienaldzīgas līdz kaitīgai, uzskata politiķis.

"Piemēram, rūpnieki gadiem ilgi norāda uz OIK ka vienu no galvenajiem konkurētspēju bremzējošajiem faktoriem. Un cik daudz priekšvēlēšanu solījumu par OIK likvidāciju. Bet OIK ir turpat kur bijis. Vai nu tranzīta piemērs, kurš nodrošina katru desmito darba vietu tautsaimniecībā, un, attiecīgi, budžeta ieņēmumus. 80% no tranzīta ir saistīts ar Krieviju. Bet tas netraucē ārlietu ministram Rinkēvičam nolaisties līdz atklātai un absolūti nediplomātiskajai "laipnību" apmaiņai ar Krievijas vēstniecību," uzrakstīja Dombrovskis.

Viņš norādīja, ka Latvijas ministra vēlētāji varbūt arī ir sajūsmā no viņa konfrontējošajiem paziņojumiem attiecībā uz Maskavu, taču viņi laikam " nesaprot it kā acīmredzamu saikni starp tranzīta tiltu un ārstu esamību slimnīcās".

"Valdošie" sāka, ka tranzīts nav vajadzīgs. "Tilti" nav vajadzīgi. Finanšu pakalpojumu eksports nav vajadzīgs - tur taču tikai naudas atmazgāšana. Un viss tas nav "moderni”, ārā taču 21. gadsimts. Viņi radīs "inovācijas". Tas - vārdos. Bet darbos "valdošo" piešķirtais finansējums augstākai izglītībai un zinātnei ir ievērojami mazāks, nekā nīsto "oligarhu valdības" pirms 10(!) gadiem," uzrakstīja Dombrovskis.

Attiecībā uz veselības aprūpes nozari Dombrovskis piedāvāja vienkāršot ārzemju speciālistu nodarbināšanu, tostarp samazinot latviešu valodas zināšanu prasības.

"Mūsu kaimiņvalstīs nav mazums kvalificēto ārstu un medmāsu. Un atalgojuma līmenis sājās valstīs ir būtiski zemāks. Ja viņiem būtu tāda iespēja - ar prieku atbrauks uz Daugavpils slimnīcu, un nē tikai. Bet te ir problēma - viņi neprot valsts valodu. Un viņu tautība gluži neatbilst Satversmes preambulai. Bet jālemj, kas ir svarīgāk - cilvēku dzīvības, vai tas, ka anesteziologs ar Jums runās krieviski. Vai nu ar tulka palīdzību," nobeigumā raksta Dombrovskis.

219
Pēc temata
Latvijā grasās palielināt pensijas
Krievijas vēstniecība Latvijā atbildējusi "tiltu sadedzinātājam" Rinkēvičam
"Kaut kur pieliksim, kaut kur - atņemsim": kā Latvijas iedzīvotāji maksās par medicīnu

Rīdzinieki plūst uz restorānu terasēm: aculiecinieki sašutuši un prasa paskaidrojumus

17
(atjaunots 17:28 10.05.2021)
Ne velti restoratori runāja par ažiotāžu, kāda vērojama galdiņu rezervēšanā: Twitter lietotājs publicēja fotogrāfiju, kurā iemūžināti masu prieki pie atklātās terases Vecrīgā.

RĪGA, 9. maijs — Sputnik. Pēc Latvijas valdības lēmuma atļaut apmeklēt restorānu un kafejnīcu terases, restoratori ziņoja, ka galdiņi tiek rezervēti ļoti lielā apjomā. Jau piektdien, 7. maijā laimīgie rīdzinieki organizēja improvizētus tautas svētkus galvaspilsētas centrā, vēsta Mixnews.lv.

Vienlaikus pieaug Covid-19 infekcijas gadījumu skaitls, un nevar apgalvot, ka iedzīvotājus šī problēma neuztrauktu. Par to liecina lietotāja Naura sašutuma pilnais tvīts – viņš publicēja sociālajā tīklā fotogrāfiju no Vecrīgas, kur pie resotorāna terases sapulcējušies vairāk nekā 40 cilvēki.

Ilgi gaidītā iespēja apmeklēt restorānu spārnojusi, rīdzinieki pavisam piemirsuši sociālo distanci un citus ierobežojumus.

​"Vai pagātne atkārtosies?" viņš jautāja, atsaukdams atmiņā pērno koncertu Tērbatas ielā.

Naura jautājums piesaistīja uzmanību – uz to reaģēja Saeimas deputāts Krišjānis Feldmanis un Rīgas domes deputāte Linda Ozola. Politiķi lūdza policijas skaidrojumus.

Pie tam Feldmanis atgādināja, ka par ierobežojumu pārkāpumiem paredzēti naudas sodi.

"Cik man zināms, sodus 2k€ FP un 5k€ JP neviens nav atcēlis. Beidzot ir jāsāk runāt par ierobežojumu kontroles trūkumu. Skaidrs, ka tikai apzinīgās sabiedrības daļas ierobežošana nedod nekādu efektu. To pierādīja infekcijas rādītāju stagnācija augstā līmenī pēdējās nedēļās," viņš rakstīja.

​Kafejnīcu un restorānu terases lemts atvērt no 7. maija, taču pie tam saglabājas virkne epidemioloģisko ierobežojumu, kas jāievēro, apmeklējot tās.

​Pirmkārt, ierobežots terašu darba laiks – no 6.00 līdz 21.00. Otrkārt, pie viena galdiņa var sēdēt ne vairāk kā desmit cilvēki no divām mājsaimniecībām, tostarp – ne vairāk kā četri pieaugušie. Treškārt, stakrp galdiņiem jābūt starpsienai vai vismaz 2 metru attālumam. Personālam un apmeklētājiem jāvalkā maskas.

Tomēr, spriežot pēc pūļa pie Pulvertorņa un Jēkaba kazarmām Vecrīgā, rīdzinieki visus noteikumus ir aizmirsuši.

17
Tagi:
sociālie tīkli, ierobežojumi, valdība
Pēc temata
Cilvēki sāk pirkt traktorus: piegādes dienesti strādā dienām un naktīm
"Normālā" valstī Kariņš būtu demisionējis: politologs par Saeimas un MK domstarpībām
Kā strādās restorānu terases Latvijā un kā būs ar alkohola tirdzniecību
Eksperts: cilvēki pandēmijas laikā sakrājuši daudz naudas un būs gatavi to tērēt
Jānis Lemežis

Pie latviešu dziedātāja pēc uzstāšanās Krimā ķersies Latvijas VDD

16
(atjaunots 17:20 10.05.2021)
Latvijas Valsts drošības dienests izmantos dziedātāju Jāni Lemežu, kurš uzstājās Krimā ar dziesmu latviešu valodā, lai parādītu, ka nevajag braukāt uz Krievijas pussalu.

RĪGA, 10. maijs — Sputnik. Latviešu dziedātāja Jāņa Lemeža uzstāšanos starptautiskajā mūzikas festivālā "Ceļš uz Jaltu" Krimā pamanīja arī Latvijas Valsts drošības dienests (VDD), vēsta Mixnews.lv.

Atgādināsim, ka Lemežis nodziedāja "Balādi par karavīru", ko pats pārtulkojis latviski, un pat iekaroja festivāla sudraba balvu – ar savu priekšnesumu viņš ierindojās otrajā vietā.

Дорога на Ялту: музыканты из 15 стран исполнят военные песни на родных языках
Пресс-служба музыкального фестиваля "Дорога на Ялту"

Tagad VDD vērtēs "incidentu" savas kompetences ietvaros. Latviešu valodas popularizācija pasaulē, acīmredzot, netiks ņemta vērā.

Vēl vairāk, izmantojot Lemeža piemēru, VDD, spriežot pēc visa, gatavojas parādīt, ka uz Krievijas Krimu braukāt nevajag, jo Latvija neuzskata to par Krievijas teritoriju.

Specdienests aicināja Latvijas iedzīvotājus neapmeklēt Krimu un aptvert, ka par ES sankciju pārkāpumu paredzēta kriminālatbildība.

Jāpiebilst, ka kara dziesmas festivālu Jaltā, kas aizritēja no 29. aprīļa līdz 1. maijam, apmeklēja rekordliels dalībnieku skaits no visas pasaules. Konkurss saņēma vairāk nekā 300 pieteikumus no 51 valsts. Pusfinālā izgāja izpildītāji no 15 valstīm.

Krima un Krievija

Atgādināsim, ka Krima atgriezās Krievijas teritorijā pēc referenduma 2014. gadā. Tautas balsojumā 96,77% Krimas Republikas vēlētāju un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju atbalstīja iestāsanos Krievijas Federācijas sastāvā. Referendums notika pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī.

Saskaņā ar ES direktīvu, no 2014. gada ES juridiskajām personām aizliegts pārdot ES rezidentiem ceļojumus uz Krimu. Par tādiem pārkāpumiem seko brīdinājums vai pat naudas sods – tas atkarīgs no vietējo likumu stingrības.

Latvijas Ārlietu ministrija aicina atturēties no braucieniem uz Krimu, norādot uz saspringro situāciju drošības jomā Krimas pussalā, ko uzskata par nelikumīgi anektētu Ukrainas teritoriju, kā arī uz to, ka šajos apstākļos ceļotāji var nesaņemt konsulāro palīdzību.

Tomēr ārvalstu delegāti daudzkārt apciemojuši Krimu. Viņi nonākuši pie viena secinājuma – Krimas pussala kļuvusi par Krievijas daļu uz tautas likumīgas gribas izpausmes pamata. Krimiešu izvēle referendumā – pievienoties Krievijai – saistīta ar reģiona iedzīvotāju interesēm.

16
Tagi:
Drošības dienests, latvieši, Krima, Krievija
Pēc temata
Igaunijas Puškina biedrības locekļi devušies braucienā pa Krimu
Krimā ieradusies delegācija no ASV
Latvija ieradusies Krimā: Sevastopolē atklāts pirmais latviešu restorāns