Latvijas prezidents Egils Levits

Latvijas prezidents: narkotiku lietošana tas ir rakstura jautājums

107
(atjaunots 09:26 09.08.2019)
Diskusijas laikā par marihuānas dekriminalizāciju Latvijas prezidents atzīmēja divus jautājumus, kuri jāizskata, pirms tiek uzsākts dialogs par vieglo narkotiku legalizāciju.

RĪGA, 9. augusts – Sputnik. Latvijas Radio 5 ēterā Latvijas prezidents Egils Levits piedalījās marihuānas dekriminalizācijai veltītājā diskusijā. Pēc Levita sacītā, būtība slēpjas divos svarīgos jautājumos, uz kuriem ir jāatbild pirms secinājumu izdarīšanas par to, vai šīs narkotikas ir vērts legalizēt, vēsta LSM.lv.

Pirmais jautājums ir par to, vai marihuāna tiešām ir kaitīga. Levitam bija grūti atbildēt uz šo jautājumu, un viņš nolēma, ka tas jānoskaidro zinātniekiem un mediķiem.

"Patlaban valdošais uzskats, ka tā tomēr ir kaitīga, ka tā ir iesākuma narkotika, lai vēlāk pārietu uz stiprajām narkotikām. Ja tā tas ir, [...] tādā gadījumā - nē, protams, nevajag dekriminalizēt," paskaidroja Levits.

Otrs jautājums – kādēļ cilvēki lieto marihuānu. Pēc Latvijas prezidenta domām, tas ir cilvēka rakstura jautājums.

"Domāju – nenobriedušas, nestabilas personas šo narkotiku lieto bez tā, ka tai ir laba vai jēdzīga nozīme," uzsvēra Levits.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka pēdējo četru gadu laikā marihuānas legalizācijas piekritēju skaits Latvijā palielinājies līdz 15%. Ārsts-narkologs Boriss Faļkovs uzskatīja, ka visā vainojama sociālā reklāma. Pēc viņa sacītā, arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju cenšas pārliecināt, ka marihuāna nav tik bīstama kā citas narkotikas, ka citās valstīs tā ir atļauta un nekādas smagas sekas tās lietošana nenes. Faļkovs uzstāja, ka marihuāna jebkurā gadījumā ir narkotisks līdzeklis, un tāds tas arī paliks.

Iepriekš Sputnik Latvija intervijā psihiatrs Artūrs Utināns norādīja, ka, varbūt, Latvijai nevajadzētu steigties ar vieglo narkotiku legalizāciju, ņemot vērā ārkārtīgi augsto jauniešu pašnāvību skaitu.

Neraugoties uz to, ka var būt medicīniskas norādes marihuānas lietošanai, pusaudžu gadījumā tā nes vairāk kaitējuma, nekā labuma: tā var izraisīt atsvešināšanos no sabiedrības, kas beigu beigās, kopā ar citiem faktoriem, var izraisīt pašnāvnieciskas domas, uzsvēra eksperts.

2019. gada aprīlī Iekšlietu ministrija iestājās par marihuānas lietošanas dekriminalizāciju, uzsverot, ka jāfokusējas uz sabiedrības veselības un profilakses.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, narkotikas Latvijā lieto lielākoties vīrieši bez augstākās izglītības no Rīgas, Olaines un Ogres.

107
Pēc temata
Lietuvas valdība atbalstīja kaņepju produktu legalizēšanu
Lietuvā aizturēta narkotiku krava no Latvijas pusmiljona eiro vērtībā
Klusā vieta: Madonas novada iedzīvotājs pie kapsētas audzējis marihuānu
Lai nesatrauktu pensionāres: Valsts policija mainīs kaņepju ekspertīzi
Rīga

"Galvaspilsēta Rīga": VARAM piedāvā interesantu papildinājumu Pašvaldību likumā

17
(atjaunots 18:28 12.07.2020)
Atsevišķa nodaļa likumā noteiks Rīgas pašvaldības funkcijas un Rīgas domes pilnvaras, kā arī to vadības veidus.

RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina iekļaut Pašvaldību likumā atsevišķu nodaļu "Galvaspilsēta Rīga", vēsta Mixnews.lv.

Šāda papildinājuma iekļaušanas iespēju valdība skatīs otrdien, 14. jūlijā.

Šajā normā tiks aprakstītas pašvaldības funkcijas, Rīgas domes pilnvaras, to plānošana un vadība.

Tāpat jaunajā nodaļā jāiekļauj ikgadējā līguma noslēgšana starp Rīgas pašvaldību un valsti. Tajā tiks norādītas valdības subsīdijas un pašvaldības līdzfinansējums.

VARAM skaidro šādu lēmumu ar to, ka Rīgā dzīvo liels cilvēku skaits, un galvaspilsētai ir arī sava specifika.

Turklāt "Galvaspilsēta Rīga" nodaļā aprakstīto normu ievērošanai sekos līdzi speciāli izveidota koordinācijas padome. Šajā padomē jābūt iekļautiem Latvijas valdības un Rīgas pašvaldības pārstāvjiem, savukārt vadīs to Rīgas izpilddirektors.

Atgādināsim, ka 22. jūnijā Latvijas prezidents Egils Levits izsludināja likumu par administratīvi teritoriālo reformu, saskaņā ar kuru no 2021. gada valstī būs 42 pašvaldības esošo 119 vietā.

Saskaņā ar jauno likumu, no nākamā gada 1. jūlija pilsētas statuss tiks piešķirts Koknesei un Iecavai, savukārt no 2022. gada 1. jūlija par pilsētām kļūs Ādaži, Mārupe un Ķekava.

Latvijas pilsētas tiks iedalītas valsts nozīmes pilsētas un novada nozīmes pilsētās. Valsts nozīmes pilsētas statusu piešķirs Daugavpilij, Jelgavai, Jēkabpilij, Jūrmalai, Liepājai, Ogrei, Rēzeknei, Rīgai, Valmierai un Ventspilij.

17
Tagi:
novadu reforma, VARAM
Pēc temata
Kariņa recepte: kā sadalīt divus miljardus eiro
Latvijas prezidents izsludinājis administratīvi teritoriālās reformas likumu
Saeima apstiprināja Nacionālo attīstības plānu: kāds būs Latvijas kurs jaunajā septiņgadē
Pašvaldības palīdzēs prezidentam izbrāķēt novadu reformu
Covid-19

Latvija uzvarējusi Covid-19? Aizritējušajā diennaktī nav atklāti inficēšanās gadījumi

12
(atjaunots 12:48 12.07.2020)
Pēc pēkšņā Covid-19 uzliesmojuma Latvijā, iestājies klusuma brīdis. Aizritējušajā diennaktī 1467 veiktie testi neatklāja nevienu jaunu koronavīrusa inficēšanās gadījumu.

RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. Saskaņā ar Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) informāciju, pēdējo 24 stundu laikā valstī tika veikti 1467 Covid-19 testi. Jaunu inficēšanās gadījumu nav.

​Vēl sestdien, 11. jūlijā, tika ziņots par 8 jauniem inficēšanās gadījumiem. SPKC meklēja reisa 7937 autobusa pasažierus, kurš brauca maršrutā Liepāja-Saldus-Rīga, jo tajā brauca cilvēks ar apstiprinātu koronavīrusa diagnozi.

Savukārt Valsts policija solīja pastiprināt pašizolācijā esošo cilvēku kontroli.

Visā epidēmijas laikā Latvijā tika veikti 168 947 Covid-19 izmeklējumi. Kopumā tika atklāti 1173 inficētie, no kuriem 1019 cilvēki izveseļojās un 30 nomira.

Slimnīcās turpina ārstēties trīs cilvēki, no kuriem viens atrodas smagā stāvoklī.

​Atgādināsim, ka piektdien, 10. jūlijā, Ministru kabinets pieņēma lēmumu par sabiedriskās ēdināšanas iestāžu darba laika saīsināšanu ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību un novērst jaunus saslimšanas uzliesmojumus.

12
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
"Izsprucis no laboratorijas": Nacionālās apvienības deputāts "atklāja" Covid-19 izcelsmi
Madonas slimnīcas bērnu ārsts inficējies ar Covid-19
Izsekot var tikai atbraukušos no Krievijas un Baltkrievijas: kā Latvijā kontrolē Covid-19
Ieveda un kontaktēja: Latvijā 11 jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi
ZRK S-400 Triumf

Turcija izmēģina S-400 pret amerikāņu lidmašīnām

0
Turcija ignorējusi ASV brīdinājumus par iespējamām sankcijām, ja republika sāks izmēģinājumus pret ASV ražotajām kara lidmašīnām.

RĪGA, 13. jūlijs — Sputnik. Turcijas bruņotie spēki sākuši Krievijā iegādāto zenītraķešu kompleksu S-400 jaunos izmēģinājumus pret amerikāņu iznīcinātājiem F-16 un F-4 Murtedas aviobāzē netālu no Ankaras, informēja Fighter Jets World.

Portāla rīcībā esošā informācija liecina, ka testi sākušies 4. jūlijā un ilgs līdz 26. novembrim.

Pie tam Turcija ignorējusi ASV brīdinājumus par iespējamām sankcijām, ja republika sāks izmēģinājumus pret ASV ražotajām kara lidmašīnām, vēsta RIA Novosti.

Fighter Jets World publicēja Turcijas provinces varasiestāžu sniegto informāciju – tās ziņo, ka iznīcinātāji lidos dažādā augstumā.

Pērnā gada rudenī turku karavīri jau izmēģināja S-400 pret amerikāņu iznīcinātājiem, kuri pārvietojās virs Ankaras dažādā augstumā, bet sistēmas kontrolēja debesis virs Turcijas galvaspilsētas.

Krievijas ZRS S-400 iegāde izprovocēja krīzi Ankaras un Vašingtonas attiecībās. Sistēmas piegādes sākās pērnā gada vasarā, tomēr amerikāņu varasiestādes pieprasīja Turcijai atteikties no darījuma un iegādāties kompleksus Patriot. Pretējā gadījumā ASV draudēja aizturēt vai pat atcelt iznīcinātāju F-35 pārdošanu Turcijai un ieviest sankcijas, tomēr Ankara atteicās piekāpties.

Krievija izpildīja pirmo kontraktu, kas paredzēja četru S-400 divizionu piegādi Turcijai par kopsummu 2,5 miljardu dolāru apmērā. Pēc tam puses vienojās par otras partijas iegādi.

0
Tagi:
militārā tehnika, S-400, Krievija, Turcija, ASV
Pēc temata
Vašingtonas un Ankaras konflikts: ASV gatavo sankcijas, Turcija draud slēgt aviobāzes
Serbija iegādājusies Krievijas pretgaisa aizsardzības kompleksus
Baltijas flotes nākotne: pirmais Krievijas kuģis saņēmis PGA kompleksu "Pancirj"
Kā "Bastioni", "Iskanderi" un Baltijas flotes aviācija atbildēja uz mācībām "Baltops 2020"