Bijušais Latvijas prezidents Raimonds Vējonis

Parunā krieviski, un uzreiz kļūst labāk: Vējonis sniedza padomu jaunajai varai

124
(atjaunots 08:52 09.08.2019)
Bijušais Latvijas prezidents Raimonds Vējonis, kolīdz pametis amatu, uzreiz saprata, kur slēpjas problēma krievvalodīgo integrācijā.

RĪGA, 9. augusts – Sputnik. Latvijas varasiestādes pēdējo gadu laikā ir izdarījušas daudz, lai izraisītu krievvalodīgo neapmierinātību ar integrācijas politiku, radās vesela "apvainošanās sistēma", atzina bijušais valsts prezidents Raimonds Vējonis. Pēc viņa domām, lai samazinātu spriedzi starp abām sabiedrības daļām un stimulētu nepilsoņus iziet naturalizācijas procesu, politiķiem vismaz ir jāpārstāj parazitēt uz šīs tēmas cīņā par elektorātu.

"Brīdī, kad mēs atmetīsim šo jautājumu (krievvalodīgo integrāciju Latvijas sabiedrībā – red.) kā tīri politisku un pārstāsim izmantot to priekšvēlēšanu kampaņās, situācija uzlabosies. Ja tu šeit dzīvo pastāvīgi, strādā un tā tālāk – visiem nosacījumiem ir jābūt vienādiem, nedrīkst iedalīt (sabiedrību divās daļās – red.). Ja mēs šo situāciju speciāli politiski kūdām, tas veido apvainošanās sistēmu," pateica Vējonis Latvijas Radio 4 raidījumā.

Bijušais prezidents pauda pārliecību, ka Saeima galu galā atbalstīs viņa iniciatīvu par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem, kuri piedzimuši Latvijā.

"Manis izteiktais piedāvājums – protams, tas ir ļoti mazs solis, bet es domāju, ka parlaments būs gatavs un pieņems šo lēmumu, lai mēs vismaz nākotnē apturētu jaunu nepilsoņu parādīšanās procesu. Taču ir jādomā tālāk, kā stimulēt procesu, lai ieinteresētu nepilsoņus iegūt pilsonību," pateica Vējonis.

Kad žurnālisti pavaicāja Vējonis, ko viņš pats ir izdarījis šajā nozīmē, būdams četrus gadus prezidenta postenī, bijušais Latvijas vadītājs atbildēja šādi:

"Es tādēļ, piemēram, arī eju bez problēmām uz šo raidījumu un runāju krievu valodā. Jo tas (nepilsoņu stimulēšana iziet naturalizācijas procesu – red.) ir atkarīgs arī no pašu politiķu attieksmes. Ja tu uzstādi jautājumu šādi: absolūti visiem ir jāzina latviešu valoda, tādēļ es runāšu tikai latviski – jā, tas tā arī ir, protams, katram cilvēkam, kurš pastāvīgi dzīvo Latvijā, ir jāzina valoda – bet ir jautājumi, kurus iedzīvotājiem ir vieglāk izskaidrot viņu dzimtajā valodā. Man liekas normāli, ka daži politiķi to dara, tas ir pareizs solis. Jo, ja mēs to nedarīsim, distance tikai un vienīgi pieaugs," pateica Vējonis.

Nepilsoņi ir pastāvīgie Latvijas iedzīvotāji, kuri ieradušies republikā padomju laikos. Viņiem ir virkne tiesību ierobežojumu, tostarp viņi nedrīkst piedalīties vēlēšanās. Šobrīd nepilsoņi ir 214 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju (11% valsts iedzīvotāju), ik gadu šo statusu iegūt vairāki desmiti bērnu.

Prezidents Raimonds Vējonis 22. martā iesniedza Saeimā likumprojektu "Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem". Tas paredz, ka no 2020. gada 1. janvāra jaundzimušie nepilsoņu bērni automātiski tiks atzīti par Latvijas pilsoņiem, izņemot gadījumus, kad bērna vecāki izvēlēsies viņam citas valsts pilsonību.

Latvijas Saeima maijā pirmajā lasījumā atbalstīja bijušā prezidenta Raimonda Vējoņa iniciatīvu par automātisku pilsonības piešķiršanu bērniem. Iniciatīvu atbalstīja 62 deputāti, pret nobalsoja 26 tautas ievēlētie deputāti. Likumprojekta piekritēju vidū ir "Saskaņa", "Jaunā Vienotība", Zaļo un zemnieku savienība, "Attīstībai/Par!" un vairums KPV LV deputātu. Pret izteicās Nacionālais bloks un "jaunie konservatori".

Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, 2014. gadā nepilsoņa statusu saņēmuši 74 jaundzimušie, 2015. gadā – 77, 2016. gadā – 47, 2017. gadā – 51, 2018. gadā – 33 bērni.

124
Pēc temata
Latvijā nav gāzes un naftas, taču ir nepilsoņi: Vaikule stāsta savu viedokli par problēmu
Levits pastāstīja, kad nepilsoņi varēs piedalīties Latvijas politikā
Saeimas komisija atbalstījusi grozījumus par pilsonību nepilsoņu bērniem
Golubeva: reģistrēt bērnus kā nepilsoņus ir amorāli
Attaisnot nepilsoņu institūtu un slavināt bendes: Simindejs par Latvijas "ciešanām"
Norādītājs Melnās piektdienas izpārdošanā Čikāgas lielveikalā, foto no arhīva

"Ko jūs darāt veikalos?" Melnā piektdiena Rīgā šausmina ar neprātīgiem pūļiem

3
(atjaunots 23:32 28.11.2020)
Sociālo tīklu apmeklētāji atklāti pauda sašutumu par pūļiem tirdzniecības centros galvaspilsētā "melnajā piektdienā". Atlaides veikalos sagrozījušas cilvēkiem galvas un likušas aizmirst visu pārējo, pat vīrusu.

RĪGA, 29. novembris — Sputnik. Dažiem sociālo tīklu apmeklētājiem šķiet, ka 20% atlaides "melnajā piektdienā" nav tā vērtas, lai riskētu ar veselību un pārkāptu ierobežojumus, kuru mērķis ir apturēt Covid-19 izplatību, vēsta Mixnews.lv.

Twitter lietotāja Agija Kola-Kanča pauda savu sašutumu par ļaužu pilnajiem veikaliem, kurās daudziem nerūpēja ne sociālā distance, ne masku pareiza valkāšana.

"Wow, mīļie cilvēki, KO JŪS DARĀT VEIKALOS? Spici gāž riņķī, veikalos rindas, distances nav, deguni ārā no maskām, pilns ar māmiņām un mazuļiem... tā 20% atlaide ir arī interneta veikalos, jūsu un apkārtējo veselība ir vairāk vērta!" raksta Agija Kola-Kanča.

​Skrupulozi komentētāji apjautājās, ko viņa pati darījusi "Spicē" tik grūtā laikā. Viņa paskaidroja, ka devusies uz Gulbja laboratoriju, lai nodotu Covid-19 testu.

Kāds cits lasītājs piekrita Agijai. "Nopietni? Tiešām cilvēki nepadomā, ka tās melnajā piektdienā sapirktās Ziemassvētku dāvanas nebūs kam dāvināt, ja turpinās šitādā garā?" rakstīja komentētājs ar lietotājvārdu  •••KriJu•••.

​Savukārt Ance Dobrova raksta, ka pati nolēmusi Twitter lapā uzrakstīt to pašu par "Plazas Maxima", kur ieskrējusi pēc produktiem.

Viņa ieraudzīja, ka centrs ir pilns. "Tikko ienācu twitterī, lai to pašu ierakstītu par Plazas Maximu. Ieskrēju pēc pārtikas brīvdienām un tur pāāāāārbāāāzts ar cilvēkiem! Saprotu, ka 40% atlaides rotaļlietām liekās vilinoša, bet kamon-nafig jāvelkās visai ģimenei? Un visi tie mazie bebuki..." šaubas pauda Ance Dobrova.

​Atgādināsim, ka iepriekš lasītāji publicēja fotogrāfijas no kartsvīna ballītes, kas piektdienas vakarā ritēja Rīgas centrā. Tur restorāni un bāri "Garāža", "B bārā", "Balzambārs" un "Cuba Cafe" pievilināja rīdziniekus ar interesantu loteriju un uzkodām uz ielas.

Ballīti apmeklēja daudzi, un, spriežot pēc fotogrāfijām, visi izmeta no galvas gan sociālo distanci, gan individuālās aizsardzības maskas.

3
Tagi:
sociālie tīkli, veikals, Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Kas jāpatur prātā pirms "melnās piektdienas"
Uzskrūvē cenas un apmuļķo! Latvijas iedzīvotājus šokējusi "Melnā piektdiena"
"Melnā piektdiena": galvenā šopoholiķa diena
Nils Ušakovs Eiropas Parlamentā, foto no arhīva

Runājiet latviski, mīliet krievu valodu: Ušakovs aicina krievus strādāt politikā

34
(atjaunots 13:47 28.11.2020)
EP deputāts Nils Ušakovs publikācijā Facebook asi kritizēja valdību, kas pūlas padzīt krievvalodīgos no politikas un atgādināja, ka var mīlēt krievu valodu, pie tam runājot latviski. Viņš piebilda, ka ir pareizi vēlēties, lai bērni mācītos dzimtajā valodā.

RĪGA, 28. novembris — Sputnik. Bijušais Rīgas mērs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs savā lapā Facebook nāca klajā ar graujošu publikāciju "Par Eiropas un Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju nākotni". Tās noslēgumā viņš aicināja Latvijā dzīvojošos krievvalodīgos nepalikt malā no politiskajiem procesiem valstī un visā Eiropā.

Publikācijas mērķis – piesaistīt krievvalodīgo uzmanību Konferencei par Eiropas nākotni, tomēr paralēli politiķis skāra gan latviešu valodu, gan "nacionālo valdību" un pat viņu algas.

Ušakovs sāka ar rezultātiem, ko uzrādīja sabiedriskā viedokļa pētījumu centra SKDS aptauja, veikta pēc interneta žurnāla "Spektr" pasūtījuma ar Nīderlandes un Zviedrijas vēstniecību Latvijā atbalstu. Atgādināsim, ka aptauja notika šī gada jūlijā un augustā visā Latvijā. Pētnieki aptaujāja 1100 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus (pilsoņus un nepilsoņus), kam krievu dzimto vai ģimenes saziņas valodu.

Ušakovs publicēja monitoringa rezultātus: 65% krievvalodīgo uzskata sevi par eiropiešiem; 73% norāda, ka pieturas pie Eiropas vērtībām, 50% runā latviski labi vai ļoti labi, vēl 29% - vidējā līmenī, 84% norāda, ka par galveno uzskata piederību krievu kultūras telpai, 88% uzskata par būtisku izglītību krievu valodā.

Ņemot vērā šos datus, Rīgas bijušais mērs secināja, ka ir dabiski un pareizi uzskatīt sevi par eiropieti, tāpat kā saistīt sevi ar Latviju, labi pārvaldīt latviešu valodu un pie tam mīlēt dzimto krievu valodu. Pēc viņa domām, pareizi ir arī vēlēt bērniem iespēju saņemt izglītību dzimtajā valodā.

Pēc šī slēdziena Ušakovs sāka uzbrukumu nacionālistiskajiem latviešu politiķiem un nosauca viņus par "parodiju Borata stilā".

"Nacionālie latviešu politiķi gadiem ilgi mēģina dēmonizēt Latvijas krievvalodīgos iedzīvotājus, lai izspiestu viņus no politiskajiem un sabiedriskajiem procesiem. Tomēr paskatieties uz tiem, kuri pašlaik stāv pie varas stūres. Tie ir cilvēki, kuri pandēmijas laikā paceļ algas tikai sev. Tā jau ir politikas parodija Borata stilā. Protams, viņi baidās no jebkādas konkurences, vienalga, vai to sastāda citādi domājoši latvieši vai krievvalodīgie," konstatēja Ušakovs.

Šajā kontekstā politiķis atgādināja, ka Latvijā jau ilgi nav organizētas aptaujas, kas palīdzētu noskaidrot, cik daudzi vēl tic iespējām mainīt valsts attīstības kursu. Viņaprāt, tamlīdzīgas aptaujas rezultāti diezin vai būtu apmierinoši.

"Tomēr kursu mainīt var, piedaloties gan vēlēšanās mājās, gan procesos Eiropas līmenī, - Ušakovs ierunājās par galveno. – Par vienu no galvenajiem notikumiem ES politiskajā dzīvē tuvākajā laikā kļūs Konference par Eiropas nākotni. To organizēs Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija. Tā ilgs vismaz divus gadus. Visā Eiropā ritēs tikšanās un diskusijas. Eksperti, sabiedriskie darbinieki, ES pilsoņi piedāvās savu vīziju par mūsu kontinenta nākotni. Konferencei jāliek pamati nākamajām pārmaiņām un reformām ES."

Ušakovs apsolīja parūpēties par to, lai daļa pasākumu Eiropas nākotnei veltītās konferences ietvaros tiktu organizēta krievu valodā.

"To es nodrošināšu kā Eiropas Parlamenta deputāts no sociālistiem un demokrātiem sadarbībā ar kolēģiem no "Saskaņas"," viņš apliecināja un aicināja savā komandā visus, kas vēlētos piedalīties pasākumu sagatavošanā un organizācijā. Visus interesentus Ušakovs lūdz rakstīt uz e-pastu nils.usakovs@europarl.europa.eu.

34
Tagi:
krievu valoda, Nils Ušakovs, Eiropas Parlaments
Pēc temata
Ušakovs atbildējis uz Iesalnieka izteikumiem par to, ka viņš esot svešs Latvijai
IQ līmeni var noteikt pēc paziņojumiem: Ušakovs izsmēja Latvijas kultūras ministru
Nils Ušakovs pastāstīja, kāpēc nav gājis "bungot" pret krievu skolu likvidāciju
Rīgā informē par aizliegumu pulcēties krievu valodā! Latviete sašutumā, Ušakovs iejaucās
MPV aparāti, foto no arhīva

Covid-19 sekas salīdzina ar izkaisīto sklerozi, AIDS un insultu

0
(atjaunots 14:44 29.11.2020)
Mediķi precizē, ka īpaša uzmanība jāvelta Covid-19 laikā bojāto asinsvadu ārstēšanai un jāpārbauda asins recēšanas līmenis, tomēr norāda, ka būtu pāragri runāt par koronavīrusa infekcijas ilgtermiņa sekām, jo pagājis pārāk īss laiks kopš tās sākuma.

RĪGA, 29. novembris — Sputnik. Koronavīrusa infekcijas sekas organismā ir ārkārtīgi tālejošas, radio HCH ēterā pastāstīja imunologs Vladislavs Žemčugovs, vēsta RIA Novosti.

Speciālists norādīja uz simptomiem, kuri liecina par centrālās un perifērās nervu sistēmas traucējumiem cilvēkiem, kuri izslimojuši Covid-19: atmiņas traucējumi, ožas trūkums, dzirdes traucējumi, parastēzija (jutīguma traucējumi dažādās ķermeņa daļās). Ārsts konstatēja, ka šie simptomi var saglabāties ilgāku laiku, jo nervu šūnu atjaunošanās ir ilgstošs process.

"Magnētiskās rezonanses tomogrāfija tādiem slimniekiem parāda ainu, kas ļoti līdzinās izkaisītajai sklerozei. Tā mēdz gadīties arī HIV/AIDS apstākļos," precizēja imunologs.

Pie tam Covid-19 izslimojušajiem pacientiem ārsti novēro asins sabiezēšanu un sarecēšanu, kas neizzūd ilgu laiku.

"Tas nav insults, taču ļoti līdzīgi," atzīmēja Koškins.

Mediķis norādīja, ka īpaša uzmanība jāvelta Covid-19 laikā bojāto asinsvadu ārstēšanai un jāpārbauda asins recēšanas līmenis.

Pie tam imunologs precizēja, ka pagaidām būtu pāragri runāt par koronavīrusa infekcijas ilgtermiņa sekām, jo pagājis pārāk īss laiks kopš tās sākuma.

Pasaules veselības organizācijas dati liecina, ka Covid-19 infekcija pasaule reģistrēta jau gandrīz 59 miljoniem cilvēku, miruši vairāk nekā 1,38 miljoni. Lielākais infekcijas gadījumu skaits reģistrēts ASV, Indijā un Brazīlijā.

0
Tagi:
AIDS, koronavīruss
Pēc temata
VM pastāstīja, cik Covid-19 pacientus spēs uzņemt Latvijas slimnīcas
Krievijā nosaukti masveida vakcinācijas sākums Covid-19 profilaksei
Ārsts paskaidroja, kāpēc ir bezjēdzīgi slepkavot koronavīrusa inficētās ūdeles
Lielbritānija ieviesusi pašizolāciju atbraucējiem no Latvijas