Bijušais Latvijas prezidents Raimonds Vējonis

Parunā krieviski, un uzreiz kļūst labāk: Vējonis sniedza padomu jaunajai varai

83
(atjaunots 08:52 09.08.2019)
Bijušais Latvijas prezidents Raimonds Vējonis, kolīdz pametis amatu, uzreiz saprata, kur slēpjas problēma krievvalodīgo integrācijā.

RĪGA, 9. augusts – Sputnik. Latvijas varasiestādes pēdējo gadu laikā ir izdarījušas daudz, lai izraisītu krievvalodīgo neapmierinātību ar integrācijas politiku, radās vesela "apvainošanās sistēma", atzina bijušais valsts prezidents Raimonds Vējonis. Pēc viņa domām, lai samazinātu spriedzi starp abām sabiedrības daļām un stimulētu nepilsoņus iziet naturalizācijas procesu, politiķiem vismaz ir jāpārstāj parazitēt uz šīs tēmas cīņā par elektorātu.

"Brīdī, kad mēs atmetīsim šo jautājumu (krievvalodīgo integrāciju Latvijas sabiedrībā – red.) kā tīri politisku un pārstāsim izmantot to priekšvēlēšanu kampaņās, situācija uzlabosies. Ja tu šeit dzīvo pastāvīgi, strādā un tā tālāk – visiem nosacījumiem ir jābūt vienādiem, nedrīkst iedalīt (sabiedrību divās daļās – red.). Ja mēs šo situāciju speciāli politiski kūdām, tas veido apvainošanās sistēmu," pateica Vējonis Latvijas Radio 4 raidījumā.

Bijušais prezidents pauda pārliecību, ka Saeima galu galā atbalstīs viņa iniciatīvu par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem, kuri piedzimuši Latvijā.

"Manis izteiktais piedāvājums – protams, tas ir ļoti mazs solis, bet es domāju, ka parlaments būs gatavs un pieņems šo lēmumu, lai mēs vismaz nākotnē apturētu jaunu nepilsoņu parādīšanās procesu. Taču ir jādomā tālāk, kā stimulēt procesu, lai ieinteresētu nepilsoņus iegūt pilsonību," pateica Vējonis.

Kad žurnālisti pavaicāja Vējonis, ko viņš pats ir izdarījis šajā nozīmē, būdams četrus gadus prezidenta postenī, bijušais Latvijas vadītājs atbildēja šādi:

"Es tādēļ, piemēram, arī eju bez problēmām uz šo raidījumu un runāju krievu valodā. Jo tas (nepilsoņu stimulēšana iziet naturalizācijas procesu – red.) ir atkarīgs arī no pašu politiķu attieksmes. Ja tu uzstādi jautājumu šādi: absolūti visiem ir jāzina latviešu valoda, tādēļ es runāšu tikai latviski – jā, tas tā arī ir, protams, katram cilvēkam, kurš pastāvīgi dzīvo Latvijā, ir jāzina valoda – bet ir jautājumi, kurus iedzīvotājiem ir vieglāk izskaidrot viņu dzimtajā valodā. Man liekas normāli, ka daži politiķi to dara, tas ir pareizs solis. Jo, ja mēs to nedarīsim, distance tikai un vienīgi pieaugs," pateica Vējonis.

Nepilsoņi ir pastāvīgie Latvijas iedzīvotāji, kuri ieradušies republikā padomju laikos. Viņiem ir virkne tiesību ierobežojumu, tostarp viņi nedrīkst piedalīties vēlēšanās. Šobrīd nepilsoņi ir 214 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju (11% valsts iedzīvotāju), ik gadu šo statusu iegūt vairāki desmiti bērnu.

Prezidents Raimonds Vējonis 22. martā iesniedza Saeimā likumprojektu "Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem". Tas paredz, ka no 2020. gada 1. janvāra jaundzimušie nepilsoņu bērni automātiski tiks atzīti par Latvijas pilsoņiem, izņemot gadījumus, kad bērna vecāki izvēlēsies viņam citas valsts pilsonību.

Latvijas Saeima maijā pirmajā lasījumā atbalstīja bijušā prezidenta Raimonda Vējoņa iniciatīvu par automātisku pilsonības piešķiršanu bērniem. Iniciatīvu atbalstīja 62 deputāti, pret nobalsoja 26 tautas ievēlētie deputāti. Likumprojekta piekritēju vidū ir "Saskaņa", "Jaunā Vienotība", Zaļo un zemnieku savienība, "Attīstībai/Par!" un vairums KPV LV deputātu. Pret izteicās Nacionālais bloks un "jaunie konservatori".

Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, 2014. gadā nepilsoņa statusu saņēmuši 74 jaundzimušie, 2015. gadā – 77, 2016. gadā – 47, 2017. gadā – 51, 2018. gadā – 33 bērni.

83
Pēc temata
Latvijā nav gāzes un naftas, taču ir nepilsoņi: Vaikule stāsta savu viedokli par problēmu
Levits pastāstīja, kad nepilsoņi varēs piedalīties Latvijas politikā
Saeimas komisija atbalstījusi grozījumus par pilsonību nepilsoņu bērniem
Golubeva: reģistrēt bērnus kā nepilsoņus ir amorāli
Attaisnot nepilsoņu institūtu un slavināt bendes: Simindejs par Latvijas "ciešanām"