Tiesībsargs: bez algas pielikuma Latvijā ārstus neizdosies noturēt
(atjaunots 18:23 08.08.2019)
Zemas rezidentu algas ir viens no ārstu trūkuma iemesliem Latvijā, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.RĪGA, 8. augusts – Sputnik. Risinot ārstu trūkuma problēmu, jākoncentrējas galvenokārt uz rezidentu noturēšanas Latvijā, paziņoja tiesībsargs Juris Jansons LNT raidījumā "900 sekundes".
Pēc viņa sacītā, galvenais, ko var izdarīt rezidentu noturēšanai Latvijā, ir konkurētspējīgas algas nodrošināšana.
"Ja attīstītās Eiropas Savienības dalībvalstīs minimālā alga ir 1500 eiro, bet šeit faktiski pat speciālistiem [alga] nesniedzas līdz šim līmenim, tad par ko mēs runājam?" paziņoja tiesībsargs.
Ar rezidentu piesaisti reģionos lietas neiet labi, jo cilvēku pārcelšanās ir saistīta ar lieliem papildu izdevumiem, un ar rezidenta algu tos segt ir grūti. Piemēram, Igaunijā rezidentu alga sastāda 2000 eiro.
"Ja mums rezidentiem nemaksā un viņiem par to rezidentūru kaut kā pašiem ir jāmēģina nodrošināt iztiku, tas ir absolūti neadekvāti," pateica Jansons.
Uz jautājumu, ko lai dara, ja budžeta sastādītāji vienkārši apgalvo, ka valstij neesot naudas, Jansons atbildēja, ka nepietiekams medicīnas finansējums radīs spiedienu uz speciālo budžetu, jo cilvēki, nesaņemot kvalitatīvu medicīnas aprūpi, saslimst, kas tālāk beidzas ar invaliditāti.
Saskaņā ar Valsts kontroles datiem, Latvijā pietrūkst ne mazāk kā 3500 medmāsu un ap 300 akušieru. Tikai 65% jauno ārstu paliek Latvijas darba tirgū pēc diploma saņemšanas, un tikai 52% medmāsu un 54% akušieru uzsāk strādāt Latvijā pēc apmācības beigām. Turklāt arī paaudžu maiņa nenorit efektīvi: 55% mediķu un palīgpersonāla ir vecāki par 50 gadiem.
Turklāt Latvijā jaunie ārsti nonāk darba tirgū vēlāk nekā pārējās Baltijas valstīs. Rezidentūras apmācības ilgums daudzās medicīnas specialitātēs Latvijā pārsniedz minimālo ilgumu, kurš noteikts Direktīvā par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu.
Kāpēc Latvijas Valsts policijas darbinieki izdara pašnāvību
(atjaunots 14:17 20.09.2020)
Pēdējo divu gadu laikā trīs Latvijas Valsts policijas darbinieki izdarīja pašnāvību: starp šo nāves iemesliem tiek saukti sociālekonomiskie apstākļi.RĪGA, 20. septembris – Sputnik. 2019. un 2020. gadā trīs Latvijas Valsts policijas darbinieki brīvprātīgi aizgājuši no dzīves, izdarot pašnāvību, vēsta Mixnews.lv.
Valsts policijā komentēja šīs nāves, norādot iemeslus, kuri noveda pie traģēdijām.
Saskaņā ar Valsts policijas datiem, par pašnāvību iemesliem viņu darbinieku rindās kļuva problēmas privātajā dzīvē un sociālekonomiskie apstākļi.
Taču Valsts policijā atzīmēja, ka darbiniekiem katru dienu ir pieejami dažādi psiholoģiskā atbalsta veidi, tādi kā konsultācijas, psiholoģiskā atbalsta nodarbības un dalība rehabilitācijas programmās.
Līderi pēc pašnāvību skaita
Atgādināsim, ka Eiropas Savienībā lielākais pašnāvību skaits uz vienu iedzīvotāju ir un paliek Baltijas valstīs.
2016. gadā ES pašnāvību izdarīja 48 700 cilvēki – tas ir 1% no visām nāvēm ES. Vidēji pēc savas gribas mirst 11 ES iedzīvotāji uz 100 tūkstošiem cilvēku. Aptuveni 8 no 10 pašnāvniekiem (77%) ir vīrieši.
2017. gadā lielākais pašnāvnieku skaits bija Lietuvā – 26 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Aiz tās sekoja Slovēnija (20), Latvija (18) un Igaunija (17). Statistika pēc reģioniem ļauj precizēt, ka vislielākais pašnāvību skaits ES ir Lietuvas centrālajā un austrumu daļā (28).
Viszemākais pašnāvību līmenis ir Kiprā (4), Grieķijā un Maltā (5).
Latvijā nav statistikas pēc reģioniem (mazo izmēru dēļ Eurostat neiedala Latviju un Igauniju statistikas reģionos), taču iepriekš psihiatrs Andris Saulītis pastāstīja, ka visvairāk pašnāvību Latvijā notiek Latgalē, jo tas ir nabadzīgs, depresīvs reģions ar sliktu klimatu. Tikmēr Rīgā, pēc viņa sacītā, situācija ir labāka, nekā Beļģijā un Dānijā.
Kur meklēt palīdzību?
Latvijas Veselības ministrija ziņoja, ka, lai gan pašnāvību skaits Latvijā samazinās, valsts joprojām ieņem otro vietu ES pēc pašnāvību skaita uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.
Veselības ministrijas mājaslapā atrodama sadaļa ESparveselibu.lv, kur var apskatīt speciālistu rekomendācijas par to, kā atpazīt pašnāvnieciskas domas un kas jādara, lai novērstu nelaimi.
Tāpat ir pieejami krīzes un konsultāciju centra "Skalbes" telefoni – 67 222 922 un 27 722 292.
Turklāt ir resursu centrs pusaudžiem, ar kuru var sazināties pa tālruni 29 164 747. Var palīdzēt arī bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116 111.
Ārkārtas situācija var vērsties pie ātrās palīdzības pa tālruni 113.
Rīgā auto zaglis nonāk videoierakstā, nevis policijas rokās
(atjaunots 12:34 20.09.2020)
Parādījies video, kurā automobiļu zaglis noņem lukturus automobilim, kas ir novietots pie kādas daudzīvokļu mājas Rīgā.RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Aculieciniekam izdevies nofilmēt, kā auto zaglis steigšus noņem lukturus kādam automobilim Rīgā, vēsta Bb.lv.
Videoierakstā, kas tika publicēts BreakingLV Twitter lapā, auto zaglis centīgi un ātri noņem lukturus automobilim, kuram kauc signalizācija.
BreakingLV video komentārā norāda, ka parasti ļaunprāšiem izdodas noņemt lukturus mašīnai 10-12 sekunžu laikā, taču šeit vientuļais zaglis pavazājās nedaudz ilgāk.
🇱🇻 Ārkārtīgi reto video izdevies nofilmēt kādam aculieciniekam, kuram izdevies nofilmēt nakts dzīvnieku - #Lukturzagļi Lukturu nozagšana parasti aizņem 10-12 sekundes zagļu pārim. Šeit vientuļnieks čamājās ilgāk, kas ļāva paspēt viņu nofilmēt. Vieta un laiks nav zināmi. pic.twitter.com/4n6IZScqdw
— BreakingLV (@breakinglv) September 18, 2020
Tāpat tiek atzīmēts, ka precīza vieta un laiks, kad tika uzņemts šis video, nav zināmi.
Atgādināsim, ka auto zagļi Rīgā sākuši aktīvi parādīties līdz ar Covid-19 pandēmijas sākumu. Aprīlī savus automobiļus bez lukturiem un ar sasistiem stikliem atklāja transportlīdzekļu īpašnieki Imantā, Mežciemā, Purvciemā, Dreiliņos un Ziepniekkalnā.
Lietotāji publicēja Internetā mašīnu fotogrāfijas ar noņemtiem lukturiem un izteica savus piedāvājumu attiecībā uz veidiem, kā cīnīties ar ļaunprāšiem.
Daži autovadītāji piedāvāja slēgt Latvijas un Lietuvas robežu, jo lietuviešu zagļi nebaidās aizdzīt dārgas mašīnas pat Skandināvijā, nerunājot jau par Latviju.
Vēl bija piedāvājums paņemt automobiļu lukturus un akumulatorus uz mājām.
Eiropa sagaida otro Covid-19 vilni: kādi ierobežojumi jau ir ieviesti
(atjaunots 16:01 20.09.2020)
PVO uzskata, ka par Covid-19 gadījumu skaita pieauguma iemeslu Eiropā kļuva drošības pasākumu neievērošana un kontroles trūkums no varasiestāžu puses.RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Pasliktinošās epidemioloģiskās situācijas dēļ Eiropā sāk ieviest jaunus ierobežojošos pasākumus, raksta Gazeta.ru. Vairāk nekā puse ES valstu paziņojušas par inficēto skaita pieaugumu vairāk nekā par 10% pēdējo divu nedēļu laikā, paziņoja Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pārstāvis Hanss Klūge.
Pēc Klūges sacītā, iknedēļas saslimšanas gadījumu pieaugums šobrīd ir augstāks, nekā epidēmijas sākumā martā.
"Pagājušajā nedēļā šis rādītājs pārsniedza 300 000 pacientu," paziņoja viņš.
PVO birojā Belgradā nosauca saslimstības jauna uzliesmojuma Eiropā galvenos iemeslus. Saskaņā ar viņu datiem, pirmām kārtām tas ir saistīts ar Covid-19 izplatības novēršanas pasākumu neievērošanu, raksta RIA Novosti. Tāpat, saskaņā ar PVO paziņojumu, ir nepieciešama kontroles pastiprināšana no varasiestāžu puses.
Viena no pirmajām jaunus ierobežojumus ieviesa Lielbritānija, kur no vīrusa jau ir miruši 41 773 cilvēki, kas dotajā brīdī ir augstākais rādītājs Eiropā.
Lielbritānijā aizliedza pulcēties kompānijās virs 6 cilvēkiem, sporta zāles ir slēgtas, universitātes pārgājušas pie tālmācībām. Plānots ieviest sistēmu, saskaņā ar kuru mācību iestādēs cilvēki kustētos pa apli un viņu ceļi nešķērsotos.
Lielbritānijas veselības ministrs Mets Henkoks paziņoja, ka valsts ziemeļaustrumos tiek ieviesti vēl stingrāki pasākumi, kur visi pabi, restorāni un izklaides iestādes strādās tikai līdz plkst. 22:00, savukārt komunikācija ārpus mājsaimniecībām būs aizliegta.
Vācijā Bavārijas kalnu slēpošanas kūrortā arī ieviesti strikti koronavīrusa izplatības mazināšanas pasākumi. Covid-19 uzliesmojums tur izcēlies kāda inficētā ASV tūrista dēļ, šobrīd Minhenes prokuratūra uzsākusi pārbaudi attiecībā pret viņu.
©
Sputnik / Алекс Макнотон
Arī Diseldorfā tika pastiprināti drošības pasākumi, varasiestādes stingri uzrauga aizsargmasku režīma ievērošanu. Uz ielas un cilvēku masveida pulcēšanās vietās, tostarp kafejnīcās, obligāti jālieto individuālie aizsarglīdzekļi.
Papildu koronavīrusa izplatības mazināšanas pasākumi tika ieviesti arī Bavārijas Garmišā-Partenkirhenē. Bāri tiek slēgti plkst. 22:00, savukārt cilvēku skaits ballītēs nedrīkst pārsniegt 100 cilvēkus. Apmeklētāju skaits restorānos vienlaikus nedrīkst pārsniegt piecus cilvēkus.
Austrijas kanclers Sebastjans Kurcs uzstāšanās laikā pilsoņu priekša paziņoja, ka ir jāpastiprina pasākumi sakarā ar otrā koronavīrusa viļņa sākšanos. Pēc viņa teiktā, priekšā gaidāmi sarežģīti rudens un ziemas mēneši, Covid-19 gadījumu skaits katru dienu pieaug.