Valsts policija. Foto no arhīva

Krāpšanās miljonu eiro apmērā: policija Latvijā pārmeklējusi septiņas elektrostacijas

85
(atjaunots 18:14 08.08.2019)
Valsts policija šobrīd izmeklē septiņus kriminālprocesus par iespējamiem pārkāpumiem ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK).

RĪGA, 8. augusts – Sputnik. Latvijas Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde (ONAP) veica kratīšanas septiņās elektrostacijās visā Latvijā sakarā ar aizdomām par krāpšanos ar valsts atbalsta līdzekļiem. Par to paziņoja telekanāla ТV3 ziņu dienests.

Vēja ģeneratori
© Sputnik / Алексей Павлишак

Visas septiņas stacijas, kurās tika veiktas kratīšanas, ir OIK valsts atbalsta sistēmas shēmas sastāvā, kuras ietvaros valsts no līdzekļiem, saņemtajiem par piegādāto elektroenerģiju, sniedz papildu finanšu atbalstu elektrostacijām, kuras ražo elektroenerģiju no atjaunojamiem resursiem. Tā dēvēto "zaļo enerģiju".

ONAP veica kratīšanu septiņos uzņēmumos – divos Rīgā, kā arī Tukuma, Smiltenes, Brocēnu, Saldus un Preiļu novadā. Saskaņā ar tiesībsargājošo iestāžu vērtējumu, valstij varēja tikt nodarīti zaudējumi, kuri mērāmi vairākos miljonos eiro.

Pēc telekanāla datiem, kratīšanas veiktas uzņēmumos, kas saistīti ar uzņēmēju Mārtiņu Reisonu. Tostarp "Brocēnu enerģijā", kura akcionārs ir pašvaldības uzņēmums "Brocēnu siltums".

Pašvaldību kompānijas vadītājs Kārlis Barančans apstiprināja, ka policija viesojusies pie siltumenerģijas piegādātāja, taču atteicās sniegt plašākus komentārus. Savukārt Mārtiņa Reisona tēvs – Juris Reisons – apstiprināja, ka kratīšanas notika vienlaikus piecās ar viņa dēlu saistītās stacijās.

Saskaņā ar informāciju, ko sniegusi Valsts policija, šobrīd notiek izmeklēšana septiņos kriminālprocesos par iespējamajiem pārkāpumiem OIK finansēšanas shēmā. Pieci procesi sākti sakarā ar krāpšanās faktu, viens – par krāpšanās mēģinājumu, vēl viens – sakarā ar ļaunprātīgas dienesta stāvokļa izmantošanas faktu.

Aizdomās turamais visos šajos procesos ir viens cilvēks. Procesuālas darbības ir iesāktas arī attiecībā uz juridiskajām personām, kuras figurē lietā. runa varētu būt par piespiedu likvidāciju, darbības ierobežošanu, īpašuma konfiskāciju vai arī naudas piedzīšanu no uzņēmumiem.

OIK ir elektrības cenas daļa, ko valsts novirza alternatīvās enerģētikas nozares atbalstam – dotācijām mazajām HES, vēja parkiem, biomasas pārstrādes uzņēmumiem, biogāzes stacijām un citiem elektroenerģijas ražotājiem, kuri izmanto atjaunojamos resursus. OIK atbalsta mehānisms sāka darbu Latvijā no 2008. gada.

2017. gada nogalē izcēlās skandāls ar "zaļās" enerģijas ražošanas atļauju izsniegšanu. Rudenī beidzās termiņš, līdz kuram uzņēmumiem, kas paspēja iesniegt pieteikumus, bija jāpabeidz tā saucamo zaļo elektrostaciju būvdarbi. Taču noskaidrojās, ka daudzi uzņēmumi nav pabeiguši projektus, taču licences saglabāja un patērētājiem pārdeva nebūt ne "zaļu" enerģiju par krietni augstākām cenām.

Vēl lielākas kaislības ap OIK sakaitējās 2018. gada sākumā, kad mainījās OIK finansēšanas modelis. Līdz 2018. gadam iedzīvotāji apmaksāja OIK 2,679 eiro apmērā par kilovatstundu, taču no 2018. gada 1. janvāra OIK vairs nebija pastāvīgs lielums visiem patērētājiem, tās apjomu veidoja konstantā un mainīgā daļa. Pastāvīgais elements tiek noteikts atbilstoši pieslēgumam, bet mainīgais ir proporcionāli atkarīgs no elektroenerģijas patēriņa apjoma.

Līdz ar jaunās norēķinu sistēmas ieviešanu dažos gadījumos patērētāju rēķini pieauga par 60%.

Pēc tam valdībā sākās diskusijas par iespējām atcelt OIK sistēmu.

85
Pēc temata
Lielākā afēra Latvijā: kā OIK grauj valsts ekonomiku
Ekonomikas ministrija: OIK atcelšana dārgi izmaksās Latvijas iedzīvotājiem
Ašeradens izmeklēs pats sevi: OIK izmeklēšanas komisijas sastāvs izraisījis strīdus
Kariņš pastāstījis, cik izmaksās OIK atcelšana no marta beigām

Ģimenes ārsti baidās veikt pacientiem Covid-19 analīzes

11
(atjaunots 09:15 27.05.2020)
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide uzskata, ka prakse, kuras ietvaros ģimenes ārsti patstāvīgi veic koronavīrusa testus pirms plānveida operācijām vai invazīvām procedūrām, ir ļoti bīstama.

RĪGA, 27. maijs — Sputnik. Tikai 22 ģimenes ārsti piekrituši ņemt saviem pacientiem paraugus Covid-19 analīzēm, kas nepieciešamas pirms plānveida ārstēšanas, raksta Bb.lv.

Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests vienojās, ka paraugus Covid-19 testiem saviem pacientiem ģimenes ārsti ņems brīvprātīgi. Analīzes jānodod visiem pacientiem, kam vajadzīga plānveida operācija vai izmeklēšana ar invazīvu metožu pielietojumu. Lai arī procedūra ģimenes ārstiem tiks apmaksāta, tikai nedaudzi piekrituši to veikt.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide uzskata, ka Veselības ministrijas iniciatīva nav atbalstāma, savukārt Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska, gluži pretēji, domā, ka tā ir īstenojama.

Veide norādīja, ka asociācija saskata lielu risku analīžu procedūrā, lai arī ārsti iniciatīvā var piedalīties brīvprātīgi.

Viņa paskaidroja, ka ārstu pienākums ir ārstēt pacientus savā praksē, un gadījumā, ja kāds, kam izdarīti testi, izrādījies inficēts, prakse tiks slēgta, un divas nedēļas ilgā karantīnā dosies viss tās personāls un pacienti, kuri saskārušies ar Covid-19 slimnieku.

11
Tagi:
koronavīruss, ārsti, Latvija
Pēc temata
Prakse sevi nav attaisnojusi: nejaušo Covid-19 testēšanu nolemts atcelt
Viņķele informēja par problēmām ar masku piegādi no Ķīnas: situācija ir kritiska
Eurostat: Latvijā ir pārāk maz medicīnas māsu un akušieru
Pēc pieciem un desmit gadiem: ārsts par komplikācijām bezsimptomu Covid-19 gadījumā
Covid-19

Cipule: divu dienu laikā mēs iztērējam masku gada krājumu

6
(atjaunots 09:12 27.05.2020)
Līdz ar pandēmijas sākumu Ķīna nopirka Eiropā visu aizsardzības līdzekļu krājumu. Kopš ta laika Latvijas slimnīcām klājas grūti.

RĪGA, 27. maijs — Sputnik. Latvijas kompetentās iestādes saņēma brīdinājumu par koronavīrusa izraisītās Covid-19 iespējamo izplatīšanos jau janvāra beigās, tomēr neviens nespēja iedomāties pandēmijas mērogus, pastāstīja Neatliekamās medicīniskas palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule intervijā radio Baltkom.

Viņa konstatēja, ka medicīnas darbinieki saskārušies ar aizsarglīdzekļu trūkumu, turklāt vissliktākā situācija bija reģionālajās slimnīcās un ģimenes ārstu praksēs.

"Janvārī mums bija rezerves pusotram gadam. Taču neviens ne iedomāties nevarēja, kāds daudzums aizsarglīdzekļu mums būs vajadzīgs. Tomēr jau tolaik mēs Saeimā teicām, ka mazajām slimnīcām, ģimenes ārstu praksēm aizsarglīdzekļu nav tik daudz, pusotram gadam to nepietiks. Sākām papildu iepirkumus februārī, kad jau bija problēmas. Martā sākās centralizēti iepirkumi. Jau no janvāra mēs sūtījām ieteikumus slimnīcām, taču tobrīd Ķīna jau izveda no Eiropas visus aizsarglīdzekļus," viņa pastāstīja.

Aizvadītajā nedēļā iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens uzdeva Valsts policijai pārbaudīt aizsargmasku un respiratoru iepirkumu no Ķīnas gandrīz 900 tūkstošu eiro vērtībā, ņemot vērā izskanējušo informāciju par to, ka produkcija nav sertificēta un respiratori neatbilst prasībām.

Skanldāls ar masku un respiratoru iepirkumu noveda pie Nacionālā veselības dienesta Edgara Labsvīra atkāpšanās. Veselības ministre Ilze Viņķele ieteica pārbaudīt iepirktos aizsarglīdzekļus Somijā.

Cipule atzīmēja, ka patlaban NMPD izlieto vairākus tūkstošus aizsarglīdzekļu dienā.

"Pašlaik divu dienu laikā iztērējam gada krājumu. Pat gripas laikā mēs izmantojām no 5 līdz 20 aizsarglīdzekļus dienā. Tagad – vairāk nekā divus tūkstošus dienā. Uz katru izsaukumu brauc trīs cilvēki, vēl maska pacientam. Bet pie mums gadās līdz tūkstoš izsaukumi dienā. To nav iespējams prognozēt. Neko tādu neviens negaidīja. Kombinezonus uz katru izsaukumu neģērbjam, tikai tad, ja ir augsts risks, pozitīva analīze, patversmes un sociālie centri. Ja ir elpceļu slimības, izmantojam respiratoru, bet uz parastiem izsaukumiem braucam maskās," atklāja NMPD vadītāja.

Liepājas klīniju pārstāvji šonedēļ pastāsīja, kā iespēju trūkums nodrošināt ar maskām visus pacientus ietekmē viņu darbu – pacienti kliedz uz slimnīcu darbiniekiem un zog dezinficējošos līdzekļus tualetēs.

6
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Ļoti daudz "smagu pacientu": iedzīvotāji noved sevi līdz pēdējam pandēmijas dēļ
Prakse sevi nav attaisnojusi: nejaušo Covid-19 testēšanu nolemts atcelt
Nebaidieties no koronavīrusa un brauciet uz laukiem: ārsti Latvijā lūdz nezvanīt velti
Covid-19 analīžu nodošanas punkti maina atrašanās vietu: kur būs jāvēršas turpmāk
Ziemeļu straumi 2

ASV pieļauj: drīz tiks ieviestas sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2"

0
(atjaunots 10:53 27.05.2020)
ASV vēstnieks Vācijā pieprasījis pārskatīt politiku attiecībās ar Krieviju – pēc viņa domām, Vācija nedrīkst "barot zvēru".

RĪGA, 27. maijs — Sputnik. ASV vēstnieks Vācijā Ričards Grenels paziņojis, ka Kongress varētu ieviest jaunas sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2", vēsta RIA Novosti

"Jaunās sankcijas atbalsta abas partijas. Neskatoties uz priekšvēlēšanu cīņu, likumdošanas process varētu noritēt ātri," viņš atklāja intervijā avīzei Handelsblatt.

Politologs, vēstures zinātņu kandidāts Mihails Smoļins
© Foto : из личного архива Михаила Смолина

Diplomāts norādīja, ka iespējamo sankciju mērķis ir kavēt cauruļvada ekspluatācijas sākumu. Politiķis neprecizēja, kā šī vēlme tiks īstenota, taču viena no iespējām varētu būt sods uzņēmumiem, kas apkalpo objektu.

Tāpat Grenels intervijā pieprasījis no Vācijas pārskatīt politiku attiecībās ar Krieviju – pēc viņa domām, Vācija nedrīkst "barot zvēru", kamēr Vācija nemaksā pietiekami lielus līdzekļus NATO budžetā.

Berlīne vēstnieka izteikumus novērtēja negatīvi.

"Kad koronavīrusa pandēmija pakļauj valstis visā pasaulē smagam spiedienam, nav īstais brīdis audzēt eskalāciju un draudēt ar tālākām eksteritoriālām sankcijām, tas ir, sankcijām, kas pārkāpj starptautiskās tiesības," izdevumam akcentēja valsts ekonomikas un enerģētikas ministra Petera Štainmeiera pārstāvis.

Jāpiebilst, ka Grenels tuvākajā laikā plāno noslēgt savu darbu Berlīnē.

"Ziemeļu straume 2"

Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz divu cauruļvadu izbūvi ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru gazes gadā. Jaunais cauruļvads tiks izbūvēts līdzās esošajam - "Ziemeļu straume". Tas vedīs pa Baltijas jūras dzīlēm un šķērsos Krievijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Vācijas teritoriālos ūdeņus vai ekskluzīvās ekonomiskās zonas.

Projektu īsteno kompānija Nord Stream 2 AG. Pusi līdzekļu tajā ieguldījis koncerns "Gazprom", parējos investē partneri no Eiropas: Uniper, Wintershall, OMV, Shell un Engie.

Kopš projekta sākuma tas saskāries ar vairāku rietumvalstu kritiku un pretsparu. Īpaši asi pret projektu iebilst ASV – tās cer piegādāt Eiropas tirgū savu SDG. Gāzesvada izbūvi neatbalsta arī Lietuva, Latvija un Polija, kas to uzskata par politisku projektu.

21.decembrī ASV prezidents Donalds Tramps parakstīja likumu par militāro budžetu, kurā bija iekļauta prasība ieviest sankcijas pret "Ziemeļu straumes 2" un "Turcijas straumes" būvdarbu apakšuzņēmējiem. Pēc tam Šveices kompānija, kas izvilka caurules Baltijas jūrā, paziņoja, ka aptur būvdarbus Dānijas teritoriālajos ūdeņos. Vēlāk Valsts departaments paziņoja, ka apakšuzņēmēji var izvairīties no sankcijām, ja pārtrauks darbus līdz 20.janvārim, taču Allseas nolēma neturpināt darbu projektā.

Iepriekš Krievijas prezidents Vladimirs Putins informēja, ka Krievija varēs noslēgt gāzesvada būvdarbus bez ārvalstu partneru līdzdalības. Pēc viņa vārdiem, "Ziemeļu straume 2" sāks darbu šī gada beigās vai nākamā gada pirmajā ceturksnī. "Gazprom" vadītājs Aleksejs Millers arī uzsvēra, ka kompānijas rīcībā ir visi līdzekļi, lai patstāvīgi pabeigt projektu, taču šim nolūkam būs nepieciešams ilgāks laiks, nekā bija plānots.

Cauruļvadu var pabeigt "Gazprom" piederošais kuģis "Akademik Chersky", tomēr enerģētikas ministrs Aleksandrs Novaks informēja, ka tā sagatavošana aizņems zināmu laiku.

0
Tagi:
Ziemeļu straume 2, Krievija, Vācija, ASV
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Politologs: Vācija asi reaģē uz ASV plāniem pret "Ziemeļu straumi 2"
Paši jau visu sapratuši: eksperts novērtēja ASV pasākumus pret "Ziemeļu straumi 2"